Atzinums

Biedrība “Latvijas Mežu sertifikācijas padome” iebilst piedāvātajiem grozījumiem krimināllikumā, jo publiskotajā un pieņemšanai sagatavotajā likuma redakcijā tiek lietoti daudzi nekur nedefinēti termini, piemēram, “ievērojama lieluma ekosistēma”, “vides vērtības ekosistēma”, “dzīvotne aizsargājamā teritorijā”, “neatgriezenisks kaitējums”, “ilgs kaitējums”, “plašs kaitējums” (ir vēl arī citi), kādēļ nav iespējams novērtēt piedāvāto likuma grozījumu patieso ietekmi.
Par tiesību portālā pieejamiem grozījumiem “Grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”” (https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/7f30cd81-7203-495b-9e02-9ba6684c0366), kas paredz šo likumu papildināt ar jaunu 23.2. pantu, kurā ir iekļauti nedefinēti un neskaidri termini, piemēram, “ekoloģiskais potenciāls” (Kāda ir tā mērvienība?); Kādā laika periodā mēra ietekmi? (Ja labi zinām, ka atsevišķi iepriekš meliorētie upju posmi šobrīd tiek atzīti par biotopiem). 23.2. pantā norādīts, ka ietekmēta var būt “dzīvotne” (vienskaitlī), no kā saprotams, ka grozījumu autors ir domājis vienu atsevišķu dzīvotni; piemēram, nozāģējot vienu (1) biotopa nogabalu viena (1) ha platībā, kas nav aizsargājamā teritorijā, tā ir dzīvotne un attiecībā pret šo vienu dzīvotni kaitējums noteikti ir būtisks, jo nozāģēts viss nogabals – tātad attiecīgi varētu iestāties kriminālatbildība.
Ietekme uz “dzīvniekiem” – nav skaidrs, par kādu tvērumu tiek runāts, piemēram, visas stirnas vienā meža pudurī, vai kā...
Būtībā krimināllikumā tiek paredzēta kriminālatbildība ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz astoņiem gadiem par ļoti dažādi un pietiekami brīvi interpretējamu vides vērtību iznīcināšanu gan aizsargājamās teritorijās, gan ārpus aizsargājamām teritorijām. Piemēram, nav skaidrs, kā šīs prasības tiks interpretētas attiecībā uz Eiropas Savienības nozīmes biotopu atjaunošanas darbībībām īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kuras finansē dažādi Eiropas Savienības fondi. Dabas atjaunošanas darbību rezultātā meži var tikt transformēti jeb pārveidoti par zālājiem, t.sk. neatgriezeniski iznīcinot daudzas meža biotopiem raksturīgās aizsargājamās sugas un to dzīvotnes. Arī ierīkojot rekreācijas infrastruktūras objektus, aizsargājamas sugas un to dzīvotnes var tikt neatgriezeniski ietekmētas, ko krimināllikuma kontekstā varēs interpretēt kā darbību ar ilgstošu kaitējumu.
Latvijā neviens nav identificējis un ierobežojis visu aizsargājamo sugu atradnes, tādēļ dzīvotņu un aizsargājamo sugu (sūnas, augi u.c.) neatgriezeniska izpostīšana ir iespējama arī sēņojot, ogojot vai pastaigājoties mežā. Sēņošanas sezonas laikā mežu apmeklē liels skaits Latvijas iedzīvotāju un viņu atstāto ietekmi arī varētu pielīdzināt plašam kaitējumam ievērojama lieluma ekosistēmā. Grozījumu pieņemšanas rezultātā būtu nepieciešams virzīt inciatīvu, pieprasot mainīt fizisko personu pieejas kārtību mežam, radot iespējami lielu ierobežojumu cilvēkiem, kas nepazīst visas aizsargājamās sugas, atrasties mežā.
Kriminālatbildība tiek paredzēta par Atmežošanas regulas pārkāpumiem. Ņemot vērā Atmežošanas regulas būtību, ir grūti iedomāties situāciju, kurā Latvijā varētu iestāties gadījums (jeb ievērojams apmērs), kad kāds no meža īpašniekiem būtu jāsoda ar brīvības atņemšanu par šāda veida pārkāpumiem. Nepieciešams plašāks un detalizētāks skaidrojums, kā šajā likumprojektā iekļautās jaunās normas ir plānots piemērot.
Aicinām Tieslietu ministriju skaidri un visiem saprotami definēt likumprojektā iekļautos terminus, skaidrot jauno normu plānoto piemērošanu, kā arī veikt plašu un nopietnu sabiedrisko apspriešanu par precizēto likumprojektu, obligāti iesaistot meža īpašniekus.

-

Jāuzsver, ka tik svarīgu un krietnu sabiedrības daļu ietekmējošu likuma grozījumu pieņemšana bez plašākas apspriešanas, iztirzāšanas un analīzes nav nedz skaidra, nedz saprotama, nedz pieņemama... Kāds tam ir pamatojums? 

-

Krimināllikuma 115. pants (tā grozījumi) paredz ļoti smagas sankcijas par darbībām, kas saistītas ar īpaši aizsargājamo sugu indivīdiem, to dzīvotnēm un biotopiem. Šī panta piemērošana pašreizējā redakcijā rada būtisku un ļoti nopietnu tiesisku neskaidrību un risku kriminālatbildības piemērošanai gadījumos, kas nav nedz apzināti, nedz smagi.
Panta 1. daļā teikts, ka kriminālatbildība iestājas tikai tad, ja radīts “būtisks kaitējums”, taču: likumā nav iekļauta skaidra definīcija, nav arī skaidru un saprotamu vērtēšanas kritēriju, nav noteikti sliekšņi vai objektīvi kritēriji. Rezultātā arī nejauša, nenozīmīga vai neapzināta (piem., vienas sūnas vai viena ķērpja sabradāšana saimniecisko darbību vai darbu gaitā) var viegli tikt interpretēta kā krimināls nodarījums.
Runājot par īpaši aizsargājamām dzīvnieku sugām, jāuzsver, ka nejauša indivīda “bojāšana” realitātē ir ļoti iespējama, piemēram, nenojaušot par viņu esamību, iznīcināt šķūnītī mītošu aizsargājamu sikspārņu sugu. Ņemot vērā, ka īpaši aizsargājamo sugu saraksts ir ļoti plašs un lielākā daļa sabiedrības šo sugu atpazīšanu objektīvi nespēj garantēt (nodrošināt), pastāv augsts risks, ka persona bez nodoma un pat iespējas paredzēt sekas var nonākt situācijā, kad iestājas kriminālatbildība.
Aicinām likuma grozījumu redakcijā precizēt un diferencēt (skaidri un saprotami noteikt), uz ko tieši ir attiecināms nodarījums – vai uz viena indivīda netīšu bojāšanu, vairāku indivīdu iznīcināšanu, vai uz būtisku ietekmi populācijas līmenī. Bez šādas diferenciācijas un skaidrības pastāv ļoti nopietns risks, ka vienlīdz smagu kriminālsodu var piemērot gan par vienas sikspārņa, ķērpja vai citas grūti identificējamas sugas nejaušu bojāšanu, gan par apzinātu un būtisku populācijas vai biotopa iznīcināšanu, kas nav samērīgi un neatbilst nodarījuma nozīmīgumam un smagumam.

-

Biedrība Latvijas Mežu sertifikācijas padome aicina Tieslietu ministriju skaidri un visiem saprotami definēt likumprojektā iekļautos terminus, skaidrot jauno normu plānoto piemērošanu, kā arī veikt plašu un nopietnu sabiedrisko apspriešanu par precizēto likumprojektu, obligāti iesaistot meža īpašniekus.

-