Atzinums

Konceptuālā ziņojuma 1.1. sadaļas "Rīcība ar konfiscēto valstij piekritīgo kustamo mantu, kas atrodas NVA glabāšanā" apakšsadaļā "Risinājuma ietekme uz budžetu" ir norādīts, ka "Ņemot vērā, ka atbilstoši risinājumam galējo rīcību ar mantu veiks NVA, tad VID veidosies ietaupījums viena amata vieta un finansējums atlīdzībai 17 352 EUR gadā, amata vietas uzturēšanas izdevumiem un konfiscēto mantu glabāšanas un iznīcināšanas izdevumiem 18 945 EUR gadā, kas no VID finanšu līdzekļiem tiks novirzīts NVA nepieciešamo darbību veikšanai. Ja būtiski palielinās NVA glabājamās valstij piekritīgās mantas apjoms, tad jautājumu par NVA nepieciešamajiem papildu resursiem izskatīt MK kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem likumprojekta “Par valsts budžetu 2024. gadam” un likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” sagatavošanas un izskatīšanas procesā atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām".
Pēc Valsts ieņēmumu dienesta sniegtās informācijas finansējuma ietaupījums ir rēķināts, ņemot par pamatu no 2020. – 2022.gadam saņemto kopējo lēmumu skaita  (8810 lēmumi) attiecību pret lēmumiem, kuros  konfiscētā manta atrodas Nodrošinājuma valsts aģentūrā (660 lēmumi) un  iegūtās procentuālās vērtības (7,5 %) attiecību pret Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku skaitu, kuri nodarbojas ar valstij piekritīgo mantu (9 darbinieki).
Norādām, ka ietaupījuma aprēķināšanai izmantotā lēmumu statistikas attiecība pret Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku skaitu ir vērtējama kritiski, ievērojot to, ka tā neatspoguļo patieso Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku noslodzi rīcībai ar mantu, kas atrodas Nodrošinājuma valsts aģentūrā. Turklāt, Nodrošinājuma valsts aģentūra ir iesniegusi savus aprēķinus.

Ņemot vērā, ka atbilstoši risinājumam galējo rīcību ar mantu veiks NVA, tad VID veidosies ietaupījums trīs amata vietas un finansējums atlīdzībai 52 056 EUR gadā, amata vietu uzturēšanas izdevumiem un konfiscēto mantu glabāšanas un iznīcināšanas izdevumiem 18 945 EUR gadā, kas no VID finanšu līdzekļiem tiks novirzīts NVA nepieciešamo darbību veikšanai" Finanšu līdzekļi NVA nepieciešamo darbību veikšanai  konfiscētās mantas glabāšanai un iznīcināšanai tiks pārdalīti 71 001 EUR apmērā no Finanšu ministrijas budžeta programmas 33.00.00  “Valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšana” uz Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammu  40.03.00 “Lietiskie pierādījumi un izņemtā manta”. Ja būtiski palielinās NVA glabājamās valstij piekritīgās mantas apjoms, tad jautājumu par NVA nepieciešamajiem papildu resursiem izskatīt MK kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem likumprojekta “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” sagatavošanas un izskatīšanas procesā atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta pirmo daļu valsts pārvalde ir pakļauta likuma un tiesībām. Tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Valsts pārvalde savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim. Vēršam uzmanību uz to, ka atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 22. septembra noteikumu Nr. 589 “Iekšlietu ministrijas nolikums” 4. punktam Iekšlietu ministrijas funkcijas ir izstrādāt, organizēt un koordinēt politiku sabiedriskās kārtības un drošības, valsts robežas drošības, noziedzības novēršanas un apkarošanas, civilā aizsardzības, ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas, pilsonības, iedzīvotāju uzskaites un dokumentēšanas un migrācijas jomās, kā arī organizēt un koordinēt likumu un citu ārējo normatīvo aktu īstenošanu un veikt citas ārējos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas. Ārējos normatīvajos aktos ieroču aprites jomā nav noteikta Iekšlietu ministrijas kompetence saistībā ar konfiscēto ieroču iznīcināšanu. Ievērojot minēto, svītrot konceptuālā ziņojuma 1.5. sadaļas “Rīcība ar konfiscētajiem ieročiem” aprakstā vārdus “Darbības ar konfiscētajiem reģistrētajiem pārējiem ieročiem nodrošina IeM”.

-

Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72. panta pirmās daļas 2. punktu iestādes iekšējos noteikumus pats pēc savas iniciatīvas savas kompetences jautājumos izdot iestādes vadītājs. Līdz ar to risinājuma 1.3. un 1.4. sadaļā risinājuma apraksta īstenošanā norādīto metodiskos materiālu (ieteikumu) izstrāde ir Valsts policijas kompetences jautājums. Ievērojot minēto, svītrot konceptuālā ziņojuma 1.3. un 1.4. sadaļas risinājuma īstenošanas aprakstā saīsinājumu un vārdu “IeM un”.

-

Konceptuālā ziņojuma 1.2. sadaļā “Rīcība ar atrasto kustamo mantu” risinājuma īstenošanas aprakstā ir norādīts, ka “Vienlaicīgi, lai īstenotu piedāvāto risinājumu, pēc attiecīgo grozījumu veikšanas likumā IeM izstrādās attiecīgus MK noteikumus.”.
Vēršam uzmanību uz to, ka Latvijas Republikas Satversmes tiesa (turpmāk – Satversmes tiesa) ir atzinusi, ka saskaņā ar varas dalīšanas principu izpildu varai ir tiesības izdot noteikumus tikai likumā noteiktos gadījumos un tie nedrīkst būt pretrunā ar Satversmi un likumiem. Tātad Ministru kabinets ārējo normatīvo aktu var izdot tikai tādā gadījumā, ja likumdevējs likumā formulējis pilnvarojumu šāda akta izdošanai un noteicis pilnvarojuma robežas (sk. Satversmes tiesas 2018. gada 21. februāra sprieduma lietā Nr. 2017-11-03 14.1. apakšpunktu).
Atbilstoši Ministru kabineta iekārtas likuma 31. panta pirmās daļas 1. punktam likumdevēja pilnvarojumā norāda tā galvenos satura virzienus. Tādējādi, izstrādājot likumdevēja pilnvarojumu ir jābūt skaidram pilnvarojuma mērķim, tā saturam un apjomam. Pilnvarojuma saturs atklāj tā būtību un jēgu (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 9. oktobra sprieduma lietā Nr. 2007-04-03 20. punktu). Likumdevēja dotajam pilnvarojumam ir jābūt pietiekami skaidram un precīzam (sk. Satversmes tiesas 2018. gada 18. oktobra sprieduma lietā Nr. 2017-33-03 14. punkts). Savukārt pilnvarojuma apjoms nozīmē to jautājumu loku, kurus institūcija, īstenojot likumdevēja doto pilnvarojumu, ir tiesīga noregulēt (Satversmes tiesas 2016. gada 2. marta sprieduma lietā Nr. 2015-11-03 23.4. punkts).
Vienlaikus ir norādāms, ka Ministru kabineta noteikumi var tikt izdoti tikai tad, ja tie ir nepieciešami, lai īstenotu likumu dzīvē. Tas tiek panākts, noteikumos konkretizējot Saeimas pieņemtā likuma normas (sk. Satversmes tiesas 2018. gada 21. februāra sprieduma lietā Nr. 2017-11-03 14.1. apakšpunktu). Proti, Ministru kabineta noteikumi nedrīkst ietvert tādas tiesību normas, kas bez likumdevēja pilnvarojuma veidotu jaunas tiesiskās attiecības (sk. Satversmes tiesas 2007. gada 9. oktobra sprieduma lietā Nr. 2007-04-03 16. punktu un 2017. gada 29. jūnija sprieduma lietā Nr. 2016-23-03 16. punktu un Satversmes tiesas 2018. gada 21. februāra sprieduma lietā Nr. 2017-11-03 14.1. apakšpunktu). Tādējādi atbilstoši Satversmes tiesas judikatūrai Ministru kabinets drīkst tikai konkretizēt Saeimas pieņemto likumu.
Ievērojot minēto, vēršama uzmanība uz to, ka no konceptuālā ziņojuma nav skaidri saprotams nedz likumdevēja pilnvarojuma mērķis, nedz saturs, nedz arī apjoms. Tāpat var veidoties situācija, ka, izstrādājot grozījumus likumā “Par policiju”, tiks secināts, ka likuma normu īstenošanai dzīvē Ministru kabineta noteikumi nav nepieciešami.
Līdz ar to precizēt konceptuālā ziņojuma 1.2. sadaļas “Rīcība ar atrasto kustamo mantu” risinājuma īstenošanas aprakstu, norādot likumā “Par policiju” ietveramā pilnvarojuma Ministru kabinetam saturu un apjomu, vai precizēt risinājuma īstenošanas aprakstu, neparedzot obligātu Ministru kabineta noteikumu izstrādi.
 

-

Saskaņā ar konceptuālā ziņojuma 1.4. “Rīcība ar konfiscētām narkotikām, psihotropām vielām un prekursoriem” risinājuma aprakstā ir norādīts, ka apgrozībā aizliegtās vielas būtu jāiznīcina izņemtās mantas statusā, nepieņemot lēmumu par to konfiskāciju.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 239. panta ceturto daļu lietiskos pierādījumus, kuru apgrozība aizliegta ar likumu vai kuri ir bīstamo videi, ar procesa virzītāja lēmumu nodot attiecīgajām iestādēm vai iznīcina. Savukārt atbilstoši Kriminālprocesa likuma 240. panta pirmās daļas 3. punktam lēmumā par kriminālprocesa izbeigšanu, prokurora priekšrakstā vai tiesas nolēmumā norāda, ka konfiscētās apgrozībā aizliegtās lietas nodod attiecīgajām iestādēm vai iznīcina.
Tāpat vēršama uzmanība uz to, ka saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret narkotisko un psihotropo vielu nelegālu apriti 5. panta 1. daļas b) apakšpunktu katra puse veic nepieciešamos pasākumus, lai varētu konfiscēt narkotiskās un psihotropās vielas, materiālus un aprīkojumu vai citus līdzekļus, kas ir izmantoti vai kurus ir paredzēts jebkādā veidā izmantot 3.panta 1.daļā minētajos noziedzīgajos nodarījumos.
Ievērojot minēto, aicinām izvērtēt, vai saistībā ar piedāvāto risinājumu nav nepieciešams izdarīt grozījumus ārējos normatīvajos aktos, kā arī izvērtēt piedāvātā risinājuma atbilstību Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret narkotisko un psihotropo vielu nelegālu apriti prasībām.
 

-

Projekta sadaļas "Risinājumu kopsavilkums" 2.punktu pēc vārdiem "VP, saņēmusi informāciju par atrastu mantu" papildināt ar tekstu iekavās "(izņemot nezināmas izcelsmes atrastu mantu, par kuru ir aizdomas, ka tā satur sprādzienbīstamas, radioaktīvas, bīstamas ķīmiskas vai bioloģiskas vielas, un dzīvo kustamo mantu)".

VP, saņēmusi informāciju par atrastu mantu (izņemot nezināmas izcelsmes atrastu mantu, par kuru ir aizdomas, ka tā satur sprādzienbīstamas, radioaktīvas, bīstamas ķīmiskas vai bioloģiskas vielas, un dzīvo kustamo mantu), lemj par rīcību ar to, ņemot vērā, ka atrasto mantu atdod tās īpašniekam vai likumīgajam valdītājam, bet, ja tāds nav zināms, nodrošina sludinājuma ievietošanu par atrasto mantu un tās glabāšanu; atrasto mantu, kurai nav vērtības, kura lietošanai nav derīga, kuras glabāšana nav lietderīga vai kuras izplatīšana ir aizliegta saskaņā ar atbilstošo jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, – iznīcina; kā arī noteiktajos gadījumos atrasto mantu, kuras piederība sešu mēnešu laikā nav noskaidrota, nodod VID.

Aizstāt konceptuālā ziņojuma 1.1.sadaļas "Rīcība ar konfiscēto valstij piekritīgo kustamo mantu, kas atrodas NVA glabāšanā" otrajā rindkopā:
1.1. vārdu "aģentūrai" ar projektā lietoto abreviatūru "NVA";
1.2. vārdu "aģentūra" ar projektā lietoto abreviatūru "NVA".

-