Projekta ID
24-TA-1089Atzinuma sniedzējs
Latvijas Pašvaldību savienība
Atzinums iesniegts
10.03.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Rīkojuma projekts
Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2018. gada 19. septembra rīkojumu Nr. 448 "Par nekustamā īpašuma Kuldīgas ielā 2, Ventspilī, pielāgošanu valsts un pašvaldības vienotā klientu apkalpošanas centra izveidei un valsts institūciju vajadzībām un nepieciešamo finansējumu nomas maksas, papildu maksājumu, komunālo pakalpojumu, aprīkojuma iegādes un pārcelšanās izdevumu segšanai" (Latvijas Vēstnesis, 2018, 187. Nr.).
Iebildums
LPS uztur spēkā iebildumu par Ministru kabineta 19.09.2018. rīkojuma Nr.448 “"Par nekustamā īpašuma Kuldīgas ielā 2, Ventspilī, pielāgošanu valsts un pašvaldības vienotā klientu apkalpošanas centra izveidei un valsts institūciju vajadzībām un nepieciešamo finansējumu nomas maksas, papildu maksājumu, komunālo pakalpojumu, aprīkojuma iegādes un pārcelšanās izdevumu segšanai” (turpmāk - MK 448) atzīšanu par spēku zaudējušu", pamatojoties uz šādiem aspektiem:
1. Projekta nepieciešamības pamatojums un esošā situācija:
MK 448 anotācijā ir atsauces uz sabiedrībai sniegto valsts pārvaldes pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, kā arī esošo valsts institūciju izvietojumu pilsētā- gan par apgrūtinātu piekļuvi, gan par nepietiekamu stāvvietu skaitu. Kopš MK 448 apstiprināšanas valsts un pašvaldību iestāžu darba organizācijas principi ir apmetuši loku – no sākotnējās idejas par Vienas pieturas aģentūru, tad COVID-19 ietekmē mainījās iestāžu darba organizācijas principi, kā arī sabiedrība vairāk iemācījās izmantot iespēju pakalpojumus saņemt attālināti. Šobrīd ir būtiski mainījušies gan ģeopolitiskie apstākļi, gan darba organizācijas uzstādījumi valsts pārvaldē un, ja vēl nesen VARAM apgalvoja, ka VPVKAC pamatā vairs nebūs vajadzīgi, jo viss būs attālināti, tad šobrīd šādas tendences vairs nav, kā arī ir augstāko valsts amatpersonu uzstādījums par atgriešanos klātienes darbā. Līdz ar to saglabājot projekta sākotnējo būtību, tā realizācija papildus būtu nepieciešama cilvēkiem, kuri dzīvo reģionos un strādā attālināti, lai nodrošinātu darbu klātienē - valsts pārvaldes telpās, reģionos var veidot kopīgās ofisu telpas, kur klātienē strādā dažādu valsts iestāžu darbinieki (tā sauktais - kopbirojs). Pietam, šādā veidā iespējams nodrošināt nepieciešamo konfidencialitāti gan ar drošiem elektroniskajiem sakariem, gan drošu darba vidi.
Attiecībā uz valsts iestāžu izvietojumu pilsētā - patreiz neviena no sākotnēji projektā iesaistītām valsts iestādēm nav mainījusi fizisko atrašanās vietu un tās turpina atrasties abos pilsētas krastos (izņemot Uzņēmumu reģistru, kurš pārgāja uz pakalpojumu sniegšanu elektroniskā veidā). Ventspils valstspilsētas pašvaldība atbildes vēstulēs no VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk - VNĪ) un valsts iestādēm, saņēma uzsvaru tikai uz valsts iestāžu darbinieku, ērtībām vai neērtībām, nevis par savu klientu ērtībām vai neērtībām. Un vēršam uzmanību, ka plānotā VPVKAC klienti būtu ne tikai Ventspils pilsētas, bet arī visas Ziemeļkurzemes iedzīvotāji. No MK rīkojuma projekta anotācijas izriet, ka valsts iestādes atteicās no telpām nevis pēc telpu izmantošanas būtības, bet ņemot vērā, ka nav pieejams finansējums tādā apmērā kādā VNĪ aprēķinājis provizoriskās ēkas Kuldīgas ielā 2 telpu nomas un komunālos izdevumus.
Tā vietā, lai meklētu iespējas projektu realizēt, 2023.gadā projekta uzturēšanas izdevumi ir daļēji izlietoti to pašu ēku, kuru atrašanās vietas 2018.gadā tika atzītas par neatbilstošām, esošās infrastruktūras uzlabošanai - pamatojoties uz Ministru kabineta 2023. gada 15.augusta sēdes protokolu Nr.40, tika veikti grozījumi nekustamā īpašuma Kuldīgas ielā 2, Ventspilī, nomas maksas, papildu maksājumu un komunālo pakalpojumu izdevumu segšanai plānotajā finansējumā 2024.gadā un turpmāk, līdzekļus novirzot:
a) VID - automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas projekta izstrādei un izbūvei, kā arī bēniņu pārseguma siltināšanai un ventilācijas izbūvei nekustamajā īpašumā Dzintaru ielā 18, Ventspilī un no 2025.gada daļējai izdevumu segšanai saistībā ar pāriešanu no apsaimniekošanas un lietošanas līgumiem uz telpu nomas attiecībām Dzintaru ielā 18, Ventspilī, Atbrīvošanas alejā 160C, Rēzeknē, un Draudzības alejā 2, Jēkabpilī, kā arī Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas Vienotās izložu un azartspēļu uzraudzības informācijas sistēmas pilnveidošanai;
b) Labklājības ministrijai - lai VDI ārstu valsts komisija daļēji segtu nomas maksas izdevumus valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Šampētera nams" apsaimniekotajos īpašumos un daļēji segtu pasta izdevumus saistībā ar pasta tarifu sadārdzinājumu un nosūtāmo vēstuļu apjoma palielinājumu; NVA daļēji segtu nomas maksas izdevumus valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Šampētera nams" apsaimniekotajos īpašumos; Labklājības ministrija daļēji segtu nomas maksas izdevumus valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Šampētera nams" apsaimniekotajos īpašumos.
Tātad jau pirms MK 448 atzīšanas par spēku zaudējušu, tika pārdalīts citiem uzturēšanas izdevumiem MK 448 izpildei apstiprinātais finansējums un rīkojuma projektā viens no argumentiem rīkojuma atzīšanai par spēku zaudējušu ir tieši nepietiekamais finansējums. Šī izdevumu pārdale neuzlabo valsts iestāžu pieejamību iedzīvotājiem Ventspilī un Ziemeļkurzemē.
2. Līdzšinējie ieguldījumi:
Nerunājot par iesaistīto darbinieku ieguldītajiem resursiem, ēkai Kuldīgas ielā 2 ir izstrādāts un apstiprināts būvprojekts, kurā ņemtas vērā iesaistīto valsts un pašvaldības iestāžu vajadzības, un kopumā izlietots valsts (VNĪ) finansējums EUR 419 797 (tabula MK rīkojuma projekta anotācijas 1.3.punktā).
Būvprojekta esamība ļauj šo projektu kvalificēt kā augstas gatavības projektu, kura realizāciju iespējams nekavējoties uzsākt, Eiropas Savienības fondu finansējuma pieejamības gadījumā.
Ventspils valstspilsētas pašvaldība līdz šim nav saņēmusi VNĪ detalizētu izvērtējumu, ka projekta realizācijai nav iespējams piesaistīt ES fondu līdzekļus – ir tikai izteikti apgalvojumi, ka tas nav iespējams. ES fondu līdzekļu piesaiste ir ļoti svarīgs aspekts gan projekta pieaugušo izmaksu aspektā, gan arī valsts un pašvaldības budžeta kontekstā.
Ņemot vērā gan jau ieguldītos materiālos un nemateriālos resursus projekta īstenošanai, būtu maksimāli jāmeklē varianti projekta realizācijai, kas nodrošinātu gan iedzīvotāju apkalpošanas uzlabošanu, koprades telpu izveidi, gan nenoliedzami valsts kultūras pieminekļa ēkas Kuldīgas ielā 2, Ventspilī, atbilstošu saglabāšanu un uzturēšanu. Jautājumu VNĪ par Kuldīgas 2 tālāko likteni ir uzdevusi arī Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, bet Ventspils valstspilsētas pašvaldības rīcībā nav VNĪ atbildes (ja tāda ir bijusi) satura.
MK rīkojuma projekta anotācijā tiek minēts plāns izdevumu atgūšanai – tai skaitā īpašuma atsavināšana, bet netiek minēti atsavināšanas nosacījumi, un šādā gadījumā pastāv risks, ka var tikt zaudēts vēl viens nozīmīgs pilsētvides objekts, jo, diemžēl, Ventspils pilsētā jau ir negatīvs piemērs, ka valsts aizsardzībā esošus kultūras pieminekļus – bijušās valstij piederošās Ventspils Mūzikas vidusskolas ēkas Kuģinieku ielā 2, un Pils ielā 38, Ventspilī , VNĪ, pēc to gadiem ilgas pienācīgas neuzturēšanas, bez jebkāda pienākumu uzlikuma, ir atsavinājusi, nepārliecinoties par nākamā īpašnieka nodomiem, vēlmi un spējām saglābāt un atjaunot Latvijas valstij nozīmīgus kultūras pieminekļus, kā rezultātā divi valsts aizsardzībā esoši arhitektūras pieminekļi četrus gadus turpina brukt, kas savukārt var novest pie tā, ka Latvija var zaudēt divas nozīmīgas jūgendstila ēkas, bet Ventspils Vecpilsēta nozīmīgu tās lokālo identitāti veidojošu apbūvi.
3. Atbildība par valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa uzturēšanu:
Likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 24.pants nosaka, ka kultūras pieminekļa uzturēšanu, kā arī savlaicīgu tā konservāciju, remontu un restaurāciju veic kultūras pieminekļa īpašnieks (valdītājs) par saviem līdzekļiem. Kultūras pieminekļa uzturēšana ir sistemātiski (regulāri) veikts pasākumu kopums, kas nodrošina kultūrvēsturiskā objekta saglabāšanu, nepasliktinot tā vizuālo tēlu un tehnisko stāvokli un nepazeminot autentiskumu. Kultūras pieminekļa konservācija ir kultūrvēsturiskā objekta vai tā daļas esošā stāvokļa fizikāla, ķīmiska un būvnieciska nostiprināšana — līdzekļu un paņēmienu kopums, ar kuriem paildzina kultūrvēsturiskā objekta mūžu.
Šobrīd ir pagājuši vairāk kā 6 gadi kopš projekta uzsākšanas un pašvaldības rīcībā nav informācija, ka VNĪ būtu veicis kādus pasākumus ēkas tehniskā stāvokļa saglabāšanai, t.sk. lai mitruma līmenis ēkā neapdraudētu mākslas pieminekļu un interjera apdari.
Ievērojot visu augstāk minēto, aicinām turpināt meklēt risinājumu, kā valstij piederošo īpašumu lietderīgi izmantot valsts pārvaldes funkciju veikšanai.
1. Projekta nepieciešamības pamatojums un esošā situācija:
MK 448 anotācijā ir atsauces uz sabiedrībai sniegto valsts pārvaldes pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, kā arī esošo valsts institūciju izvietojumu pilsētā- gan par apgrūtinātu piekļuvi, gan par nepietiekamu stāvvietu skaitu. Kopš MK 448 apstiprināšanas valsts un pašvaldību iestāžu darba organizācijas principi ir apmetuši loku – no sākotnējās idejas par Vienas pieturas aģentūru, tad COVID-19 ietekmē mainījās iestāžu darba organizācijas principi, kā arī sabiedrība vairāk iemācījās izmantot iespēju pakalpojumus saņemt attālināti. Šobrīd ir būtiski mainījušies gan ģeopolitiskie apstākļi, gan darba organizācijas uzstādījumi valsts pārvaldē un, ja vēl nesen VARAM apgalvoja, ka VPVKAC pamatā vairs nebūs vajadzīgi, jo viss būs attālināti, tad šobrīd šādas tendences vairs nav, kā arī ir augstāko valsts amatpersonu uzstādījums par atgriešanos klātienes darbā. Līdz ar to saglabājot projekta sākotnējo būtību, tā realizācija papildus būtu nepieciešama cilvēkiem, kuri dzīvo reģionos un strādā attālināti, lai nodrošinātu darbu klātienē - valsts pārvaldes telpās, reģionos var veidot kopīgās ofisu telpas, kur klātienē strādā dažādu valsts iestāžu darbinieki (tā sauktais - kopbirojs). Pietam, šādā veidā iespējams nodrošināt nepieciešamo konfidencialitāti gan ar drošiem elektroniskajiem sakariem, gan drošu darba vidi.
Attiecībā uz valsts iestāžu izvietojumu pilsētā - patreiz neviena no sākotnēji projektā iesaistītām valsts iestādēm nav mainījusi fizisko atrašanās vietu un tās turpina atrasties abos pilsētas krastos (izņemot Uzņēmumu reģistru, kurš pārgāja uz pakalpojumu sniegšanu elektroniskā veidā). Ventspils valstspilsētas pašvaldība atbildes vēstulēs no VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk - VNĪ) un valsts iestādēm, saņēma uzsvaru tikai uz valsts iestāžu darbinieku, ērtībām vai neērtībām, nevis par savu klientu ērtībām vai neērtībām. Un vēršam uzmanību, ka plānotā VPVKAC klienti būtu ne tikai Ventspils pilsētas, bet arī visas Ziemeļkurzemes iedzīvotāji. No MK rīkojuma projekta anotācijas izriet, ka valsts iestādes atteicās no telpām nevis pēc telpu izmantošanas būtības, bet ņemot vērā, ka nav pieejams finansējums tādā apmērā kādā VNĪ aprēķinājis provizoriskās ēkas Kuldīgas ielā 2 telpu nomas un komunālos izdevumus.
Tā vietā, lai meklētu iespējas projektu realizēt, 2023.gadā projekta uzturēšanas izdevumi ir daļēji izlietoti to pašu ēku, kuru atrašanās vietas 2018.gadā tika atzītas par neatbilstošām, esošās infrastruktūras uzlabošanai - pamatojoties uz Ministru kabineta 2023. gada 15.augusta sēdes protokolu Nr.40, tika veikti grozījumi nekustamā īpašuma Kuldīgas ielā 2, Ventspilī, nomas maksas, papildu maksājumu un komunālo pakalpojumu izdevumu segšanai plānotajā finansējumā 2024.gadā un turpmāk, līdzekļus novirzot:
a) VID - automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas projekta izstrādei un izbūvei, kā arī bēniņu pārseguma siltināšanai un ventilācijas izbūvei nekustamajā īpašumā Dzintaru ielā 18, Ventspilī un no 2025.gada daļējai izdevumu segšanai saistībā ar pāriešanu no apsaimniekošanas un lietošanas līgumiem uz telpu nomas attiecībām Dzintaru ielā 18, Ventspilī, Atbrīvošanas alejā 160C, Rēzeknē, un Draudzības alejā 2, Jēkabpilī, kā arī Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas Vienotās izložu un azartspēļu uzraudzības informācijas sistēmas pilnveidošanai;
b) Labklājības ministrijai - lai VDI ārstu valsts komisija daļēji segtu nomas maksas izdevumus valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Šampētera nams" apsaimniekotajos īpašumos un daļēji segtu pasta izdevumus saistībā ar pasta tarifu sadārdzinājumu un nosūtāmo vēstuļu apjoma palielinājumu; NVA daļēji segtu nomas maksas izdevumus valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Šampētera nams" apsaimniekotajos īpašumos; Labklājības ministrija daļēji segtu nomas maksas izdevumus valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Šampētera nams" apsaimniekotajos īpašumos.
Tātad jau pirms MK 448 atzīšanas par spēku zaudējušu, tika pārdalīts citiem uzturēšanas izdevumiem MK 448 izpildei apstiprinātais finansējums un rīkojuma projektā viens no argumentiem rīkojuma atzīšanai par spēku zaudējušu ir tieši nepietiekamais finansējums. Šī izdevumu pārdale neuzlabo valsts iestāžu pieejamību iedzīvotājiem Ventspilī un Ziemeļkurzemē.
2. Līdzšinējie ieguldījumi:
Nerunājot par iesaistīto darbinieku ieguldītajiem resursiem, ēkai Kuldīgas ielā 2 ir izstrādāts un apstiprināts būvprojekts, kurā ņemtas vērā iesaistīto valsts un pašvaldības iestāžu vajadzības, un kopumā izlietots valsts (VNĪ) finansējums EUR 419 797 (tabula MK rīkojuma projekta anotācijas 1.3.punktā).
Būvprojekta esamība ļauj šo projektu kvalificēt kā augstas gatavības projektu, kura realizāciju iespējams nekavējoties uzsākt, Eiropas Savienības fondu finansējuma pieejamības gadījumā.
Ventspils valstspilsētas pašvaldība līdz šim nav saņēmusi VNĪ detalizētu izvērtējumu, ka projekta realizācijai nav iespējams piesaistīt ES fondu līdzekļus – ir tikai izteikti apgalvojumi, ka tas nav iespējams. ES fondu līdzekļu piesaiste ir ļoti svarīgs aspekts gan projekta pieaugušo izmaksu aspektā, gan arī valsts un pašvaldības budžeta kontekstā.
Ņemot vērā gan jau ieguldītos materiālos un nemateriālos resursus projekta īstenošanai, būtu maksimāli jāmeklē varianti projekta realizācijai, kas nodrošinātu gan iedzīvotāju apkalpošanas uzlabošanu, koprades telpu izveidi, gan nenoliedzami valsts kultūras pieminekļa ēkas Kuldīgas ielā 2, Ventspilī, atbilstošu saglabāšanu un uzturēšanu. Jautājumu VNĪ par Kuldīgas 2 tālāko likteni ir uzdevusi arī Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, bet Ventspils valstspilsētas pašvaldības rīcībā nav VNĪ atbildes (ja tāda ir bijusi) satura.
MK rīkojuma projekta anotācijā tiek minēts plāns izdevumu atgūšanai – tai skaitā īpašuma atsavināšana, bet netiek minēti atsavināšanas nosacījumi, un šādā gadījumā pastāv risks, ka var tikt zaudēts vēl viens nozīmīgs pilsētvides objekts, jo, diemžēl, Ventspils pilsētā jau ir negatīvs piemērs, ka valsts aizsardzībā esošus kultūras pieminekļus – bijušās valstij piederošās Ventspils Mūzikas vidusskolas ēkas Kuģinieku ielā 2, un Pils ielā 38, Ventspilī , VNĪ, pēc to gadiem ilgas pienācīgas neuzturēšanas, bez jebkāda pienākumu uzlikuma, ir atsavinājusi, nepārliecinoties par nākamā īpašnieka nodomiem, vēlmi un spējām saglābāt un atjaunot Latvijas valstij nozīmīgus kultūras pieminekļus, kā rezultātā divi valsts aizsardzībā esoši arhitektūras pieminekļi četrus gadus turpina brukt, kas savukārt var novest pie tā, ka Latvija var zaudēt divas nozīmīgas jūgendstila ēkas, bet Ventspils Vecpilsēta nozīmīgu tās lokālo identitāti veidojošu apbūvi.
3. Atbildība par valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa uzturēšanu:
Likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 24.pants nosaka, ka kultūras pieminekļa uzturēšanu, kā arī savlaicīgu tā konservāciju, remontu un restaurāciju veic kultūras pieminekļa īpašnieks (valdītājs) par saviem līdzekļiem. Kultūras pieminekļa uzturēšana ir sistemātiski (regulāri) veikts pasākumu kopums, kas nodrošina kultūrvēsturiskā objekta saglabāšanu, nepasliktinot tā vizuālo tēlu un tehnisko stāvokli un nepazeminot autentiskumu. Kultūras pieminekļa konservācija ir kultūrvēsturiskā objekta vai tā daļas esošā stāvokļa fizikāla, ķīmiska un būvnieciska nostiprināšana — līdzekļu un paņēmienu kopums, ar kuriem paildzina kultūrvēsturiskā objekta mūžu.
Šobrīd ir pagājuši vairāk kā 6 gadi kopš projekta uzsākšanas un pašvaldības rīcībā nav informācija, ka VNĪ būtu veicis kādus pasākumus ēkas tehniskā stāvokļa saglabāšanai, t.sk. lai mitruma līmenis ēkā neapdraudētu mākslas pieminekļu un interjera apdari.
Ievērojot visu augstāk minēto, aicinām turpināt meklēt risinājumu, kā valstij piederošo īpašumu lietderīgi izmantot valsts pārvaldes funkciju veikšanai.
Piedāvātā redakcija
-