Atzinums

          Konceptuāli iebilstam pret informatīvā ziņojuma projekta (turpmāk – projekts) virzīšanu esošajā redakcijā. Projektā nav skaidri noteikts, kuri pasākumi attiecībā uz valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu bāreņiem un jauniešiem pēc ārpusģimenes aprūpes beigām līdz 24 gadu vecumam varētu tikt īstenoti jau 2025.gadā un kuri - turpmākajos gados. Tāpat nav norādīts šo pakalpojumu paredzamais apjoms, kas apgrūtina iespēju novērtēt ietekmi uz veselības aprūpes budžetu 2025.gadā un turpmākajos gados (nav konkrēti definēts grupas apjoms un konkrēts pakalpojumu apjoms, kā arī papildus nepieciešamais finansējums). Informatīvajā ziņojumā iekļautie pasākumi būtu vērtējumi kontekstā ar valsts noteiktajām prioritātēm budžeta veidošanas procesā.
            Turklāt, lai nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu minētajai mērķa grupai, ir jāparedz atbilstošs e-risinājums datu apmaiņai par konkrētajiem pacientiem, tādējādi nodrošinot iespēju pakalpojuma sniedzējam identificēt mērķa grupas pacientus valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai.
            Papildus secinām, ka pirmsšķietami atsevišķu plānoto pasākumu saturs pārklājas ar VM virzītajiem plāniem, līdz ar to būtu detalizētāk jāvērtē šobrīd ministrijās virzāmo plānu saturs ar līdzīgiem pasākumiem, kas pārklājas, lai identificētu un novērstu dubultā finansējuma riskus un pakalpojumu dublēšanos.
            Veselības ministrija rosina Labklājības ministriju organizēt diskusiju ar VM par bāreņiem un jauniešiem pēc ārpusģimenes aprūpes beigām sniedzamo veselības aprūpes pakalpojumu saturu, apjomu un nepieciešamo finansējumu.



 

-

Lūdzam svītrot Veselības ministriju kā atbildīgo iestādi informatīvā ziņojuma 2.4. sadaļas par pasākumu "Veidot atbalsta grupas ārpusģimenes aprūpē esošiem jauniešiem par seksuālo un reporduktīvo veselību", jo Veselības ministrija nesaredz tajā savu kompetenci. Veselības ministrija var atbalstīt atbildīgo iestādi speciālistu iesaistes jautājumos un būt līdzatbildīga šajā pasākumā.

-

Lielā pieprasījuma un pusaudžu stāvokļa smaguma dēļ BPRC ir trīskāršojis pie sevis strādājošo psihiatru skaitu un, ja iepriekš psihiatra konsultācija bija nepieciešama aptuveni 20 % programmās esošo pusaudžu un lielākais darbs notika terapijas speciālistu komandā (klīniskie un veselības psihologi, KBT terapeiti, mākslas terapeiti, uztura speciālisti u.c.), tad tagad psihiatra palīdzība jau nepieciešama 29,1 % no palīdzības programmās uzņemtajiem pusaudžiem. Šī gada janvārī BPRC ieviesa papildus skrīninga instrumentus, kas ļauj vēl precīzāk novērot jauniešu, kas piesakās uz BPRC pakalpojumiem, simptomātiku. No šiem datiem secināms, ka 42 % no klientu ir ar klīnisku depresijas simptomātiku (nomāktība, motivācijas un interešu trūkums, vienaldzības sajūtu un enerģijas trūkums), bet 33 % gadījumu jau var runāt par vidēji smagu depresiju kā klīniski uzstādāmu diagnozi.

Ņemot vērā, ka šī situācija bija aktuāla 2024. gadā, aicinām pārskatīt un atjaunināt informāciju, lai tā atbilstu pašreizējam laikposmam.

Lielā pieprasījuma un pusaudžu stāvokļa smaguma dēļ BPRC ir trīskāršojis pie sevis strādājošo psihiatru skaitu un, ja iepriekš psihiatra konsultācija bija nepieciešama aptuveni 20 % programmās esošo pusaudžu un lielākais darbs notika terapijas speciālistu komandā (klīniskie un veselības psihologi, KBT terapeiti, mākslas terapeiti, uztura speciālisti u.c.), tad 2024. gadā
psihiatra palīdzība bija nepieciešama 29,1 % no palīdzības programmās uzņemtajiem pusaudžiem. 2024. gada janvārī BPRC ieviesa papildus skrīninga instrumentus, kas ļauj vēl precīzāk novērot jauniešu, kas piesakās uz BPRC pakalpojumiem, simptomātiku. No šiem datiem secināms, ka 42 % no klientu ir ar klīnisku depresijas simptomātiku (nomāktība, motivācijas un interešu trūkums, vienaldzības sajūtu un enerģijas trūkums), bet 33 % gadījumu jau var runāt par vidēji smagu depresiju kā klīniski uzstādāmu diagnozi.

“Tāpēc šobrīd Veselības ministrija sadarbībā ar PVO ir izstrādājusi rekomendācijas par pāreju no bērnu profila ārstniecības iestādes uz pieaugušo procesa uzlabošanu, kas līdz šim nebija koordinēta. 2024. gada beigās tiks uzsākta jau pirmā koordinētā pāreja no bērna aprūpes uz pieaugušo. Līdz šim jaunietis bieži tika novirzīts uz pieaugušo profila ārstniecības iestādi, taču viņam netika nodrošināta pakalpojuma pēctecība atbilstoši indikācijām. Pārejas kvalitāti ietekmē dažādi faktori, piemēram, informācijas trūkums, komunikācija starp speciālistiem un jaunieti/jaunieša aprūpētājiem, atgriezeniskās saites trūkums. Eiropā tikai divās valstīs – Dānijā un Apvienotajā Karalistē – ir ieviesta nacionālā vai reģionālā politika vai vadlīnijas atsevišķu psihiskās veselības pakalpojumu lietotāju pārejas koordinācijai. Turklāt tikai trīs valstīs regulāri tiek veikts standartizēts to jauniešu vajadzību novērtējums, kuri tuvojas pārejas robežai.”

Ņemot vērā, ka 2024. gada decembrī noslēdzās pilotprojekts, kas paredz koordinētu pāreju no bērnu psihiatra uz ārstēšanos pie psihiatra pieaugušo profila ārstniecības iestādē, aicinām aktualizēt informāciju atbilstoši esošajai situācijai un attiecīgi no plānoto darba saraksta dzēst "Pilnveidot pacientiem ar ilgstošiem psihiskās veselības traucējumiem pāreju no bērnu profila ārstniecības iestādes uz pieaugušo ārstniecības iestādi."

2024. gadā Veselības ministrija sadarbībā ar PVO izstrādāja pārejas mehānismu, lai nodrošinātu koordinētu pāreju no ārstēšanās pie bērnu psihiatra uz ārstēšanos pie psihiatra pieaugušo profila ārstniecības iestādē. Kā rezultātā tiek risināta problēma, ka bērns tiek novirzīts uz pieaugušo profila ārstniecības iestādi, taču viņam netiek nodrošināta pakalpojuma pēctecība atbilstoši indikācijām. Vidēji mēnesī šo pakalpojumu izmanto aptuveni 15 jaunieši un viņu ģimenes.