Atzinums

Valsts kanceleja turpina uzturēt savu 15.05.2025. izteikto konceptuālo iebildumu par likumprojektu. Atkārtoti norādām, ka likumprojektā ietvertās prēmijas piešķiršanas un izmaksas tiesiskais pamatojums ietverams tieši likumā par valsts budžetu un budžeta ietvaru, nevis Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (turpmāk – Atlīdzības likums). Tādējādi veidojot sistēmisku pieeju tādu prēmiju izmaksai, kas saistītas ar rezultatīvajiem rādītājiem un pozitīvu ietekmi uz Latvijas ekonomiku.
Papildus attiecībā uz izziņā un likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) minēto norādām, ka:
1. Ministru kabineta dotais uzdevums 2021-UZD-1241 neparedz, ka Ekonomikas ministrijai ir obligāti jāiesniedz grozījumi Atlīdzības likumā. Tāpat norādāms, ka dotais uzdevums paredzēja, ka Ekonomikas ministrijai jāizstrādā un līdz 2021. gada 15. septembrim noteiktā kārtībā jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā konceptuālo ziņojumu par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras reģionālās konkurētspējas celšanai nepieciešamām darbības un atalgojuma modeļa izmaiņām, piedāvājot iespējamos risinājumus. Līdz ar to bija jāizstrādā konceptuālais ziņojums, nevis grozījumi Atlīdzības likumā. Tāpat vēršam uzmanību, ka šobrīd ir 2025. gads, nevis 2021. gads, kad atbilstoši uzdevumam bija jāpiedāvā risinājumi, līdz ar to tiesiskā regulējuma izstrādē jāņem vērā šobrīd  esošā ekonomiskā un ģeopolitiskā situācija un valsts kopējai attīstībai noteiktās prioritātes, tai skaitā arī papildu ieguldījumi iekšējās un ārējās drošības nodrošināšanai;
2. nav pamatots arguments, ka likums par valsts budžetu un budžeta ietvaru nedod ilgtermiņa sistemātisku risinājumu. Vēršam uzmanību, ka regulējums par prēmijām likumā par valsts budžetu kārtējam gadam (šobrīd Likumā par valsts budžetu un budžeta ietvaru)  nemainīgi tiek iekļauts kopš likuma “Par valsts budžetu 2019.  gadam”, tātad, ieskaitot likumu “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”, jau septīto gadu pēc kārtas;
3. nav pamatots arguments, ka “LIAA darbinieku prēmijas neatbilst tiem gadījumiem, kādos tiek nodrošināta prēmiju izmaksa, izmantojot likumu par valsts budžetu un budžeta ietvaru. Budžeta likumā netiek minētas konkrētas summas”, jo kopš 2019. gada regulējums paredz, ka prēmēt var “atbilstoši institūcijā noteiktajai prēmēšanas kārtībai un kritērijiem”. Tādējādi minētais atbilst tieši tam, ko Ekonomikas ministrija paredzējusi, norādot likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā), ka “LIAA izstrādās iekšējo kārtību motivācijas mehānisma noteikšanai, kurā noteiks gan sasniedzamos kritērijus prēmiju noteikšanai, gan - uz kuriem departamentiem vai nodaļām šie nosacījumi būs attiecināmi”. Tādējādi Ekonomikas ministrijas (LIAA) paredzētā kārtība prēmiju piešķiršanai tieši atbilst tam kā iepriekš un šobrīd var prēmēt amatpersonas atbilstoši likumā par valsts budžetu un budžeta ietvaru paredzētajam;
4. atbilstoši likumā par valsts budžetu un budžeta ietvaru noteiktajam Ministru kabinets pieņem lēmumu par apropriācijas palielinājumam novirzāmo finansējuma apjomu, tikai gadījumos kad tas ir nepieciešams, taču primāri iestādei atlīdzības izdevumu nodrošināšanai ir jāizmanto savā rīcībā esošie finanšu līdzekļi, kuri ir piešķirti ar konkrētā gada budžeta likumu. Līdz ar to Ekonomikas ministrijas norādītais, ka LIAA prēmiju nodrošināšanai nav nepieciešams iespējams papildu finansējums (apropriācijas palielinājums), un līdz ar to paredzētais regulējums nebūtu iekļaujams likumā par budžetu un budžeta ietvaru, nav pamatots;
5. attiecībā uz administratīvo slogu norādāms, ka jebkura izvirzāmā prasība ir jāsamēro ar ieguvumu. Izvērtējot minēto, secināms, ka ir būtiski nodrošināt vienotu un caurskatāmu prēmiju, kas saistītas ar rezultatīvajiem radītājiem, piešķiršanas uz izmaksas kārtību, tas ir, likumprojektā paredzētā prēmija līdzīgi kā prēmijas, kas tiek izmaksātas saskaņā ar likumu par valsts budžetu un budžeta ietvaru, ir jāpiešķir, pamatojoties uz Ministru kabineta pieņemto lēmumu par Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras konkrētās amatpersonas (darbinieka) motivēšanu. Šāda kārtība nodrošinātu ne tikai sistēmisku pieeju, bet arī līdzvērtīgu nosacījumu ievērošanu, kā arī nav mazsvarīgi, ka šādā veidā tiktu informēts arī Ministru kabinets par piesaistīto investīciju apmēru vai eksporta pieauguma apmēru un tā potenciālo ietekmi uz valsts ekonomisko attīstību, kā arī konkurētspēju. Tādējādi arī nodrošinot caurskatāmību, atklātību un datos balstītu lēmumu pieņemšanu.

-

Neskatoties uz veiktajiem precizējumiem joprojām uzturam iepriekš izteikto iebildumu par norādīto atlīdzības apmēru : "Pēc 2024. gadā veiktās LIAA reorganizācijas, vecākā projektu vadītāja atalgojums investīciju un eksporta blokos ir 2442.00 eiro (jeb 3018.07 eiro, ieskaitot darba devēja sociālās iemaksas), tātad tas ir kļuvis salīdzinoši konkurētspējīgāks ar līdzīgas jomas atalgojumu citās Baltijas valstīs."
Norādāms, ka LIAA eksporta un investīciju bloka vecāko projekta vadītāju mēnešalgas apmērs (saskaņā ar LIAA sniegtajiem datiem Atlīdzības uzskaites sistēmā) ir identisks laika periodā janvāris - aprīlis 2025 un tas vidēji sastāda 2302 euro. Vēršam uzmanību, ka 35 no kopumā 56 vec.projektu vadītājiem mēnešalgas apmērs ir 2332 euro (bez darba devēja VSAOI), tikai 4 nodarbinātajiem tas ir 2446 euro. 
Atkārtoti lūdzam precizēt sniegto informāciju. 

-

Valsts kanceleja nepiekrīt anotācijā norādītājam : "Vienlaikus secināms, ka LIAA sagādā grūtības tas, ka iestādes darbiniekiem atlīdzība tiek noteikta atbilstoši vienotajai Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteiktajai sistēmai (atalgojuma griestu noteikšana), kas būtiski atšķiras no līdzvērtīgās pozīcijās esošiem darbiniekiem privātajā sektorā. Tāpat nepieciešams uzsvērt, ka darbiniekus ar, cita starpā, pārdevēja kompetencēm ir grūti motivēt, ja nav algas mainīgās daļas un, neatkarīgi no snieguma (vai tā trūkuma), alga ir nemainīga. Motivācijas mehānisma trūkums negatīvi ietekmē iespējas piesaistīt un noturēt augstas kategorijas speciālistus, kuriem ir nepieciešamās prasmes un pieredze efektīvai investīciju piesaistei un proaktīvam darbam ar uzņēmumiem.". Vēršam uzmanību, ka iestāde veidojot savu darba samaksas sistēmu definē kritērijus mēnešalgas apmēra noteikšanai, kā arī motivācijai var tikt piemērotas arī piemaksas, tai skaitā piemaksa par nozīmīgu ieguldījumu attiecīgās institūcijas stratēģisko mērķu sasniegšanā un piemaksas apmērs nedrīkst pārsniegt 30% no noteiktās mēnešalgas. 
Norādāms, ka tikai 11 no kopumā 56 vec.projektu vadītājiem laika periodā no 2025.janv - aprīlim tika noteiktas piemaksas - pamatā par papildu pienākumu veikšanu un piemaksas apmērs bija amplitūdā no 4-13% mēnešalgas. 

-