Projekta ID
22-TA-435Atzinuma sniedzējs
Satiksmes ministrija
Atzinums iesniegts
15.01.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
No likumprojekta anotācijas projekta izriet, ka, ievērojot, ka nodokļu maksātāja reitinga kopējo novērtējumu VID var piešķirt tikai Latvijā reģistrētam nodokļu maksātājam, priekšrocības noteikšana publiskajos iepirkumos šobrīd tiek attiecināta tikai uz PIL 9.panta iepirkumiem, kas pamatā ir vērsti uz vietējo tirgu un tā apmēra dēļ konstatējams mazāks risks potenciālai pārrobežu intereses esamībai.
Ja piedāvājumu ir iesniedzis arī ārvalstu komersants, tad nav saprotams, vai iepirkumā priekšrocība vispār tiek piemērojama, vai piemērojama tikai gadījumā, ja ārvalstu komersants ir dārgāks, piemēram, ir 3 dārgākā cena, kur priekšroku var dot arī otrajam dārgākajam piedāvājuma, ja tas atbilst “A” klases novērtējumam.
Likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka vērtējams ir tieši piedāvājumu iesniegušais pretendents, tādēļ piegādātāju apvienības gadījumā katram no biedriem jāatbilst “A” klases novērtējumam. Taču iepirkumos pretendents var balstīties uz cita pretendenta pieredzi, lai apliecinātu atbilstību kvalifikācijas prasībām, kā arī piesaistīt apakšuzņēmējus, kas abos gadījumos var būt arī faktiskie piegādātāji, būvdarbu veicēji vai pakalpojuma sniedzēji, bet piedāvājuma iesniedzējs vienīgi starpnieks, kas var būt piesaistīts vienīgi priekšrocības saņemšanā.
Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt likumprojekta 2.pantā ietvertā 9.panta 7.1 daļu vai papildināt likumprojekta anotācijas projektu ar plašāku skaidrojumu, par rīcību, ja piedāvājumu iesniedzis arī ārvalstu komersants.
Vienlaikus norādām, ka vērtēšanas kritērijs ne vienmēr ir zemākā cena, bet saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, kur cenas īpatsvars pret piedāvājuma kvalitāti var būt, piemēram, 20 pret 80, kā rezultātā, izvēloties saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, tad var veidoties situācija, ka uzvarētājs jau tā ir dārgākais piedāvājums un tam nav “A” klases novērtējuma. Šādās situācijās ne tikai zūd jēga skatīt likumprojektā paredzēto procentuālo starpību, bet arī pēc būtības vairs nestrādā likumprojektā paredzētais mērķis īstenot “A” klases novērtējuma priekšrocības. Līdz ar to, iepirkumos, kur vērtēšanas kritērijs nav zemākā cena, bet saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, likumprojekta 2.pantā ietvertā 9.panta 7.1 daļas redakcija var nestrādāt. Kā risinājums būtu paredzēt, ka saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma vērtēšanā iekļaujams “A” klases novērtējuma kritērijs, bet tas ne tikai var radīt jautājumus par īpatsvara apmēru, bet nonāktu pretrunā ar saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma kritēriju priekšnosacījumu, ka tiem jābūt saistītiem ar iepirkuma priekšmetu.
Ja piedāvājumu ir iesniedzis arī ārvalstu komersants, tad nav saprotams, vai iepirkumā priekšrocība vispār tiek piemērojama, vai piemērojama tikai gadījumā, ja ārvalstu komersants ir dārgāks, piemēram, ir 3 dārgākā cena, kur priekšroku var dot arī otrajam dārgākajam piedāvājuma, ja tas atbilst “A” klases novērtējumam.
Likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka vērtējams ir tieši piedāvājumu iesniegušais pretendents, tādēļ piegādātāju apvienības gadījumā katram no biedriem jāatbilst “A” klases novērtējumam. Taču iepirkumos pretendents var balstīties uz cita pretendenta pieredzi, lai apliecinātu atbilstību kvalifikācijas prasībām, kā arī piesaistīt apakšuzņēmējus, kas abos gadījumos var būt arī faktiskie piegādātāji, būvdarbu veicēji vai pakalpojuma sniedzēji, bet piedāvājuma iesniedzējs vienīgi starpnieks, kas var būt piesaistīts vienīgi priekšrocības saņemšanā.
Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt likumprojekta 2.pantā ietvertā 9.panta 7.1 daļu vai papildināt likumprojekta anotācijas projektu ar plašāku skaidrojumu, par rīcību, ja piedāvājumu iesniedzis arī ārvalstu komersants.
Vienlaikus norādām, ka vērtēšanas kritērijs ne vienmēr ir zemākā cena, bet saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, kur cenas īpatsvars pret piedāvājuma kvalitāti var būt, piemēram, 20 pret 80, kā rezultātā, izvēloties saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, tad var veidoties situācija, ka uzvarētājs jau tā ir dārgākais piedāvājums un tam nav “A” klases novērtējuma. Šādās situācijās ne tikai zūd jēga skatīt likumprojektā paredzēto procentuālo starpību, bet arī pēc būtības vairs nestrādā likumprojektā paredzētais mērķis īstenot “A” klases novērtējuma priekšrocības. Līdz ar to, iepirkumos, kur vērtēšanas kritērijs nav zemākā cena, bet saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, likumprojekta 2.pantā ietvertā 9.panta 7.1 daļas redakcija var nestrādāt. Kā risinājums būtu paredzēt, ka saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma vērtēšanā iekļaujams “A” klases novērtējuma kritērijs, bet tas ne tikai var radīt jautājumus par īpatsvara apmēru, bet nonāktu pretrunā ar saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma kritēriju priekšnosacījumu, ka tiem jābūt saistītiem ar iepirkuma priekšmetu.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Kopumā no likumprojekta anotācijas ir saprotama problēma un atbalstāma iniciatīva, tomēr nav saprotama lietderība un praktiskais šo normu izpildījumus publisko iepirkumu regulējumā.
No lietderības apsvērumiem ne tikai nav saprotams, kāpēc faktiski izmeklēšanas un uzraudzības funkcijas paredzamas publisko iepirkumu regulējumā, nav skaidrs kurš to veic un vai neveidojās pretruna ar citu normatīvo aktu regulējumu, kas paredz pienākumu ieviest iekšējās kontroles sistēmu vai izstrādāt iekšējos noteikumus, kuru ietvaros ir identificēti, analizēti un novērtēti iespējamie korupcijas riski.
Ne mazāk būtiski, ja šīs normas dublējas un papildus nāk plašs pārbaudāmo personu loks, dažādu informācijas resursu (avotu) apjoms un strukturēta analīze, tad vērtējama tā lietderība kontekstā pret varbūtējo interešu konflikta gadījumu skaitu. Lai arī korupcijas un interešu konflikta riski publiskajos iepirkumos ir paaugstināti, nav tādu datu, kas no lietderības apsvērumiem pamatotu būtisku birokrātiskā sloga pieaugumu pilnīgi visos iepirkumos un iepirkuma komisijās. Proti, vai birokrātiskā sloga pieaugums pilnībā par katru iepirkumu un tā komisiju ir samērīgs un lietderīgs, pret atsevišķiem gadījumiem, kad interešu konflikta gadījums varētu tikt konstatēts.
Likumprojekta anotācijā tiek minēts, ka atbilstoši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja tīmekļa vietnē publicētajam 30.06.2020. informatīvajam ziņojumam, kurā iekļauti dati uz 31.12.2019. - ir daudzas publiskas personas institūcijas (20% gadījumu), kurās nav ieviesta iekšējās kontroles sistēma vai izstrādāti iekšējie noteikumi, kuru ietvaros ir identificēti, analizēti un novērtēti iespējamie korupcijas riski, kā arī norādīts, ka pretkorupcijas plāna izstrāde bieži vien institūcijās ir formāls pasākums, kas tādējādi kavē efektīvu korupcijas un interešu konflikta risku novēršanu.
Ja ir speciāls normatīvais regulējums, bet ir iestādes, kuras to neievēro, tad nav saprotams, kāpēc tad tā izpilde faktiski tiek paredzēta Publisko iepirkumu likumā. Ja iestādē ir ieviesta iekšējās kontroles sistēma vai izstrādāti iekšējie noteikumi, kuru ietvaros ir identificēti, analizēti un novērtēti iespējamie korupcijas riski, tad ir noteiktas arī atbildīgās personas vai struktūra, kas kompetenta vērtēt korupcijas un interešu konflikta riskus, kas to var veikt pēc nepieciešamības un izlases kārtībā. Nebūtu loģiski, ka to vērtētu paši komisijas locekļi, par to būtu atbildīgs komisijas priekšsēdētājs, kas paši pēc būtības arī būtu pārbaudāmās personas.
Papildus tam kvalitatīva izvērtējuma veikšana prasīs ne tikai nesamērīgi lielu cilvēkresursu noslodzi, apjomīgu personas datu apstrādi, bet arī nav prognozējams tam nepieciešamais laiks, kā rezultātā būtiski var tikt kavēta iepirkuma komisijas izveide, vai, piemēram, jauna komisijas locekļa piesaiste, kas atsevišķās situācijās, kvoruma trūkuma dēļ, var faktiski apturēt iepirkuma procesu.
Ņemot vērā minēto, Satiksmes ministrijas ieskatā likumprojekta piedāvātā redakcija ir nesamērīga, tā radīs nesamērīgu slogu un arī pēc būtības nevar garantēt interešu konflikta neiestāšanos. Jau esošais regulējums gan ar amatpersonu atbildību, gan iepirkuma komisijas rotāciju, gan trauksmes cēlāja regulējumu, gan citos normatīvajos aktos speciāli noteikto iekšējās kontroles sistēmu, tomēr ir objektīvi samērīgs pret iespējamo risku iestāšanās gadījumu skaitu.
Vienlaikus papildus paužam atbalstu jebkuram tehniski funkcionālam risinājumam EIS vai IUB PVS sistēmās, kur datu pārbaude būtu veicama automātiski, analizējot datus dažādās sistēmās. Tikai ieviešot šādu funkcionālu risinājumu būtu atbalstāma atbilstošu grozījumu veikšana publisko iepirkumu regulējumā.
No lietderības apsvērumiem ne tikai nav saprotams, kāpēc faktiski izmeklēšanas un uzraudzības funkcijas paredzamas publisko iepirkumu regulējumā, nav skaidrs kurš to veic un vai neveidojās pretruna ar citu normatīvo aktu regulējumu, kas paredz pienākumu ieviest iekšējās kontroles sistēmu vai izstrādāt iekšējos noteikumus, kuru ietvaros ir identificēti, analizēti un novērtēti iespējamie korupcijas riski.
Ne mazāk būtiski, ja šīs normas dublējas un papildus nāk plašs pārbaudāmo personu loks, dažādu informācijas resursu (avotu) apjoms un strukturēta analīze, tad vērtējama tā lietderība kontekstā pret varbūtējo interešu konflikta gadījumu skaitu. Lai arī korupcijas un interešu konflikta riski publiskajos iepirkumos ir paaugstināti, nav tādu datu, kas no lietderības apsvērumiem pamatotu būtisku birokrātiskā sloga pieaugumu pilnīgi visos iepirkumos un iepirkuma komisijās. Proti, vai birokrātiskā sloga pieaugums pilnībā par katru iepirkumu un tā komisiju ir samērīgs un lietderīgs, pret atsevišķiem gadījumiem, kad interešu konflikta gadījums varētu tikt konstatēts.
Likumprojekta anotācijā tiek minēts, ka atbilstoši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja tīmekļa vietnē publicētajam 30.06.2020. informatīvajam ziņojumam, kurā iekļauti dati uz 31.12.2019. - ir daudzas publiskas personas institūcijas (20% gadījumu), kurās nav ieviesta iekšējās kontroles sistēma vai izstrādāti iekšējie noteikumi, kuru ietvaros ir identificēti, analizēti un novērtēti iespējamie korupcijas riski, kā arī norādīts, ka pretkorupcijas plāna izstrāde bieži vien institūcijās ir formāls pasākums, kas tādējādi kavē efektīvu korupcijas un interešu konflikta risku novēršanu.
Ja ir speciāls normatīvais regulējums, bet ir iestādes, kuras to neievēro, tad nav saprotams, kāpēc tad tā izpilde faktiski tiek paredzēta Publisko iepirkumu likumā. Ja iestādē ir ieviesta iekšējās kontroles sistēma vai izstrādāti iekšējie noteikumi, kuru ietvaros ir identificēti, analizēti un novērtēti iespējamie korupcijas riski, tad ir noteiktas arī atbildīgās personas vai struktūra, kas kompetenta vērtēt korupcijas un interešu konflikta riskus, kas to var veikt pēc nepieciešamības un izlases kārtībā. Nebūtu loģiski, ka to vērtētu paši komisijas locekļi, par to būtu atbildīgs komisijas priekšsēdētājs, kas paši pēc būtības arī būtu pārbaudāmās personas.
Papildus tam kvalitatīva izvērtējuma veikšana prasīs ne tikai nesamērīgi lielu cilvēkresursu noslodzi, apjomīgu personas datu apstrādi, bet arī nav prognozējams tam nepieciešamais laiks, kā rezultātā būtiski var tikt kavēta iepirkuma komisijas izveide, vai, piemēram, jauna komisijas locekļa piesaiste, kas atsevišķās situācijās, kvoruma trūkuma dēļ, var faktiski apturēt iepirkuma procesu.
Ņemot vērā minēto, Satiksmes ministrijas ieskatā likumprojekta piedāvātā redakcija ir nesamērīga, tā radīs nesamērīgu slogu un arī pēc būtības nevar garantēt interešu konflikta neiestāšanos. Jau esošais regulējums gan ar amatpersonu atbildību, gan iepirkuma komisijas rotāciju, gan trauksmes cēlāja regulējumu, gan citos normatīvajos aktos speciāli noteikto iekšējās kontroles sistēmu, tomēr ir objektīvi samērīgs pret iespējamo risku iestāšanās gadījumu skaitu.
Vienlaikus papildus paužam atbalstu jebkuram tehniski funkcionālam risinājumam EIS vai IUB PVS sistēmās, kur datu pārbaude būtu veicama automātiski, analizējot datus dažādās sistēmās. Tikai ieviešot šādu funkcionālu risinājumu būtu atbalstāma atbilstošu grozījumu veikšana publisko iepirkumu regulējumā.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Ja likumprojekta 5.pantā ietvertā 24.panta papildinājumi attiecās uz pasūtītāju, tad likumprojekta 6.pantā ietvertā 25. panta sestajā daļā pienākums ir noteikts iepirkuma komisijas priekšsēdētājam. Tomēr kontekstā ar grozījumu mērķi nav saprotama normas praktiskā piemērošana, jo faktiski iepirkuma komisijas priekšsēdētājs nevarētu veikt pārbaudi attiecībā uz sevi, jo arī pats var atrasties interešu konflikta situācijā. Ņemot vērā arī Satiksmes ministrijas iebildumu attiecībā uz likumprojekta 5.pantā ietvertā 24.panta grozījumiem, lūdzam izvērtēt lietderību un nepieciešamību veikt grozījumus likumprojekta 6.pantā ietvertā 25.panta sestajā daļā.
Piedāvātā redakcija
-