Atzinums

Projekta nosaukums "Kontrolpirkuma veikšanas kārtība" aptver tikai vienu pilnvarojuma elementu, t. i., "kārtību, kādā izdarāms kontrolpirkums". Lūdzam precizēt projekta nosaukumu, lai tas atbilstu likuma "Par policiju" 12. panta piektajā daļā noteiktajam pilnvarojumam un projekta saturam. Iespējams, nosaukums varētu būt "Kontrolpirkuma noteikumi".

-

Projektu paredzēts izdot saskaņā ar likuma "Par policiju" 12. panta piektajā daļā noteikto pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt "prasības, kas jāievēro, iesaistot personu kontrolpirkuma izdarīšanā, un kārtību, kādā izdarāms kontrolpirkums". Šobrīd, izvērtējot pilnvarojuma formulējumu, rodas šaubas par tā atbilstību pilnvarojumam noteiktajām prasībām.

Ministru kabineta iekārtas likuma 31. panta pirmās daļas 1. punkts noteic, ka Ministru kabinets var izdot ārējus normatīvos aktus – noteikumus, ja likums Ministru kabinetu tam īpaši pilnvarojis. Pilnvarojumā norāda tā galvenos satura virzienus.

Prasība pēc noteikumu galveno satura virzienu norādīšanas nozīmē Saeimas obligātu saturisko virsvadību. Tas nozīmē, ka Ministru kabinets var tikai konkretizēt (detalizēt) Saeimas pieņemto likumu, pie tam šī konkretizējuma virzienam jau jābūt noteiktam Saeimas likuma pilnvarojumā. Ministru kabinets, izdodot noteikumus, nedrīkst tajos ietvert tādas normas, kas nav uzskatāmas par palīglīdzekļiem likuma normas īstenošanā. Bez tam Ministru kabinetam, īstenojot šo pilnvarojumu, protams, jāņem vērā arī visa likuma mērķis, jēga, sistēma, kā arī tiesību sistēma kopumā (Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija. Viedokļi: 2008-2011. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 185.-186. lpp.).

Jābūt skaidram pilnvarojuma mērķim, tā saturam un apjomam. Ar pilnvarojuma mērķi saprot to, ko likumdevējs centies panākt, piešķirot Ministru kabinetam tiesības noregulēt attiecīgo jautājumu (Satversmes tiesas 2007. gada 9. oktobra sprieduma lietā Nr. 2007-04-03 19. punkts). Pilnvarojuma saturs atklāj tā būtību un jēgu (Satversmes tiesas 2007. gada 9. oktobra sprieduma lietā Nr. 2007-04-03 20. punkts). Likumdevēja dotajam pilnvarojumam ir jābūt pietiekami skaidram un precīzam (Satversmes tiesas 2018. gada 18. oktobra sprieduma lietā Nr. 2017-33-03 14. punkts; Satversmes tiesas 2005. gada 21. novembra sprieduma lietā Nr. 2005‑03‑0306 10. punkts). Savukārt pilnvarojuma apjoms nozīmē to jautājumu loku, kurus institūcija, īstenojot likumdevēja doto pilnvarojumu, ir tiesīga noregulēt (Satversmes tiesas 2016. gada 2. marta sprieduma lietā Nr. 2015-11-03 23.4. punkts).

Likuma "Par policiju" 12. panta piektajā daļā ietvertajā pilnvarojumā nav atrodami nekādi likuma konkretizējuma virzieni (citiem vārdiem, vadlīnijas Ministru kabinetam, kā īstenot pilnvarojumu). Līdz ar to pilnvarojums, it īpaši tā daļa – "prasības, kas jāievēro, iesaistot personu kontrolpirkuma izdarīšanā" – neatbilst iepriekš minētajām pilnvarojuma saturiskajām prasībām.

11. Saeimas deputātu iesniegtā likumprojekta "Grozījumi likumā "Par policiju"" (Nr. 446/Lp11) anotācijā norādīts: "Ministru kabineta noteikumos tiks noteiktas stingras prasības nepilngadīgo iesaistīšanai kontrolpirkuma izdarīšanā, t. i., lai kontrolpirkuma izdarīšanā policijas darbinieks iesaistītu nepilngadīgo, ir nepieciešama viņa brīvprātīgi izteikta griba par iesaistīšanos kontrolpirkuma izdarīšanā, likumisko pārstāvju piekrišana tam, kontrolpirkuma izdarīšanā drīkst iesaistīt nepilngadīgo, kas nav jaunāks par 15 gadiem, pasākuma laikā tiek nodrošināta nepilngadīgā drošība, un, ja nepilngadīgais pirms kontrolpirkuma izdarīšanas vai pasākuma laikā sāk justies nedroši vai pastāv citi riski, kas var nelabvēlīgi ietekmēt nepilngadīgo, kontrolpirkuma izdarīšana nekavējoties jāpārtrauc."

Pat ja atzītu šo skaidrojumu par likumdevēja gribas atspoguļojumu, ir redzams, ka ar "prasībām" būtu saprotams tikai tāds regulējums, kas attiecas uz nepilngadīgā iesaistīšanu kontrolpirkuma izdarīšanā. Tāpat norāde, ka kontrolpirkuma izdarīšanu nekavējoties jāpārtrauc, ja pastāv riski, kas var nelabvēlīgi ietekmēt nepilngadīgo, ir plašāka nekā projektā paredzētais regulējums, ka kontrolpirkumu pārtrauc, "ja tas var apdraudēt iesaistītās personas veselību vai dzīvību". Līdz ar to projekts neatbilst pat šādai pilnvarojuma apjoma un satura interpretācijai.

Likumā "Par policiju" esošais kontrolpirkuma regulējums ir ārkārtīgi kodolīgs. Proti, šā likuma 12. panta pirmās daļas 34. punktā ir noteikts, ka policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības izdarīt kontrolpirkumu, kā arī iesaistīt tā izdarīšanā citu personu, tajā skaitā nepilngadīgu, lai novērstu un atklātu administratīvos pārkāpumus un noziedzīgus nodarījumus.

Likumā jābūt ietvertam minimāli nepieciešajam regulējumam, kas nodrošinātu attiecīgā institūta darbību. Likumā neietver pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot noteikumus jautājumā, kas nav ietverts pašā likumā (Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 46. punkts). Pastāv šaubas, vai konkrētajā gadījumā var atzīt, ka likumā "Par policiju" ir ietverts kontrolpirkuma pienācīgs regulējums (piemēram, nav noteikts, kas ir kontrolpirkums vai kādi ir tā priekšnoteikumi). Kontrolpirkums skar personas pamattiesības. Līdz ar to regulējumam likumā jābūt pietiekami precīzam. Tāpat nav pieļaujama pamattiesību ierobežojuma noteikšana Ministru kabineta noteikumos bez skaidra likumdevēja pilnvarojuma (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 21. novembra sprieduma lietā Nr. 2005-03-0306 10. punktu un 2016. gada 12. februāra sprieduma lietā Nr. 2015-13-03 15.2. punktu).

Likumdevējs nav tiesīgs nodot izpildvarai izlemšanai jebkuru jautājumu. Ir jautājumi, kurus var izlemt tikai parlaments pats. Piemēram, par ikviena tāda svarīga un nozīmīga valsts un sabiedrības dzīves jautājuma reglamentāciju, kuros nepieciešama konceptuāla izšķiršanās un politiska diskusija, jālemj likumdevējam pašam (sk. Satversmes tiesas 2011. gada 11. janvāra sprieduma lietā Nr. 2010‑40‑03 10.1. punktu). Tādas procesuālas darbības, kuras kaut kādā veidā ir saistītas ar iespējamu soda piemērošanu, parasti ir jautājumi, kurus būtu jāizlemj Saeimai pašai.

Satversmes tiesas judikatūrā atzīts, ka būtiska demokrātiskas tiesiskas valsts principa sastāvdaļa ir tiesiskās sistēmas vienotība. Proti, valstī ir jāpastāv savstarpēji saskaņotām tiesību normām, kas harmoniski darbojas vienotas tiesību sistēmas ietvaros (sk. Satversmes tiesas 2018. gada 18. decembra sprieduma lietā Nr. 2016-04-03 21.2. punktu). Tādējādi arī kontrolpirkuma institūtam kā vienam no valsts pārvaldes rīcībā esošajiem kontroles pasākumiem būtu jābūt vienveidīgi regulētam. Apskatot spēkā esošos normatīvos aktus, secināms, ka Latvijā nepastāv vienots kontrolpirkuma institūta regulējums. Turklāt, piemēram, tiek nodalīts "kontrolpirkums" un "kontrolpasūtījums" (Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 15. panta otrās daļas 2. punkts). Līdz ar to nav skaidrs, kāda tieši ir kontrolpirkuma institūta izpratne.

Vienlaikus likumā "Par policiju" kontrolpirkums ir sasaistīts ar mērķi "novērst un atklāt administratīvos pārkāpumus". Valsts pārvaldes īstenotās kontroles aspektā šāda pieeja nav efektīva. Administratīvais pārkāpums un administratīvā atbildība (Administratīvās atbildības likuma izpratnē) šobrīd vairs netiek uzskatīta par pamatreakciju uz personas izdarītu tiesībpārkāpumu. Tā vietā pamatā būtu izmantojami nesodoša rakstura administratīvi tiesiski pasākumi. Līdz ar to šādā gadījumā būtiski var tikt sašaurinātas kontrolpirkuma izmantošanas iespējas.



 

-

Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 100.2. apakšpunktu noteikumu projekta pirmajā punktā raksta likumā noteikto pilnvarojumu Ministru kabinetam. Projekta 1. punktā ir noteikts, ka noteikumi nosaka prasības, kas jāievēro, iesaistot personu kontrolpirkuma veikšanā, un kārtību, kādā veicams kontrolpirkums. Savukārt likuma "Par policiju" 12. panta piektā daļa noteic, ka Ministru kabinets nosaka prasības, kas jāievēro, iesaistot personu kontrolpirkuma izdarīšanā, un kārtību, kādā izdarāms kontrolpirkums. Ņemot vērā minēto, lūdzam atbilstoši precizēt projekta 1. punktu. Vienlaikus lūdzam izvērtēt visu projektu un nodrošināt, ka tajā tiek lietotas likumam atbilstošas un vienveidīgas vārdiskās izteiksmes (Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 2.3. apakšpunkts).

-

Lūdzam izvērtēt projekta 2. punkta nepieciešamību. Vēršam uzmanību, ka preci pirkt ir iespējams tādā veidā, kādā to pārdod, piemēram, arī telefoniski vai izmantojot elektronisko pastu. Tāpat arī izvērtējams, vai kontrolpirkumam visos gadījumos ir jābūt saistītam ar saimniecisko darbību, proti, sistemātisku, patstāvīgu darbību par atlīdzību. Lūdzam izvērtēt minētos apsvērumus un atbilstoši precizēt projektu. Normatīvie akti rakstāmi ne tikai pašreizējai situācijai, bet tā, lai tie būtu piemēroti arī citām iespējamām tiesiskām attiecībām nākotnē.
 

-

Projekta 3. punkts nav nepieciešams, jo projektā netiek regulēti ne operatīvās darbības pasākumi, ne speciālās izmeklēšanas darbības, ne arī izmeklēšanas darbības administratīvā pārkāpuma procesā. Kontrolpirkums ir tipisks administratīvās kontroles līdzeklis. Līdz ar to lūdzam svītrot no projekta 3. punktu.
 

-

Lūdzam izvērtēt iespēju apvienot projekta 4., 5. un 6. punktu, lai projekta teksts būtu saprotamāks un neveidotu liekas atsauces uz citiem punktiem.

-

Projekta 6. punkts paredz, ka kontrolpirkuma veikšanā tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē policijas darbinieks var iesaistīt personu no 17 gadu vecuma. Nav saprotams, kādēļ kontrolpirkuma izdarīšanai attālināti ir paredzēts atšķirīgs vecums. Likumprojekta "Grozījumi likumā "Par policiju"" (Nr. 446/Lp11) anotācijā norādīts, ka kontrolpirkuma izdarīšanā drīkst iesaistīt nepilngadīgo, kas nav jaunāks par 15 gadiem. Tāpat, salīdzinot ar klātieni, kur apdraudējuma risks ir daudz lielāks, kontrolpirkuma izdarīšanai attālināti ir salīdzinoši stingrākas prasības. Lūdzam izvērtēt minētos apsvērumus un precizēt projektu vai papildināt anotāciju ar izvērstu skaidrojumu.
 

-

Projekta 7. punktā ir paredzēts, ka nepilngadīgu personu neiesaista tāda kontrolpirkuma veikšanā, kas saistīts ar iespējama noziedzīga nodarījuma konstatēšanu. No likumā "Par policiju" iekļautā regulējuma "iesaistīt tā izdarīšanā citu personu, tajā skaitā nepilngadīgu, lai novērstu un atklātu administratīvos pārkāpumus un noziedzīgus nodarījumus" neizriet aizliegums iesaistīt nepilngadīgo, ja pastāv saikne ar noziedzīgu nodarījumu. Tāpat projektā lietots vārds "konstatēšana", bet likumā runa ir par "novēršanu" un "atklāšanu". Tas rada neskaidru regulējumu. Līdz ar to lūdzam izvērtēt un atbilstoši precizēt projektu.
 

-

Šobrīd tiesību aktu projektu izstrādē dominē pieeja, ka, ievērojot strauju elektronisko dokumentu attīstību, kā arī nepieciešamību mazināt normatīvismu, normatīvajos aktos nosaka tikai veidlapā iekļaujamās informācijas saturu un apjomu, savukārt dizainu un formu kā ilustratīvu materiālu publicē institūciju tīmekļa vietnē, ņemot par piemēru Komerclikumā ietverto regulējumu attiecībā uz Uzņēmumu reģistra veidlapām (Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju 2019. gada 14. novembra sanāksmes protokola Nr. 3 2. §). Līdzīga pieeja izmantojama attiecībā uz projektā paredzētajiem pielikumiem. Šādas veidlapas var izstrādāt iestādes, ja tas ir nepieciešams.

-

Lūdzam izvērtēt projektā paredzēto dokumentu, kas saistīti ar kontrolpirkumu, sistēmu, tostarp minēto dokumentu (piemēram, lēmuma) atbilstību šāda veida dokumenta būtībai un tipiskajām tiesiskajām sekām. Turklāt kontrolpirkuma norise kā tāda netiek fiksēta. Parasti dokuments, kurā fiksē kādas norises (arī procesuālās darbības) gaitu un tajā pieņemtos lēmumus, ir protokols. Cik tas ir iespējams, pirmkārt, nepieciešams samazināt dokumentu skaitu, un, otrkārt, nodrošināt precīzu kontrolpirkuma norises atspoguļojumu.

-

Norādām, ka saskaņā ar Datu regulas 5. panta 1. punkta e) apakšpunktu, pārzinim ir jānodrošina, ka personas dati tiek glabāti tik ilgi, cik tas ir nepieciešams nolūkiem, kādiem personas dati tiek apstrādāti. Papildus norādāms, ka Datu regulā nav noteikti konkrēti termiņi datu glabāšanai, tomēr šie termiņi ir saistīti ar pārziņa datu apstrādes nolūkiem un to sasniegšanai nepieciešamo datu apjomu
Vēršam uzmanību, ka ne projektā vai tā anotācijā nav norādīts, cik ilgi tiek glabāti lēmuma pieņēmēja un iesaistītās personas (datu subjekta) personas dati, kas tiek apstrādāti projekta ietvaros. Līdz ar to nepieciešams papildināt projektu, norādot termiņu un tā pamatojumu datu glabāšanai.
 

-

Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu datu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Datu regula) 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā ir noteikts datu apstrādes likumības un godprātības princips, t.i., jebkurai personas datu apstrādei ir jābūt tiesiskam pamatam. Ievērojot, ka par personas datu apstrādes atbilstību Datu regulai ir atbildīgs pārzinis, pārzinim katrā konkrētā gadījumā būtu jāvērtē, vai pastāv tiesisks mērķis plānotajai personas datu apstrādei, vai šo mērķi var sasniegt ar iecerēto personas datu apstrādi un vai šo mērķi nav iespējams sasniegt, apstrādājot personas datus mazākā apjomā, citā veidā vai arī neapstrādājot tos vispār.
Ministru kabineta noteikumu projekta ietvaros (10.4.p., 10.5.p., 1.- 4.pielikums) paredzēts apstrādāt vairākas personas datu kategorijas -  personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, bankas konta numuru. Netiek apšaubīts, ka projektā minētā informācija ir nepieciešama attiecīgu funkciju veikšanai, taču, lai būtu izprotams attiecīgās informācijas (tostarp personas datu) apstrādes tiesiskais pamats, aicinām to detalizētāk aprakstīt projekta anotācijā, norādot, kādam mērķim nepieciešams apstrādāt attiecīgo personas datu kategoriju, izvērtējot, vai tiek apstrādāts samērīgs datu daudzums.

-

Projekta 13. punkts paredz, ka pieņemšanas-nodošanas aktā, ja kontrolpirkumu veic saimnieciskās darbības veikšanas vietā (3. pielikums), iesaistītā persona ar parakstu apliecina no policijas darbinieka saņemto naudas līdzekļu daudzumu (norādot naudas zīmju numurus), kā arī tehniskos līdzekļus (ja tādi ir izsniegti). Nav saprotams, kādi tehniskie līdzekļi un uz kāda pamata varētu tikt izsniegti un izmantoti. Lūdzam sniegt skaidrojumu projekta anotācijā vai precizēt projektu. Savukārt frāze "(ja tādi ir izsniegti)" ir lieka, jo ir skaidri saprotams, ka, ja tehniskie līdzekļi nav izsniegti, tad to nenorāda. Līdz ar to minēto frāzi lūdzam svītrot no projekta 13. punkta. Līdzīgi precizējumi izdarāmi arī citviet projektā.

-

Projekta 14. punktā paredzētais regulējums daļēji nebūtu ietverams ārējā normatīvajā aktā, jo tas regulē policijas iekšējo darbību. Līdz ar to lūdzam atbilstoši precizēt projektu. Ārējā normatīvajā aktā ietverams tikai tāds regulējums, kas skar privātpersonas. Ministru kabineta noteikumi nav likuma piemērošanas instrukcija. Līdzīgi apsvērumi attiecas arī uz pārējo projekta tekstu.

Regulējums par saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu būtībā izriet no vispārīgā rīcības ar publiskas personas mantu regulējuma. Tāpat nav saprotams, kāpēc šī prasība neattiecas uz piegādes veida izvēli (anotācijā norādīts, ka uz to neattiecas pienākums izvēlēties vislētāko piedāvājumu).
 

-

Projekta 17. punkts paredz, ka kontrolpirkuma veikšanas laikā tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē policijas darbinieks nepieciešamības gadījumā palīdz iesaistītajai personai veikt kontrolpirkumu un nodrošina iesaistītās personas uzraudzību un drošību preces piegādes (izsniegšanas) laikā. Lūdzam papildināt projekta anotāciju ar skaidrojumu, kas ir saprotams ar uzraudzību. Tāpat drošības jautājums būtu aktuāls arī pēc pirkuma izdarīšanas. Turklāt, izdarot pirkumu lietotnē, pārdevējam ir pieejami personas dati. Lūdzam izvērtēt minētos apsvērumus un atbilstoši precizēt projektu.
 

-

Projekta 18. punkts paredz, ka policijas darbinieks nekavējoties pārtrauc kontrolpirkuma veikšanu, ja tas var apdraudēt iesaistītās personas veselību vai dzīvību. Nav saprotams, kādēļ kā kritēriji ir noteikti tikai personas veselība vai dzīvība, nevis citas pamattiesības vai drošība kā tāda. Lūdzam izvērtēt minēto un precizēt projektu vai papildināt anotāciju ar atbilstošu skaidrojumu.
 

-

Lūdzam izvērtēt, vai projekta 20. punktā ir atbilstoši lietots vārds "pakalpojums". Savukārt projekta 22. punktā ir lietots vārds "prece". Vēršam uzmanību, ka pirkums parasti ir saistīts ar preci. Ņemot vērā minēto, lūdzam atbilstoši precizēt projektu. Visā projektā lietojamas vienveidīgas un standartizētas izteiksmes. Turklāt termini "prece" un "pakalpojums" apzīmē dažādas lietas.

Vienlaikus aicinām izvērtēt, vai šāds noteikums praksē būs atbilstošs visās iespējamajās situācijās. Brīdis, kad kontrolpirkums uzskatāms par pabeigtu, var būt atkarīgs no dažādiem apstākļiem (piemēram, līguma veida vai pārkāpuma pazīmēm).
 

-

Projekta 23. panta regulējums ir policijas iekšējs jautājums un nav regulējams ārējā normatīvajā aktā. Turklāt, ja kontrolpirkuma norisi fiksētu protokolā, tad nekādi papildu dokumenti nebūtu nepieciešami. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projektu.
 

-

Lūdzam izvērtēt, vai projekta 24. punkta regulējums nedublē vispārīgo regulējumu par finanšu līdzekļu uzskaiti iestādēs, un lūdzam atbilstoši precizēt projektu.
 

-

Datu regulas 58.apsvērumā norādīts, ka pārredzamības principa pamatā ir prasība, ka visa informācija, kas adresēta sabiedrībai vai datu subjektam, ir kodolīga, viegli pieejama un viegli saprotama un ka tiek izmantota skaidra un vienkārša valoda. No minētā saprotams, ka iestādes datu apstrādes nolūkam jābūt formulētam iespējami skaidri un nepārprotami, proti, lai datu subjektam nebūtu papildu jāveic tiesību normu izpēte, piemēram, ar mērķi noskaidrot, kādi būtu likumā “Par policiju” noteiktie gadījumi, kad iestāde apstrādās datu subjekta datus. Tāpat Datu regulas 12.panta 1.punkts paredz, ka pārzinis veic atbilstošus pasākumus, lai kodolīgā, pārredzamā, saprotamā un viegli pieejamā veidā, izmantojot skaidru un vienkāršu valodu, datu subjektam sniegtu visu 13. un 14. pantā minēto informāciju. Ņemot vērā minēto, lūdzam atbilstoši precizēt projekta 1. un 2.pielikumu, tajā skaitā papildinot ar Datu regulas 13.panta 2.punktā minēto informāciju.
 

-

Būtisks projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas solis ir identificēt un izvērtēt visus iespējamos risinājumus mērķa sasniegšanai, tostarp izvērtējot alternatīvas. Liela daļa regulējuma kvalitātes problēmu rodas tādēļ, ka praksē regulējuma izstrādes procesā niecīga nozīme tiek piešķirta dažādu iespējamo risinājumu (alternatīvu) identificēšanai par to, kā būtu iespējams sasniegt izvirzīto mērķi (Vadlīnijas tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtēšanai un novērtējuma ziņojuma sagatavošanai Vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā. Rīga: Valsts kanceleja, 2021, 11. lpp.). Projekta anotācijā alternatīvi risinājumi vispār netiek apsvērti. Piemēram, šajā gadījumā atsevišķus projektā paredzētus jautājumus varētu regulēt iekšējā normatīvajā aktā.
 

-

Lai arī projekts izteic spēkā esošos Ministru kabineta noteikumus jaunā redakcijā, pārējais projektā esošais regulējums tāpat ir atkārtoti izvērtējams. Projekta anotācijā nevar aprobežoties tikai ar jauno izmaiņu apskatu. Līdz ar to anotācijas 1.3. sadaļa ir aizpildāma par visu projekta saturu. Savukārt risinājuma aprakstā pamatā tiek pārrakstīts projektā iekļautais regulējums. Nav atrodama tā analīze, skaidrojums vai paredzēto prasību juridisks pamatojums. Ievērojot minēto, lūdzam papildināt anotāciju.
 

-

Ir jāizvērtē projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām, piemēram, Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. pantam. Projekta anotācijā iekļaujams argumentēts pamatojums projekta atbilstībai starptautiskajām saistībām vai arī attiecīgi precizējams projekta regulējums. Šobrīd juridiskajā literatūrā ir apšaubīta kontrolpirkuma regulējuma atbilstība Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā atrodamajām atziņām (sk. Grinciuns M. Slepenu izmeklēšanas metožu lietošanas principu attiecināmība uz likumā “Par policiju” paredzētā kontrolpirkuma izpildi. Socrates, 2020, Nr. 2, 89.-107. lpp.). Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt anotācijas 5. sadaļu.
 

-