Atzinums

[1] Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma (turpmāk – ŪPL), 1. panta 9. punkts sabiedriskajā ūdenssaimniecības pakalpojumā ietver notekūdeņu dūņu apstrādi, pārstrādi un sagatavošanu utilizācijai. Savukārt ŪPL 1. panta 7.⁶ punkts utilizāciju definē kā pārstrādes procesā radīto produktu lietderīgu izmantošanu. Tādējādi minētais tiesību akts nošķir sagatavošanu utilizācijai no pašas utilizācijas, bet atsevišķu sagatavošanas utilizācijai definīciju nesniedz. Savukārt no Projekta redakcijas, piemēram, nav skaidrs, kuram posmam attiecināma komposta nogatavināšana, uzglabāšana, testēšana vai biogāzes attīrīšana. Likuma jēdzienu uzskaitījums pats par sevi arī nepamato, ka sagatavošana utilizācijai vienmēr būtu tehnoloģiski patstāvīgs posms tikai pēc pārstrādes pabeigšanas. Ievērojot iepriekš minēto, neskaidrs darbību tvērums rada risku atšķirīgai pakalpojuma izmaksu attiecināšanai un pašvaldību noslēgto līgumu izpildei.
Aicinām saglabāt ŪPL terminoloģiju un anotācijā sadarbībā ar kompetentajā iestādēm izskaidrot kritērijus, pēc kuriem nošķir pārstrādi, sagatavošanu utilizācijai un utilizāciju, sniedzot piemērus dažādām tehnoloģijām, vienlaikus nesašaurinot sabiedriskā pakalpojuma tvērumu. Vienlaikus norādām, ka Projekta 7. punktā un 9.2. un 9.3. apakšpunktā paredzētā utilizācijas iespēju analīze ir saglabājama, tomēr būtu nepieciešams skaidri nošķirt visas apsaimniekošanas ķēdes izvērtēšanu no sabiedriskā pakalpojuma puses.
[2] No Projekta 4. punkta redakcijas secināms, ka notekūdeņu dūņu struktūras maiņa ir saistīta gan ar apstrādi, gan pārstrādi. ŪPL 1. panta 7.⁴ punkts apstrādi nošķir no pārstrādes, bet struktūras izmaiņas kā pārstrādes pazīme noteiktas ŪPL 1. panta 7.⁵ punktā. Tādēļ pašreizējais formulējums var radīt nepamatoti šauru apstrādes izpratni.
Turklāt Projekta 4. punkta pirmajā daļā ietverta arī sagatavošana utilizācijai, bet tā paša punkta atbalsta nosacījumā minēta tikai apstrāde un pārstrāde. Sagatavošana utilizācijai nav skaidri atspoguļota arī Projekta 14.5. un 14.8. apakšpunktā, lai gan 10.3. un 11.2.3. apakšpunkts pieļauj komersanta piesaisti tieši šā pakalpojuma sniegšanai.
Aicinām Projekta 4. punktā struktūras maiņas pazīmi attiecināt tikai uz pārstrādi, kā arī saskaņot atbalsta un līguma nosacījumus ar pilnu ŪPL 1. panta 9. punktā noteikto pakalpojuma tvērumu. Ja kādam posmam paredzēts atšķirīgs atbalsta režīms, tā pamatojums un piemērošanas robežas norādāmas atsevišķi.
[3] Projekta 14.14. apakšpunkts paredz līgumā norādīt darbības ārpus pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi tvēruma, bet neparedz skaidru pienākumu līgumā noteikt darbību, izmaksu un ieņēmumu nodalīšanas kārtību. Projekta 23.7. apakšpunktā ietvertā atsevišķā finansējuma izlietojuma uzskaite šo jautājumu risina tikai daļēji un nav tieši attiecināta uz apstrādes operatoru. Savukārt Projekta 15. punkta neto izmaksu ierobežojuma piemērošanai nepieciešama pārbaudāma izmaksu un ieņēmumu attiecināšana.
Aicinām papildināt Projekta 14. punktu ar prasību līgumā noteikt sabiedriskā pakalpojuma un citas saimnieciskās darbības sadalījumu, atsevišķu izmaksu un ieņēmumu uzskaiti un kopīgi izmantotās infrastruktūras izmaksu sadales principus. Tāpat būtu nepieciešams arī skaidri atspoguļot pārstrādes produktu realizāciju un šo ieņēmumu ņemšanu vērā kompensācijas aprēķinā. Tas mazinātu neatbilstošas izmaksu attiecināšanas un atbalsta atgūšanas risku pašvaldībām un operatoriem.
[4] ŪPL 1. panta 7.⁵ punkts raudzēšanu biogāzes iegūšanai tieši ietver notekūdeņu dūņu pārstrādē. Vienlaikus anotācijas 1.3. sadaļā norādīts, ka biogāzes ražošana atbilst pakalpojuma ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi atbalsta režīmam tikai tad, ja biogāze tiek patērēta vienīgi šā pakalpojuma sniegšanai. Tajā pašā sadaļā iepriekš aprakstītais Eiropas Komisijas viedoklis uzsver gala produktu komerciālās izmantošanas ieņēmumu atskaitīšanu no kompensācijas.
Aicina precizēt anotāciju, atsevišķi izskaidrojot raudzēšanas, biogāzes attīrīšanas vai uzlabošanas, enerģijas ražošanas un produktu realizācijas kvalifikāciju. Būtu jānošķir darbības piederība sabiedriskajam pakalpojumam, tās izmaksu attiecināšana tarifā un konkrēta atbalsta režīma piemērojamība.
[5] Projekta 10.3. un 11.2.3. apakšpunkts jau paredz cita komersanta iesaisti pārstrādē vai sagatavošanā utilizācijai, tomēr līdzvērtīga iespēja nav skaidri paredzēta apstrādes pakalpojumam. Tāpat Projekta anotācijā vispārīgi norādīts, ka konkrētu darbību ārpakalpojuma sniedzējam nav jāreģistrējas kā sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam.
ŪPL 5. panta pirmās daļas 2. punkts regulēšanu saista ar reģionālajā centrā veiktajiem pakalpojumiem, kurus komersants atsevišķi sniedz sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzējam, savukārt šā panta otrā daļa paredz regulējama komersanta reģistrāciju un līgumu ar pašvaldību. Tādēļ vienīgi līguma nosaukums vai darbības apzīmēšana par ārpakalpojumu nav pietiekams skaidrojums regulēšanas pienākuma nepiemērošanai.
Aicinām precizēt citu komersantu iesaistes iespējas visos attiecīgajos posmos un anotācijā, saskaņojot ar SPRK, norādīt konkrētus kritērijus regulējama pakalpojuma nošķiršanai no tehniska palīgpakalpojuma. Vienlaikus skaidrojama operatora izvēles un līguma noslēgšanas kārtība, nodrošinot salīdzināmus un pamatotus izvēles kritērijus neatkarīgi no komersanta īpašumtiesību formas.
[6] Aicina precizēt arī atsevišķus Projekta nosacījumus, kas saistīti ar reģionālā centra operatora darbību un prasību praktisku piemērošanu. Pirmkārt, nepieciešams skaidri noteikt, vai Projekta regulējums neizslēdz pēc būtības situāciju, kurā viens un tas pats operators nodrošina gan notekūdeņu dūņu apstrādi, gan pārstrādi, vai arī šie pakalpojumi paredzēti nodalītai sniegšanai. Pašreizējā redakcija šajā jautājumā var radīt atšķirīgu interpretāciju.
Otrkārt, ja konkrēti nosacījumi Projektā paredzēti tikai kompostēšanai, nav skaidrs, vai ar to tiek prezumēts, ka attiecībā uz citām dūņu pārstrādes vai utilizācijas metodēm īpaši nosacījumi nav nepieciešami. Aicinām skaidri norādīt, vai Projektā paredzētais regulējums ir attiecināms arī uz citām tehnoloģijām un kā šādos gadījumos piemērojamas noteiktās prasības.
Treškārt, nepieciešams izvērtēt prasību par pakalpojuma sniegšanas uzsākšanu, ja operators jau ir noteikts, bet pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešams izveidot vai pielāgot infrastruktūru. Šādā situācijā pakalpojuma sniegšanas uzsākšana nekavējoties var būt objektīvi neiespējama. Tādēļ aicinām paredzēt saprātīgu pārejas periodu vai citādi noteikt prasību piemērošanas kārtību gadījumos, kad pakalpojuma sniegšanai nepieciešama infrastruktūras izveide vai pārbūve.
[7] Projekta anotācijā līguma obligātais saturs un atbalsta nosacījumi joprojām vairākkārt sasaistīti ar Projekta 13. punktu, lai gan aktuālajā redakcijā līguma saturs noteikts 14. punktā. Arī anotācijas 5.4. sadaļas atbilstības tabulas atsauces uz 13.6. un 13.12. apakšpunktu neatbilst aktuālajai numerācijai. Tāpat Projekta 27.4. apakšpunkta atsauce uz 14.3. apakšpunktu nesaskan ar vispārējo prasību sniegt citu informāciju, jo informācijas sniegšanas prasības paredzētas 14.10. apakšpunktā.
Aicinām precizēt visas Projekta un anotācijas savstarpējās atsauces, kā arī novērst terminoloģiskās un redakcionālās neprecizitātes.

-