Atzinums

Rīkojuma projekta anotācijā tiek norādīts, ka Ministru kabineta 2007.gada 17.janvāra rīkojums Nr.30 „Par valsts īpašuma objekta nodošanu privatizācijai” tika noteiktā kārtībā saskaņots ar citām ministrijām un izskatīts Ministru kabineta sēdē. Ne likums „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, ne Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums neparedz privatizācijas procesā tāda administratīvā akta kā „lēmums par privatizācijas ierosinājuma noraidīšanu” pieņemšanu. Saskaņā ar Privatizācijas pabeigšanas likuma 6.panta otro, trešo un piekto daļu tikai Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par attiecīga valsts īpašuma objekta nodošanu privatizācijai vai atteikumu nodot privatizācijai. Lēmuma projekts par atteikumu nodot privatizācijai attiecīgo valsts īpašuma objektu šādā gadījumā Ministru kabinetā tiek skatīts pirms vai vienlaikus ar sagatavoto lēmuma projektu par šī valsts īpašuma objekta nodošanu privatizācijai.
Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2009. gada 3. jūlija sprieduma lietā Nr.A42618207 (SKA – 275/2009) 9. punktā attiecībā uz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma normām secinājis, ka "no minētajām tiesību normām izriet ne tikai Aģentūras tiesības lemt par apbūvēta zemesgabala pirmreizēju nodošanu privatizācijai, bet arī tiesības lemt par atteikumu apmierināt konkrētas personas privatizācijas ierosinājumu, ja apbūvēts zemesgabals jau bijis nodots privatizācijai, bet cits likums tā privatizāciju aizliedz".
Lūdzam precizēt, vai no anotācijā skaidrotā secināms, ka Ekonomikas ministrijas viedoklis ir tāds, ka, ja tiek pieņemts lēmums par nekustamā īpašuma nodošanu privatizācijai, tad vēlāk vairs nav iespējams privatizāciju atteikt arī gadījumos, ja tomēr citos normatīvajos aktos ir noteikti ierobežojumi, kas liedz objekta privatizāciju. Ja atbilde ir apstiprinoša, lūgums skaidrot, vai šāds viedoklis nav pretrunā ar augstāk minētā Augstākās tiesas Senāta spriedumā secināto, kā arī, kā šāda privatizāciju regulējošo tiesību normu interpretācija korelē ar tiesību sistēmu kopumā. Proti, ja tiek uzskatīts, ka pēc sākotnējā lēmuma par objekta nodošanu privatizācijai vairs nav iespējams privatizāciju atteikt vai izbeigt pat tad, ja citos normatīvajos aktos noteikts privatizācijas ierobežojums, lai privatizācijas process varētu noslēgties, vienīgais veids būtu grozīt citus normatīvos aktus (atceļot tajos noteiktos privatizācijas ierobežojumus), kas pirmšķietami liecina par kļūdainu privatizāciju regulējošo tiesību normu interpretāciju. 

-

Rīkojuma projekta anotācijā sniegts skaidrojums, ka ar Ministru kabineta 2007.gada 30.maija rīkojumu Nr.319 „Par valsts nekustamās mantas domājamo daļu Jūrmalā, Meža prospektā 42A, pārdošanu” valsts akciju sabiedrībai „Valsts nekustamie īpašumi” tika atļauts pārdot īrniekam par brīvu cenu valsts nekustamo mantu – dzīvokli (609/4909 domājamās daļas no nekustamā īpašuma (ar lietošanas tiesībām uz dzīvokli Nr.11 60,9 m2 platībā)) Jūrmalā, Meža prospektā 42A. Pamatojoties uz minēto Ministru kabineta rīkojumu, valsts akciju sabiedrība „Valsts nekustamie īpašumi” pārdeva dzīvokļa īrniekam dzīvokli nedzīvojamā ēkā un atsavināja arī Zemesgabala domājamo daļu, tajā skaitā meža zemi. Minētās personas īpašuma tiesības uz nekustamā īpašuma 609/4909 domājamām daļām nostiprinātas 2009.gada 21.jūlijā. Valstij Finanšu ministrijas personā nostiprinātas īpašuma tiesības uz nekustamā īpašuma 4300/4909 domājamām daļām.
2008.gada 25.februārī Possessor saņēma tās pašas privātpersonas iesniegumu par nekustamā īpašuma 4300/4909 domājamo daļu privatizāciju. Tika konstatēts, ka zemesgabalā ir meža zeme un līdz ar to objekta privatizācija Meža likuma 44.panta ceturtajā daļā noteikto ierobežojumu dēļ nav iespējama.
Lūdzam sniegt hronoloģisku skaidrojumu par Meža likumā ietvertajiem ierobežojumiem kontekstā ar dažādām darbībām ar nekustamo īpašumu. Proti, no sniegtā pamatojuma nav pilnībā saprotams, kādēļ aptuveni vienā laikā nekustamā īpašuma (tajā skaitā valsts meža zemes) domājamās daļas tika atsavinātas privātpersonai, bet drīz pēc tam par atlikušajām valstij piederošajām nekustamā  īpašuma (tajā skaitā, valsts meža zemes) domājamajām daļām tika konstatēts, ka Meža likumā ietvertie ierobežojumi aizliedz meža zemes privatizāciju (arī atsavināšanu), kuru ierosināja tā pati persona, kura jau bija ieguvusi īpašumā 609/4909 domājamās daļas no nekustamā īpašuma (tajā skaitā, valsts meža zemes).

-