Atzinums

Biedrība “LATVIJAS ATKRITUMU SAIMNIECĪBAS UZŅĒMUMU ASOCIĀCIJA”, turpmāk – LASUA, ir iepazinusies ar tiesību akta projekta “Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 28. janvāra noteikumos Nr. 64 “Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm” (ID Nr. 25-TA-1093), turpmāk – Projekts, redakciju un izsaka šādus iebildumus par Projektu. 

LASUA informē, ka ir ierosinājusi veikt grozījumus Dabas resursu nodokļa likumā, turpmāk – DRN likums, papildinot dabas resursu nodokļa objektu sarakstu ar iekšdedzes dzinēju degvielas filtriem un gaisa filtriem. Šāds ierosinājums ir veikts ņemot vērā, ka šādu filtru atkritumu apjoms katru gadu sastāda ievērojumu daļu no kopējā videi kaitīgo preču atkritumu daudzuma, kā arī faktu, ka, pareizi veicot degvielas vai gaisa filtru apstrādi, to sastāvdaļas ir iespējas vai nu pārstrādāt vai reģenerēt. Cita starpā Lietuvā degvielas un gaisa filtri, līdztekus eļļas filtriem, ir noteikti kā obligāti apsaimniekojamie objekti.

Jau šobrīd degvielas filtri, ņemot vērā to īpašības, tiek savākti vienkopus ar eļļas filtriem slēgtās tvertnēs, lai nodrošinātu degvielas, kas atrodamas filtru sastāvā, nenoplūšanu apkārtējā vidē. Vienlaikus jānorāda, ka degvielas filtru sastāvā ir tādi materiāli kā metāls (aptuveni 50 % no filtra kopējā svara), ko ir iespējams pārstrādāt, plastmasa (aptuveni 20 % no filtra kopēja svara), ko noteiktos gadījumos ir iespējams pārstrādāt, bet lielākoties gadījumu šis plastmasas apjoms ir reģenerējams, un citi filtra materiāli, kurus ir sarežģīti atdalīt un parasti tie tiek sadedzināti vai apglabāti atkritumu poligonā kā bīstamie atkritumi. No iepriekš minētā, secināms, ka lielāko daļu no degvielas filtru sastāva ir iespējams vai nu pārstrādāt vai reģenerēt, kā rezultātā, ja tiem piemērotu ražotāju paplašinātās atbildības sistēmu, mazinātos tādu atkritumu, kas rodas no degvielas filtriem, daudzums, kas tiktu apglabāts atkritumu poligonā.
Savukārt gaisa filtri šobrīd tiek apsaimniekoti līdzīgi kā nešķirotie sadzīves atkritumi, lai gan arī no šiem filtriem ir iespējams iegūt otrreizējas pārstrādes materiālus (tērauds vai alumīnijs), bet vismaz 60 līdz 70 % no kopējā filtra apjoma ir iespējams reģenerēt. Līdz ar to arī šos filtrus pareizi apsaimniekojot var veiksmīgi panākt apglabājamo atkritumu apjoma samazināšanos.

Ievērojot iepriekš minēto, kā arī ar mērķi veicināt Eiropas Savienības noteiktos sasniedzamos mērķus attiecībā uz aprites ekonomikas principu ievērošanu, kā arī atkritumu apglabāšanās daudzuma samazināšanu, LASUA ierosina un uztur savu iepriekš pausto priekšlikumu papildināt DRN likumā noteikto objektu uzskaitījumu ar degvielas filtriem un gaisa filtriem.

Papildu ņemot vērā, ka Noteikumi ir izdoti saskaņā ar DRN likumu, Noteikumu 1. pielikuma 1. tabulas 3. punktā ir noteikti eļļas filtru savākšanas un reģenerācijas apjomi, kā arī apstākli, ka degvielas un gaisa filtri būtu nosakāmi kā vieni no dabas resursu nodokļa objektiem, LASUA jau šobrīd vērš Projekta sagatavotāja uzmanību, ka Noteikumu 1. pielikuma 1. tabula pēc attiecīgo izmaiņu veikšanas DRN likumā būtu papildināma ar degvielas filtriem (veidojot vienotu sistēmu ar eļļas filtriem) un gaisa filtriem, saglabājot jau šobrīd Noteikumos noteiktos procentuālos apjomus filtru atkritumu savākšanai un reģenerācijai.
 

-

Ar Projektu paredzēts izteikt jaunā redakcijā Ministru kabineta 2021. gada 28. janvāra noteikumu Nr. 64 “Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm”, turpmāk – Noteikumi, 1. pielikumu. Noteikumu 1. pielikuma 3.1. tabulas 4. punktā un 5. punktā ir noteikts, ka elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumu un rūpniecisko bateriju (arī stacionāra enerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu) savākšanas apjoms no 2026. gada 1. janvāra ir 45 % apmērā attiecībā pret tirgū laisto apjomu.

LASUA uzskata, ka Projektā paredzētais regulējums nav tiesiskai situācijai atbilstošs, jo, ņemot vērā, ka elektrotransportlīdzekļu bateriju un stacionāra enerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu ekspluatācijas laiks ir līdzvērtīgs elektriskajiem akumulatoriem fotoelementu paneļu saražotās strāvas uzkrāšanai, turpmāk – Saules paneļi, uz šādiem bateriju veidiem būtu attiecināms tāds pats regulējums kā Saules paneļiem.

LASUA ieskatā, Projektā paredzot, ka no 2026. gada 1. janvāra ir jānodrošina elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumu savākšana 45 % apmērā no attiecīgajā kalendāra gadā tirgū laistā apjoma, nav vērtēts faktors, cik ilgs ir šādu bateriju lietošanas laiks un cik liels apjoms šāda veida bateriju tiek laists tirgū katru gadu. Jāņem vērā, ka elektrotransportlīdzekļu pārdošanas apjomi palielinās pakāpeniski, turklāt būtisks pieaugums ir konstatējams salīdzinoši nesen. Piemēram, 2024. gadā tirgū laisto elektrotransportlīdzekļu bateriju apjoms bija ap 700 tonnām, savukārt 2025. gada pirmajā ceturksnī Latvijā tika reģistrēti par 48 % vairāk elektrotransportlīdzekļu nekā iepriekšējā gadā. Savukārt, pirmās paaudzes elektrotransportlīdzekļu bateriju kalpošanas laiks ir no 5 līdz 8 gadiem, bet jaunāka tipa elektrotransportlīdzekļu bateriju ekspluatācijas laiks var sasniegt pat 15 gadus. Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī tendenci, ka elektrotransportlīdzekļu apjoms ar katru gadu palielinās, tomēr, ņemot vērā bateriju ekspluatācijas laiku, elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumu apjoms katru gadu ir ievērojami mazāks nekā tirgū laisto bateriju apjoms, secināms, ka tikai ap 2030. gadu videi kaitīgo preču apsaimniekotāji varētu sasniegt Projektā paredzēto mērķi attiecībā uz elektrotransportlīdzekļu bateriju atkritumu savākšanas apjomiem.

Tāpat arī saistībā ar stacionāra enerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu atkritumu apsaimniekošanu jānorāda, ka šādu bateriju izmantošanas periods var sasniegt līdz pat 25 gadiem, kā rezultātā šāda tipa bateriju atkritumu apjoms 2026. gadā nekādi nevarēs sasniegt Projektā paredzētos savākšanas apmērus.

Rezumējot iepriekš minēto, tirgū realizēto vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai ievesto elektrotransportlīdzekļu bateriju un stacionāra enerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu apjoms noteiktu laika periodu būs lielāks nekā minēto bateriju veidu atkritumu apjoms. Lai arī LASUA izprot Projekta sagatavotāju ideju un mērķi, tomēr, ņemot vērā, ka šādu bateriju veidu īpašības ir pielīdzināmas Saules paneļiem, tad attiecīgi uz tām būtu jāattiecina tādi paši nosacījumi kā Saules paneļiem, lai nodrošinātu efektīvu, racionālu un ekonomiski lietderīgu videi kaitīgo preču atkritumu apsaimniekošanu.

Ievērojot iepriekš minēto, LASUA ierosina veikt grozījumus Projektā, nosakot, ka Noteikumu 1. pielikuma 3.1. tabulas 4. punktā ietvertās elektrotransportlīdzekļu baterijas un 5. punktā norādītās stacionāra enerģiju uzkrājošo bateriju sistēmas tiek iekļautas 3.1. tabulas 6. punkta tvērumā, kas attiecas uz Saules paneļiem, kā rezultātā paredzētie elektrotransportlīdzekļu bateriju un stacionāra enerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu atkritumu savākšanas apjomi stātos spēkā 2030. gada 1. janvārī (nevis 2026. gada 1. janvārī, kā to paredz pašreizējā Projekta redakcija).
 

-