Atzinums

Iebildums par termina “robežpārbaude” (attiecīgajā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem “pārbaudes procedūra” (attiecīgajā locījumā) tiek uzturēts, lai nodrošinātu reglamentētu un efektīvu robežkontroles režīmu, kas ietver personu pārvietošanās uzraudzību un kontroles pasākumus attiecībā uz ieceļošanas, uzturēšanās, tranzīta un izceļošanas noteikumiem. Grozījums ir būtisks, lai pilnvaru īstenošana, kas paredzēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 2016/399 23. panta “a” punkta “ii” apakšpunktu, tiktu veikta ar pietiekamu elastību un risku balstītu pieeju, vienlaikus saglabājot nacionālās drošības prioritāti un nodrošinot atbilstību Savienības tiesību aktu prasībām.

-

Iebildums par termina “robežpārbaude” (attiecīgajā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem “pārbaudes procedūra” (attiecīgajā locījumā) tiek uzturēts, lai nodrošinātu reglamentētu un efektīvu robežkontroles režīmu, kas ietver personu pārvietošanās uzraudzību, kā arī kontroles pasākumus attiecībā uz ieceļošanas, uzturēšanās, tranzīta un izceļošanas nosacījumu ievērošanu. Grozījums ir būtisks, lai pilnvaru īstenošana, kas paredzēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 2016/399 23. panta “a” punkta “ii” apakšpunktu, tiktu veikta ar pietiekamu elastību un uz risku analīzi balstītu pieeju, vienlaikus saglabājot nacionālās drošības prioritāti un nodrošinot atbilstību Savienības tiesību aktu prasībām.
 

-

Jau vairākus gadus kompetento uzraudzības un kontroles institūciju praksē konstatēta problēma attiecībā uz kuģošanas līdzekļu kustības uzraudzību Latvijas Republikas mazajās ostās un jahtklubos un no tiem izrietošos ierobežojumus kompetentajām iestādēm veikt pilnvērtīgus un visaptverošus kontroles pasākumus. Par konstatētajām problēmām, izaicinājumiem un iespējamiem risinājumiem starp iesaistītajām institūcijām, tostarp Satiksmes ministriju, jautājums aktualizēts vairākkārt, tomēr vēl līdz šim problemātikai nav rasts risinājums.
Noteikumu projekta anotācijas 1.2. punktā norādītais mērķis ar Noteikumu projektu vienlaikus paredz risināt arī ministriju/iestāžu praksē konstatētās problēmas. Līdz ar to, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko notikumu un pieaugošo plaša spektra hibrīda apdraudējuma apstākļos aktuālo problemātiku Latvijas Republikas jūras robežas uzraudzībā, ar Noteikumu projektu ir nepieciešams nostiprināt uz kuģošanas līdzekļiem (arī mazajām atpūtas jahtām), kas ienāk ostās un jahtklubos, šķērsojot gan Eiropas Kopienas dalībvalstu ārējās robežas, gan Eiropas Kopienu dalībvalstu  iekšējās robežas, attiecināmos paziņošanas pienākumus.
Iebildums  ir tieši attiecināms uz Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 41.¹ panta pirmās daļas 7. punktā paredzēto ziņošanas pienākumu un ietilpst minētā likuma 41.¹ panta trešās daļas deleģējuma tvērumā, kas, savukārt, paredz Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā notiek ostu formalitāšu kārtošana. Kā arī ir attiecināms uz Latvijas Republikas valsts robežas likuma 22. panta ceturto daļu un minētās normas astotajā daļā  paredzēto deleģējumu – Ministru kabinetam noteikt formalitātes, kas saistītas ar kuģošanas līdzekļu ieiešanu ostā un iziešanu no tās.
 

-

Iebildums par termina “robežpārbaude” (attiecīgajā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem “pārbaudes procedūra” (attiecīgajā locījumā) tiek uzturēts, lai nodrošinātu reglamentētu un efektīvu robežkontroles režīmu, kas ietver personu pārvietošanās uzraudzību, kā arī kontroles pasākumus attiecībā uz ieceļošanas, uzturēšanās, tranzīta un izceļošanas nosacījumu ievērošanu. Grozījums ir būtisks, lai pilnvaru īstenošana, kas paredzēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 2016/399 23. panta “a” punkta “ii” apakšpunktu, tiktu veikta ar pietiekamu elastību un uz risku analīzi balstītu pieeju, vienlaikus saglabājot nacionālās drošības prioritāti un nodrošinot atbilstību Savienības tiesību aktu prasībām.

-

Lai stiprinātu kuģošanas līdzekļa saistošo ziņošanas pienākuma izpildes paredzamību, kā arī nodrošinātu informācijas sniegšanu vienā ziņošanas kanālā, tādējādi veicinot kompetento iestāžu iespējas savlaicīgi un efektīvi veikt nepieciešamās un tām piekritīgās pārbaužu procedūras, MK noteikumu 22. punktā nepieciešams noteikt Starptautisko kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmu (SKLOIS) kā vienīgo paziņojuma iesniegšanas kanālu. Cits paziņošanas kanāls būtu pieļaujams vien gadījumā, ja Starptautisko kravu loģistikas un ostu informācijas sistēma (SKLOIS) nav pieejama tehnisku iemeslu dēļ.
Esošo ģeopolitisko notikumu ietekmes rezultātā pret nacionālo drošību vērsto dažādu hibrīdo darbību radītā apdraudējuma intensitāte nepārprotami norāda uz nepieciešamību stiprināt un ieviest visaptverošus robežkontroles pasākumus, tostarp attiecinot tos arī uz mazizmēra kuģiem. Iebildums ir pamatots ar nacionālās drošības interesēm.

-

22. punkts papildināms ar 22.6. apakšpunktu, kurā būtu noteikts kuģa kapteinim (atpūtas kuģa vadītājam) vai īpašniekam, vai to pilnvarotai personai (atpūtas kuģim – arī jahtklubam, kurā kuģis paredzējis piestāt) pienākums informēt Valsts robežsardzi par izmaiņām kuģa apkalpes sastāvā un pasažieru sarakstā arī tad, kad kuģis ostā uzturētos ilgstoši.
Atsevišķos gadījumos kuģu uzturēšanās laiks ostā var būt ilgstošs (remonts, ziemojošie kuģi, īpašnieku maiņa, arestēti kuģi u.tml.), un tāpēc informācija par jebkādām kuģa apkalpes vai pasažieru sastāva izmaiņām ir paziņojama Valsts robežsardzei nekavējoties visos gadījumos, nevis tikai pirms kuģa iziešanas no ostas, kā tas noteikts 24. punktā. Savukārt 25. punktā, atšķirībā no Šengenas robežu kodeksa, nav noteikta nepārprotama prasība nekavējoties sniegt informāciju par jebkurām izmaiņām apkalpes vai pasažieru sastāvā, ja kuģis turpina uzturēties ostā un negatavojas no ostas iziet.
Pienākums informēt kompetentās iestādes, tostarp Valsts robežsardzi, par apkalpes un pasažieru saraksta izmaiņām noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/399 (2016. gada 9. marts) par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (turpmāk – Šengenas Robežu kodekss) IV nodaļas (Īpaši robežpārbaužu noteikumi) 19. pantā, kurā norādīts, ka "šīs regulas VI pielikumā izklāstītie īpašie noteikumi attiecas uz pārbaudēm pie dažādu tipu robežām un attiecībā uz dažādiem transportlīdzekļiem, ko izmanto robežu šķērsošanai". Savukārt Šengenas Robežu kodeksa VI pielikuma 3.1.4. apakšpunktā noteikts, ka "kapteinis tūlīt ziņo kompetentajai iestādei par jebkādām apkalpes sastāva vai pasažieru skaita izmaiņām".
Prasība obligāti norādīt personas valstspiederību nodrošinātu iespēju savlaicīgi veikt pilnvērtīgu potenciālā apdraudējuma novērtējumu un ieviest efektīvus riska mazināšanas pasākumus. Papildus tam, šis papildinājums ir nepieciešams līdz Regulas (ES) 2019/1239 piemērošanai nepieciešamo SKLOIS funkcionalitāšu izstrādei (proti, līdz 2026. gada 31. decembrim), lai nodrošinātu sistemātiskus, savlaicīgus un koordinētus pārbaudes pasākumus atpūtas kuģošanas līdzekļiem.
Ņemot vērā minēto, un, ievērojot Šengenas Robežu kodeksa VI pielikuma 3.1.4. punktā noteikto, 22. punkts papildināms ar 22.6. apakšpunktu (skat. piedāvāto redakciju zemāk).

"22.6. kuģa apkalpes un pasažieru saraksts un skaits uz kuģa, to valstspiederība.".

Iebildums par paziņojuma iesniegšanu izmantojot jebkurus citus pieejamos saziņas līdzekļus tikai izņēmuma gadījumā (ja sistēma nav pieejama), tiek uzturēts, jo SKLOIS izmantošana kā primārais informācijas sniegšanas rīks ļauj operatīvi veikt risku analīzi, identificēt potenciālos apdraudējumus un īstenot mērķtiecīgas kontroles darbības. Savukārt alternatīvus saziņas līdzekļus būtu jāizmanto tikai SKLOIS nepieejamības gadījumā, ar šo tiek saglabāta sistēmas elastība un nodrošināta informācijas plūsmas nepārtrauktība ārkārtas vai tehnisku traucējumu situācijās.

-

Iebildums par 22.punkta papildināšanu ar jauno apakšpunktu "uz kuģa esošo cilvēku valstspiederība;" tiek uzturēts, jo prasība obligāti norādīt personas valstspiederību nodrošinātu iespēju savlaicīgi veikt pilnvērtīgu potenciālā apdraudējuma novērtējumu un ieviest efektīvus riska mazināšanas pasākumus. Papildus tam, šis papildinājums ir nepieciešams līdz Regulas (ES) 2019/1239 piemērošanai nepieciešamo SKLOIS funkcionalitāšu izstrādei (proti, līdz 2026. gada 31. decembrim), lai nodrošinātu sistemātiskus, savlaicīgus un koordinētus pārbaudes pasākumus atpūtas kuģošanas līdzekļiem.

-

Iebildums par paziņojuma iesniegšanu izmantojot jebkurus citus pieejamos saziņas līdzekļus tikai izņēmuma gadījumā (ja sistēma nav pieejama), tiek uzturēts, jo SKLOIS izmantošana kā primārais informācijas sniegšanas rīks ļauj operatīvi veikt risku analīzi, identificēt potenciālos apdraudējumus un īstenot mērķtiecīgas kontroles darbības. Savukārt alternatīvus saziņas līdzekļus būtu jāizmanto tikai SKLOIS nepieejamības gadījumā, ar šo tiek saglabāta sistēmas elastība un nodrošināta informācijas plūsmas nepārtrauktība ārkārtas vai tehnisku traucējumu situācijās.

-

Iebildums par 24.8. apakšpunkta piedāvāto redakciju "24.8. personu skaits uz kuģa, to valstspiederība" tiek uzturēts, jo prasība obligāti norādīt personas valstspiederību nodrošinātu iespēju savlaicīgi veikt pilnvērtīgu potenciālā apdraudējuma novērtējumu un ieviest efektīvus riska mazināšanas pasākumus. Papildus tam, šis papildinājums ir nepieciešams līdz Regulas (ES) 2019/1239 piemērošanai nepieciešamo SKLOIS funkcionalitāšu izstrādei (proti, līdz 2026. gada 31. decembrim), lai nodrošinātu sistemātiskus, savlaicīgus un koordinētus pārbaudes pasākumus atpūtas kuģošanas līdzekļiem.

-

Iebildums par paziņojuma iesniegšanu izmantojot jebkurus citus pieejamos saziņas līdzekļus tikai izņēmuma gadījumā (ja sistēma nav pieejama), tiek uzturēts, jo SKLOIS izmantošana kā primārais informācijas sniegšanas rīks ļauj operatīvi veikt risku analīzi, identificēt potenciālos apdraudējumus un īstenot mērķtiecīgas kontroles darbības. Savukārt alternatīvus saziņas līdzekļus būtu jāizmanto tikai SKLOIS nepieejamības gadījumā, ar šo tiek saglabāta sistēmas elastība un nodrošināta informācijas plūsmas nepārtrauktība ārkārtas vai tehnisku traucējumu situācijās.

-

Iebildums par termina “robežpārbaude” (attiecīgajā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem “pārbaudes procedūra” (attiecīgajā locījumā) tiek uzturēts, lai nodrošinātu reglamentētu un efektīvu robežkontroles režīmu, kas ietver personu pārvietošanās uzraudzību, kā arī kontroles pasākumus attiecībā uz ieceļošanas, uzturēšanās, tranzīta un izceļošanas nosacījumu ievērošanu. Grozījums ir būtisks, lai pilnvaru īstenošana, kas paredzēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 2016/399 23. panta “a” punkta “ii” apakšpunktu, tiktu veikta ar pietiekamu elastību un uz risku analīzi balstītu pieeju, vienlaikus saglabājot nacionālās drošības prioritāti un nodrošinot atbilstību Savienības tiesību aktu prasībām.

-

Iebildums par paziņojuma iesniegšanu izmantojot jebkurus citus pieejamos saziņas līdzekļus tikai izņēmuma gadījumā (ja sistēma nav pieejama), tiek uzturēts, jo SKLOIS izmantošana kā primārais informācijas sniegšanas rīks ļauj operatīvi veikt risku analīzi, identificēt potenciālos apdraudējumus un īstenot mērķtiecīgas kontroles darbības. Savukārt alternatīvus saziņas līdzekļus būtu jāizmanto tikai SKLOIS nepieejamības gadījumā, ar šo tiek saglabāta sistēmas elastība un nodrošināta informācijas plūsmas nepārtrauktība ārkārtas vai tehnisku traucējumu situācijās.

-

Iebildums tiek uzturēts, jo šie papildinājumi ir nepieciešami, lai līdz Regulas (ES) 2019/1239 piemērošanai nepieciešamo SKLOIS funkcionalitāšu izstrādei (proti, līdz 2026. gada 31. decembrim) nodrošinātu sistemātiskus, savlaicīgus un koordinētus pārbaudes pasākumus atpūtas kuģošanas līdzekļiem pie Latvijas ārējām jūras robežām. Ar šo tiek paredzēts par obligātu nosacījumu sniegt informāciju par kuģiem primāri izmantojot SKLOIS, kā arī informāciju par kuģī esošo personu valstspiederību, kas ļautu piemērot atbilstošus pārbaudes pasākumus, balstoties uz uz nelikumīgas migrācijas draudu novērtējumu .

-