Atzinums

LTRK aicina:
Saskaņot Likumprojekta terminoloģiju ar citiem normatīvajiem aktiem, tai skaitā tiem, kas norādīti Likumprojekta 1.pantā;
Likumprojektā konkretizēt kopējos izdevumos par mājokli ieskaitāmās izdevumu pozīcijas. Vai arī projekta 3.panta trešajā daļā Ministru kabinetam paredzēt pilnvarojumu noteikt izdevumu pozīcijas, kas veido kopējos izdevumus par mājokli no kā aprēķināmi 30%;
Novērst pretrunas starp to, kurš (valsts vai pakalpojuma sniedzēji) sniedz atbalstu mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni;
Piesaistīt atbalstu līgumam, saskaņā ar kuru energoresurss patērēts vairāk, nevis nejauši izvēlētam līgumam;
Novērst Likumprojekta neatbilstību mantojuma tiesībām;
Precizēt Likumprojekta 13.panta pilnvarojumu Ministru kabinetam;
Paredzēt saprātīgu un pietiekamu atbalsta ieviešanas, tostarp tirgotāju līgumu sakārtošanas, periodu, kas nebūtu īsāks par 3 mēnešiem kopš Likumprojekta un tam pakārtotu Ministru kabineta noteikumu izdošanas laika;
Paredzēt, ka:
– netiešo norēķinu ar tirgotājiem gadījumā apsaimniekotājiem atbalsts tiek nodrošināts pa tiešo, apsaimniekotājiem vēršoties Būvniecības Valsts kontroles birojā (BVKB), pretējā gadījumā, paredzot starpposmu - apsaimniekotāja vēršanos pie tirgotāja, tiktu ievērojami sarežģīts atbalsta saņemšanas process, nesamērīgi palielināts administratīvais un finansiālais slogs, ko varētu novērst apsaimniekotājiem pa tiešo vēršoties BVKB;
- tiešo norēķinu ar tirgotājiem gadījumā atbalsts mājsaimniecībai tiek nodrošināts sistēmas operatoru un apsaimniekotāju ziņas par adresēm apstrādājot plānotajā informācijas sistēmā un ar sistēmas operatoru vai apsaimniekotāju starpniecību attiecīgajam tirgotājam vai pakalpojuma sniedzējam nododot tikai tās ziņas par adresēm, kurās ir piemērojams atbalsts un ir tiešs norēķins ar tirgotāju vai pakalpojuma sniedzēju.
 

-

Mājsaimniecības ir tās, kurām paredzēts sniegt atbalstu, bet terminoloģija “mājsaimniecība” viena Likumprojekta ietvaros ir lietota atšķirīgi.
Atbilstoši Likumprojekta 1.pantam lietotiem terminiem vajadzētu atbilst Enerģētikas likumā, Elektroenerģijas tirgus likumā un likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem" lietotajiem terminiem. Tomēr projekta 3.panta otrajā daļā lietotais termins “mājsaimniecība” būtiski atšķiras no Enerģētikas likumā lietotā termina “mājsaimniecība”.
Enerģētikas likuma 120.pants par mājsaimniecību atzīst mājsaimniecību Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma izpratnē. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 1.panta 40.punktā skaidrots, ka mājsaimniecība ir vairākas personas, kuras dzīvo vienā mājoklī un kopīgi sedz izdevumus, vai viena persona, kura saimnieko atsevišķi. Savukārt Likumprojekta 3.panta otrā daļa paredz, ka ar šajā likumā minēto mājsaimniecību saprot vienā adresē deklarētās, reģistrētās un norādītās personas saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likumā noteikto, kā arī Ukrainas civiliedzīvotājus, kuriem piešķirts pagaidu aizsardzības statuss. Mājoklis un deklarētā adrese nav sinonīmi.
Deklarēt dzīvesvietu ir iespējams arī adresēs, kuras atbilstoši būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem nav paredzētas dzīvošanai, piemēram, komerctelpas, publiskās būves, u.c.. Turklāt atbilstoši Civillikuma 7.panta otrajai daļai  vienai personai var būt arī vairākas dzīves vietas. Līdz ar to persona var nebūt deklarēta adresē, kurā tai ir noslēgts līgums par energoresursu piegādi.
LTRK aicina novērst terminoloģijas pretrunas.
 

-

Atbalsta saņemšanas kritēriji Likumprojektā ir pārāk neskaidri un nekonkrēti.
Likumprojekta 3.panta pirmajā daļā lietots kritērijs “kopējie izdevumi par mājokli pārsniedz 30% no ienākumiem”. Kādas izdevumu pozīcijas aptver “kopējie izdevumi par mājokli”?
LTRK aicina konkretizēt kopējos izdevumos par mājokli ieskaitāmās izdevumu pozīcijas. Vai arī projekta 3.panta trešajā daļā Ministru kabinetam vajadzētu paredzēt pilnvarojumu noteikt izdevumu pozīcijas, kas veido kopējos izdevumus par mājokli no kā aprēķināmi 30%.
 

-

Likumprojekts rada maldīgu priekšstatu par to, kurš sniedz atbalstu mājsaimniecībām.
Likumprojekta 4.panta trešajā daļā norādīts, ka “Atbalstu mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni ir pienākums sniegt elektroenerģijas tirgotājiem, dabasgāzes tirgotājiem un centralizētās siltumapgādes pakalpojuma sniedzējiem (turpmāk visi kopā – pakalpojuma sniedzēji).” No minētā izriet, ka atbalstu mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni sniedz paši tirgotāji vai pakalpojuma sniedzēji, nevis atbalstu sniedz valsts.
Tomēr no Likumprojekta 4.panta septītās daļas 1.punkta otrā teikuma izriet, ka “Pakalpojumu finansē no valsts budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem.” un projekta 5.pants, ka Ministru kabinetam jānosaka kārtību, kādā nodrošina šajā likumā noteikto atbalsta pasākumu īstenošanu, finansēšanas kārtību un apjomu.
LTRK aicina novērst pretrunas starp to, kurš (valsts vai pakalpojuma sniedzēji) sniedz atbalstu mājsaimniecībām ar zemu un vidēji zemu ienākumu līmeni. Turklāt Enerģētikas likuma 1.panta 9.punktā jau ir lietots termins – energoapgādes komersants, kas varētu būt kā alternatīva terminam – pakalpojuma sniedzējs.
 

-

Likumprojektā ir neskaidrības par atbalsta saņēmēju loku un saņemtā atbalsta apmēru.
Likumprojekta 10.panta otrā daļa paredz, ja persona nav līgumslēdzējs, bet ir apakšlietotājs, atbalstu tas var saņemt saskaņā ar galalietotāja noslēgto līgumu. Aicinām skaidrot, kas ir “apakšlietotājs”, jo šāda terminoloģija netiek lietota projekta 1.pantā norādītajos normatīvajos aktos. Normas otrais teikums, paredz, ka šādā gadījumā persona piesakās pakalpojuma saņemšanai pie līgumslēdzēja (galalietotāja) izvēlētā elektroenerģijas tirgotāja, norādot līgumslēdzēja (galalietotāja) līguma numuru, savu vārdu, uzvārdu, personas kodu, pakalpojuma saņemšanas adresi un kontaktinformāciju. Kāda “pakalpojuma” saņemšanai personai jāpiesakās pie “elektroenerģijas tirgotāja”?
Likumprojekta 10.panta trešā daļa noteic, ja adresē ir vairāki viena energoresursu veida pakalpojuma līgumi, atbalstu persona saņem vienam, informācijas sistēmas nejauši izvēlētam līgumam, līdz persona birojam norāda vienu līgumu pakalpojuma saņemšanai. LTRK atzīmē, ka katrs energoresursu piegādes līgums ir saistīts ar patērētā energoresursa daudzumu. Attiecīgi sistēmas nejauši izvēlētam līgumam var atšķirties patērētā energoresursa daudzums. Savukārt, ja atbalsts tiek paredzēts kopējam mājsaimniecības patēriņam, var veidoties situācijas, ka atbalsts ir piemērots lielākā apmērā, ne kā patērēts energoresurss atbilstoši nejauši izvēlētajam līgumam.
LTRK izsaka priekšlikumu piesaistīt atbalstu līgumam, saskaņā ar kuru energoresurss patērēts vairāk, nevis nejauši izvēlētam līgumam.
 

-

Būtu nepieciešams precizēt pilnvarojumu Ministru kabinetam.
Likumprojekta 13.pants paredz, ka maksājuma samazinājuma aprēķinu šī likuma 4. pantā noteiktajiem atbalsta veidiem saskaņā ar Ministru kabineta noteikto kārtību, veic pakalpojuma sniedzēji.
LTRK aicina normu precizēt atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumu Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 47.punktam, izsakot to šādā redakcijā: “13. Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā energoapgādes komersanti piemēro maksājuma samazinājumu šī likuma 4. pantā noteiktajiem atbalsta veidiem.”.
 

-

Likumprojekta 14.pants paredz, ka mājsaimniecību atbilstību šī likuma 3. panta pirmajā daļā minētajam nosacījumam izvērtē informācijas sistēma atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošajiem datiem par iedzīvotāju ienākumiem, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras rīcībā esošajiem datiem par personām izmaksātajiem pabalstiem un pensijām, Fizisko personu reģistrā esošajiem datiem, Uzturlīdzekļu garantiju fonda iesniedzēju un parādnieku reģistrā un pašvaldību informācijas sistēmās pieejamajiem aktuālajiem datiem.
Atkārtoti vēršam uzmanību uz 3.panta pirmajā daļā norādīto kritēriju – “kopējie izdevumi par mājokli pārsniedz 30% no ienākumiem”. LTRK aicina Likumprojektā noteikt kā tiks noteikti kopējie izdevumi, jo no norādītajām informācijas sistēmām pirmsšķietami nevar noteikt kopējos izdevumus par mājokli un pateikt vai tie pārsniedz, vai nepārsniedz 30% no ienākumiem.
 

-

Likumprojekta izpilde paredz ievērojama apjoma manuālu darbu, kas savukārt tirgotājiem rada papildu slodzi, ievērojamas izmaksas un palielina iespēju procesā pieļaut kļūdas.
LTRK vērš uzmanību uz tikai dažiem no apsvērumiem, kādēļ manuālā apstrāde varētu novest pie nesamērīga sloga un ievērojamām atbalsta sniegšanas kļūdām:
Tirgotājam nav pilnas informācijas par visiem iedzīvotājiem, kas dzīvo apsaimniekotāju namos, kā arī nav informācijas par katra dzīvokļa energoresursu patēriņu, tādēļ šāda informācija ik mēnesi būtu jāievāc un jāapkopo no apsaimniekotajiem.
Tirgotājiem jāpaspēj veikt izmaiņas rēķinu noformējumā (izmaiņas norēķinu sistēmā, integrācijās, CRM u.c.)
Tirgotājs būs ne tikai atbildīgs par atbalsta piemērošanu, bet arī veiks kontroli pār apsaimniekotājiem.
Apsaimniekotājiem būs pienākums ne tikai sniegt informāciju par esošajiem klientiem un viņu patēriņu, bet arī atskaitīties par faktiski piemēroto gala rēķinos no tā, ko saņem no tirgotāja. Savukārt tirgotājam papildus izrakstīto un faktisko rēķinu kontrolei būs jāizstrādā procesi, kā atgriezt un labot jau izrakstītus rēķinus, ja gala lietotājiem nav sniegts atbalsts tādā apmērā kā tirgotājs saņem no biroja un ir piemērojis apsaimniekotājam, turklāt atbalstam paredzētas arī dažādas metodes (pirmie 200 kw, no 500-2000kw), kas neatvieglos procesu.
Mehānisms, gadījumos, kad būs nepieciešams apstrādāt trešo personu, kas nav līgumslēdzēji, personu datus un informāciju par energoresursa patēriņu, ko apsaimniekotājam kā gala lietotājam būs jāiesniedz tirgotājam, būs ļoti sarežģīts un radīs ievērojamu slogu manuālai darbu apstrādei gan tirgotājam, gan apsaimniekotājam.

-

Esošajā redakcijā Likumprojekts uzliek nesamērīgu slogu energoresursu tirgotājiem, kā arī nav paredzēts saprātīgs atbalsta ieviešanas periods un ir ļoti neskaidri personas datu apstrādes nosacījumi.
Proti, paredzēts, ka Likumprojekts stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, savukārt paredzētais atbalsts jāsāk sniegt jau no šī gada 1.oktobra. LTRK vērš uzmanību, ka ir jau jūlijs un Likumprojekts ir tikai saskaņošanas stadijā ministrijā, turklāt nav pieejamas tehniskās prasības, jo vēl nav pieejami Ministru kabineta noteikumi vai to projekts, kas detalizētāk regulētu atbalsta sniegšanu.
Tirgotājiem nav atvēlēts pietiekošs laika periods, lai veiktu izmaiņas savās norēķinu un datu apmaiņas sistēmās. LTRK norāda, ka lai veiktu šādu sistēmu pielāgošanu būtu nepieciešami aptuveni 2-3 mēneši.
Lai ieviestu Likumprojekta prasības noteiktajā termiņā, tirgotājiem būt jāveic jaunas integrācijas, pieslēdzoties jaunām sistēmām, kā arī jāslēdz papildu līgumi par pakalpojumu nodrošināšanu un informācijas sistēmu izmantošanu, kas nenovēršami radīs papildu izmaksas. Turklāt  nevar izslēgt iespēju pilnībā vai daļēji nepaspēt ieviest Likumprojekta prasības attiecībā uz atbalsta sniegšanas uzsākšanas termiņu, kā arī izslēgt iespēju, steigā ieviešot atbalsta sniegšanas prasības, pieļaut kļūdas.
Likumprojekta 15.panta septītā daļa paredz, ka Pakalpojuma sniedzēji sniedz informācijas sistēmai datus par visiem spēkā esošajiem fizisko un juridisko personu līgumiem un pieteikumiem pakalpojuma saņemšanai, norādot līgumslēdzēja personas kodu, līgumslēdzēja vārdu un uzvārdu, līguma numuru, adresi, kurā noslēgts līgums. LTRK vērš uzmanību uz to, ka šāda apjoma personas datu apstrāde attiecībā uz fiziskām personām varētu neatbilst Datu regulas prasībām, jo ir nesamērīga ar datu apstrādes mērķi. Proti, tiek pieprasīti un apstrādāti milzīga apjoma fizisko personu dati, lai gan datu apstrādes mērķis ir sniegt valsts atbalstu tiktu attiecināts tikai uz ļoti nelielu daļu no personām ar zemiem vai vidēji zemiem ienākumiem.
LTRK aicina izvērtēt vai nebūtu lietderīgāk nepastarpināti saņemt ziņas par energoresursu piegādes adresēm no sistēmas operatoriem un apsaimniekotājiem. Šīs ziņas par adresēm apstrādāt plānotajā informācijas sistēmā un ar sistēmas operatoru vai apsaimniekotāju starpniecību attiecīgajam tirgotājam vai pakalpojuma sniedzējam nodot tikai tās ziņas par adresēm, kurās ir piemērojams atbalsts un ir tiešs norēķins ar tirgotāju vai pakalpojuma sniedzēju.
 

-

Likumprojekta 15.panta trešā daļa paredz, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde informācijas sistēmai sniedz datus par personām, kurām ir reģistrēts statuss “dzīvs” un “aktīvs”, norādot personas kodu, personas vārdu un uzvārdu, personas deklarēto, reģistrēto vai norādīto dzīvesvietas adresi, kā arī Ukrainas civiliedzīvotāju, kam Latvijā piešķirts pagaidu aizsardzības statuss, norādīto dzīvesvietas adresi.
LTRK vērš uzmanību, ka atbilstoši Civillikuma 383.pantam mantojums ir juridiska persona. Mantojums var iegūt tiesības un uzņemties saistības. LTRK aicina papildināt Likumprojektu ar atbilstošām tiesību normām vai anotācijā skaidrot atbalsta sniegšanas mehānismu mantojuma tiesību kontekstā, izskaidrojot kā ģimenes, kuras zaudējušas apgādājamo varēs pretendēt uz atbalstu, līdz tiesību uz mantojumu apstiprināšanai, ņemot vērā, ka atbalsta sniegšana ir paredzēta tikai līgumslēdzējam, kura tiesības un saistības mantinieki vēl nav pārņēmuši.
 

-