Atzinums

Likumprojekta 8.un 10. pants paredz piespiedu naudas ieskaitīšanu šim mērķim izveidotai atbildīgās iestādes budžeta programmai (apakšprogrammai) atvērtajā valsts pamatbudžeta izdevumu kontā Valsts kasē un uzskaitīšanu kā iestādes citus pašu ieņēmumus, ko atbildīgā  iestāde ir tiesīga izmantot Energoresursu informācijas sistēmas pilnveidošanai. Ņemot vērā, ka atbildīgā iestāde būs Klimata un enerģētikas ministrija, attiecīgi lūdzam skaidrot kādā veidā tās budžetā ieskaitīto piespiedu naudu plānots novirzīt Energoresursu informācijas sistēmas pilnveidošanai, kas tiek uzturēta no Ekonomikas ministrijas budžetā Būvniecības valsts kontroles birojam paredzētā finansējuma.

-

Likumprojekts paredz papildināt pārejas noteikumus ar 21. punktu:
"Būvniecības valsts kontroles biroja pieņemtie lēmumi par energoefektivitātes nodevas piemērošanu saskaņā ar šā likuma 13. pantā noteikto, kas pieņemti līdz šā likuma 13. panta izslēgšanai, tiek ieskaitīti Ekonomikas ministrijas kontā Valsts kasē un tiek uzskatīti par maksas pakalpojumiem [..]."
Nav skaidrs, kas tas par maksas pakalpojumu, jo likumprojektā nekas par šāda veida maksas pakalpojumu nav atrunāts.
Uzskatām, ka nav korekti regulējumā noteikt, ka valsts nodevas maksājums, kas aprēķināts un veikts par to laika periodu, kad spēkā bija valsts nodeva, uzskatāms par maksas pakalpojumu un ieskaitāms citā budžetā.
Turklāt arī norādām, ka atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 11. aprīļa noteikumu Nr. 202 "Noteikumi par energoefektivitātes nodevas apmēru un tās aprēķināšanas, piemērošanas, maksāšanas un kontroles kārtību" 6.punktam konkrētā valsts nodeva ir maksājama par iepriekšējo periodu, proti, [..] lielais elektroenerģijas patērētājs energoefektivitātes nodevu maksā reizi gadā līdz nākamā gada 1. maijam lēmumā par energoefektivitātes nodevas piemērošanu norādītajā apmērā [..]. Tātad valsts nodeva par 2023.gadu ir maksājama līdz 2024.gada 1.maijam. Tādējādi, Finanšu ministrijas skatījumā, nevar uzskatīt par maksas pakalpojuma maksu maksājumu, kas tiek veikts par iepriekšējo periodu, kad spēkā vēl bija valsts nodeva.  

Lūdzam precizēt likumprojektu un tā anotāciju, atrunājot, kāds normatīvais regulējums (par valsts nodevu)  ir attiecināms uz laika periodu, kamēr 2024.gadā tiek samaksāta konkrētā valsts nodeva.

-

Nav saprotams kāpēc tiek mainīta kārtībā par valsts nodevas iemaksāšanu valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā, attiecībā uz lēmumiem, kas pieņemti līdz šī likuma 13. panta izslēgšanai.
 

-

Likumprojekta 13.pants papildina Pārejas noteikumus ar 21. punktu, kas nosaka, ka Būvniecības valsts kontroles biroja pieņemtie lēmumi par energoefektivitātes nodevas piemērošanu saskaņā ar šā likuma 13. pantā noteikto, kas pieņemti līdz šā likuma 13. panta izslēgšanai, tiek ieskaitīti Ekonomikas ministrijas kontā Valsts kasē un tiek uzskatīti par maksas pakalpojumiem, kā arī Ekonomikas ministrija tos novirza Būvniecības valsts kontroles birojam Energoresursu informācijas sistēmas uzturēšanai. Norādām, ka šāds piedāvātais mehānisms nav iespējams, jo, ja lēmums ir par valsts nodevas piemērošanu, tad attiecīgi nodeva ir iemaksājama valsts budžetā un nevar tik ieskaitīta Ekonomikas ministrijas kontā un uzskatīta par maksas pakalpojumu ieņēmumiem. Turklāt vēršam uzmanību, ka nav saprotams no kuras ministrijas budžeta plānots turpmāk nodrošināt Energoresursu informācijas sistēmas uzturēšanu, kam šobrīd tiek izmantota Ekonomikas ministrijas budžetā atbilstoši energoefektivitātes nodevas ieņēmumiem plānotā dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, turpretī atbilstoši likumprojekta 8. un 10.pantam piespiedu naudu ieskaita atbildīgās iestādes, tas ir Klimata un enerģētikas ministrijas budžeta programmas vai apakšprogrammas kontā.

-

Likumprojekts paredz, ka atbildīgā iestāde pieņem lēmumu par pienākumu lielajam uzņēmumam nodrošināt 10.panta ceturtajā un septītajā daļā, ka arī lielajam elektroenerģijas patērētājam nodrošināt 12.panta trešajā un sestajā daļā noteiktās prasības prasību izpildi, savukārt anotācijas 1., 2. un 7.sadaļā minēts, ka šādu lēmumu pieņem Būvniecības valsts kontroles birojs. Lūdzam novērst minēto nesakritību.

-

Likumprojekta anotācijā norādīts, ja piemērotu MK noteikumu Nr. 202 nosacījumus, energoefektivitātes nodeva būtu ar vislielāko vērtību tās pastāvēšanas vēsturē. Tāpat anotācijā iekļauts, ka saskaņā ar minēto APL normu piespiedu naudai  atšķirībā no nodevas ir noteikts gan minimālais, gan maksimālais slieksnis, kā arī piespiedu naudu var uzlikt atkārtoti, kamēr attiecīgais subjekts izpilda ar lēmumu noteiktās darbības.
Norādām, ka, mūsuprāt, tas nav arguments valsts nodevas atcelšanai. Pastāv arī iespēja pārskatīt noteikumu regulējumu un to, kā tiek noteikta valsts nodevas likme, tāpat pastāv iespēja diferencēt valsts nodevas likmi. Savukārt no anotācijā iekļautajiem teikumiem rodas iespaids, ka nav nekādu iespēju grozīt/pārskatīt valsts nodevas regulējumu. Rīcības brīvība attiecībā uz valsts nodevas piemērošanu ir gana liela, atbildīgajai iestādei, virzot grozījumus normatīvajā akā un nosakot nodevas mērķa sasniegšanai  atbilstošāko valsts nodevas apmēru. Tādējādi lūdzam pārskatīt anotācijā norādītos apgalvojumus.
Tāpat lūdzam anotācijā sniegt izvērstu pamatojumu, kāpēc konkrētā valsts nodeva vairs neatbilst valsts nodevas objektam un kāpēc ar valsts nodevu nevar sasniegt noteiktos mērķus.

-

Ņemot vērā, ka ar likumprojekta regulējumu atsakās no valsts nodevas, līdz ar to valsts budžetā vairs neienāks konkrētā valsts nodeva (šo valsts nodevu ieskaita valsts pamatbudžetā), mulsina fakts, ka nav aizpildīta likumprojekta anotācijas 3.sadaļa. Lūdzam to aizpildīt, atspoguļot ietekmi uz valsts budžetu.
 

-

Lūdzam aizpildīt anotācijas 3.sadaļu, sniedzot informāciju par Klimata un enerģētikas ministrijas budžetā paredzētajiem ieņēmumiem no piespiedu naudas līdzekļiem , kā arī  Energoresursu informācijas sistēmas pilnveidošanai nepieciešamajiem izdevumiem.

-

Lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu par likumprojekta 8. un 10.punktā noteikto piespiedu naudas ieskaitīšanu iestādes ieņēmumos, jo šāda kārtība neatbilst vispārējai kārtībai. Atbilstoši Ministru kabineta 27.12.2005. noteikumiem Nr. 1032 “Noteikumi par budžetu ieņēmumu klasifikāciju”, piespiedu naudas tiek uzskaitītas 10.0.0.0. kodu grupā “Naudas sodi un sankcijas” un tās ieskaita vispārējos valsts budžeta ieņēmumos.
 

-