Atzinums

Tiek precizēta ziņojuma redakcija

Informatīvais ziņojums
“Plaša ātro antigēna paštestu izmantošana Covid-19 skrīningam, I. posms”

Atbilstoši Ministru prezidenta uzdotajam uzdevumam (ID 21-MPI-5), saistībā ar straujo ar Covid-19 inficēto personu skaita pieaugumu un nepieciešamību laicīgi noteikt vīrusa klātbūtni cilvēku organismā, Veselības ministrijai uzdots piedāvāt risinājumus Covid-19 testēšanas paplašināšanai, tai skaitā plašākai antigēna un cita veida ātro testu pielietošanai.
Vienlaikus, atbilstoši Operatīvās vadības grupas sniegtajam priekšlikumam, nozares speciālisti ir vērtējuši nepieciešamību veikt regulāru testēšanu uz Covid-19 arī vakcinētām un pārslimojušām personām sabiedrībai kritiski svarīgajās nozarēs nodarbinātajiem, kas ir būtiski, lai laikus atklātu Covid-19 infekciju personām bez simptomiem (pirms simptomu paradīšanas un gadījumos, kad infekcija norit bez simptomiem) un novērstu infekcijas izplatīšanos iestādēs un kolektīvos, un līdz ar to nodrošinātu epidemioloģiski drošu un nepārtrauktu sabiedrībai kritiski svarīgo nozaru darbu.
Papildus, ņemot vērā laboratoriju noslodzi un testēšanas pakalpojumu izmaksas, rutīnas asimptomātisko personu testēšanai varētu tikt izmantota salīdzinoši lētāka testēšanas metode - ātrie SARS-CoV-2 vīrusa antigēna testi, kur parauga paņemšanai un izmeklējuma veikšanai nav nepieciešams piesaistīt ārstniecības personu (materiāla parauga paņemšanu un rezultātu interpretāciju veic pati persona).
Testēšanas pakalpojumu paplašināšanas mērķis ir uzlabot testēšanas pakalpojumu pieejamību, nodrošināt epidemioloģiski drošu primāri nepieciešamo pakalpojumu saņemšanu un nepārtrauktu sabiedrībai kritiski svarīgo nozaru darbu, vienlaikus arī mazinot slimības izplatību sabiedrībā.

I. Situācijas apraksts
Atbilstoši Eiropas Slimību profilakses centra (turpmāk – ECDC) rekomendācijām[1] ātro SARS-CoV-2 vīrusa antigēna noteikšanas paštesti (turpmāk – paštesti) uzlabo testēšanas pieejamību, paātrina diagnostiku, līdz ar to piedāvā iespēju agrāk izolēt inficētās personas un samazināt tālāku infekcijas transmisiju. Paštestu izmantošana ir īpaši noderīga augstas vīrusa izplatības apstākļos, jo samazina laboratoriju un ārstniecības iestāžu noslodzi. Lai arī ātrajiem antigēna noteikšanas testiem (turpmāk – RAT) kopumā ir mazāka jūtība, nekā testiem SARS-CoV-2 ribonukleīnskābes klātbūtnes noteikšanai ar polimerāzes ķēdes reakciju (turpmāk – PĶR testi), un paštestiem ir lielāks kļūdu īpatsvars salīdzinājumā ar laboratorijās veiktajiem, kā arī ne visi rezultāti tiek paziņoti, lielas noslodzes apstākļos ieguvumi no paštestu plašas lietošanas pārsniedz šos riskus. Vienlaikus ECDC norāda, ka paštesti nevar aizstāt pārējos testu veidus un tie ieviešami ar skaidriem norādījumiem un procedūrām, it īpaši par rīcību pozitīva rezultāta gadījumā.
ECDC rekomendācijās arī uzsver, ka paštestus labāk uztver sabiedrība, jo tie ir ērtāki, nav nepieciešams ieplānot noteiktu testēšanas laiku, nav nepieciešams doties uz testēšanas vietu. Paštestu plaša izmantošana ļauj ātrāk atklāt arī asimptomātiskos gadījumus. Tos ir iespējams veikt daudz biežāk nekā PĶR testus laboratorijās. Tūlītēja rezultātu saņemšana ļauj nekavējoties uzsākt drošības un izolācijas pasākumus. Paštesti bieži ir lētāki par PĶR testu izmaksām.
Vienlaikus ECDC uzsver, ka gadījumos, kad vīrusa izplatība ir neliela, plašā populācijas testēšanā būs relatīvi bieži sastopami viltus pozitīvie rezultāti, kas var nevajadzīgi noslogot laboratorijas. ECDC arī norāda, ka viltus negatīvie rezultāti var novērst pie mazākas piesardzības, indivīdam kļūdaini uzskatot, ka viņš nav inficēts. Līdz ar to ir nepieciešams gan izskaidrot rīcību pozitīvā un negatīvā rezultāta gadījumā, gan nodrošināt procedūras apstiprinošo testu veikšanai.
Paštestu veikšanu un rezultātu paziņošanu ietekmē arī testējamās personas iespējamā ieinteresētība noteiktā rezultātā. Piemēram, testu, iespējams, veiks nepareizi vai pavirši, neveiks, ja pozitīvs rezultāts var radīt problēmas testētājam vai ģimenes locekļiem (nevēlamu darba kavējumu) vai ja testējamā persona ir negatīvi noskaņota pret epidemioloģiskajiem pasākumiem. Vai otrādi, var kļūdaini ziņot par pozitīvo rezultātu, piemēram, lai saņemtu darba nespēju.
Pozitīvs paštesta rezultāts, ja tas nav viltus pozitīvs, norāda uz augstu personas lipīgumu. Personai nekavējoties jāievēro stingra izolācija, bet augsta riska kontaktiem (ģimenes locekļi, klases biedri, skolotāji u.c.) jāievēro mājas karantīna. Turklāt pozitīvai personai pēc iespējas ātrāk jāveic apstiprinošais PĶR tests. Izmeklēšana nepieciešama arī kontaktpersonām. Ir nepieciešams izstrādāt procedūras pozitīvā paštesta rezultātā gadījumā, gan institūcijās veiktajiem, gan, ja paštests veikts mājas apstākļos.
ECDC norāda arī uz metodoloģiskajiem izaicinājumiem – paštestus ir grūti (vai neiespējami) iekļaut kopējā testēšanas statistikā, tos nevar pārbaudīt vai izmantot tālākai vīrusa izpētei sekvenējot. Tā pat paštestu izmantošana ietekmē arī kopējo inficēto personu īpatsvara aprēķinu populācijā. Paštesta rezultātu nepieciešams apstiprināt laboratorijā, līdz ar to paredzams, ka pieaugs kopējais pozitīvo PĶR testu īpatsvars sabiedrībā (vairāk testēsies personas, pēc pozitīva rezultāta paštestā, līdz ar to lielāka iespējamība saņemt pozitīvu rezultātu PĶR testā).
 – ja indivīds pēc paštesta veikšanas veic apstiprinošo PĶR testu, kopējais pozitīvo PĶR testu īpatsvars pieaug (vairāk testējas cilvēki, kam būs pozitīvais rezultāts, mazāk – kam negatīvais), līdz ar to pozitīvo PĶR testu īpatsvars nepatiesi atspoguļo infekcijas izplatību populācijā.
ECDC norāda, ka paštestu lietošana ir noderīga augstas saslimšanas gadījumos, kā arī iesaka to lietot izglītībā, profesionālajā vidē, kā arī riska grupām (t.sk. veselības un sociālajā aprūpē). Šajās vidēs ir vieglāk organizēt paštestu sistēmisku un pareizu veikšanu, vieglāk apkopot rezultātus un, pozitīva rezultāta gadījumā, nodrošināt nepieciešamās apstiprinošā testa, izolācijas, kontaktpersonu apzināšanas un karantīnas procedūras. Paštestu regulāra un bieža lietošana skolās palīdz atklāt asimptomātiskos gadījumus.
Citās valstīs paštestus plaši lieto skolu skrīningā – tos izdalot ģimenēm vai arī organizēti veicot skolās. Mājās bērni testu veic vecāku uzraudzībā vai ar viņu palīdzību, skolās paštestus audzēkņi veic paši, skolotāja uzraudzībā. Paštesti ir vienkārši veicami, tas aizņem ne vairāk par 5 minūtēm.
Lielbritānijā 2021.gada pavasarī paštesti skolēniem tika veikti trīs reizes nedēļā skolās, 2021.gada rudenī tie tiek veikti divas reizes nedēļā mājās. Lielbritānijā ir attīstīta paštestu rezultātu ziņošanas sistēma. Kanādā ģimenes saņem paštestu komplektus. Francijā pamatskolās tiek veikts skrīnings ar PĶR testiem, bet vecākie audzēkņi veic paštestu skolās divas reizes nedēļā. Vācijā skolās tiek veikti paštesti divas reizes nedēļā, kā arī atsevišķos gadījumos pirms interešu izglītības aktivitāšu apmeklēšanas. 2021.gada pavasarī un vasarā paštestus skolās lietoja arī Dānijā (paštesti skolā divas reizes nedēļā), Austrijā (sākumskolā mājās, vecāki audzēkņi skolā divas reizes nedēļā) un citur. Šajās valstīs 2021.gada rudenī paštesti masveidā netiek veikti, jo saslimšanas līmenis pagaidām ir zems. No 1.novembra skolēnu skrīningu ar paštestiem uzsāk Igaunija.
Papildus skolēnu testēšanai, valstis ir ieviesušas programmas paštestu pieejamībai plašākai sabiedrībai vai profesionālajām grupām. Lielbritānijā ikviens var saņemt bezmaksas paštestu komplektu pa pastu, ir ieteikts testēties divas reizes nedēļā, arī vakcinētām personām. Austrijas pašvaldības piedāvā bezmaksas paštestus saviem iedzīvotājiem. Paštestu izsūtīšanas programmas 2021.gada pavasarī bija arī Nīderlandē, Šveicē un citur. Kanādā ir paštestu pieejamības programmas darba devējiem, universitātēm u.c. ASV štatos plaši pieejami bezmaksas RAT testēšanas punkti. Šādi bezmaksas RAT testu punkti 2021.gada pavasarī-vasarā bija plaši pieejami arī Vācijā, Austrijā, Francijā u.c.; šie testi vēl aizvien bez maksas pieejami vakcinētām personām. Latvijā kopš 11.oktobra, atkarībā no riska līmeņa, nevakcinēto (un nepārslimojušo) darbinieku skrīninga testēšanu veic darba devēji vai testēšanas punkti.
Ārkārtīgi augstā vīrusa izplatība Latvijā kritiski apdraud veselības sistēmas veiktspēju, kas jau ir būtiski samazinājusi citu sniegto pakalpojumu apjomu. Ievērojams skaits iedzīvotāju vidēji smagi vai smagi pārslimo Covid-19, iegūst ilgtermiņa veselības traucējumus, kā arī strauji pieaug letālo gadījumu skaits. Vienlaikus paredzams, ka potenciāli pieaugs to personu skaits, kurām stacionāru pārslodzes dēļ netiek savlaicīgi diagnosticētas un ārstētas neinfekciju slimības. Tādējādi varētu pieaugt gan personu skaits, kurām rodas ilgtermiņa veselības traucējumi, gan iepriekš novēršamo nāves gadījumu skaits. Tāpat augstais inficēšanās līmenis un ar to saistītie epidemioloģiskās drošības pasākumi būtiski ietekmē sabiedrības normālu funkcionēšanu, t.sk. var radīt ilgtermiņa sociālās un ekonomiskās sekas.
Nepieciešami tūlītēji pasākumi vīrusa transmisijas samazināšanai, kā arī epidemioloģiskās drošības paaugstināšanai institūcijās. Ņemot vērā, ka paštesti ir atzīti par efektīvu līdzekli šo mērķu sasniegšanai, tie esošajā epidemioloģiskajā situācijā uzskatāmi kā instrumenti, lai mazinātu arī valsts drošības apdraudējuma risku.

II. Priekšlikumi turpmākai rīcībai
Tiek piedāvāts sākotnēji ieviest paštestu izmantošanu skrīningam izglītības, kā arī publiskā sektora prioritārajās jomās. Vienlaikus tiktu sagatavota normatīvā bāze un loģistikas sistēma turpmākai paštestu lietošanas paplašināšanai. Skrīnings ar paštestiem izglītības un publiskā sektora prioritārajās jomās tiks veikts gan vakcinētām, pārslimojušām, gan nevakcinētām personām (t.sk. bērniem).
Slimību profilakses un kontroles centra (turpmāk – SPKC) mājaslapā publicētais Testēšanas algoritms tiks papildināts ar paštestu veikšanu, kā arī izstrādāti pasākumi, kas institucionāli un individuāli veicami, ja testa rezultāts ir pozitīvs, ņemot vērā testējamās personas augsto risku inficēt citas personas – t.sk. testa rezultātu paziņošanas procedūras, ja tests ir veikts mājās, pozitīvo rezultātu paziņošanu SPKC, nepieciešamība tūlītēji nošķirt testēto personu, apstiprinošā PĶR testa veikšana epidemioloģiski drošā veidā, darba nespējas un kontaktpersonu statusa un procedūru regulējums. Tiks izvērtēta iespēja vakcinēto kontaktpersonu mājas karantīnu aizstāt ar ikdienas paštestu veikšanu institūcijā turpmākās 7 dienas. Nepieciešamības gadījumā tiks grozīti arī normatīvie akti.

Paštestu izmantošana skrīningam izglītības sistēmā
Paredzēts vispārējās un profesionālās izglītības sistēmā ieviest jauktu skrīninga testēšanas sistēmu:
audzēkņiem reizi nedēļā tiek veikts PĶR skrīninga tests ar apvienoto paraugu (t.s. “košļājamais” jeb “kociņu” tests), lai mazinātu ar paštestu veikšanas kvalitāti saistītos riskus, kā arī būtu iespējams iegūt rezultātus testēšanas statistikas veidošanai;
papildus tam audzēkņi vēl divas reizes nedēļā veic paštestu. Pamatskolā (1.-3.klasēs) paštestu veic mājās, vecāku uzraudzībā; vecākie audzēkņi paštestu veic izglītības iestādē;
pedagogi un atbalsta personāls veic paštestu divas reizes nedēļā;
skolās ir pietiekams paštestu skaits, lai varētu atkārtot testēšanu kļūdu gadījumos, varētu pēc nepieciešamības veikt testus aizdomu gadījumos, kā arī, lai vakcinēto kontaktpersonu karantīnu varētu aizstātu ar ikdienas paštestiem skolās turpmāko septiņu dienu laikā.
Pēc paštestu ieviešanas izglītības iestādēs tiks izvērtēts, vai ir iespējams pilnībā pāriet uz tiem un atteikties no skrīninga PĶR testa ar apvienoto paraugu izmantošanas. Nedēļā nepieciešamais paštestu skaits skrīningam izglītības iestādēs apkopots 1.tabulā.
 1.Tabula

Personu skaits
Paštestu skaits nedēļā
Papildus nepieciešamais finansējums nedēļā, euro

Pamatskolas (1.-3.klases) audzēkņi
58 796
117 592
235 184

Vispārizglītojošo skolu (4.-12.klases) un profesionālās izglītības audzēkņi
177 345
354 690
709 380

Vispārizglītojošo, profesionālās izglītības, profesionālās ievirzes un interešu izglītības, pirmskolu izglītības iestāžu pedagogi un atbalsta personāls (t.sk. KM)
92 346
184 692
369 384

Rezerves paštesti kļūdu gadījumos, aizdomu gadījumos, vakcinēto kontaktpersonu karantīnas aizstāšanai
15%
98 546
197 092

Kopā
328 487
755 520
1 511 040

1.Tabula

Laika posmā, kamēr notiek šajā ziņojumā minētā iepirkuma veikšana Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrā (turpmāk – VALIC), kā arī iegādāto paštestu piegāde un izsniegšana, paštestu ieviešanas uzsākšana izglītības sistēmā tiks veikta, iepriekš (Ministru kabineta 2021. gada 21. septembra sēdē Nr. 62 apstiprinātā informatīvā ziņojuma “Priekšlikumi Covid-19 testēšanas politikas izmaiņām”) testēšanai piešķirtā finansējuma ietvaros. Paštestus izglītības iestādēm nodrošinās izglītības sekotra skrīninga nodrošināšanai piesaistītās laboratorijas.
Paredzams, ka pārejas posmā, kamēr tiek izmantota jaukta skrīninga metode izglītības iestādēs (atkarībā no paštestu piegādes laika – novembrī, decembra sākumā) būtiski palielināsies skolu skrīninga izmaksas, jo plānots turpināt izglītojamo testēšanu līdzšinējā kārtībā (ar “kociņu” metodi un individuālajiem siekalu testiem), paralēli uzsākot paštestu lietošanu pilotprojekta ietvaros. Taču, uzsākot skolu skrīningu nodrošināšanu ar paštestiem no VALIC iepirkuma, prognozējams, ka samazināsies decembrī plānotās skolas skrīninga izmaksas, jo plānots 4.-12.kl. izglītojamajiem un vakcinētajiem skolu darbiniekiem pilnībā pāriet tikai uz paštestu veikšanu, neturpinot līdzšinējo testēšanas metodi ar “kociņiem”, kā arī 1.-3.klašu plānotie antigēnu paštesti tiktu izsniegti no iepirkuma apjoma, tādejādi par šīm abām pozīcijām neparedzot izdevumus no skolēnu testu veikšanai piešķirtā finansējuma.
Līdzšinējā testēšanas kārtība paredzēja testu apmaksu atbilstoši manipulāciju tarifam un uz personu ievadītajam talonam Vadības informācijas sistēmā, atbilstoši individualizētiem paraugiem, taču paplašinot skolēnu skrīninga metodes ar paštestiem, nepieciešama elastīgāka apmaksas sistēma, nosakot, ka paštesti tiek apmaksāti laboratorijām atbilstoši faktiskajam skolai izsniegto testu skaitam un vienotai vidējai vērtībai, apmaksa veicama, atbilstoši iestādes iesniegtai atskaitei.
Vienlaikus atzīmējams, ka izglītojamie speciālās izglītības programmās (izglītojamie programmās ar kodu 58, 59) rutīnas laboratoriskā skrīninga kārtību šobrīd nav plānots mainīt.

Paštestu izmantošana publiskā sektora prioritārajās jomās
Paredzēts ar paštestu izmantošanu aizstāt regulāro skrīningu, veicot paštestus divas reizes nedēļā. Ar paštestiem tiks pārbaudīti visas personas, t.sk. vakcinētās, kā arī netiks veidotas skrīnējamo izlases un kvotas, kā tas ir pašreiz. Tiks piegādāts pietiekams paštestu skaits, lai varētu atkārtot testēšanu kļūdu gadījumos, varētu pēc nepieciešamības veikt testus simptomu gadījumos. Nedēļā nepieciešamais paštestu skaits skrīningam publiskā sektora prioritārajās jomās apkopots 2.tabulā.
2.Tabula

Personu skaits
Paštestu skaits nedēļā
Papildus nepieciešamais finansējums nedēļā, euro

Sociālās aprūpes centri, sociālās aprūpes pakalpojumu sniedzēji, t.sk. pašvaldības, klienti
25 192
50 384
100 768

Valsts Policija, pašvaldības policija, Valsts Robežsardze, VUGD
14 483
28 966
57 932

Ieslodzījuma vietu pārvalde (darbinieki, ieslodzītie), valsts probācijas dienests
5 947
11 894
23 788

Nacionālie bruņotie spēki, aizsardzības sektors
3 700
7 400
14 800

VID, muita
1 474
2 948
5 896

VAS “Latvijas Pasts”
2 921
5 842
11 684

Starptautiskā lidosta “Rīga”, AS “Air Baltic Corporation”, VAS "Latvijas dzelzceļš", AS "Pasažieru vilciens"
1 801
3 602
7 204

Inspekcijas ar nelielu darbinieku skaitu, patvēruma meklētāji, zvēraudzētavas, braukšanas instruktori
3 000
6 000
12 000

Rezerves paštesti kļūdu gadījumos, simptomu gadījumos, vakcinēto kontaktpersonu karantīnas aizstāšanai
10%
11 704
23 408

Kopā
54 838
128 740
257 480

Paštestu iegāde un loģistika
Tiks iegādāti paštesti – ātrie SARS-CoV-2 vīrusa antigēna noteikšanas testi, kas ir paredzēti arī neprofesionālai lietošanai un ko testējamā persona var veikt pati, citas personas uzraudzībā vai palīdzot citai personai, kā arī tos var lietot bērni patstāvīgi vai autorizētu pieaugušo (piemēram, izglītības iestādes nozīmēta atbildīgā) uzraudzībā. Testi būs ar nazālo paraugu savākšanu, tos ievietojot ne vairāk kā 3 cm dziļumā. Paredzēts iegādāties testus, kas ir vienkārši un ērti lietojami, t.sk. bērniem (piemēram, buferšķīdums jau atrodas ekstrakcijas mēģenē (stobriņā), mēģeni iespējams stabili novietot vertikāli uz galda (mēģene ar pietiekami platu pamatni vai komplektā ir turētājs, vai iepakojuma kastīte ar caurumu u.c.), testa kasete nav īpaši jāsagatavo testēšanai vai nolasīšanai u.c.).
Plānots, ka paštestu iegādi veiks VALIC Ministru kabineta 2021. gada 13. maija noteikumos Nr. 308 “Noteikumi par prioritāro institūciju un vajadzību sarakstā iekļautajām institūcijām nepieciešamajiem epidemioloģiskās drošības nodrošināšanas resursiem” noteiktajā kārtībā un apjomā. Līdz ar to paštesti iekļaujami šajos noteikumos.
Ņemot vērā ārkārtīgi augsto pašreizējo vīrusa izplatību Latvijā, tās radīto apdraudējumu veselības sistēmai, negatīvo sociālo un ekonomisko ietekmi, riskus publisko pakalpojumu sniegšanai, kā arī ievērojami traucēto izglītības procesu, nepieciešami tūlītēji pasākumi vīrusa transmisijas samazināšanai, kā arī epidemioloģiskās drošības paaugstināšanai institūcijās. Paštesti ir atzīti par efektīvu līdzekli, lai samazinātu transmisiju, nodrošinātu drošu un mazāk traucētu izglītības ieguvi un publisko institūciju kritiski nepieciešamo funkciju izpildi klātienē, to iegāde esošajā epidemioloģiskajā situācijā uzskatāma par valsts drošības apdraudējuma risku mazināšanas pasākumu. Minēto testu iegāde tiks veikta, piemērojot Publisko iepirkumu likuma 8. panta septītās daļas 3. punkta regulējumu.
Epidemioloģiskās situācijas attīstība nav precīzi prognozējama, un nav izslēgta tās pasliktināšanās. Vienlaikus pēc I. posma ieviešanas būs iespējams precīzāk noteikt, cik plaša paštestu lietošana ir efektīva. Līdz ar to informatīvajā ziņojumā norādītais paštestu skaits ir indikatīvs, epidemioloģiskajai situācijai mainoties plānots to atkārtoti pārskatīt. Ņemot vērā minēto, iepirkuma rezultātā tiks noslēgta vispārīgā vienošanās ar vairākiem (ne mazāk kā 2 un ne vairāk kā 5) pretendentiem, vienošanās spēkā esības laikā kopējo testu iegādes apjoms var tikt pārskatīts.
Lai nodrošinātu aktuāli nepieciešamo testu iegādi, tiks slēgti piegādes līgumi ar vienu no vispārīgās vienošanās dalībniekiem, kuram būs piešķiramas līgumslēgšanas tiesības, atbilstoši noteiktajiem piedāvājuma izvēles kritērijiem par nepieciešamā apjoma iegādi. Lai mazinātu un vadītu riskus, kad tirgus dalībnieki nav spējīgi piedāvāt piegādāt 8 (astoņu) nedēļu vajadzību apmierināšanai nepieciešamo paštestu skaitu vienā piegādē, pieļaujams šo apjomu iegādāties pakāpeniski, nodrošinot paštestu pieejamību un nepārtrauktību.
Izmantojot šī tiesiskā regulējuma mehānismu, tiktu nodrošināta salīdzinoši lielāka operativitāte resursu krājumu papildināšanai, joprojām saglabājot augstus konkurences apstākļus. Tāpat šāda mehānisma izmantošana sniegs priekšrocības to izmantot brīdī, ja tiks identificēta nepieciešamība par vēl plašāku paštestu izmantošanu Covid19 skrīningam, atbilstoši precizējot Ministru kabineta 2021. gada 13. maija noteikumos Nr. 308 “Noteikumi par prioritāro institūciju un vajadzību sarakstā iekļautajām institūcijām nepieciešamajiem epidemioloģiskās drošības nodrošināšanas resursiem” noteikto paštestu skaitu.
Paštestu uzglabāšanu, loģistiku un izsniegšanu realizēs institūcijas, atbilstoši kompetencei, kas noteikta Ministru kabineta 2021. gada 13. maija noteikumos Nr. 308 “Noteikumi par prioritāro institūciju un vajadzību sarakstā iekļautajām institūcijām nepieciešamajiem epidemioloģiskās drošības nodrošināšanas resursiem”.
Izglītības un Zinātnes ministrija aprēķinās nepieciešamo paštestu skaitu katrai izglītības iestādei un sadarbībā ar pašvaldību civilās aizsardzības komisijām koordinēs to izsniegšanu. Ministrijas organizēs paštestu piegādi no VALIC noliktavām savas nozares institūcijām un kapitālsabiedrībām.
Pēc I. posma uzsākšanas tiks izvērtēti rezultāti un nepieciešamības gadījumā lemts par paštestu turpmāku vai plašāku izmantošanu, t.sk. par paštestu izmantošanu, regulārajā profesiju skrīningā, pilnīgu pāreju uz tiem izglītības sistēmas skrīningā, izmantošanu ārstniecības iestādēs, u.c. Izvērtējot paštestu izmaksas, piegādes laiku un apjomu, tiks veiktas izmaiņas attiecīgi SPKC mājaslapā publicētajā testēšanas algoritmā, kā arī iesniegti labojumi attiecīgajos informatīvajos ziņojumos (t.sk. Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra sēdē Nr.72 apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā “Par drošu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu”) un veikts testēšanas nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma pārrēķins. Līdz tam laikam attiecīgā skrīninga testēšana notiks pašreizējā kārtībā.

III. Nepieciešamais finansējums un turpmākā rīcība
Kopumā plašāka paštestu ieviešana ļaus samazināt laboratoriju noslodzi un izmaksas. I. posmā paštestu pielietošanu paredzēts uzsākt līdz ar iepirkuma noslēgšanos (indikatīvi: 22. novembris - 1. decembris). Paredzēts testēšanu veikt vismaz 8 (astoņas) nedēļas. Lai nodrošinātu paštestu pielietošanu izglītības sistēmā, vienai nedēļai nepieciešami 755 520 paštesti par kopējo finansējumu 1 511 040 euro. Savukārt, lai nodrošinātu paštestus publiskā sektora prioritārajās jomās, vienai nedēļai nepieciešami 128 740 paštesti par kopējo finansējumu 257 480 euro. Indikatīvais novērtējums paredz, ka astoņu nedēļu paštestu skrīninga ciklam pavisam kopā 7 074 080 paštestu, kuru iepirkšanai nepieciešami 14 148 160 euro (3.tabula).
3.Tabula
Nedēļā nepieciešamais paštestu skaits skrīningam izglītības sistēmā
Nedēļā nepieciešamais finansējums skrīningam izglītības sistēmā, euro
Nedēļā nepieciešamais paštestu skaits skrīningam publiskā sektora
prioritārajās jomās
Nedēļā nepieciešamais finansējums skrīningam publiskā sektora
prioritārajās jomās, euro
Kopā nepieciešamais finansējums paštestu veikšanai, euro
Kopā nepieciešamais paštestu skaits 8 nedēļās
Nepieciešamais finansējums kopā 8 nedēļās, euro

755 520
1 511 040
128 740
257 480
1 768 520
7 074 080
14 148 160

(Finansējuma aprēķins balstīts uz viena paštesta cenu 2.00 eiro, kas vēsturiski ir bijusi mediānas cena RAT testiem liela apjoma iepirkumos. Lai arī ir pieejami lētāki testi, cenu var ietekmēt specifiskās prasības par paštestu piemērotību jaunāka vecuma bērniem.)
            Lai varētu īstenot paštestu iegādi un piegādi izglītības sektoram un publiskā sektora prioritārajām jomām, nepieciešama finanšu līdzekļu piešķiršana Aizsardzības ministrijai no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”, piešķirot:
2021.gadā: 8 000 000 euro;
2022.gadā: 6 148 160 euro.


Paštestu nodrošināšanai izglītības iestādēs un publiskā sektora prioritārajās jomās laika periodā no 2021. gada 22. novembra līdz 2022. gada 17. janvārim, papildus nepieciešams finansējums 14 148 160  euro apmērā.
Informatīvajā ziņojumā iekļautajiem pasākumiem, kas ir radušies saistībā ar paštestu nodrošināšanu izglītības iestādēs un publiskā sektora prioritārajās jomās, Aizsardzības ministrija normatīvos aktos noteiktā kārtībā sagatavos un iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” 2021. gadā 8 000 000 euro apmērā. Par 2021. gada novembri un decembri (4 000 000 paštesti) ir veicams avansa norēķins 8 000 000 euro apmērā.
Informatīvajā ziņojumā iekļautajiem pasākumiem, kas ir radušies saistībā ar paštestu nodrošināšanu izglītības iestādēs un publiskā sektora prioritārajās jomās, laika periodā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 16. janvārim (3 074 080 paštesti), nepieciešamos izdevumus ne vairāk kā 6 148 160 euro apmērā plānots segt no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” 2022. gadā. Aizsardzības ministrija normatīvajos aktos noteiktā kārtībā sagatavos un iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektus par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Jāņem vērā, ka finanšu līdzekļu izlietojums var koriģēties atbilstoši vairākiem faktoriem, tostarp, iepirkuma procedūras gaitai, tirgus kapacitātei un tamlīdzīgi. Pēc iepirkuma veikšanas nepieciešamā finansējuma apjoms tiks precizēts.
VALIC organizēs 7 074 078 paštestu iegādi, piemērojot Publisko iepirkumu likuma 8. panta septītās daļas 3. punktu. Laika posmā, kamēr notiek šajā ziņojumā minētā iepirkuma veikšana VALIC, kā arī iegādāto paštestu piegāde un izsniegšana, paštestu ieviešanas uzsākšana izglītības sistēmā tiks veikta, iepriekš (Ministru kabineta 2021. gada 21. septembra sēdē Nr. 62 apstiprinātā informatīvā ziņojuma “Priekšlikumi Covid-19 testēšanas politikas izmaiņām”) testēšanai piešķirtā finansējuma ietvaros.

Turpmākā rīcība
1. Nepieciešams lemt par 7 074 078 paštestu iegādi par summu, kas nepārsniedz 14 148 160 eiro.
2. VALIC organizēt 7 074 078 gab. paštestu iegādi, piemērojot Publisko iepirkumu likuma 8. panta septītās daļas 3. punkta regulējumu.
3. Izdarīt grozījumus Ministru kabineta 2021. gada 13. maija noteikumus Nr. 308 “Noteikumi par prioritāro institūciju un vajadzību sarakstā iekļautajām institūcijām nepieciešamajiem epidemioloģiskās drošības nodrošināšanas resursiem”, jaunu epidemioloģiskās drošības nodrošināšanas resursu kategoriju - ātrais SARS-CoV-2 vīrusa antigēna noteikšanas paštests, kā arī to iegādes apjomu.
4. Slimību profilakses un kontroles centram papildināt testēšanas algoritmu ar paštestu veikšanu, izstrādāt procedūras rīcībai pozitīva rezultāta gadījumā gan tad, ja paštests veiks mājās, gan, ja veikts institūcijā. Veselības ministrijai nepieciešamības gadījumā sagatavot normatīvo aktu grozījumus.
5. Pēc I.posma ieviešanas Veselības ministrijai izvērtēt iespējas plašākai paštestu izmantošanai, t.sk. regulārajā profesiju skrīningā, pilnīgā pārejā uz tiem izglītības sistēmas skrīningā, izmantošanu ārstniecības iestādēs, u.c.


[1] European Centre for Disease Prevention and Control (2021). Considerations on the use of self-tests for COVID-19 in the EU/EEA, https://www.ecdc.europa.eu/en/publications-data/considerations-use-self-tests-covid-19-eueea
 

Ņemot vērā to, ka nepieciešams precizēt finansējuma sadalījumu, jāprecizē un jāizsaka protokollēmuma projektu jaunajā redakcijā:

1. Pieņemt zināšanai iesniegto informatīvo ziņojumu.
2. Lai nodrošinātu ātro SARS-CoV-2 vīrusa antigēna noteikšanas paštestu (turpmāk – paštesti) izmantošanu izglītības iestādēs un publiskā sektora prioritārajās jomās laika periodā no 2021. gada 22. novembra līdz 2022. gada 17. janvārim, papildus nepieciešams finansējums 14 148 160  euro apmērā.
3. Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centram organizēt 7 074 080  gab. paštestu iegādi, piemērojot Publisko iepirkumu likuma 8. panta septītās daļas 3. punktu.
4. Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centram attiecīgajā iepirkuma komisijā iekļaut Veselības ministrijas un Veselības inspekcijas pārstāvjus.
5. Pieņemt zināšanai, ka Aizsardzības ministrija paštestu iegādes nepieciešamo izdevumu segšanai līdz 2021.gada decembra beigām nodrošinās, primāri novirzot atbilstoši Ministru kabineta 2021.gada 10. janvāra rīkojumam Nr. 18 un Ministru kabineta 2021.gada 24. februāra rīkojumam Nr. 114 Aizsardzības ministrijai piešķirto un neizlietoto finansējumu ne vairāk kā 2 680 432 euro, kā arī normatīvajos aktos noteiktā kārtībā sagatavojot un iesniedzot izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" 2021.gadā ne vairāk kā 5 319 568 euro apmērā, ja piegādes un maksājumus veic 2021. gadā.
6. Lai nodrošinātu paštestu iegādi laika periodā no 2022. gada 1. janvāra, nepieciešamos izdevumus ne vairāk kā 6 148 160 euro apmērā Aizsardzības ministrijai sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"", ja piegādes un maksājumi tiks veikti 2022. gadā.
7. Veselības ministrijai sagatavot Ministru kabineta noteikumu projektu: Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 13. maija noteikumos Nr. 308 “Noteikumi par prioritāro institūciju un vajadzību sarakstā iekļautajām institūcijām nepieciešamajiem epidemioloģiskās drošības nodrošināšanas resursiem”’, iekļaujot tajos jaunu epidemioloģiskās drošības nodrošināšanas resursu kategoriju - ātrais SARS-CoV-2 vīrusa antigēna noteikšanas paštests, kā arī to iegādes apjomu.
8. Izglītības un Zinātnes ministrijai sagatavot aprēķinus par nepieciešamo paštestu skaitu katrai izglītības iestādei un sadarbībā ar pašvaldību civilās aizsardzības komisijām koordinēt to izsniegšanu.
9. Ministrijām organizēt paštestu piegādi no Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra noliktavām savas nozares institūcijām un kapitālsabiedrībām.
10. Pieņemt zināšanai, ka laika posmā, kamēr notiek informatīvajā ziņojumā minētā iepirkuma veikšana Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centrā, kā arī iegādāto paštestu piegāde un izsniegšana, paštestu ieviešanas uzsākšana izglītības sistēmā tiks veikta iepriekš (Ministru kabineta 2021. gada 21. septembra sēdē Nr. 62 apstiprinātā informatīvā ziņojuma “Priekšlikumi Covid-19 testēšanas politikas izmaiņām”) testēšanai piešķirtā finansējuma ietvaros.