Atzinums

Vēršam atkārtotu uzmanību, ka likuma "Par zemes dzīlēm" 12.2 panta pirmā daļa paredz šādu kritēriju: "ja persona kristāliskā pamatklintāja iežu ģeoloģiskās izpētes laikā nav izdarījusi pārkāpumus". Tas nozīmē, ka visas izpētes laikā zemes dzīļu izmantotājs nav izdarījis pārkāpumu. Tieslietu ministrijas ieskatā persona var izdarīt administratīvo pārkāpumu, civiltiesisko pārkāpumu un pat krimināltiesisku pārkāpumu. Tāpat vēršam uzmanību, ka ierosināts process nenozīmē, ka persona ir izdarījusi civiltiesisku, administratīvtiesisku vai krimināltiesisku pārkāpumu. Vienlaikus saprotams, ka zemes dzīļu izmantotājs var būt izdarījis nopietnu pārkāpumu un pretendēt uz licenci bez konkursa, bet process vēl nav pabeigts un iespējams tiks pabeigts pēc licences saņemšanas. Ievērojot minēto, lūdzam skaidrot minētā likuma normas būtību un mērķi un pārkāpuma būtību.

Tieslietu ministrijas ieskatā, projektā paredzētās normas atbilstība likumam ir atkārtoti jāizvērtē un jāprecizē, skaidrojot normas  būtību un mērķi anotācijā.
 

-

Sākotnējā projekta versija paredzēja, ka “Dienests ir tiesīgs pieprasīt finanšu nodrošinājuma atlīdzību pilnā vai daļējā apmērā atkarībā no zemes dzīļu izmantotāja saistību izpildes. Saņemto atlīdzību dienests izlieto, lai segtu izdevumus gadījumos, kad zemes dzīļu izmantotājs nav nodrošinājis derīgo izrakteņu ieguves vietas rekultivāciju pēc ieguves izbeigšanas un ir jānodrošina teritorijas rekultivācija."

Anotācijā skaidrots, ka “ņemot vērā, ka jebkura darbība saistībā ar derīgo izrakteņu ieguvi lielā dziļumā var būt potenciāli bīstama un izraisīt smagus negadījumus, tāpat arī ieguves vietas rekultivācijas izmaksas vairākkārtīgi pārsniedz Latvijā tradicionāli iegūto derīgo izrakteņu rekultivācijas izmaksas, Likuma “Par zemes dzīlēm” 12.2 panta trešā daļa nosaka, ka zemes dzīļu izmantotājs pirms licences saņemšanas kristāliskā pamatklintāja iežu ieguvei, iesniedz Valsts vides dienestā (turpmāk – VVD) finanšu nodrošinājumu”

Lūdzam skaidrot, kādēļ norma 58.⁴2 ir svītrota. Lūdzam skaidrot vai un kā varēs segt izdevumus, ja būs jānodrošina teritorijas rekultivācijas, bet zemes dzīļu izmantotājs to nebūs izdarījis.

 

-

Lūdzam skaidrot, vai minētais gadījums būs vienīgais, kad Dienests būs tiesīgs pieprasīt finanšu nodrošinājumu un to izlietot izdevumu segšanai. Proti, nepastāv neviena cita situācija, kad zemes dzīļu izmantotājs nepilda saistības un rada izdevumus Dienestam.

-

Lūdzam precizēt tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 6. septembra noteikumos Nr. 696 "Zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas kārtība, kā arī publiskas personas zemes iznomāšanas kārtība zemes dzīļu izmantošanai"" (turpmāk - projekts)  8. punktā paredzēto Ministru kabineta 2011. gada 6. septembra noteikumu Nr. 696 "Zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas kārtība, kā arī publiskas personas zemes iznomāšanas kārtība zemes dzīļu izmantošanai" (turpmāk - noteikumi) 58.⁵ un 58.⁶ punktu, ņemot vērā, ka noteikumu 58.⁵ punktā paredzēts, ka dienests nosaka termiņu zemes dzīļu izmantotājam lēmuma labprātīgai izpildei. Noteikumu 58.⁶ punktā paredzētas sekas, ja 30 dienu laikā zemes dzīļu izmantotājs nav izpildījis saistības. No pašreizējā regulējuma nav skaidrs, cik dienu laikā zemes dzīļu izmantotājam jāizpilda lēmums. Vienlaikus nav skaidrs, kurš lēmums zemes dzīļu izmantotājam ir jāpilda, jo noteikumu 58.⁵ punktā ir minēti divi dažādi lēmumi.

-

58.11  un 58.12 punkts paredz “galvojuma apdrošināšanu”. Nedz likums "Par zemes dzīlēm", nedz tā anotācija nerunā par šādu apdrošināšanas veidu, turklāt anotācijā ir minēta tieši civiltiesiskās atbildības apdrošināšana. Arī noteikumu projekta anotācija neskaidro minēto apdrošināšanas veidu un kādēļ tāds ir minēts noteikumu projektā. Lūdzam skaidrot, vai likums “Par zemes dzīlēm” paredz tieši šādu apdrošināšanas veidu, kāds ir bijis likuma mērķis, kādus riskus ir jāapdrošina. Lūdzam anotācijā skaidrot “galvojuma apdrošināšanas” būtību šo noteikumu kontekstā, skaidrot, kas tieši personām ir jāapdrošina – kādu risku minētā apdrošināšana nodrošina (vai tiek apdrošināti smagu seku iestāšanās riski – tiek nodarīts kaitējums dabai, privātpersonu īpašumam, iet bojā cilvēks vai nodarīts kaitējums personu veselībai, riski, kas nav saistīti ar līgumu izpildi).
 

-

Lūdzam precizēt projekta 9. punktu, ar kuru noteikumus paredzēts papildināt ar VI². nodaļu "Konkurss par licences saņemšanu kristāliskā pamatklintāja iežu izpētei" un kurā cita starp plānots iekļaut 58.¹⁷ punktu, ņemot vērā labas pārvaldības principu, kas ietver sevī nosacījumu, ka valsts pārvaldes rīcībā esošās informācijas atkārtota pieprasīšana nav pieļaujama. Informāciju valsts pārvaldes iestādes var iegūt pašas, sadarbojoties ar citām valsts pārvaldes iestādēm. Konkrētajā situācijā, izmantojot pēc analoģijas Publisko iepirkumu likumu, kurš nosaka, kuros reģistros ir jāpārbauda informācija par pretendentu, kuram būtu piešķiramas līguma slēgšanas tiesības. Piemēram, pretendentu informāciju par maksātnespējas un likvidācijas procesu pasūtītājs pieprasa no Uzņēmumu reģistra un informāciju par saimnieciskās darbības apturēšanu iegūst Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) lēmumu par nodokļu maksātāju saimnieciskās darbības apturēšanu datubāzē, VID Parādnieku reģistrā iegūst informāciju par VID administrēto nodokļu parādiem. Līdz ar to no projekta 9.punkta būtu svītrojami nosacījumi par noteikumu papildināšanu ar 58.¹⁷ 1., 58.¹⁷ 2., 58.¹⁷ 3. un 58.¹⁷ 6. apakšpunktiem, kuros pretendentam uzlikts par pienākumu iesniegt minētās izziņas un gada pārskatus, attiecīgi papildinot noteikumus, kā arī skaidrojot projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā, kādos gadījumos pretendentu izslēdz no konkursa.

-

Lūdzam precizēt projekta 9. punktā paredzēto noteikumu 58.²²  punktu, iekļaujot tajā termiņu, kādā komisija pieņem lēmumu par konkursa uzvarētāju. Kā arī paredzēt kārtību, kādā var apstrīdēt vai pārsūdzēt komisijas lēmumu par konkursa uzvarētāju.

-