Projekta ID
25-TA-1850Atzinuma sniedzējs
Tieslietu ministrija
Atzinums iesniegts
22.09.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Izdarīt Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā (Latvijas Vēstnesis, 2020, 119.C14) šādus grozījumus:
Iebildums
Virzot pieņemšanai likumprojektu "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likums", tā anotācijā savulaik tika norādīts, ka likumprojekts izstrādāts ar mērķi regulēt nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības tiesiskos pamatus un nodrošināt šo personu profesionālās darbības uzraudzību, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un proliferācijas finansēšanu, kā arī sekmētu stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu. Tāpat anotācijā bija uzsvērts, ka, lai ikvienam būtu iespējams pārliecināties, kurām personām ir tiesības sniegt nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumus, Ekonomikas ministrija normatīvajos aktos noteiktajā interneta vietnē uzturēs nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistru.
Savukārt saskaņošanai šobrīd nodotais tiesību akta projekts "Grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā" paredz izbeigt minētā reģistra darbību, pamatojot to ar birokrātiskā sloga mazināšanu personām, kas sniedz starpniecības pakalpojumus, un administratīvo izdevumu samazināšanu pašai Ekonomikas ministrijai kā reģistra uzturētājai.
Attiecībā uz reģistra izveides mērķu sasniegšanu arī pēc reģistra darbības izbeigšanas norādīts, ka klientu izpēti un riska novērtēšanu veiks banka pirms darījuma attiecību uzsākšanas un darījumu gaitā. Savukārt, reģistrāciju nodrošinās VID un UR. Tomēr tā kā minētie apstākļi pastāvēja arī reģistra izveides brīdī, lūdzam anotācijā ietvert papildu skaidrojumu, vai šobrīd ir kādi jauni apstākļi nekustamā īpašumā tirgus tiesiskuma nodrošināšanas jomā, kas nepastāvēja reģistra izveides brīdī, bet pastāv tagad un ļauj nodrošināt nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrācijas mērķu sasniegšanu līdzvērtīgā pakāpē, atsakoties no turpmākas vienota reģistra uzturēšanas un pārvaldīšanas.
Iztrūkstot šādam skaidrojumam, nav iespējams novērtēt, vai plānotās darbības, kas pamatotas ar administratīvo izdevumu un birokrātiskā sloga samazināšanu, neaizskar citas ar tiesību normām aizsargātas intereses, tajā skaitā, valsts pienākumu uzturēt efektīvu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēmu un sekmēt nekustamo īpašumu tirgus caurskatāmību.
Tāpat anotācijā norādīts, ka nav vērtēti alternatīvi risinājumi. Lūgums norādīt, vai alternatīvi risinājumi nepastāv vai minēt iemeslus, kāpēc alternatīvi risinājumi pie konkrētajiem apstākļiem nebūtu izskatāmi. Tieslietu ministrijas ieskatā kā alternatīvs risinājums varētu būt reģistra funkcijas deleģēšana kādam privāto tiesību subjektam vai arī valsts iestādei.
Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku likuma 2.pants noteic, ka likuma mērķis ir sekmēt stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu, kā arī novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu, izmantojot tādus nekustamā īpašuma darījumus, kuros sniegti starpniecības pakalpojumi. Ņemot vērā anotācijā norādītos apsvērumus, nav gūstama pārliecība, ka, virzot likumprojektā ietvertos grozījumus, tiks nodrošināta likuma mērķa sasniegšana turpmāk.
Savukārt saskaņošanai šobrīd nodotais tiesību akta projekts "Grozījumi Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumā" paredz izbeigt minētā reģistra darbību, pamatojot to ar birokrātiskā sloga mazināšanu personām, kas sniedz starpniecības pakalpojumus, un administratīvo izdevumu samazināšanu pašai Ekonomikas ministrijai kā reģistra uzturētājai.
Attiecībā uz reģistra izveides mērķu sasniegšanu arī pēc reģistra darbības izbeigšanas norādīts, ka klientu izpēti un riska novērtēšanu veiks banka pirms darījuma attiecību uzsākšanas un darījumu gaitā. Savukārt, reģistrāciju nodrošinās VID un UR. Tomēr tā kā minētie apstākļi pastāvēja arī reģistra izveides brīdī, lūdzam anotācijā ietvert papildu skaidrojumu, vai šobrīd ir kādi jauni apstākļi nekustamā īpašumā tirgus tiesiskuma nodrošināšanas jomā, kas nepastāvēja reģistra izveides brīdī, bet pastāv tagad un ļauj nodrošināt nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrācijas mērķu sasniegšanu līdzvērtīgā pakāpē, atsakoties no turpmākas vienota reģistra uzturēšanas un pārvaldīšanas.
Iztrūkstot šādam skaidrojumam, nav iespējams novērtēt, vai plānotās darbības, kas pamatotas ar administratīvo izdevumu un birokrātiskā sloga samazināšanu, neaizskar citas ar tiesību normām aizsargātas intereses, tajā skaitā, valsts pienākumu uzturēt efektīvu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēmu un sekmēt nekustamo īpašumu tirgus caurskatāmību.
Tāpat anotācijā norādīts, ka nav vērtēti alternatīvi risinājumi. Lūgums norādīt, vai alternatīvi risinājumi nepastāv vai minēt iemeslus, kāpēc alternatīvi risinājumi pie konkrētajiem apstākļiem nebūtu izskatāmi. Tieslietu ministrijas ieskatā kā alternatīvs risinājums varētu būt reģistra funkcijas deleģēšana kādam privāto tiesību subjektam vai arī valsts iestādei.
Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku likuma 2.pants noteic, ka likuma mērķis ir sekmēt stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu, kā arī novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu, izmantojot tādus nekustamā īpašuma darījumus, kuros sniegti starpniecības pakalpojumi. Ņemot vērā anotācijā norādītos apsvērumus, nav gūstama pārliecība, ka, virzot likumprojektā ietvertos grozījumus, tiks nodrošināta likuma mērķa sasniegšana turpmāk.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Norādām, ka komersants, kurš jau ir reģistrēts citā ES dalībvalstī, jau ir komersants. Prasība šādam komersantam atkārtoti reģistrēties kā komersantam Latvijā ir pretrunā Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 49. pantam, kas aizliedz ierobežot uzņēmējdarbības veikšanu citā dalībvalstī (prasība atkārtoti reģistrēties par komersantu ir uzskatāma par šādu ierobežojumu).
Turklāt prasība citas ES dalībvalsts komersantam reģistrēties kā komersantam Latvijā faktiski nozīmētu jauna komersanta dibināšanu Latvijā. Rezultātā starpniecības pakalpojumu sniegtu nevis konkrētais citas ES dalībvalsts komersants, bet gan Latvijā reģistrēts komersants, kuru dibinājis šis citas ES dalībvalsts komersants.
Ņemot vērā minēto, būtu paredzams, ka citas ES dalībvalsts komersants, pirms starpniecības pakalpojumu sniegšanas Latvijā, reģistrējas VID vai UR komercreģistrā reģistrē filiāles atvēršanu. Filiāles reģistrācija nenozīmē jauna komersanta izveidi, bet gan ziņu reģistrēšanu par komersanta (citā ES dalībvalstī reģistrēta komersanta) organizatoriski patstāvīgu vienību, kura attiecīgā komersanta vārdā Latvijā veic komercdarbību.
Tomēr arī šādā gadījumā anotācija būtu papildināma ar izvērtējumu par to, vai prasība reģistrēties VID vai reģistrēt filiāles atvēršanu nav pretrunā LESD 49. pantā noteiktajam aizliegumam.
Ņemot vērā iepriekš minēto, prasība atkārtoti reģistrēties kā komersantam ir pretrunā LESD 49. pantam un neatbilst normas mērķim – šādā gadījumā starpniecības pakalpojumu sniegtu nevis citas ES dalībvalsts komersants, bet gan Latvijā reģistrēts komersants.
Ja tiek paredzēts, ka citas ES dalībvalsts pilsonis vai komersants, kurš vēlas sniegt starpniecības pakalpojumus Latvijā, reģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējs, UR kā individuālais komersants vai reģistrē filiāles atvēršanu, anotācija papildināma ar izvērtējumu, ka šāda reģistrācijas prasība nav pretrunā LESD 49. pantam.
Turklāt prasība citas ES dalībvalsts komersantam reģistrēties kā komersantam Latvijā faktiski nozīmētu jauna komersanta dibināšanu Latvijā. Rezultātā starpniecības pakalpojumu sniegtu nevis konkrētais citas ES dalībvalsts komersants, bet gan Latvijā reģistrēts komersants, kuru dibinājis šis citas ES dalībvalsts komersants.
Ņemot vērā minēto, būtu paredzams, ka citas ES dalībvalsts komersants, pirms starpniecības pakalpojumu sniegšanas Latvijā, reģistrējas VID vai UR komercreģistrā reģistrē filiāles atvēršanu. Filiāles reģistrācija nenozīmē jauna komersanta izveidi, bet gan ziņu reģistrēšanu par komersanta (citā ES dalībvalstī reģistrēta komersanta) organizatoriski patstāvīgu vienību, kura attiecīgā komersanta vārdā Latvijā veic komercdarbību.
Tomēr arī šādā gadījumā anotācija būtu papildināma ar izvērtējumu par to, vai prasība reģistrēties VID vai reģistrēt filiāles atvēršanu nav pretrunā LESD 49. pantā noteiktajam aizliegumam.
Ņemot vērā iepriekš minēto, prasība atkārtoti reģistrēties kā komersantam ir pretrunā LESD 49. pantam un neatbilst normas mērķim – šādā gadījumā starpniecības pakalpojumu sniegtu nevis citas ES dalībvalsts komersants, bet gan Latvijā reģistrēts komersants.
Ja tiek paredzēts, ka citas ES dalībvalsts pilsonis vai komersants, kurš vēlas sniegt starpniecības pakalpojumus Latvijā, reģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējs, UR kā individuālais komersants vai reģistrē filiāles atvēršanu, anotācija papildināma ar izvērtējumu, ka šāda reģistrācijas prasība nav pretrunā LESD 49. pantam.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15. panta pirmās daļas 15. punktu, nodokļu maksātājam, kas uzsāk saimniecisko darbību, informācija par pamatdarbības veidu ir jāiesniedz mēneša laikā pēc saimnieciskās darbības reģistrācijas UR vai VID. Proti, minētā norma paredz, ka informācija par saimnieciskās darbības veidu ir iesniedzama tikai pēc reģistrācijas UR vai VID, nevis vienlaikus ar reģistrācijas pieteikumu.
Attiecīgi likuma 4. pantā ir paredzams, ka starpniecības pakalpojumu sniedzējs mēneša laikā pēc saimnieciskās darbības reģistrācijas VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā iesniedz informāciju par pamatdarbības veidu, kā galveno darbības veidu, vai papilddarbības veidu norādot “Starpniecība darbībā ar nekustamo īpašumu” NACE 2. redakcijas kods 6831."
Attiecīgi likuma 4. pantā ir paredzams, ka starpniecības pakalpojumu sniedzējs mēneša laikā pēc saimnieciskās darbības reģistrācijas VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā iesniedz informāciju par pamatdarbības veidu, kā galveno darbības veidu, vai papilddarbības veidu norādot “Starpniecība darbībā ar nekustamo īpašumu” NACE 2. redakcijas kods 6831."
Piedāvātā redakcija
-
4.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
Lūgums attiecībā uz citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem vai komersantiem papildināt anotāciju ar izvērtējumu, ka reģistrācijas prasība Latvijā nav pretrunā Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pantam, kas aizliedz ierobežot uzņēmējdarbības veikšanu citā dalībvalstī (skatīt kopsakarā ar iebildumu pie likumprojekta 1. panta, ar kuru likuma 4. pants tiek izteikts jaunā redakcijā).
Piedāvātā redakcija
-
5.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Priekšlikums
Lūdzam papildināt anotāciju ar informāciju, kā, piemēram, nekustamo īpašumu pircējiem vai pārdevējiem būs iespējams iegūt ziņas, kurām personām ir tiesības sniegt nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumus.
Piedāvātā redakcija
-
