Projekta ID
23-TA-2583Atzinuma sniedzējs
Ārvalstu investoru padome Latvijā
Atzinums iesniegts
23.11.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Informatīvais ziņojums
Priekšlikums
Ārvalstu investoru padome Latvijā (turpmāk – FICIL) ir iepazinusies ar Ekonomikas ministrijas (turpmāk – EM) sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par prioritāriem rīcības virzieniem nacionālās industriālās politikas īstenošanai"[1](turpmāk – Ziņojums). FICIL vēlas vērst uzmanību uz vairākiem Ziņojumā ietvertiem priekšlikumiem.
Kopumā FICIL konceptuāli atbalsta ziņojumā četrus iekļautos darbības virzienus - investīcijas ražošanas kapacitātes stiprināšana, inovācijas jaunu preču un pakalpojumu attīstībā, ieguldījumi cilvēkkapitālā, nepieciešamo prasmju veidošana, kā arī institucionālā transformācija un birokrātijas mazināšana uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai visu Latvijas reģionu izaugsmes paātrināšanai, lai sekmētu industriālās politikas attīstību Latvijā. FICIL atgādina, ka konkrētu darbību virzienu noteikšanā un īstenošana ir cieši jāsadarbojas ar privāto sektoru, līdzīgi kā tas šobrīd tiek darīts, lai mazinātu administratīvo slogu būvniecības nozarē.
Tāpat, ņemot vērā, ka 2023. gada Latvijas eksporta apjomu plānots palielināt līdz 30 miljardiem EUR[2], bet pagājušogad kopējais eksporta apjoms sasniedza tikai 21,3 miljardus EUR[3], FICIL aicina nekavēties īstenojot noteiktos uzdevumus. Ir svarīgi koncentrēties uz konkrētu mērķu sasniegšanu un pēc iespējas izvairīties no uzdevumiem, kuriem nav būtiska ietekme vai to veikšanas nenesīs pienesumu Ziņojumā definētajiem mērķiem.
Par sadaļu investīcijas
Ziņojumā minēts, ka būtisku pienesumu tautsaimniecībā var sniegt valsts kapitālsabiedrības, mērķorientējot ieguldījumus uz to eksportspējas palielināšanu, pētniecības un attīstības vai inovatīvu risinājumos un pārskatot iespējas jaunu preču un pakalpojumu piedāvājumam. FICIL konceptuāli neiebilst pret valsts kapitālsabiedrību iniciatīvu aktīvāk piedalīties zinātniski pētnieciskajos projektos, jo ir acīmredzams, ka dažām no tām ir liels resursu apjoms to realizācijai. Savukārt, ir svarīgi pirms jebkuru jaunu preču vai pakalpojumu piedāvājumu no valsts kapitālsabiedrībām, kritiski izvērtēt vai tas objektīvu iemeslu dēļ nepieciešams un vai privātais sektors jau to nepiedāvā.
Tāpat, FICIL sagaida, ka iespēja piedalīties pētījumu un attīstības projektos tiks piedāvāta arī citām ieinteresētajām pusēm – tādām, kā universitātes un akadēmiskie centri, neatkarīgie pētnieki, NVO, jaunuzņēmumi un citi privāti uzņēmumi. Inovācijām ir izšķiroša nozīme turpmākajā Latvijas rūpniecības un uzņēmējdarbības attīstībā. Tas ir attiecināms ne tikai uz inovatīvo attīstības projektu, uzņēmējdarbību un tirgu veidošanu un veicināšanu, bet arī uz plašāku inovāciju iepirkumu izmantošanu valsts iestādēs.
Par sadaļu inovācijas
Ziņojums paredz ieviest nodokļu atvieglojumu uzņēmumiem, kas iegulda P&A un uzlabot pasākumus uzņēmumu P&A statistikas datu uzskaitei. FICIL atbalsta iniciatīvu ieviest nodokļa atvieglojumu uzņēmumiem, kas iegulda P&A. Neskatoties uz šo, ir svarīgi šo atvieglojumu praktiski ieviest birokrātiski pēc iespējas vieglākā veidā, tā lai administratīvais slogs nemazinātu nodokļa atvieglojuma stimulējošo efektu.
Piešķirot šādu atviegloju, FICIL iesaka vērtēt pieeju, kurā uzņēmumam būtu atļauts pašam dokumentēt atbilstību noteiktam kritēriju kopumam un atbilstības pārbaudes tiktu veiktas izlases kārtība. FICIL ieskatā būtu pēc iespējas jāizvairās no smagnēju birokrātisku situāciju veidošanas, kur VID P&A jomā būtu jāvērtē katra uzņēmuma nodokļa atvieglojums.
Tāpat FICIL aicina statistikas uzskaites sistēmu veidot pēc iespējas standartizētāku, kas ievērotu “viena pieturas aģentūras” principu, lai izvairītos no situācijas, kur uzņēmumiem dati par to veiktajiem ieguldījumiem P&A jomā būtu jāsniedz vairākām valsts iestādēm.
Par sadaļu cilvēkkapitāla attīstība
FICIL atbalsta vienotas cilvēkkapitāla pārvaldības sistēmas ieviešanu. FICIL iesaka izvairīties no funkciju dublēšanās starp dažādām valsts iestādēm, kas ir iesaistītas darbaspēka politikas veidošanā un/vai ieviešanā. Tas nozīmētu, ka Ziņojumā paredzētais plāns – veidot koordinētu cilvēkkapitāla pārvaldības sistēmu, būtu cieši jāsasaista arī ar vienotas cilvēkkapitāla pārvaldības sistēmas ieviešanu un iestāžu funkciju pārskatīšanu, lai izvairītos no to funkciju dublēšanu un neefektīvu resursu izlietošanu. Tādus secinājumus ir paudusi arī Valsts kontrole veiktajā revīzijā - “Vai pieaugušo izglītība sasniedz tai izvirzītos mērķus un atbilst darba tirgus vajadzībām?”[4]. Tāpat, FICIL ieskatā būtu jāpārvērtē pašreizējā nozaru ekspertu padomju struktūra, lai to pielāgoto galvenajām nozarēm, kas prioritizētas Nacionālajā attīstības plānā līdz 2027. gadam. Papildus šim, nozaru ekspertu padomes būtu jaintegrē jaunajā Cilvēkkapitāla attīstības padomē, izvairoties no funkciju pārklāšanās, nodrošinot skaidru pārskatatbildību un saskaņotību starp profesionālās izglītības stratēģiju un svarīgākajām darba tirgus attīstības prioritātēm.
Priekšlikumi imigrācijas procesu pilnveidei paredz kopēju vadlīniju izstrādi, apmācības filiālēm prasību piemērošanas vienādošanā, filiāļu profilēšana, metodisko materiālu un paškontroles lapas izstrāde uzņēmējiem, kontroles vadības sistēmas ieviešana, cilvēkresursu pārdale Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) ietvaros, samazinot gaidīšanas laiku/rindu uzņēmumiem. Lai arī FICIL atbalsta priekšlikumu un nepieciešamību efektivizēt PMLP, ar mērķi mazināt gaidīšanas laiku uzņēmumiem, ir nepieciešams domāt arī par PMLP kapacitātes stiprināšanu un lielāku digitalizāciju/automatizāciju, lai nodrošinātu, ka iestādei ir atbilstošs resurss veikt noteikto darbu.
Papildus, jau norādītājiem normatīvo aktu grozījumiem administratīvo šķēršļu mazināšanai darbaspēka piesaistei no trešajām valstīm, FICIL aicina pārskatīt arī esošo regulējumu, kas paredz ārvalstu darbaspēkam maksāt vismaz vidējo bruto algu valstī. Esošais regulējums, noteiktās nozarēs, mākslīgi palielina minimālo algu, kas ir jāsaņem ārvalstu darbiniekiem. Samazinot algas apmēru ārvalstu darba ņēmējiem konkrētās nozarēs, atbilstoši vidējai bruto algai viņu nodarbinātajā attiecīgajā nozare, varētu uz laiku novērst darbaspēka trūkumu mazāk kvalificētu darbinieku vidū, tādējādi nodrošinot to, ka nenotiek ekonomikas izaugsmes stagnācija. Tāpat FICIL iesaka veidot ilgtermiņā balstītu vispusīgu viedās imigrācijas stratēģiju, sadarbojoties ar dažādām augstākās izglītības iestādēm, uzņēmēju asociācijām un citiem partneriem ārvalstīs, lai izvērtētu un lemtu par tām konkrētām, specifiskām valstu grupām, kurās mērķtiecīgi centieni piesaistīt ārvalstu talantus dotu vislabākos rezultātus.
FICIL nav skaidrs punkts, kas paredz pilotprojekta veidā izskatīt iespēju nozaru vajadzībām izveidot mācību fondu, kurā veic iemaksas arī darba devēji un, kas tālāk kalpotu trūkstošo speciālistu sagatavošanai. Kā plānots praksē īstenot mācība fonda ieviešanu? Vai plānots, ka maksājumi uzņēmumiem tiks piemēroti nodokļa formā vai kādā citā? FICIL aicina sniegt vairāk informāciju par mācību fondu.
Ziņojumā piedāvāti risinājumi pieaugušo mūžizglītības veicināšanai. Tomēr, nav skaidrs kā strādās uz rezultātiem balstītai maksājumu modelis - ko tas nozīmē un kā tas darbosies? Kas un kad maksās par apmācībām? FICIL aicina domāt par konkrētu iniciatīvu noteikšanu cilvēkiem, kuri iziet apmācības un tās pēc tam izmanto praksē - darbā, vai arī darba devējiem, ja darba devējs ir bijis tas, kurš darbinieku nosuta mācīties un tās apmaksā.
FICIL nav saprotams Ziņojumā ietvertais teikums “Prioritārās grupas, kuras iespējams atgriezt vai piesaistīt darba tirgū, ir ilgstošie bezdarbnieki, darbnespējas lapu saņēmēji, seniori, invalīdi, kā aktīvi darba tirgus dalībnieki, imigranti”. Vai cilvēks kurš ir saņēmis darbsnespējas lapu nav tāds kurš ir darbnespējīgs konkrētā laika posmā? Kā plānots šādu darbnespējīgu cilvēku atgriezt darba tirgū?
Ziņojumā minētas konkrētas prioritātes administratīvo šķēršļu mazināšanai un elastīgas nodarbinātības veicināšanai. FICIL aicina papildināt priekšlikumus:
- iekļaut arī nulles stundu darba līgumus esošajā regulējumā[5].
- ieviest tiesisko regulējumu darba līgumiem uz noteiktu laiku, padarot tos elastīgākus. Papildināt 44. pantu, ļaujot darbiniekiem noslēgt darba līgumu uz noteiktu laiku, ja viņi ir nepieciešami konkrēta līguma vai konkrēta projekta izpildei[6].
- noteikt iespēju sazināties ar darbiniekiem, izmantojot oficiāli atzītu elektroniskās saziņas kanālu - “e-adresi”. Papildināt Darba likuma 40. pantu un grozīt 112.1 pantu[7].
Par sadaļu uzņēmējdarbības vide
Ziņojuma turpmāko darbību 8. punkts paredz pārskatīt obligātās veselības pārbaudes procesu attiecībā uz augsta riska profesijās nodarbinātajiem, lai mazinātu riskus gan nodarbinātajiem, gan darba devējiem saistībā ar darbinieka veselības stāvoklim neatbilstošus darba pienākumu izpildi. FICIL atbalsta priekšlikumu, bet aicina nepārskatīt tikai augsta riska profesiju obligāto veselības pārbaužu procesu, bet pilnveidot šo procesu visām profesijām.
[1] 23-TA-2583.
[2] Norādīts Ziņojumā.
[3] https://www.fm.gov.lv/lv/jaunums/fm-latvijas-precu-eksporta-pieaugums-2022-gada-bija-straujakais-pedejas-desmitgades-laika
[4] https://lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/vai-pieauguso-izglitiba-sasniedz-tai-izvirzitos-merkus-un-atbilst-darba-tirgus-vajadzibam
[5] No vienas puses, darba devējam tiktu dota iespēja nodibināt līgumattiecības ar darbinieku, negarantējot noteiktas darba laiku, bet piedāvājot viņam iespēju veikt darbu īstermiņā un neregulāra pieprasījuma gadījumā. No otras puses, darbinieki varētu pieņemt vai noraidīt konkrētu darba devēja piedāvājumu attiecībā uz konkrētiem uzdevumiem.
[6] Pašreizējais tiesiskais regulējums attiecībā uz darba līgumiem uz noteiktu laiku (44. pants) ir novecojis un nav elastīgs. Lai gan pastāv iespēja slēgt darba līgumus uz noteiktu laiku īslaicīga darba slodzes vai ražošanas apjoma pieauguma gadījumā, tas nav saderīgi ar mūsdienu ekonomiskajām attiecībām, kas galvenokārt balstās un tiek saprastas kā konkrētu līgumu izpilde un projektu īstenošana.
[7] FICIL ierosina papildināt Darba likuma 40. pantu, ieviešot darba līgumos papildu punktu - darbinieku oficiāli pieņemto elektroni- skās saziņas adresi (e-pastu), uz kuru var tikt nosūtīta visa darba devēja saziņa par darba attiecībām. Turklāt, un saistībā ar iepriekšējo priekšlikumu, tiek ierosināts grozīt 112.1 pantu, nosakot, ka arī elektroniski parakstīta uzteikuma nosūtīšana uz darbinieka e-pastu ir viena no iespējām pēc noklusējuma (t.i., ka īpaša vienošanās ar darbinieku šajā jautājumā nav nepieciešama).
Kopumā FICIL konceptuāli atbalsta ziņojumā četrus iekļautos darbības virzienus - investīcijas ražošanas kapacitātes stiprināšana, inovācijas jaunu preču un pakalpojumu attīstībā, ieguldījumi cilvēkkapitālā, nepieciešamo prasmju veidošana, kā arī institucionālā transformācija un birokrātijas mazināšana uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai visu Latvijas reģionu izaugsmes paātrināšanai, lai sekmētu industriālās politikas attīstību Latvijā. FICIL atgādina, ka konkrētu darbību virzienu noteikšanā un īstenošana ir cieši jāsadarbojas ar privāto sektoru, līdzīgi kā tas šobrīd tiek darīts, lai mazinātu administratīvo slogu būvniecības nozarē.
Tāpat, ņemot vērā, ka 2023. gada Latvijas eksporta apjomu plānots palielināt līdz 30 miljardiem EUR[2], bet pagājušogad kopējais eksporta apjoms sasniedza tikai 21,3 miljardus EUR[3], FICIL aicina nekavēties īstenojot noteiktos uzdevumus. Ir svarīgi koncentrēties uz konkrētu mērķu sasniegšanu un pēc iespējas izvairīties no uzdevumiem, kuriem nav būtiska ietekme vai to veikšanas nenesīs pienesumu Ziņojumā definētajiem mērķiem.
Par sadaļu investīcijas
Ziņojumā minēts, ka būtisku pienesumu tautsaimniecībā var sniegt valsts kapitālsabiedrības, mērķorientējot ieguldījumus uz to eksportspējas palielināšanu, pētniecības un attīstības vai inovatīvu risinājumos un pārskatot iespējas jaunu preču un pakalpojumu piedāvājumam. FICIL konceptuāli neiebilst pret valsts kapitālsabiedrību iniciatīvu aktīvāk piedalīties zinātniski pētnieciskajos projektos, jo ir acīmredzams, ka dažām no tām ir liels resursu apjoms to realizācijai. Savukārt, ir svarīgi pirms jebkuru jaunu preču vai pakalpojumu piedāvājumu no valsts kapitālsabiedrībām, kritiski izvērtēt vai tas objektīvu iemeslu dēļ nepieciešams un vai privātais sektors jau to nepiedāvā.
Tāpat, FICIL sagaida, ka iespēja piedalīties pētījumu un attīstības projektos tiks piedāvāta arī citām ieinteresētajām pusēm – tādām, kā universitātes un akadēmiskie centri, neatkarīgie pētnieki, NVO, jaunuzņēmumi un citi privāti uzņēmumi. Inovācijām ir izšķiroša nozīme turpmākajā Latvijas rūpniecības un uzņēmējdarbības attīstībā. Tas ir attiecināms ne tikai uz inovatīvo attīstības projektu, uzņēmējdarbību un tirgu veidošanu un veicināšanu, bet arī uz plašāku inovāciju iepirkumu izmantošanu valsts iestādēs.
Par sadaļu inovācijas
Ziņojums paredz ieviest nodokļu atvieglojumu uzņēmumiem, kas iegulda P&A un uzlabot pasākumus uzņēmumu P&A statistikas datu uzskaitei. FICIL atbalsta iniciatīvu ieviest nodokļa atvieglojumu uzņēmumiem, kas iegulda P&A. Neskatoties uz šo, ir svarīgi šo atvieglojumu praktiski ieviest birokrātiski pēc iespējas vieglākā veidā, tā lai administratīvais slogs nemazinātu nodokļa atvieglojuma stimulējošo efektu.
Piešķirot šādu atviegloju, FICIL iesaka vērtēt pieeju, kurā uzņēmumam būtu atļauts pašam dokumentēt atbilstību noteiktam kritēriju kopumam un atbilstības pārbaudes tiktu veiktas izlases kārtība. FICIL ieskatā būtu pēc iespējas jāizvairās no smagnēju birokrātisku situāciju veidošanas, kur VID P&A jomā būtu jāvērtē katra uzņēmuma nodokļa atvieglojums.
Tāpat FICIL aicina statistikas uzskaites sistēmu veidot pēc iespējas standartizētāku, kas ievērotu “viena pieturas aģentūras” principu, lai izvairītos no situācijas, kur uzņēmumiem dati par to veiktajiem ieguldījumiem P&A jomā būtu jāsniedz vairākām valsts iestādēm.
Par sadaļu cilvēkkapitāla attīstība
FICIL atbalsta vienotas cilvēkkapitāla pārvaldības sistēmas ieviešanu. FICIL iesaka izvairīties no funkciju dublēšanās starp dažādām valsts iestādēm, kas ir iesaistītas darbaspēka politikas veidošanā un/vai ieviešanā. Tas nozīmētu, ka Ziņojumā paredzētais plāns – veidot koordinētu cilvēkkapitāla pārvaldības sistēmu, būtu cieši jāsasaista arī ar vienotas cilvēkkapitāla pārvaldības sistēmas ieviešanu un iestāžu funkciju pārskatīšanu, lai izvairītos no to funkciju dublēšanu un neefektīvu resursu izlietošanu. Tādus secinājumus ir paudusi arī Valsts kontrole veiktajā revīzijā - “Vai pieaugušo izglītība sasniedz tai izvirzītos mērķus un atbilst darba tirgus vajadzībām?”[4]. Tāpat, FICIL ieskatā būtu jāpārvērtē pašreizējā nozaru ekspertu padomju struktūra, lai to pielāgoto galvenajām nozarēm, kas prioritizētas Nacionālajā attīstības plānā līdz 2027. gadam. Papildus šim, nozaru ekspertu padomes būtu jaintegrē jaunajā Cilvēkkapitāla attīstības padomē, izvairoties no funkciju pārklāšanās, nodrošinot skaidru pārskatatbildību un saskaņotību starp profesionālās izglītības stratēģiju un svarīgākajām darba tirgus attīstības prioritātēm.
Priekšlikumi imigrācijas procesu pilnveidei paredz kopēju vadlīniju izstrādi, apmācības filiālēm prasību piemērošanas vienādošanā, filiāļu profilēšana, metodisko materiālu un paškontroles lapas izstrāde uzņēmējiem, kontroles vadības sistēmas ieviešana, cilvēkresursu pārdale Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) ietvaros, samazinot gaidīšanas laiku/rindu uzņēmumiem. Lai arī FICIL atbalsta priekšlikumu un nepieciešamību efektivizēt PMLP, ar mērķi mazināt gaidīšanas laiku uzņēmumiem, ir nepieciešams domāt arī par PMLP kapacitātes stiprināšanu un lielāku digitalizāciju/automatizāciju, lai nodrošinātu, ka iestādei ir atbilstošs resurss veikt noteikto darbu.
Papildus, jau norādītājiem normatīvo aktu grozījumiem administratīvo šķēršļu mazināšanai darbaspēka piesaistei no trešajām valstīm, FICIL aicina pārskatīt arī esošo regulējumu, kas paredz ārvalstu darbaspēkam maksāt vismaz vidējo bruto algu valstī. Esošais regulējums, noteiktās nozarēs, mākslīgi palielina minimālo algu, kas ir jāsaņem ārvalstu darbiniekiem. Samazinot algas apmēru ārvalstu darba ņēmējiem konkrētās nozarēs, atbilstoši vidējai bruto algai viņu nodarbinātajā attiecīgajā nozare, varētu uz laiku novērst darbaspēka trūkumu mazāk kvalificētu darbinieku vidū, tādējādi nodrošinot to, ka nenotiek ekonomikas izaugsmes stagnācija. Tāpat FICIL iesaka veidot ilgtermiņā balstītu vispusīgu viedās imigrācijas stratēģiju, sadarbojoties ar dažādām augstākās izglītības iestādēm, uzņēmēju asociācijām un citiem partneriem ārvalstīs, lai izvērtētu un lemtu par tām konkrētām, specifiskām valstu grupām, kurās mērķtiecīgi centieni piesaistīt ārvalstu talantus dotu vislabākos rezultātus.
FICIL nav skaidrs punkts, kas paredz pilotprojekta veidā izskatīt iespēju nozaru vajadzībām izveidot mācību fondu, kurā veic iemaksas arī darba devēji un, kas tālāk kalpotu trūkstošo speciālistu sagatavošanai. Kā plānots praksē īstenot mācība fonda ieviešanu? Vai plānots, ka maksājumi uzņēmumiem tiks piemēroti nodokļa formā vai kādā citā? FICIL aicina sniegt vairāk informāciju par mācību fondu.
Ziņojumā piedāvāti risinājumi pieaugušo mūžizglītības veicināšanai. Tomēr, nav skaidrs kā strādās uz rezultātiem balstītai maksājumu modelis - ko tas nozīmē un kā tas darbosies? Kas un kad maksās par apmācībām? FICIL aicina domāt par konkrētu iniciatīvu noteikšanu cilvēkiem, kuri iziet apmācības un tās pēc tam izmanto praksē - darbā, vai arī darba devējiem, ja darba devējs ir bijis tas, kurš darbinieku nosuta mācīties un tās apmaksā.
FICIL nav saprotams Ziņojumā ietvertais teikums “Prioritārās grupas, kuras iespējams atgriezt vai piesaistīt darba tirgū, ir ilgstošie bezdarbnieki, darbnespējas lapu saņēmēji, seniori, invalīdi, kā aktīvi darba tirgus dalībnieki, imigranti”. Vai cilvēks kurš ir saņēmis darbsnespējas lapu nav tāds kurš ir darbnespējīgs konkrētā laika posmā? Kā plānots šādu darbnespējīgu cilvēku atgriezt darba tirgū?
Ziņojumā minētas konkrētas prioritātes administratīvo šķēršļu mazināšanai un elastīgas nodarbinātības veicināšanai. FICIL aicina papildināt priekšlikumus:
- iekļaut arī nulles stundu darba līgumus esošajā regulējumā[5].
- ieviest tiesisko regulējumu darba līgumiem uz noteiktu laiku, padarot tos elastīgākus. Papildināt 44. pantu, ļaujot darbiniekiem noslēgt darba līgumu uz noteiktu laiku, ja viņi ir nepieciešami konkrēta līguma vai konkrēta projekta izpildei[6].
- noteikt iespēju sazināties ar darbiniekiem, izmantojot oficiāli atzītu elektroniskās saziņas kanālu - “e-adresi”. Papildināt Darba likuma 40. pantu un grozīt 112.1 pantu[7].
Par sadaļu uzņēmējdarbības vide
Ziņojuma turpmāko darbību 8. punkts paredz pārskatīt obligātās veselības pārbaudes procesu attiecībā uz augsta riska profesijās nodarbinātajiem, lai mazinātu riskus gan nodarbinātajiem, gan darba devējiem saistībā ar darbinieka veselības stāvoklim neatbilstošus darba pienākumu izpildi. FICIL atbalsta priekšlikumu, bet aicina nepārskatīt tikai augsta riska profesiju obligāto veselības pārbaužu procesu, bet pilnveidot šo procesu visām profesijām.
[1] 23-TA-2583.
[2] Norādīts Ziņojumā.
[3] https://www.fm.gov.lv/lv/jaunums/fm-latvijas-precu-eksporta-pieaugums-2022-gada-bija-straujakais-pedejas-desmitgades-laika
[4] https://lrvk.gov.lv/lv/revizijas/revizijas/noslegtas-revizijas/vai-pieauguso-izglitiba-sasniedz-tai-izvirzitos-merkus-un-atbilst-darba-tirgus-vajadzibam
[5] No vienas puses, darba devējam tiktu dota iespēja nodibināt līgumattiecības ar darbinieku, negarantējot noteiktas darba laiku, bet piedāvājot viņam iespēju veikt darbu īstermiņā un neregulāra pieprasījuma gadījumā. No otras puses, darbinieki varētu pieņemt vai noraidīt konkrētu darba devēja piedāvājumu attiecībā uz konkrētiem uzdevumiem.
[6] Pašreizējais tiesiskais regulējums attiecībā uz darba līgumiem uz noteiktu laiku (44. pants) ir novecojis un nav elastīgs. Lai gan pastāv iespēja slēgt darba līgumus uz noteiktu laiku īslaicīga darba slodzes vai ražošanas apjoma pieauguma gadījumā, tas nav saderīgi ar mūsdienu ekonomiskajām attiecībām, kas galvenokārt balstās un tiek saprastas kā konkrētu līgumu izpilde un projektu īstenošana.
[7] FICIL ierosina papildināt Darba likuma 40. pantu, ieviešot darba līgumos papildu punktu - darbinieku oficiāli pieņemto elektroni- skās saziņas adresi (e-pastu), uz kuru var tikt nosūtīta visa darba devēja saziņa par darba attiecībām. Turklāt, un saistībā ar iepriekšējo priekšlikumu, tiek ierosināts grozīt 112.1 pantu, nosakot, ka arī elektroniski parakstīta uzteikuma nosūtīšana uz darbinieka e-pastu ir viena no iespējām pēc noklusējuma (t.i., ka īpaša vienošanās ar darbinieku šajā jautājumā nav nepieciešama).
Piedāvātā redakcija
-