Atzinums

“Kā neapliekams objekts būtu nosakāma NĪ platība, nevis KV apmērs”

LDDK neatbalsta neapliekamā minimuma ieviešanu, bet, ja tomēr tāda tiek ieviesta, tad kā neapliekams objekts būtu nosakāma NĪ platība uz deklarēto personu un šai platībai piekritīgā zemes platība.
 

-

“dzīvojamajām ēkām jānosaka”

Un tām piekritīgajai zemei

 

-

“Atbalsta, ka NĪN aprēķināšanu nebalsta uz KV, to nenosaka kā NĪN bāzi”

LDDK iebilst pret šī punkta ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums: LDDK ieskatā uz atsavināšanas tirgus datiem balstītā KV nedrīkst būt vienīgais lielums, uz kā var balstīt regulāro nodokli (NĪN), jo, ņemot vērā ļoti plašo apbūves zemes KV izvērsumu, balstoties tikai uz KV nav iespējams modelēt ar iedzīvotāju ienākumiem samērīgu NĪN. LDDK atbalsta, ka KV nenosaka kā vienīgo NĪN bāzi.

 

-

“NĪN aprēķināšanā nevar balstīties uz KV”

LDDK iebilst pret šī punkta ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums: LDDK ieskatā uz atsavināšanas tirgus datiem balstītā KV nedrīkst būt vienīgais lielums, uz kā var balstīt regulāro nodokli (NĪN), jo, ņemot vērā ļoti plašo apbūves zemes KV izvērsumu, balstoties tikai uz KV nav iespējams modelēt ar iedzīvotāju ienākumiem samērīgu NĪN.

 

-

7.variants trūkumi “(-) netiek saglabātas pašvaldību tiesības īstenot atbilstošu nodokļa politiku;”

LDDK iebilst pret šī punkta ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
LDDK ieskatā šī pozīcija FM piedāvātajā redakcijā nav vērtējama negatīvi. NĪN valsts līmenī ir jānosaka ar mājsaimniecību vidējiem ienākumiem samērīgs NĪN, savukārt pašvaldībām ir jāsaglabā tiesības īstenot atbilstošu NĪN atvieglojumu politiku.
 

-

7.variants trūkumi “(-) pašvaldību ieņēmumi samazinās”

LDDK iebilst pret šī punkta ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
LDDK ieskatā šī pozīcija FM piedāvātajā redakcijā nav vērtējama negatīvi, jo tas, ka pašvaldību ieņēmumi samazinās, nozīmē, ka uzņēmumiem un mājsaimniecībām paliek vairāk līdzekļu nekustamā īpašuma uzturēšanai un attīstībai.

 

-

7.variants priekšrocības “(+) tiek novērsts NĪN sloga pieaugums mājokļiem;”

LDDK iebilst pret šī punkta ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
LDDK ieskatā šī pozīcija FM piedāvātajā redakcijā neatbilst realitātei. Ņemot vērā, ka mājoklis ir kopums, kas sastāv no būves daļas un tai piekritīgās zemes, un to, ka mājokļu būves daļai ir paredzēts neapliekamais minimums, bet mājoklim piekritīgās zemes daļai nav, un ņemot vērā prognozējamo būves un zemes vērtību īpatsvaru mājokļa kadastrālajā vērtībā, kā arī ņemot vērā apbūves zemes prognozēto KV pieaugumu zonās, kur jau šobrīd ir augsta KV, NĪN slogs mājokļiem individuālajā apbūvē nemazināsies, bet pat pieaugs. Turklāt, pieaugs arī NĪN nesamērība ar mājsaimniecību ienākumiem reģionālajā griezumā.

 

-

6.variants trūkumi “(-) netiek saglabātas pašvaldību tiesības īstenot atbilstošu nodokļa politiku”

LDDK iebilst pret šī punkta ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
LDDK ieskatā šī pozīcija FM piedāvātajā redakcijā nav vērtējama negatīvi. NĪN valsts līmenī ir jānosaka ar mājsaimniecību vidējiem ienākumiem samērīgs NĪN, savukārt pašvaldībām ir jāsaglabā tiesības īstenot atbilstošu NĪN atvieglojumu politiku.

 

-

6.variants trūkumi “(-) pašvaldību ieņēmumi samazinās”

LDDK iebilst pret šī punkta ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
LDDK ieskatā šī pozīcija FM piedāvātajā redakcijā nav vērtējama negatīvi, jo tas, ka pašvaldību ieņēmumi samazinās, nozīmē, ka uzņēmumiem un mājsaimniecībām paliek vairāk līdzekļu nekustamā īpašuma uzturēšanai un attīstībai.

 

-

6.variants priekšrocības “(+) tiek novērsts NĪN sloga pieaugums mājokļiem;”

LDDK iebilst pret šī punkta ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
LDDK ieskatā šī pozīcija FM piedāvātajā redakcijā neatbilst realitātei. Ņemot vērā, ka mājoklis ir kopums, kas sastāv no būves daļas un tai piekritīgās zemes, un to, ka mājokļu būves daļai ir paredzēts neapliekamais minimums, bet mājoklim piekritīgās zemes daļai nav, un ņemot vērā prognozējamo būves un zemes vērtību īpatsvaru mājokļa kadastrālajā vērtībā, kā arī ņemot vērā apbūves zemes prognozēto KV pieaugumu zonās, kur jau šobrīd ir augsta KV, NĪN slogs mājokļiem individuālajā apbūvē nemazināsies, bet pat pieaugs. Turklāt, pieaugs arī NĪN nesamērība ar mājsaimniecību ienākumiem reģionālajā griezumā.

 

-

5.variants trūkumi “(-) netiek saglabātas pašvaldību tiesības īstenot atbilstošu nodokļa politiku;”

LDDK iebilst pret šī punkta ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
LDDK ieskatā šī pozīcija FM piedāvātajā redakcijā nav vērtējama negatīvi. NĪN valsts līmenī ir jānosaka ar mājsaimniecību vidējiem ienākumiem samērīgs NĪN, savukārt pašvaldībām ir jāsaglabā tiesības īstenot atbilstošu NĪN atvieglojumu politiku.

 

-

5.variants trūkumi “(-) netiek novērsts NĪN sloga pieaugums daudzdzīvokļu māju zemei (nevienlīdzīgā stāvoklī salīdzinājumā ar individuālo dzīvojamo māju zemi)”

LDDK iebilst pret šī punkta ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
LDDK ieskatā šī pozīcija FM piedāvātajā redakcijā nav neatbilst realitātei. Ņemot vērā, ka mājokļu būves daļai paredzētais neapliekamā minimums ir desmitkārt lielāks, nekā mājoklim piekritīgās zemes daļai, un ņemot vērā prognozējamo būves un zemes vērtību īpatsvaru mājokļa kadastrālajā vērtībā, kā arī ņemot vērā apbūves zemes prognozēto KV pieaugumu zonās, kur jau šobrīd ir augsta KV, NĪN slogs mājokļiem individuālajā apbūvē nemazināsies, bet pat pieaugs. Turklāt, pieaugs arī NĪN nesamērība ar mājsaimniecību ienākumiem reģionālajā griezumā.

 

-

5.variants priekšrocības “(+) pašvaldību ieņēmumi palielinās;”

LDDK iebilst pret šī punkta ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
LDDK ieskatā šī pozīcija FM piedāvātajā redakcijā nav vērtējama pozitīvi, jo tas, ka pašvaldību ieņēmumi būtiski palielinās, nozīmē, ka uzņēmumiem un mājsaimniecībām šie līdzekļi tiek atņemti, turklāt, tā kā Latvijā NĪN nekorelē ar mājsaimniecību vidējiem ienākumiem, bet ar atsavināšanas vērtībā balstītu KV, tad pamatslodze tiek uzlikta relatīvi nelielai daļai mājsaimniecību, pakļaujot tās mājokļa zaudēšanas riskam

 

-

5.variants priekšrocības “(+) tiek novērsts NĪN sloga pieaugums mājokļiem kopumā (dzīvokļiem, ēkām – palielinās, bet zemei - samazinās)”

LDDK iebilst pret šī punkta ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
LDDK ieskatā šī pozīcija FM piedāvātajā redakcijā nav neatbilst realitātei. Ņemot vērā, ka mājoklis ir kopums, kas sastāv no būves daļas un tai piekritīgās zemes, un to, ka mājokļu būves daļai paredzētais neapliekamais minimums ir desmitkārt lielāks, nekā mājoklim piekritīgās zemes daļai, un ņemot vērā prognozējamo būves un zemes vērtību īpatsvaru mājokļa kadastrālajā vērtībā, kā arī ņemot vērā apbūves zemes prognozēto KV pieaugumu zonās, kur jau šobrīd ir augsta KV, NĪN slogs mājokļiem individuālajā apbūvē nemazināsies, bet pat pieaugs. Turklāt, pieaugs arī NĪN nesamērība ar mājsaimniecību ienākumiem reģionālajā griezumā.

 

-

4.variants trūkumi “(-) pašvaldību ieņēmumi samazinās”

LDDK iebilst pret šī punkta ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
LDDK ieskatā šī pozīcija FM piedāvātajā redakcijā nav vērtējama negatīvi, jo tas, ka pašvaldību ieņēmumi samazinās, nozīmē, ka uzņēmumiem un mājsaimniecībām paliek vairāk līdzekļu nekustamā īpašuma uzturēšanai un attīstībai.

 

-

4.variants priekšrocības “(+) tiek saglabātas pašvaldību tiesības īstenot atbilstošu nodokļa politiku;”

LDDK iebilst pret šī punkta ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
LDDK ieskatā šī pozīcija FM piedāvātajā redakcijā nav vērtējama pozitīvi. NĪN valsts līmenī ir jānosaka ar mājsaimniecību vidējiem ienākumiem samērīgs NĪN, savukārt pašvaldībām ir jāsaglabā tiesības īstenot atbilstošu NĪN atvieglojumu politiku.

 

-

4.variants

LDDK iebilst pret šīs sadaļas ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
LDDK ieskatā pie šī punkta papildus ir jānorāda, ka  attiecībā uz mājokļiem ar šo modeli (NĪN tiešs atvasinājums no atsavināšanas tirgus vērtības) netiek atrisināta NĪN apjoma nesamērība ar iedzīvotāju vidējiem ienākumiem attiecīgajā reģionā.  

 

-

3.variants priekšrocības “(+) tiek saglabātas pašvaldību tiesības īstenot atbilstošu nodokļa politiku;”

LDDK iebilst pret šī punkta ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
LDDK ieskatā šī pozīcija FM piedāvātajā redakcijā nav vērtējama pozitīvi. NĪN valsts līmenī ir jānosaka ar mājsaimniecību vidējiem ienākumiem samērīgs NĪN, savukārt pašvaldībām ir jāsaglabā tiesības īstenot atbilstošu NĪN atvieglojumu politiku.

 

-

3.variants priekšrocības “(+) pašvaldību ieņēmumi būtiski pieaug;”

LDDK iebilst pret šī punkta ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
LDDK ieskatā šī pozīcija FM piedāvātajā redakcijā nav vērtējama pozitīvi, jo tas, ka pašvaldību ieņēmumi būtiski palielinās, nozīmē, ka uzņēmumiem un mājsaimniecībām šie līdzekļi tiek atņemti, turklāt, tā kā Latvijā NĪN nekorelē ar mājsaimniecību vidējiem ienākumiem, bet ar atsavināšanas vērtībā balstītu KV, tad pamatslodze tiek uzlikta relatīvi nelielai daļai mājsaimniecību, pakļaujot tās mājokļa zaudēšanas riskam.

-

3.variants priekšrocības “(+) risina NĪN sloga pieaugumu zemei”

LDDK iebilst pret šī punkta ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
Apgalvojums, ka šis modelis risina NĪN sloga pieaugumu zemei, atbilst patiesībai tikai vietās, kur zemes KV pieaugs mazāk, nekā par 50%. Savukārt pārējās teritorijās tas ne tikai saglabās esošo nesamērību, bet pat vēl vairāk palielinās to..

 

-

3.variants

LDDK iebilst pret šīs sadaļas ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
LDDK ieskatā pie šī punkta papildus ir jānorāda, ka  attiecībā uz mājokļiem ar šo modeli (NĪN tiešs atvasinājums no atsavināšanas tirgus vērtības) netiek atrisināta NĪN apjoma nesamērība ar iedzīvotāju vidējiem ienākumiem attiecīgajā reģionā, kā arī tas, ka NĪN individuālās dzīvojamās apbūves zemēs NĪN slogs var būtiski palielināties.  

-

2.variants trūkumi “(-) netiek novērsts NĪN sloga pieaugums mājokļiem kopumā (dzīvokļiem, ēkām – palielinās, bet zemei - samazinās);”

LDDK iebilst pret šī punkta ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
LDDK ieskatā attiecībā uz mājokļiem daudz būtiskāk ir norādīt, ka ar šo modeli (NĪN atvasinājums no atsavināšanas tirgus vērtības) netiek atrisināta NĪN apjoma nesamērība ar iedzīvotāju vidējiem ienākumiem attiecīgajā reģionā.

 

-

2.variants priekšrocības “(+) tiek saglabātas pašvaldību tiesības īstenot atbilstošu nodokļa politiku;”

LDDK iebilst pret šī punkta ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
LDDK ieskatā šī pozīcija FM piedāvātajā redakcijā nav vērtējama pozitīvi. NĪN valsts līmenī ir jānosaka ar mājsaimniecību vidējiem ienākumiem samērīgs NĪN, savukārt pašvaldībām ir jāsaglabā tiesības īstenot atbilstošu NĪN atvieglojumu politiku.

 

-

2.variants priekšrocības “(+) samazinās NĪN maksājumi komerc un ražošanas objektiem (NĪN slogs tiek pārcelts uz dzīvojamajiem objektiem);”

LDDK iebilst pret šī punkta ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
LDDK ieskatā šī pozīcija FM piedāvātajā redakcijā nav vērtējama pozitīvi, bet neitrāli, jo tikai daļa (tā, kas attiecas komerc un ražošanas objektiem) ir vērtējama pozitīvi, savukārt otra daļa - (tas, ka NĪN slogs tiek pārcelts uz dzīvojamajiem objektiem), ir vērtējama negatīvi, vēl jo vairāk tādēļ, ka ar šo modeli (NĪN atvasinājums no atsavināšanas tirgus vērtības) netiek atrisināta NĪN apjoma nesamērība ar iedzīvotāju vidējiem ienākumiem attiecīgajā reģionā.

-

1.variants trūkumi “(-) būtiski samazinās pašvaldību ieņēmumi”

LDDK iebilst pret šī punkta ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
LDDK ieskatā šī pozīcija FM piedāvātajā redakcijā nav vērtējama negatīvi, bet neitrāli.

-

1.variants priekšrocības “(+) tiek saglabātas pašvaldību tiesības īstenot atbilstošu nodokļa politiku;”

LDDK iebilst pret šī punkta ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
LDDK ieskatā šī pozīcija FM piedāvātajā redakcijā nav vērtējama pozitīvi. NĪN valsts līmenī ir jānosaka ar mājsaimniecību vidējiem ienākumiem samērīgs NĪN, savukārt pašvaldībām ir jāsaglabā tiesības īstenot atbilstošu NĪN atvieglojumu politiku.

 

-

Bāzes variants priekšrocības “(+) tiek saglabātas pašvaldību tiesības īstenot atbilstošu nodokļa politiku”

LDDK iebilst pret šī punkta ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
LDDK ieskatā šī pozīcija FM piedāvātajā redakcijā nav vērtējama pozitīvi. NĪN valsts līmenī ir jānosaka ar mājsaimniecību vidējiem ienākumiem samērīgs NĪN, savukārt pašvaldībām ir jāsaglabā tiesības īstenot atbilstošu NĪN atvieglojumu politiku.

-

Bāzes variants priekšrocības “(+) pašvaldību ieņēmumi būtiski palielinās;”

LDDK iebilst pret šī punkta ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
LDDK ieskatā šī pozīcija FM piedāvātajā redakcijā nav vērtējama pozitīvi, jo tas, ka pašvaldību ieņēmumi būtiski palielinās, nozīmē, ka uzņēmumiem un mājsaimniecībām šie līdzekļi tiek atņemti, turklāt, tā kā Latvijā NĪN nekorelē ar mājsaimniecību vidējiem ienākumiem, bet ar atsavināšanas vērtībā balstītu KV, tad pamatslodze tiek uzlikta relatīvi nelielai daļai mājsaimniecību, pakļaujot tās mājokļa zaudēšanas riskam.

 

-

Pielikums Nr.3

LDDK iebilst pret šī pielikuma ietveršanu piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
Pielikums ir vērtīgs, tādēļ tas ir absolūti nepieciešams, ttomēr tas būtu jāpapildina arī ar informāciju par citām valstīm, ar kurām Latvijai ir līdzīga vēsturiskā situācija.

-

Informatīvais ziņojums. 4.nodaļa.
“Attiecībā uz 2022., 2023. un 2024.gadā aprēķināmo nekustamā īpašuma nodokli, spēkā paliek līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas kārtība, ”

LDDK iebilst pret šī punkta ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
Ņemot vērā, ka:
Esošais NĪN modelis ir izstrādāts pavisam citai kadastrālās vērtēšanas sistēmai un absolūti neatbilst šobrīd Latvijā pielietotajam uz atsavināšanas darījumu datiem balstītajai kadastrālās vērtēšanas sistēmai;
jau šobrīd NĪN par mājokļiem un tiem piekritīgo zemi ir ar ļoti plašu diapazonu;
au šobrīd NĪN par mājokļiem un tiem piekritīgo zemi absolūti nekorelē ar ienākumu vidējo līmeni attiecīgajā administratīvajā teritorijā;
jau šobrīd, lai nodrošinātu iespējas vietējiem iedzīvotājiem turpināt dzīvos savos mājokļos, pašvaldības teritorijās’, kur dzīvojamās apbūves zemei ir augsta KV, pašvaldības ir spiestas piemērot NĪN atvieglojumus, kas ievērojami pārsniedz to rīcības brīvībai atvēlētos 20% no NĪN kopapjoma, kā rezultātā šīs pašvaldības ir spiestas veikt no NĪN prognozes atvasinātās iemaksas pašvaldību izlīdzināšanas fondā lielākā apmērā, nekā tās iekasē no NĪN;
kā arī to, ka nekustamā īpašuma atsavināšanas tirgū arī turpmāk ir sagaidāms pakāpenisks darījumu cenu kāpums un nekādas revolucionāras izmaiņas nav sagaidāmas,
LDDK ieskatā nav pamata atlikt samērīga NĪN modeļa izstrādi.

-

Informatīvais ziņojums. 4.nodaļa.
“tiek vērtēta ar nekustamā īpašuma nodokli neapliekamās kadastrālās vērtības apmēra ieviešanas nepieciešamība”

LDDK iebilst pret šī punkta ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
Pamatproblēma, kādēļ ir nepieciešama NĪN reforma, ir ļoti plašais kadastrālo vērtību diapazons apbūves zemei, kas pie esošā NĪN modeļa rada milzīgas NĪN atšķirības atkarībā no objekta atrašanās vietas. Skatot mājokļu problemātiku, jāsecina, ka problēma nav tikai nodokļa sloga pieaugums, bet jau šobrīd pastāvošais nodokļa slogs par mājokļiem piekritīgo zemi. Ieviešot ar nodokli neapliekamu minimumu (kadastrālās vērtības apmēru, līdz kuram nekustamā īpašuma nodokli nepiemēro), jau tā nesamērīgā atšķirība starp mājsaimniecību maksājumiem pēc atrašanās vietas pazīmes, vēl vairāk pieaugs, lielā daļā gadījumu sasniedzot bezgalību.
Ja tiek vērtēts iespēja mājokļiem pielietot NĪN neapliekamo minimumu, tad tai ir balstītai dzīvojamā platībā uz katru deklarēto mājsaimniecības locekli un šai dzīvojamajai platībai piekritīgo zemi.

-

Informatīvais ziņojums. 4.nodaļa.
“īpašu uzmanību pievēršot mājokļiem”

LDDK iebilst pret šī punkta ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
Ņemot vērā, ka šajā dokumentā termins “Mājokļi” nav viennozīmīgi skaidrots, kā arī ņemot vērā, ka līdz šim lielākā NĪN problēma saistībā ar dzīvojamo apbūvi bijusi tieši nesamērīgi augsts NĪN par mājokļiem piekritīgo zemi, LDDK ieskatā teksts aiz vārda “mājokļiem” ir jāpapildina ar vārdiem “un tiem piekritīgo zemi”. Otra iespēja ir jau Ziņojuma sākumā ietvert skaidrojumu, ka vārds “mājokļi” šajā dokumentā tiek attiecināts gan uz ēkām, gan tām piekritīgo zemi.

-

Informatīvais ziņojums. 4.nodaļa.
“pašvaldībām tiek saglabātas tiesības noteikt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus un likmes (t.sk., arī likmju noteikšanas “koridors”);”

LDDK iebilst pret šīs vārdkopas ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
Ņemot vērā, ka investīcijām nekustamajā īpašumā ir izteikts ilgtermiņa raksturs, kam savukārt ir nepieciešana nodokļu stabilitāte, kā arī ņemot vērā pašvaldību līdzšinējo praksi likmju piemērošanā, samērīgs NĪN modelis ir jānosaka valsts līmenī, savukārt pašvaldībām ir jāsaglabā tiesības noteikt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus. Turklāt, lai pašvaldības varētu efektīvāk izmantot šīs tiesības, NĪN ieņēmumi ir jāizslēdz no kotēšanas maksājumu aprēķinam pašvaldību izlīdzināšanas fondā.

-

Informatīvais ziņojums. 4.nodaļa.
“pašvaldībām netiek samazināts ieņēmumu apmērs no nekustamā īpašuma nodokļa”

LDDK iebilst pret šī punkta ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
Kā zināms, pēdējo 10 gadu laikā pašvaldību ienākumi ir pieauguši par apjomu, kas ievērojami pārsniedz kopējos ieņēmumus no NĪN. Turklāt, kā jau iepriekš minēts, Latvijā kapitāla ieņēmumu īpatsvars budžetā ievērojami pārsniedz attiecīgos kaimiņvalstu rādītājus. Līdz ar to nav nekāda pamata pēc NĪN reformas uzturēt ienākumu līmeni, kas ir sasniegts kļūdaini pielietojot normatīvo aktu, kas ir izstrādāts pavisam citai kadastrālās vērtēšanas sistēmai.

-

Informatīvais ziņojums. 3.nodaļa.
“jo nekustamo īpašumu atbrīvošana no nekustamā īpašuma nodokļa vai būtiska nodokļa likmes samazināšana neveicina efektīvu nekustamā īpašuma izmantošanu.”

LDDK iebilst pret šīs vārdkopas ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
Nav skaidrs šīs vārdkopas mērķis.
Piemēram, efektīva dzīvojamās apbūves zemes izmantošana nozīmētu, ka uz katra zemes gabala ir jāuzbūvē vismaz pa vienai daudzdzīvokļu mājai. Ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju skaitu un iedzīvotāju blīvumu, tas absolūti nav nepieciešams. Un – pats galvenais - šāds modelis neatbilst visu mājsaimniecību vēlmēm un vajadzībām.
Tāpat efektīva zemes izmantošana nozīmētu visu dabas pamatnes teritoriju izmantošanu vai nu apbūvei, vai lauksaimniecībai. 
Nav nekādu ziņu, ka, piemēram, Lietuvā, kur NĪN slogs ir ievērojami mazāks nekā Latvijā, tādēļ būtu samazinājusies zemes izmantošanas efektivitāte. Tāpat nav nekādu ziņu, ka, piemēram, Igaunijā, kur pie katras  dzīvojamās mājas noteiktu apbūves zemes platību neapliek ar NĪN, tādēļ būtu samazinājusies zemes izmantošanas efektivitāte.
LDDK piekrīt, ka viena no NĪN funkcijām ir veicināt efektīvu nekustamā īpašuma izmantošanu, tomēr parasti tas tiek izmantots valstīs ar daudz, daudz lielāku iedzīvotāju blīvumu, nekā Latvijā. Turklāt, arī valstīs ar ļoti lielu iedzīvotāju blīvumu, lai saglabātu dažādību nekustamo īpašumu struktūrā šī NĪN funkcija netiek hiperbolizēta.

-

informatīvais ziņojums. 3.nodaļa.
“Lai nodrošinātu pašvaldību autonomās funkcijas, pašvaldību ieņēmumi  būtu jāsaglabā vismaz esošajā līmenī,”

LDDK iebilst pret šīs vārdkopas ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
LDDK ieskatā šādas vārdkopas ietveršana šajā sadaļā ir lieka, jo pašvaldību autonomo funkciju nodrošināšanai nepieciešamie pašvaldību ieņēmumi pēdējo 10 gadu laikā ir pieauguši par apjomu, kas ievērojami pārsniedz NĪN kopapjomu.

-

Informatīvais ziņojums. 3.nodaļa.
“Taču darba grupas ietvaros šāds piedāvājums lielu atbalstu neieguva un būtiskas diskusijas neraisīja.”

LDDK iebilst pret šī teikuma ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
LDDK ieskatā lauku zemēm pie esošajām KV samērīga NĪN likme ir 0,4% (kāda tā saskaņā ar likumu no 2011.gada bija paredzēta visiem NĪN objektiem). Tomēr, ņemot vērā sagaidāmo KV pieaugumu (lauku zemēm būs viens no augstākajiem pieaugumiem), pēc KV aktualizēšanas, samērīga NĪN likme lauku zemēm varētu būt 0,2%. Tas, ka darba grupas ietvaros šāds piedāvājums būtiskas diskusijas neraisīja un lielu atbalstu neieguva, ņemot vērā darba grupas sastāvu, ir pilnīgi saprotams, jo darba grupā ievērojami plašāk tika pārstāvēts publiskais sektors, turklāt, absolūtais vairākums no institūcijām, kuru mērķis ir iekasēt pēc iespējas lielāku līdzekļu apjomi, un tikai viens (ZM) pārstāvēja lauksaimnieku intereses, bet no krietni mazākā nevalstiskā sektora lauksaimnieku intereses pārstāvēja tikai Zemnieku Saeima pārstāvis. Tomēr tas, ka nelielās pārstāvības dēļ šis jautājums netika pietiekami plaši un detalizēti izdiskutēts, nevar būt par pamatu problēmas nerisināšanai.

-

Informatīvais ziņojums. 3.nodaļa.
“4) Nodokļa sloga samērīgu pieaugumu vai pat samazinājumu iedzīvotāju mājokļiem, kā kopējās horizontālās nekustamā īpašuma nodokļa politikas sastāvdaļu, iespējams īstenot, ietverot risinājumos tieši uz mājokļiem orientētu komponenti (piemēram, samazinot nodokļa likmi), tomēr šāds risinājums neizbēgami ietekmē nekustamā īpašuma nodokļa sloga pārdali starp mājokļiem un uzņēmējdarbībai izmantotajām ēkām”

LDDK iebilst pret šī punkta ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
LDDK iebilst pret vārdkopas “tomēr šāds risinājums neizbēgami ietekmē nekustamā īpašuma nodokļa sloga pārdali starp mājokļiem un uzņēmējdarbībai izmantotajām ēkām.” ietveršanu Ziņojumā. Vārdkopa teksts ir veidots viduslaiku stilā. Mūsdienās pašvaldību finansēšanai, galvenokārt, tiek izmantoti citi avoti, no kuriem būtiskākais ir  IIN. Kā zināms, pēdējo 10 gadu laikā pašvaldību ienākumi ir pieauguši par apjomu, kas ievērojami pārsniedz kopējos ieņēmumus no NĪN. Turklāt, kā jau iepriekš minēts, Latvijā kapitāla ieņēmumu īpatsvars budžetā ievērojami pārsniedz attiecīgos kaimiņvalstu rādītājus. Līdz ar to nav nekāda pamata pēc NĪN reformas uzturēt ienākumu līmeni, kas ir sasniegts kļūdaini pielietojot normatīvo aktu, kas ir izstrādāts pavisam citai kadastrālās vērtēšanas sistēmai.

-

Informatīvais ziņojums. 3.nodaļa.
“Tieslietu ministrijas piedāvāto modeli, kurā ar nodokli netiek apliktas (līdz noteiktai kadastrālās vērtības robežai) gan dzīvošanai paredzētās ēkas, gan zeme, rodas būtiski nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu zaudējumi pašvaldībām, kas, savukārt, būtu jākompensē ar citiem šī nodokļa ieņēmumiem, piemēram no ražošanas objektiem un komercobjektiem”

LDDK iebilst pret šī punkta ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
LDDK neatbalsta modeli, kurā ar nodokli netiek apliktas (līdz noteiktai kadastrālās vērtības robežai), jo tas:
1)dod priekšrocības mazām mājsaimniecībām un pakļauj augstāka maksājuma riskam lielākas, tostarp, jo īpaši – individuālās apbūves zonās dzīvojošās trīspaaudžu mājsaimniecības;
2) jau tā plašo NĪM maksājumu par līdzvērtīgu mājokli atkarībā no atrašanās vietas, padara vēl plašāku un vēl nesamērīgāku ar mājsaimniecību ienākumiem attiecīgajā reģionā.
Tāpat LDDK neatbalsta NĪN sloga pārcelšanu uz ražošanas un komercobjektiem, jo tas var vēl vairāk apgrūtināt uzņēmējdarbību, kas nodrošina cilvēkus ar darbu un atalgojumu, un valsti ar nodokļu maksājumiem.
Vienlaikus LDDK iebilst pret vārdkopas “rodas būtiski nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu zaudējumi pašvaldībām, kas, savukārt, būtu jākompensē ar citiem šī nodokļa ieņēmumiem” ietveršanu Ziņojumā. Vārdkopa teksts ir veidots viduslaiku stilā, it kā valsts būtu nodevusi pašvaldībām noteiktu teritoriju lēnī ar tiesībām ņemt no lēnī nodotās teritorijas ļaudīm un uzņēmumiem noteikta lieluma iepriekš apsolītu maksu. Mūsdienās pašvaldību finansēšanai, galvenokārt, tiek izmantoti citi avoti, no kuriem būtiskākais ir  IIN (šis nodoklis ir ievērojami draudzīgāks iedzīvotājiem, jo korelē ar reālajiem mājsaimniecību ienākumiem). Kā zināms, pēdējo 10 gadu laikā pašvaldību ienākumi ir pieauguši par apjomu, kas ievērojami pārsniedz kopējos ieņēmumus no NĪN. Turklāt, kā jau iepriekš minēts, Latvijā kapitāla ieņēmumu īpatsvars budžetā ievērojami pārsniedz attiecīgos kaimiņvalstu rādītājus (3,5 reizes augstāki nekā Lietuvā, 5,5 reizes augstāki nekā Igaunijā un pārsniedz pat Zviedrijas rādītāju (LV tas ir 1,6 reizes augstāks nekā SE). Līdz ar to nav nekāda pamata pēc NĪN reformas uzturēt ienākumu līmeni, kas ir sasniegts kļūdaini pielietojot normatīvo aktu, kas ir izstrādāts pavisam citai kadastrālās vērtēšanas sistēmai

-

Informatīvais ziņojums. 3.nodaļa.
“Nekustamā īpašuma nodokļa vajadzībām terminā “mājoklis” tiek iekļautas tikai dzīvošanai paredzētās ēkas, būves, telpu grupas. ”

LDDK iebilst pret šī teikuma ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
Ņemot vārā, ka ar NĪN pagaidām vēl neapliek ne dzīvošanai izmantojamus peldlīdzekļus, ne treilerus, bet tikai apliek nekustamos īpašumus, ņemot vērā Civillikuma 968.pantu, likuma Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju 1.panta 1.daļas 20.punktu, Dzīvokļa īpašuma likuma 4.panta 1.daļas 3.punktu, likuma Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās 12.pantu, likuma Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos 12.pantu, likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” 33. un 38.pantu, ka arī likuma Par nekustamā īpašuma nodokli 5.panta 11 un 12daļu un 8.panta 5.daļu,- terminā “mājoklis” ir jābūt iekļautām ne tikai dzīvošanai paredzētās ēkām, būvēm un telpu grupām, bet arī mājoklim piekritīgajai zemei, bez kā mājoklis nevar pastāvēt. Kā zināms, viena no būtiskākajā problēmām ir atšķirīgās likmes dzīvojamajai apbūvei un tai piekritīgajai zemei, kas izraisa nesamērīgi augstu NĪN mājokļiem individuālās apbūves zonās ar augstu KV. Piemēram, līdz 2009.gadam (ieskaitot) ar NĪN neaplika ēkas, ko izmanto dzīvošanai. Tomēr tas nenozīmē, ka mājokļu īpašniekiem nebija jāmaksā NĪN. Arī tas liecina, ka mājoklis sastāv no divām daļām – būves un zeme, uz kuras tā atrodas.   

-

informatīvais ziņojums. 3.nodaļa.
“6) Nav vēlams, ka būtiski tiek samazināti pašvaldību nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi, jo iedzīvotāji arī turpmāk vēlas sagaidīt līdzvērtīgus pašvaldību pakalpojumus, nesamazinot to līmeni”

LDDK iebilst pret šī punkta ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
1.Kā zināms, pēdējo 10 gadu laikā, pašvaldību nodokļu ieņēmumi ir pieauguši par apjomu, kas ievērojami pārsniedz visu NĪN kopsummu;
2.Ir zināms, ka abu pārējo Baltijas valstu pašvaldības no NĪN saņem ievērojami mazāk, nekā Latvijas pašvaldības, bet nav zināms, ka tādēļ tās saviem iedzīvotājiem pakalpojumus nodrošinātu sliktākā līmenī, nekā Latvijas pašvaldības.
3.Ja FM tik tiešām vēlas zināt, ko no valsts un savas pašvaldības vēlas sagaidīt to teritoriju iedzīvotāji, kuri dzīvo teritorijās ar augstu KV mājokļiem piekritīgajai zemei, tad viena no vissvarīgākajām vēlmēm ir normāls, ar mājsaimniecību vidējiem ienākumiem samērīgs NĪN, kā arī, lai NĪN samaksātie līdzekļi tiktu ieguldīti konkrētās pašvaldības infrastruktūras uzlabošanā. Un it īpaši izteikta šāda vēlme ir mājsaimniecībām, kuras dzīvo individuālajā apbūvē un pašas gādā par savu mājokli un tā uzturēšanu, kā arī lielākajā daļā gadījumu papildina valsts un pašvaldību budžetus, maksājot gan IIN, gan PVN, gan akcīzi, kā arī veicot sociālās apdrošināšanas iemaksas, tādā veidā gan krājot savu pensiju kapitālu un apdrošinot savus ar nodarbinātību saistītos riskus, gan arī paaudžu solidaritātes ietvaros rūpējoties par šodienas pensionāriem. Absolūtā vairumā gadījumu viņi noteikti nav pelnījuši tādu attieksmi, kāda līdz šim ir bijusi pret šiem nodokļu maksātājiem.  

-

Informatīvais ziņojums. 3.nodaļa.
“5) Ir jāsaglabā pašvaldību tiesības noteikt nodokļa atvieglojumus un nodokļa likmes (koridora ietvaros), jo pašvaldības, labāk pārzinot savu iedzīvotāju vajadzības un pašvaldību iespējas, spēs īstenot konkrētai pašvaldībai ilgtermiņā labvēlīgāku nekustamā īpašuma nodokļa politiku”

LDDK iebilst pret šī punkta ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
Kā iepriekš vairākkārt minēts, ņemot vērā to, ka nekustamo īpašumu investīciju termiņi ir paredzēti ļoti ilgam termiņam, kura laikā ir nepieciešama stabilitāte, kā arī ņemot vērā līdzšinējo pašvaldību praksi NĪN likmju noteikšanā, Valsts līmenī ir jānosaka ar mājsaimniecību vidējiem ienākumiem samērīgs NĪN, savukārt pašvaldībām ir jāsaglabā tiesības īstenot atbilstošu NĪN atvieglojumu politiku, un., lai pašvaldības varētu to plašāk izmantot, ieņēmumi no NĪN ir jāizslēdz no kotēšanas Pašvaldību izlīdzināšanas fonda vajadzībām.

-

Informatīvais ziņojums. 3.nodaļa.
“3) Nav iespējams vienoties par vienu variantu, kas atrisinātu visas ar nekustamā īpašuma nodokļa sloga pieaugumu saistītās problēmas;”

LDDK iebilst pret šī punkta ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
Jānorāda, ka nevaldības sektors kopumā un arī daļa no valsts sektora kā labāko no piedāvātajiem, par ko varētu vienoties, atzina vienotu likmi 0,2%. Šāda projekta izmaksas ir aptuveni 0,8% no budžeta, kam savukārt nepiekrīt FM, jo pretēji kaimiņvalstu praksei, grib saglabāt augstu NĪN pienesuma līmeni.
Tas, ka nav iespējams vienoties par vienu variantu, nav pamats problēmas risinājumu atlikt. It īpaši, ja tiek piedāvāti tikai varianti, kas ir bāzēti uz KV, kuras diapazons ir pārāk plašs, lai uz tā bāzes bez citu komponenšu iesaistes uzkomponētu ar mājsaimniecību ienākumiem samērīgu NĪN. Ir jāskatās plašāk un jāpiedāvā citi varianti.  

-

Informatīvais ziņojums. 3.nodaļa.
“2) Kamēr nav zināmas jaunās kadastrālās vērtības, nav iespējams pieņemt lēmumu par iespējamajiem nekustamā īpašuma nodokļa politikas modeļiem (ja tāds tiks pieņemts, pēc jauno kadastrālo vērtību noteikšanas, nekustamā īpašuma nodokļa uzlikšanas modelis var būt atkārtoti jāprecizē)”

LDDK iebilst pret šī punkta ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
Esošais likums “Par nekustamā īpašuma nodokli”  ir izstrādāts 1997.gadā, kad Latvijā bija pavisam cita kadastrālās vērtēšanas sistēma, pavisam citas kadastrālo vērtību (turpmāk arī  KV) proporcijas un pavisam cits KV samērs ar iedzīvotāju ienākumiem. Līdz ar to tieši ieilgusī turēšanās pie 1997.gadā izstrādātajām normām, kas bija paredzētas pavisam citai kadastrālās vērtēšanas sistēmai, ir pats nesaprātīgākais un situācijai neatbilstīgākais risinājums, kāds ir iespējams.
 Visās valstīs, kurās nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) ir sasaistīts ar regulāri aktualizētu KV, NĪN politika netiek mainīta katrā aktualizācijas reizē.
 Ir valstis, kurās NĪN ir sasaistīts ar vēsturiski (pat vairākas desmitgades sen) noteiktu KV, kas vairs absolūti nekorelē ar īpašumu tirgus vērtību mūsdienās un vairāk tiek vērtēts tā samērīgums ar mājsaimniecību ienākumiem.
 Ir valstis, kurās NĪN par mājokļiem nav bāzēts īpašumu KV, bet tiek  vērtēts tā samērīgums ar mājokļa un tam piekritīgās zemes platību.
 Saistībā ar NĪN politiku, nopietna diskusija starp institūcijām par to, kādām ir jābūt īpašumu KV, Latvijā norisinās jau no 2006.gada un līdz šim kopsaucējs par to, kas ir taisnīgas un samērīgas KV, nav panākts. Ņemot vērā, ka KV var tikt atvasinātas pēc ļoti dažādiem kritērijiem, kas var veidot ļoti atšķirīgus rezultātus, nav ne mazāko cerību, ka kopsaucējs tuvāko gadu laikā tiks sasniegts.
 Šobrīd NĪN izmantotā KV bāze, kas ir balstīta pēckrīzes perioda īpašumu tirgus vērtībās, ievērojami vairāk atšķiras no šībrīža tirgus vērtībām, nekā vērtības, kādas ir sagaidāmas 2024.gadā.
 Ņemot vērā, ka Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 69.panta trešā daļas būtība nav grozīta – arī turpmāk kadastrālo vērtību bāzi izstrādās atbilstoši situācijai nekustamā īpašuma tirgū, kāda tā bija divus ar pusi gadus pirms kadastrālo vērtību bāzes piemērošanas kadastrālo vērtību aprēķinam. No tā izriet, ka darbs pie Ministru kabineta noteikumu projekta “Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2022., 2023., 2024. un 2025. gadam” izstrādes nekādas būtiskus un iepriekš neparedzamus pārsteigumus neieviesīs.
Piemēram, ieskatoties Projekta 4.tabulā, var nodokļu politikas vajadzībām pietiekami precīzi prognozēt, kādas ir un kādas būs kadastrālās vērtības (KV) nākotnē. Katrā ziņā tās absolūtā vairumā gadījumu noteikti nebūs mazākas, nekā norādīts šajā tabulā un tai sekojošajos paskaidrojumos. Savukārt, gadījumā, ja tās ļoti būtiski mainīsies, tad būs iespējams izdarīt nepieciešamās korekcijas.
Ņemot vērā to, ka Latvijā šobrīd apbūves zemes un uz tās esošo būvju KV netiek noteiktas pēc ienesīguma metodes, bet atsavināšanas metodes, tām ir ļoti, ļoti plašs diapazons, kas pēc būtības izslēdz iespēju, balstoties tikai uz KV, noteikt ar attiecīgā reģiona iedzīvotāju ienākumiem samērīgu NĪN.
Ņemot vērā augšminēto, samērīgas nekustamā īpašuma nodokļa politikas izstrādei dati ir pilnīgi pietiekami. un, ja arī turpmāk tās tiks atvasinātas tikai no atsavināšanas vērtības (pilnībā ignorējot ienesīguma metodi), tad arī KV diference būtiski nemainīsies. Turpināsies pakāpenisks tirgus vērtību pieaugums ar iespējamām nelielām novirzēm, kas nekādā veidā nevar būt iemesls atlikt samērīgas nekustamā īpašuma nodokļa politikas izveidi. Teikums  liecina, ka FM šajā gadījumā apzināti vai neapzināti jauc nekustamā īpašuma nodokļa politiku ar korekcijām, kādas var būt nepieciešamas iepriekš neprognozējamu  KV izmaiņu dēļ.

-

Informatīvais ziņojums. 3.nodaļa.
“1) Primāri ir jānodrošina objektīvas kadastrālās vērtības;”

LDDK iebilst pret šī punkta ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
1.diskusijas par to, kas ir objektīvas kadastrālās vērtības, ilgst vismaz pēdējos 15 gadus. Un tās var turpināties vēl 15 gadus, jo objektīvas kadastrālās vērtības nepastāv. Ir dažādas KV noteikšanas metodikas, un katra no tām pēc kaut kādiem kritērijiem būs objektīva, bet pēc citiem – nebūs.
2.Ja FM uzskata, ka esošā KV bāze “nav objektīva”, tad nav skaidrs, kādēļ FM uzstāj uz ekskluzīvu tās pielietošanu NĪN aprēķiniem?

-

Informatīvais ziņojums. 3.nodaļa.
“Vienlaikus jāuzsver, ka vairāku darba grupas locekļu ieskatā būtu jāsaglabā pašvaldībām piešķirtā kompetence - ar saistošajiem noteikumiem īstenot konkrētai pašvaldībai arī ilgtermiņā labvēlīgāku nekustamā īpašuma nodokļa politiku, jo tās labāk pārzina savu iedzīvotāju vajadzības un pašvaldību iespējas”

LDDK iebilst pret šī teikuma ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
Kā jau iepriekš vairākkārt minēts, ņemot vērā to, ka nekustamo īpašumu investīciju termiņi ir paredzēti ļoti ilgam termiņam, kura laikā ir nepieciešama stabilitāte, kā arī ņemot vērā līdzšinējo pašvaldību praksi NĪN likmju noteikšanā, Valsts līmenī ir jānosaka ar mājsaimniecību vidējiem ienākumiem samērīgs NĪN, savukārt pašvaldībām ir jāsaglabā tiesības īstenot atbilstošu NĪN atvieglojumu politiku, un., lai pašvaldības varētu to plašāk izmantot, ieņēmumi no NĪN ir jāizslēdz no kotēšanas Pašvaldību izlīdzināšanas fonda vajadzībām. 

-

Informatīvais ziņojums. 3.nodaļa.
“vēl joprojām pastāvošais nodokļa sloga pieaugums dzīvojamajiem objektiem (gan ēkām, gan zemei), kā rezultātā tiek piedāvāts ieviest ar nodokli neapliekamu minimumu (kadastrālās vērtības apmēru, līdz kuram nekustamā īpašuma nodokli nepiemēro)”

LDDK iebilst pret šī teikuma ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
Pamatproblēma, kādēļ ir nepieciešama NĪN reforma, ir ļoti plašais kadastrālo vērtību diapazons apbūves zemei, kas pie esošā NĪN modeļa rada milzīgas NĪN atšķirības atkarībā no objekta atrašanās vietas. Skatot mājokļu problemātiku, jāsecina, ka problēma nav tikai nodokļa sloga pieaugums, bet jau šobrīd pastāvošais nodokļa slogs par mājokļiem piekritīgo zemi. Ieviešot ar nodokli neapliekamu minimumu (kadastrālās vērtības apmēru, līdz kuram nekustamā īpašuma nodokli nepiemēro), jau tā nesamērīgā atšķirība starp mājsaimniecību maksājumiem pēc atrašanās vietas pazīmes, vēl vairāk pieaugs, lielā daļā gadījumu sasniedzot bezgalību.

-

Informatīvais ziņojums, 3.nodaļa.
“Tomēr jānorāda, ka visiem skatītajiem modeļiem ir dažādi trūkumi un arī darba grupas pārstāvjiem ir atšķirīgi viedokļi par iespējamo problēmas risinājumu (skat. informatīvā ziņojuma pielikumu Nr.6 un Nr.7), tādējādi nākas secināt, ka vienotu viedokli par kādu risinājumu nav iespējams panākt”

LDDK iebilst pret šī teikuma ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
1.Pamatproblēma bija tā, ka Darba grupā tika vērtēts ļoti šaurs piedāvājuma loks. Pilnīgi visi piedāvājumi, tostarp arī tie, kuri paredzēja neapliekamos minimumus, balstījās kadastrālajās vērtībās, kas, kā šajā ziņojumā ir pareizi atzīmēts, ir ar tik ļoti plašu diapazonu, ka uz tiem nevar uzmodelēt samērīgu NĪN.
2. Iespējams, ka tas nebija gluži vienots viedoklis, tomēr 1.variantu (0,2% likme visiem objektiem) vairākums bija gatavs atbalstīt, ko arī šeit vajadzētu norādīt.

-

Informatīvais ziņojums. 3.nodaļa.
“Tas varētu radīt jau minēto nepieciešamību veikt korekcijas arī izraudzītajā nekustamā īpašuma nodokļa risinājuma modelī”

LDDK iebilst pret šī teikuma ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
Nav saprotami FM centieni par katru cenu pierādīt, ka uz šī brīža un tuvākā nākotnē prognozējamo kadastrālo vērtību datiem nav iespējams veidot samērīgu nekustamā īpašuma nodokļa risinājuma modeli, ja līdz šim FM visu laiku ir atbalstījusi un atbalsta1997.gadā pavisam citai kadastrālās vērtēšanas sistēmai izstrādātā NĪN modeļa piemērošanu. Ja netiek mainīts kadastrālo vērtību pamats – atsavināšanas tirgus vērtība, piemēram uz īres/nomas tirgū balstītām KV, tad nekādi tik lieli un iepriekš neparedzami pārsteigumi, kuru dēļ var nākties mainīt politiku, nav sagaidāmi.

-

Informatīvais ziņojums. 3.nodaļa.
6.tabula “Darba grupas diskutētie nekustamā īpašuma nodokļa risinājuma modeļi” 7.variants trūkumi “(-) tiek ierobežotas pašvaldību tiesības īstenot atbilstošu nodokļa politiku;”

LDDK iebilst pret šī punkta ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
LDDK ieskatā šī pozīcija FM piedāvātajā redakcijā nav vērtējama negatīvi. Valsts līmenī ir jānosaka ar samērīgs NĪN, savukārt pašvaldībām ir jāsaglabā tiesības īstenot atbilstošu NĪN atvieglojumu politiku un., lai pašvaldības varētu to plašāk izmantot, ieņēmumi no NĪN ir jāizslēdz no kotēšanas Pašvaldību izlīdzināšanas fonda vajadzībām. 

-

Informatīvais ziņojums. 3.nodaļa.
6.tabula “Darba grupas diskutētie nekustamā īpašuma nodokļa risinājuma modeļi” 7.variants trūkumi “(-) netiek novērsts NĪN sloga pieaugums lauku zemēm;”

LDDK iebilst pret šī punkta ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
Ņemot vērā, ka sagaidāmais KV pieaugums lauku zemēm ievērojami pārsniegs 33%, tad apgalvojums,, ka netiek novērsts NĪN sloga pieaugums lauku zemēm, ir nekorekts, jo patiesībā pie šāda modeļa NĪN netiek novērsts NĪN sloga pieaugums lauku zemēm  būtiski pieaugs, kas arī tā ir jānorāda.

-

Informatīvais ziņojums. 3.nodaļa.
6.tabula “Darba grupas diskutētie nekustamā īpašuma nodokļa risinājuma modeļi” 7.variants priekšrocības (+) pašvaldību ieņēmumi nedaudz palielinās

LDDK iebilst pret šī punkta ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
LDDK ieskatā tas, ka palielinās pašvaldību ieņēmumi, nav vērtējams ar plus zīmi, bet gan ir atzīmējams, kā neitrāla fakta konstatācija, jo tas nozīmē, ka tieši tikpat liels līdzekļu apjoms tiek atņemts konkrētās pašvaldības iedzīvotājiem, kā rezultātā samazinās resursi mājsaimniecību problēmu risināšanai pašu spēkiem.

-

Informatīvais ziņojums. 3.nodaļa.
6.tabula “Darba grupas diskutētie nekustamā īpašuma nodokļa risinājuma modeļi” 7.variants

LDDK iebilst pret šāda priekšlikuma ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
Ņemot vērā relatīvi plašo viena kvadrātmetra mājokļa kadastrālo vērtību diapazonu, kā arī to, ka šis modelis neparedz sasaistīt progresivitātes sliekšņus ar mājoklī deklarēto personu skaitu, NĪN likmes progresivitāte vēl vairāk pastiprina kadastrālo vērtību plašā diapazona izraisīto NĪN nesamērību, kā arī būtiski palielina paaugstināta NĪN risku lielākām mājsaimniecībām. Ja šī pozīcija tiek saglabāta, tad Priekšrocību – trūkumu analīzē kā trūkums ir jānorāda, ka modelis vēl vairāk pastiprina kadastrālo vērtību plašā diapazona izraisīto NĪN nesamērību, kā arī būtiski palielina paaugstināta NĪN risku lielākām mājsaimniecībām.

-

Informatīvais ziņojums. 3.nodaļa.
6.tabula “Darba grupas diskutētie nekustamā īpašuma nodokļa risinājuma modeļi” 4.variants trūkumi “(-) pašvaldību ieņēmumi samazinās”

LDDK iebilst pret šī punkta ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
LDDK ieskatā tas, ka samazinās pašvaldību ieņēmumi, nav vērtējams ar mīnusa zīmi, bet gan ir atzīmējams, kā neitrāla fakta konstatācija, jo tas nozīmē, ka tieši tikpat liels līdzekļu apjoms paliek konkrētās pašvaldības iedzīvotāju rīcībā mājsaimniecību problēmu risināšanai pašu spēkiem.

-

Informatīvais ziņojums. 3.nodaļa.
6.tabula “Darba grupas diskutētie nekustamā īpašuma nodokļa risinājuma modeļi” 4.variants

LDDK iebilst pret šāda priekšlikuma ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
Ņemot vērā relatīvi plašo viena kvadrātmetra mājokļa kadastrālo vērtību diapazonu, kā arī to, ka šis modelis neparedz sasaistīt progresivitātes sliekšņus ar mājoklī deklarēto personu skaitu, NĪN likmes progresivitāte vēl vairāk pastiprina kadastrālo vērtību plašā diapazona izraisīto NĪN nesamērību, kā arī būtiski palielina paaugstināta NĪN risku lielākām mājsaimniecībām. Ja šī pozīcija tiek saglabāta, tad Priekšrocību – trūkumu analīzē kā trūkums ir jānorāda, ka modelis vēl vairāk pastiprina kadastrālo vērtību plašā diapazona izraisīto NĪN nesamērību, kā arī būtiski palielina paaugstināta NĪN risku lielākām mājsaimniecībām.

-

Informatīvais ziņojums. 3.nodaļa.
6.tabula “Darba grupas diskutētie nekustamā īpašuma nodokļa risinājuma modeļi” 4.variants priekšrocības “(+) tiek saglabātas pašvaldību tiesības īstenot atbilstošu nodokļa politiku;”

LDDK iebilst pret šī punkta ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
LDDK ieskatā šī pozīcija FM piedāvātajā redakcijā nav vērtējama pozitīvi. Valsts līmenī ir jānosaka ar mājsaimniecību vidējiem ienākumiem samērīgs NĪN, savukārt pašvaldībām ir jāsaglabā tiesības īstenot atbilstošu NĪN atvieglojumu politiku un., lai pašvaldības varētu to plašāk izmantot, ieņēmumi no NĪN ir jāizslēdz no kotēšanas Pašvaldību izlīdzināšanas fonda vajadzībām. 

-

Informatīvais ziņojums. 3.nodaļa.
6.tabula “Darba grupas diskutētie nekustamā īpašuma nodokļa risinājuma modeļi” 4.variants priekšrocības “(+) risina NĪN sloga pieaugumu ražošanas un komercēkām”

LDDK iebilst pret šī punkta ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
Tas nerisina NĪN ražošanas un komercēkām vietās, kur jau pie esošajām KV ir nesamērīgi augsts NĪN, kā arī nerisinās NĪN sloga pieaugumu ražošanas un komercēkām vietās, kur KV pieaugums pārsniegs 150%.

-

Informatīvais ziņojums. 3.nodaļa.
6.tabula “Darba grupas diskutētie nekustamā īpašuma nodokļa risinājuma modeļi” 4.variants priekšrocības “(+) risina NĪN sloga pieaugumu zemei”

LDDK iebilst pret šī punkta ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
Tas nerisina NĪN zemei vietās, kur jau pie esošajām KV ir nesamērīgi augsts NĪN, kā arī nerisinās NĪN sloga pieaugumu zemei vietās, kur KV pieaugums pārsniegs 200%.

-

Informatīvais ziņojums. 3.nodaļa.
6.tabula “Darba grupas diskutētie nekustamā īpašuma nodokļa risinājuma modeļi” 1.variants trūkumi “(-) būtiski samazinās pašvaldību ieņēmumi.”

LDDK iebilst pret šī punkta ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
LDDK ieskatā tas, ka samazinās pašvaldību ieņēmumi, nav vērtējams ar mīnusa zīmi, bet gan ir atzīmējams, kā neitrāla fakta konstatācija, jo tas nozīmē, ka tieši tikpat liels līdzekļu apjoms paliek konkrētās pašvaldības iedzīvotāju rīcībā mājsaimniecību problēmu risināšanai pašu spēkiem.

-

Informatīvais ziņojums. 3.nodaļa.
6.tabula “Darba grupas diskutētie nekustamā īpašuma nodokļa risinājuma modeļi” 1.variants priekšrocības “(+) tiek saglabātas pašvaldību tiesības īstenot atbilstošu nodokļa politiku”

LDDK iebilst pret šī punkta ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
LDDK ieskatā šī pozīcija FM piedāvātajā redakcijā nav vērtējama pozitīvi. Valsts līmenī ir jānosaka ar mājsaimniecību vidējiem ienākumiem samērīgs NĪN, savukārt pašvaldībām ir jāsaglabā tiesības īstenot atbilstošu NĪN atvieglojumu politiku un., lai pašvaldības varētu to plašāk izmantot, ieņēmumi no NĪN ir jāizslēdz no kotēšanas Pašvaldību izlīdzināšanas fonda vajadzībām. 

-

Informatīvais ziņojums. 3.nodaļa.
“Diskutējot par piedāvātajiem risinājuma variantiem, darba grupas locekļi vadījās pēc principiem, ka primāri akcents tika likts uz nodokļa apmēra samazinājumu mājokļiem (kas ir sociāli jūtīgs jautājums), tāpat nozīmīgi bija arī samazināt nodokļa sloga pieaugumu uzņēmējdarbībai, lai nodrošinātu uzņēmējdarbības attīstību Latvijā, kā arī paredzēt, ka zemei visos gadījumos tiek piemērota vienāda nodokļa likme, kas saistīts ar Latvijas sarežģīto nekustamā īpašuma struktūru, īpaši Rīgā”

LDDK iebilst pret šī punkta ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
No teksta nav skaidrs, vai mājokļu problemātika tiek skatīta atbilstīgi Civillikuma 968.pantam, kas noteic, ka uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu. Kā zināms, saistībā ar mājokļiem lielākā problēma ir tieši  NĪN maksājums par zemi, gan tādēļ, ka šai pozīcijai ir visaugstākā likme (1,5%), gan tādēļ, ka atkarībā no apbūves veida (daudzdzīvokļu vai individuālā) ir ļoti atšķirīga mājokļa platībai piesaistītā zemes platība. Lai novērstu neskaidrību, teksts būtu nedaudz jāpapildina, aiz vārda “mājokļiem” ietverot tekstu “un tiem piekritīgajai zemei”.

-

Informatīvais ziņojums. 3.nodaļa.
“Darba grupā vērtēšanai tika piedāvāti septiņi iespējamie nekustamā īpašuma nodokļa risinājuma virzieni (skat. informatīvā ziņojuma pielikumu Nr.4 un Nr.5)”

LDDK iebilst pret šī teikuma ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
Darba grupā vērtēšanai tika virzīti tikai publiskā sektora piedāvāti iespējamie nekustamā īpašuma nodokļa risinājuma virzieni. Darba grupā netika apzināti un vērtēti nevalstiskā sektora iespējamie nekustamā īpašuma nodokļa risinājuma virzieni, ko arī vajadzētu norādīt.

-

Informatīvais ziņojums. 3.nodaļa.
5.tabulā “Bāzes variants (pašreiz spēkā esošais NĪN regulējums”)
priekšrocības (+) tiek saglabātas pašvaldību tiesības īstenot atbilstošu nodokļa politiku;”

LDDK iebilst pret šī punkta ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
LDDK ieskatā šī pozīcija FM piedāvātajā redakcijā nav vērtējama pozitīvi. NĪN valsts līmenī ir jānosaka ar mājsaimniecību vidējiem ienākumiem samērīgs NĪN, savukārt pašvaldībām ir jāsaglabā tiesības īstenot atbilstošu NĪN atvieglojumu politiku.

-

Informatīvais ziņojums. 3.nodaļa.
5.tabulā “Bāzes variants (pašreiz spēkā esošais NĪN regulējums”)
priekšrocības “(+) pašvaldību ieņēmumi būtiski palielinās;”

LDDK iebilst pret šī punkta ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
LDDK ieskatā šī pozīcija FM piedāvātajā redakcijā nav vērtējama pozitīvi, jo tas, ka pašvaldību ieņēmumi būtiski palielinās, nozīmē, ka uzņēmumiem un mājsaimniecībām šie līdzekļi tiek atņemti, turklāt, tā kā Latvijā NĪN nekorelē ar mājsaimniecību vidējiem ienākumiem, bet ar atsavināšanas vērtībā balstītu KV, tad pamatslodze tiek uzlikta relatīvi nelielai daļai mājsaimniecību, pakļaujot tās mājokļa zaudēšanas riskam.

-

Informatīvais ziņojums. 3.nodaļa.
“Taču kā jau norādīts iepriekš, nekustamā īpašuma nodoklis ir būtisks Latvijas pašvaldību ieņēmumu avots.”

LDDK iebilst pret šī teikuma ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
LDDK ieskatā šis teikums neatbilst patiesībai, jo atsevišķām pašvaldībām NĪN ne tikvien aplaupa tās iedzīvotājus, bet arī rada papildu izdevumus. Piemēram, Jūrmalas pilsēta pašvaldība, lai nodrošinātu iespējas visiem pilsētas iedzīvotājiem turpināt dzīvot dzimtajā pilsētā, piešķir mājsaimniecībām 90% NĪN atvieglojumu, bet, tā kā PIF vajadzībām par mājokļiem piekritīgo zemi ir ierēķināts ieņēmums 980% apmērā no likmes 1,5% (efektīvā likme 1,2%), tad Jūrmalas pašvaldība ir spiesta maksāt izlīdzināšanas fondā vairāk, nekā tā iekasē. Līdzīga situācija ir arī dažās citās pašvaldībās.

-

Informatīvais ziņojums. 3.nodaļa.
“No nekustamā īpašuma nodokļa saņemtie ieņēmumi ļauj pašvaldībām tās iedzīvotājiem nodrošināt dažādu nepieciešamo pakalpojumu pieejamību, piemēram, dažādas infrastruktūras atbilstošu uzturēšanu, bērnudārzu finansēšanu, pabalstu izmaksu u.c.”

LDDK iebilst pret šī teikuma ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
Sasaistot NĪN ienākumus ar pašvaldību iespēju tās iedzīvotājiem nodrošināt dažādu nepieciešamo pakalpojumu pieejamību, piemēram, infrastruktūras atbilstošu uzturēšanu, bērnudārzu finansēšanu, pabalstu izmaksu, FM faktiski nonāk pretrunā ar savu uzstādījumu balstīt NĪN īpašumu kadastrālajās vērtībās, kas teritoriālajā griezumā var atšķirties desmitiem un simtiem reižu. Līdz šim nav dzirdētas, ka kādai pašvaldībai pabalstu izmaksu apjoms vidēji uz mājsaimniecību varētu atšķirties desmitiem un simtiem reižu. Tāpat nav dzirdētas, ka kādai pašvaldībai pabalstu izmaksas vidēji uz vienu mājsaimniecību varētu atšķirties desmitiem un simtiem reižu. Arī katras infrastruktūras vienības atbilstoša uzturēšanas izmaksas neatšķiras desmitiem un simtiem reižu. Turklāt, tādās blīvi apdzīvotās vietās, kā Rīga un citās valstspilsētās, iedzīvotāju skaita un no tā izrietošā iedzīvotāju ienākuma nodokļa apjoma attiecība pret infrastruktūras apjomu ir ievērojami labvēlīgāka, nekā novados ar relatīvi nelielu iedzīvotāju skaitu un plaši izvērstu infrastruktūru. Līdz ar to nav pamata no dažu pašvaldību iedzīvotājiem iekasēt desmitiem un simtiem reižu lielāku NĪN, nekā no citu pašvaldību iedzīvotājiem.
Lai būtu skaidrība par pašvaldību ieņēmumiem, LDDK ieskatā šajā dokumentā ir nepieciešama tabula par pašvaldību ieņēmumu dinamiku pēdējo 10 gadu laikā, kā arī par pašvaldību sociālo izdevumu dinamiku pēdējo 10 gadu laikā, kā arī sociālo izdevumu sadalījums pa pašvaldībām. Pretējā gadījumā nav iespējams izdarīt pierādījumos balstītus secinājumus par to, kādēļ NĪN apjomam dažās pašvaldībās ir jābūt ļoti lielam, bet citās – knapi jānosedz administrēšanas izmaksas, kā arī par to, kādēļ NĪN Latvijā vairākkārt pārsniedz to pārējās Baltijas valstīs, bet iedzīvotājiem nepieciešamo pakalpojumu pieejamība tomēr nav nodrošināta augstākā līmenī.

-

Informatīvais ziņojums. 3.nodaļa.
“Darba grupas ietvaros notikušo diskusiju rezultātā ir izkristalizējies šāds nekustamā īpašuma nodokļa mērķis – stabils, samērīgs un paredzams ilgtermiņā, uz objektīvu nodokļa bāzi – kadastrālo vērtību - balstīts nodoklis, kas nodrošina pašvaldību ieņēmumus”

LDDK iebilst pret šī teikuma ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
LDDK ieskatā Darba grupā neizkristalizējās vienots viedoklis, ka:
1) nekustamā īpašuma nodokļa mērķis, ka kadastrālās vērtības ir  objektīva nodokļa bāze.
2)  NĪN ir jānodrošina pašvaldību ieņēmumus līdzšinējā līmenī, it īpaši tādēļ, ka abas pārējās valstis ar ievērojami zemāku NĪN īpatsvaru nodokļu ieņēmumos ir sasniegušas ievērojami augstāku IKP uz iedzīvotāju.

-

Informatīvais ziņojums. 2.nodaļa.
“Problēmas, ko rada kadastrālo vērtību būtiskās teritoriālās atšķirības, kā arī pašvaldībām specifiskās ar nekustamā īpašuma nodokļa uzlikšanu saistītās problēmas, ir risināmas pašvaldību līmenī – t.i., pašvaldībām saglabājot tiesības pašām lemt par nekustamā īpašuma nodokļa politiku, saistošajos noteikumos nosakot nekustamā īpašuma nodokļa likmes (noteiktajās robežās) un piešķirot nodokļa atvieglojumus”

LDDK iebilst pret šī teikuma ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
Ņemot vērā, ka pašvaldību politiskā vadība un administrācijas attiecībā uz NĪN ir interešu konflikta situācijā (var būt vēlme paņemt vairāk no tādām īpašnieku grupām, kas no vēlēšanu skatpunkta nav būtiska konkrētajam politiskajam spēkam, lai tērētu šo naudu administrācijas vajadzībām vai populistiskiem mērķiem), LDDK ieskatā NĪN pamatnosacījumi ir jānosaka valsts līmenī, jo šajā jomā ir nepieciešama stabilitāte un prognozējamība ilgā termiņā.
Tieši ar šādu pamatojumu, ka pašvaldības labāk pārzina savu iedzīvotāju vajadzības, 2011.gada 15.decembrī Saeima izdarīja grozījumus Likumā, kas paredzēja pašvaldībām tiesības sākot ar 2013.gadu lemt par piemērojamo nodokļa likmi noteiktā likmes intervāla robežās. Cik zināms, pašvaldības šo normu līdz šim nav izmantojušas samērīgākas NĪN likmes noteikšanai iedzīvotājiem. Gluži pretēji – atsevišķos gadījumos norma ir izmantota likmes paaugstināšanai.
  Pašvaldību līmenī ir nepieciešams saglabāt pilnvaras lemt par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem.
Ziņojumā noteikti ir nepieciešama informācija par to, kā pašvaldības astoņu gadu laikā, kopš šī norma ir spēkā, ir izmantojušas tiesības noteikt NĪN likmes.

-

Informatīvais ziņojums.2.nodaļa.
“Ņemot vērā minēto, ir secināms, ka tikai ar izmaiņām nekustamā īpašuma nodokļa politikā valsts mērogā nav iespējams risināt nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu, kas saistīts ar straujo kadastrālo vērtību kāpumu”

LDDK iebilst pret šī teikuma ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
Izteiktais apgalvojums nav patiess. Tieši tas, ka esošais NĪN modelis ir izstrādāts pavisam citai kadastrālās vērtēšanas sistēmai, un ir absolūti nepiemērots esošajai kadastrālās vērtēšanas sistēmai, ir iemesls jau pastāvošajam NĪN nesamērīgumam. Un tieši ar nekustamā īpašuma nodokļa politiku var novērst un ir jānovērš NĪN pieaugumu, kas saistīts ar straujo kadastrālo vērtību kāpumu, kā arī risināt jau šobrīd pastāvošo NĪN nesamērīguma problemātiku. Detalizētāk iespējamie risinājumi apskatīti komentārā pie sadaļas 2.2.Kadastrālās vērtības teritoriālās atšķirības.

-

Informatīvais ziņojums. 2.nodaļa.
“5) Ir nepieciešams saglabāt pilnvaras lemt par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem un likmēm pašvaldību līmenī, jo tās, labāk pārzina savu iedzīvotāju vajadzības, pašvaldību iespējas un spēj īstenot pašvaldībai ilgtermiņā labvēlīgāku nekustamā īpašuma nodokļa politiku.”

LDDK iebilst pret šī teikuma ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
Ņemot vērā, ka pašvaldību politiskā vadība un administrācijas attiecībā uz NĪN ir interešu konflikta situācijā (var būt vēlme paņemt vairāk no tādām īpašnieku grupām, kas no vēlēšanu skatpunkta nav būtiska konkrētajam politiskajam spēkam, lai tērētu šo naudu administrācijas vajadzībām vai populistiskiem mērķiem), LDDK ieskatā NĪN pamatnosacījumi ir jānosaka valsts līmenī, jo šajā jomā ir nepieciešama stabilitāte un prognozējamība ilgā termiņā.
 Tieši ar šādu pamatojumu, ka pašvaldības labāk pārzina savu iedzīvotāju vajadzības, 2011.gada 15.decembrī Saeima izdarīja grozījumus Likumā, kas paredzēja pašvaldībām tiesības sākot ar 2013.gadu lemt par piemērojamo nodokļa likmi noteiktā likmes intervāla robežās. Cik zināms, pašvaldības šo normu līdz šim nav izmantojušas samērīgākas NĪN likmes noteikšanai iedzīvotājiem. Gluži pretēji – atsevišķos gadījumos norma ir izmantota likmes paaugstināšanai.
  Pašvaldību līmenī ir nepieciešams saglabāt pilnvaras lemt par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem.
Ziņojumā noteikti ir nepieciešama informācija par to, kā pašvaldības astoņu gadu laikā, kopš šī norma ir spēkā, ir izmantojušas tiesības noteikt NĪN likmes.

-

Informatīvais ziņojums. 2.nodaļa.
“4) Nav iespējams rast vienotu risinājumu tikai ar nekustamā īpašuma nodokļa politiku valsts līmenī.”

LDDK iebilst pret šī teikuma ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
Teikumā ietvertais apgalvojums, ka Nav iespējams rast vienotu risinājumu tikai ar nekustamā īpašuma nodokļa politiku valsts līmenī. Tas ir iespējams ar vairākām metodēm:
NĪN vajadzībām atvasināt KV no lietojuma (īres/nomas tirgus) vērtības;
Veidot kadastrālajai vērtībai netieši apgriezti proporcionālu NĪN likmes koridoru, piemēram, no 0,1% līdz 4% (teritorijās ar zemu zemes KV, piemēro augstāko NĪN likmi, savukārt  teritorijās ar augstu zemes KV, piemēro zemāko NĪN likmi);
 Veidot apbūvei un tai piekritīgajai zemei trīskomponenšu NĪN modeli, kurā ir ietverts normatīvais maksājums par katru zemes platības vienību, normatīvais maksājums par katru ēkas platības vienību un atvasinājums no kadastrālās vērtības. Iespējamie lielumi varētu būt šādi:
 maksājums par katru zemes kvadrātmetru 0,03 euro;
 + maksājums par katru būves kvadrātmetru 0,30 euro;
 + 0,2% no īpašuma kadastrālās vērtības.
Bet lielumi var būt arī citādi;
Veidot apbūvei un tai piekritīgajai zemei divkomponenšu NĪN modeli, kurā ir ietverts normatīvais maksājums par katru zemes platības vienību, un atvasinājums no īpašuma kopīgās kadastrālās vērtības. Iespējamie lielumi varētu būt šādi:
 maksājums par katru zemes kvadrātmetru 0,03 euro;
 + 0,2% no īpašuma kadastrālās vērtības.
Arī šim modelim lielumi var būt citādi. Pati galvenā šo hibrīdmodeļu priekšrocība ir tā, ka ar tiem var uzmodelēt ar iedzīvotāju vidējiem ienākumiem samērīgu NĪN vienlaikus ietverot tajā arī FM tik ļoti uzsvērto vērtīguma komponenti (šeit gan rodas jautājums, kādēļ, piemēram, vērtīguma komponente netiek attiecināta uz vieglajiem transportlīdzekļiem, kuru noteikšanā nav svarīgi, vai auto ir tūkstoti vai simts tūkstošu vērts).
 Veidot apbūvei un tai piekritīgajai zemei normatīvā NĪN modeli, kā to ir izdarījušas vairākas postsociālisma valstis, kuras, tostarp, ir sasniegušas labākus IKP izaugsmes rādītājus, nekā Latvija.

-

Informatīvais ziņojums. 2.nodaļa.
“3) … kas objektīvi atspoguļo nekustamā īpašuma “labumu” un ietver sevī tādus parametrus kā attālums no Rīgas (valsts centrālās daļas) u.c.”

LDDK iebilst pret šī teikuma ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
Teikumā ietvertais apgalvojums, ka KV atšķirības teritoriālā griezumā, kas izriet no faktiskās tirgus vērtības, objektīvi atspoguļo nekustamā īpašuma “labumu”, LDDK ieskatā  nav pamatots. Šobrīd kadastrālās vērtības ir balstītas tikai atsavināšanas tirgus vērtībās, kas ir objektīvas atsavināšanas darījumos. Savukārt lietojuma vērtību (kas ir piemērots pamats regulārajiem NĪN maksājumiem) ievērojami labāk raksturo īres/nomas tirgus  vērtība.

-

Informatīvais ziņojums. 2.nodaļa.
“Latvijas teritorijā zemes īpatsvara sadalījums īpašuma kopējā vērtībā svārstās no 5% lauku apvidos līdz pat 60% dārgākajās īpaši pieprasītākajās teritorijās, vidēji valstī no 10% līdz 20%.”

LDDK iebilst pret šī teikuma ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
Šeit ir minēta ļoti būtiska zemes un ēku KV kopsakarība. Lai tam būtu nozīme šajā dokumentā, teksts ir jāpapildina ar informāciju, par NĪN īpatsvara sadalījumu starp zemes un ēkas NĪN īpašuma kopējā NĪN, kāda tā veidojas tādēļ, ka ēkas apliek ar 0,2%, savukārt zemi apliek ar 1,5%. Ja zemes īpatsvars īpašuma kopējā vērtībā ir 5%, tad NĪN daļa par zemi ir 28%, savukārt, ja zemes īpatsvars īpašuma kopējā vērtībā ir 60%, tad NĪN daļa par zemi ir 92%, bet vidēji valstī tas ir no 45% līdz 65%.

-

Informatīvais ziņojums. 2.nodaļa.
“Ja mākslīgi tiktu izlīdzinātas vērtību atšķirības, tās neatspoguļotu objektīvu nekustamo īpašumu tirgus ainu un līdz ar to nebūtu objektīvas arī pašas kadastrālās vērtības.”

LDDK iebilst pret šī teikuma ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
Kā jau minēts, šobrīd kadastrālās vērtības ir balstītas tikai atsavināšanas tirgus vērtībās, un ignorē īres/nomas tirgu. Līdz ar to nevar apgalvot, ka tās ir objektīvas.
Strīdi par to, kas ir objektīvas kadastrālās vērtības, turpinās jau vairāk nekā 20 gadu, un katru reizi, skatot jebkuru atsevišķo īpašumu, viedokļi par to, cik konkrētā īpašuma kadastrālā vērtības ir objektīva, viedokļi dalās. No tā izriet, ka kadastrālo vērtību objektivitāte ir ļoti nosacīts jēdziens.
 LDDK līdz šim nav rosinājusi mākslīgi izlīdzināt kadastrālo vērtību atšķirības, bet apzinoties, ka Latvijā pielietotā NĪN sistēma ir izstrādāta pavisam citai kadastrālās vērtēšanas sistēmai, un apzinoties, ka nav nekāda pamata mājsaimniecībām, kuras neplāno savu mājokli pārdot, bet grib tajā turpināt dzīvot, likt maksāt regulāro nodokli ((NĪN), no KV, kas ir balstīta atsavināšanas tirgus vērtībā (tā ir piemērota Reģistrācijas nodevu aprēķinam, bet ne regulāri maksājamam NĪN), kā arī apzinoties, ka balstoties uz tik plašā diapazonā esošām KV, ar vienotas likmes palīdzību nevar izveidot ar iedzīvotāju ienākumiem samērīgu NĪN, vairākkārt ir piedāvājusi mazināt atsavināšanas tirgus vērtībās balstīto KV ietekmi uz regulāri maksājamo NĪN vai nu:
regulārā īpašuma nodokļa vajadzībām veidot lietojuma (īres/nomas) tirgū balstītas KV;
 vai arī veidot trīskomponenšu nodokļa modeli, kas būtu kompromiss starp vairākās Austrumeiropas valstīs pamatoti pielietoto normatīvo maksājumu un atsavināšanas tirgus vērtībās balstīto nodokli. Tas ļautu uzmodelēt NĪN, kas ir samērīgs ar iedzīvotāju ienākumiem un vienlaikus tas būtu atkarīgs arī no atsavināšanas tirgus vērtībās balstītajām KV.
Kā zināms, ir demokrātiskas valstis, kurās NĪN vajadzībām izmanto KV, kas ir balstītas desmit un vairāk gadu senās tirgus vērtībās, kas bija ievērojami mērenākas, nekā aktuālā tirgus situācija. Šādu modeli izmanto demokrātiskas valstis un šādai pieejai ir objektīvs pamats

-

Informatīvais ziņojums. 2.nodaļa.
“Šādas atšķirības nosaka nekustamo īpašumu tirgus, kas atspoguļo piederošā labuma vērtību no visiem aspektiem”

LDDK iebilst pret šī teikuma ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
Teikumā ir ietverts apgalvojums, ka atšķirības nosaka nekustamo īpašumu tirgus, kas atspoguļo piederošā labuma vērtību no visiem aspektiem. LDDK ieskatā šobrīd kadastrālās vērtības ir balstītas tikai atsavināšanas tirgus vērtībās, kas ir objektīvas atsavināšanas gadījumos. Savukārt lietojuma vērtību (kas ir piemērots pamats regulārajiem NĪN maksājumiem) ievērojami labāk raksturo īres/nomas tirgus  vērtība. Līdz ar to apgalvojums, ka bāzes vērtības atspoguļo piederošā labuma vērtību no visiem aspektiem, nav pamatots

-

Informatīvais ziņojums. 2.nodaļa.
“Savukārt individuālās apbūves zemes projektēto bāzes vērtību amplitūda atšķiras vairāk nekā 1500 reizes - zemākās bāzes vērtības pierobežā (piemēram, Zilupes novada Pasienas pagastā) ir 0,35 EUR/m2, bet ekskluzīvajā piejūras teritorijā (piemēram, Jūrmalā Majoros) – 550 EUR/m2.”

LDDK iebilst pret šī teikuma ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
Teikumā ir ietverts neskaidrs jēdziens “ekskluzīvā piejūras teritorija”. Kā zinām Latvijas jūras robeža ir 498 km un arī piejūras teritorijā vēl arvien dzīvo Latvijas iedzīvotāji, tostarp arī tādi, kuru mājokļi ne tuvu nav saistāmi ar jēdziens “ekskluzīvs”.

-

Informatīvais ziņojums. 2.nodaļa.
“Tomēr tā kā tika nolemts, ka jaunās kadastrālās vērtības tiks piemērotas, sākot ar 2025.gadu, tad šīs kadastrālās vērtības tiks noteiktas jau atbilstoši situācijai nekustamā īpašuma tirgū uz 2023. gada 1. jūliju.
Līdz ar to, veidojot nekustamā īpašuma nodokļa politiku pašreiz (kamēr nav zināmas nodokļa aprēķinam izmantojamās faktiskās kadastrālās vērtības), tas var radīt novirzes no plānotajiem mērķiem un aprēķinātajām ietekmēm, kuru korekcijai būtu atkal jāatgriežas pie nekustamā īpašuma nodokļa politikas izmaiņām.”

LDDK iebilst pret šo teikumu ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
Esošais likums “Par nekustamā īpašuma nodokli”  ir izstrādāts 1997.gadā, kad Latvijā bija pavisam cita kadastrālās vērtēšanas sistēma, pavisam citas kadastrālo vērtību (turpmāk arī  KV) proporcijas un pavisam cits KV samērs ar iedzīvotāju ienākumiem. Līdz ar to tieši ieilgusī turēšanās pie 1997.gadā izstrādātajām normām, kas bija paredzētas pavisam citai kadastrālās vērtēšanas sistēmai, ir pats nesaprātīgākais un situācijai neatbilstīgākais risinājums, kāds ir iespējams.
 Visās valstīs, kurās nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) ir sasaistīts ar regulāri aktualizētu KV, NĪN politika netiek mainīta katrā aktualizācijas reizē.
 Ir valstis, kurās NĪN ir sasaistīts ar vēsturiski (pat vairākas desmitgades sen) noteiktu KV, kas vairs absolūti nekorelē ar īpašumu tirgus vērtību mūsdienās un vairāk tiek vērtēts tā samērīgums ar mājsaimniecību ienākumiem.
 Ir valstis, kurās NĪN par mājokļiem nav bāzēts īpašumu KV, bet tiek  vērtēts tā samērīgums ar mājokļa un tam piekritīgās zemes platību.
 Saistībā ar NĪN politiku, nopietna diskusija starp institūcijām par to, kādām ir jābūt īpašumu KV, Latvijā norisinās jau no 2006.gada un līdz šim kopsaucējs par to, kas ir taisnīgas un samērīgas KV, nav panākts. Ņemot vērā, ka KV var tikt atvasinātas pēc ļoti dažādiem kritērijiem, kas var veidot ļoti atšķirīgus rezultātus, nav ne mazāko cerību, ka kopsaucējs tuvāko gadu laikā tiks sasniegts.
 Šobrīd NĪN izmantotā KV bāze, kas ir balstīta pēckrīzes perioda īpašumu tirgus vērtībās, ievērojami vairāk atšķiras no šībrīža tirgus vērtībām, nekā vērtības, kādas ir sagaidāmas 2024.gadā.
 Ņemot vērā, ka Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 69.panta trešā daļas būtība nav grozīta – arī turpmāk kadastrālo vērtību bāzi izstrādās atbilstoši situācijai nekustamā īpašuma tirgū, kāda tā bija divus ar pusi gadus pirms kadastrālo vērtību bāzes piemērošanas kadastrālo vērtību aprēķinam. No tā izriet, ka darbs pie Ministru kabineta noteikumu projekta “Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2022., 2023., 2024. un 2025. gadam” izstrādes nekādas būtiskus un iepriekš neparedzamus pārsteigumus neieviesīs.
Piemēram, ieskatoties Projekta 4.tabulā, var nodokļu politikas vajadzībām pietiekami precīzi prognozēt, kādas ir un kādas būs kadastrālās vērtības (KV) nākotnē. Katrā ziņā tās absolūtā vairumā gadījumu noteikti nebūs mazākas, nekā norādīts šajā tabulā un tai sekojošajos paskaidrojumos. Savukārt, gadījumā, ja tās ļoti būtiski mainīsies, tad būs iespējams izdarīt nepieciešamās korekcijas.
Ņemot vērā to, ka Latvijā šobrīd apbūves zemes un uz tās esošo būvju KV netiek noteiktas pēc ienesīguma metodes, bet atsavināšanas metodes, tām ir ļoti, ļoti plašs diapazons, kas pēc būtības izslēdz iespēju, balstoties tikai uz KV, noteikt ar attiecīgā reģiona iedzīvotāju ienākumiem samērīgu NĪN.
Ņemot vērā augšminēto, samērīgas nekustamā īpašuma nodokļa politikas izstrādei dati ir pilnīgi pietiekami. un, ja arī turpmāk tās tiks atvasinātas tikai no atsavināšanas vērtības (pilnībā ignorējot ienesīguma metodi), tad arī KV diference būtiski nemainīsies. Turpināsies pakāpenisks tirgus vērtību pieaugums ar iespējamām nelielām novirzēm, kas nekādā veidā nevar būt iemesls atlikt samērīgas nekustamā īpašuma nodokļa politikas izveidi. Tekstā ietvertā frāze “tas var radīt novirzes no plānotajiem mērķiem un aprēķinātajām ietekmēm, kuru korekcijai būtu atkal jāatgriežas pie nekustamā īpašuma nodokļa politikas izmaiņām” liecina, ka FM šajā gadījumā apzināti vai neapzināti jauc nekustamā īpašuma nodokļa politiku ar korekcijām, kādas var būt nepieciešamas, ja tirgū ir radušās iepriekš neparedzamas straujas izmaiņas.

-

Informatīvais ziņojums. 2.nodaļa.
“Papildus būtu jāuzsver vēl viens, ne mazāk svarīgs arguments, kas šobrīd kavē samērīgas nekustamā īpašuma nodokļa politikas izveidi”

LDDK iebilst pret šī teikuma ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 69.panta trešā daļas būtība nav grozīta – arī turpmāk kadastrālo vērtību bāzi izstrādās atbilstoši situācijai nekustamā īpašuma tirgū, kāda tā bija divus ar pusi gadus pirms kadastrālo vērtību bāzes piemērošanas kadastrālo vērtību aprēķinam. No tā izriet, ka darbs pie Ministru kabineta noteikumu projekta “Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2022., 2023., 2024. un 2025. gadam” izstrādes nekādas būtiskus un iepriekš neparedzamus pārsteigumus neieviesīs. Turpināsies pakāpenisks tirgus vērtību pieaugums ar iespējamām nelielām novirzēm, kas nekādā veidā nevar būt iemesls atlikt samērīgas nekustamā īpašuma nodokļa politikas izveidi. Pretējā gadījumā mēs būtu situācijā, ka ik pēc 4 gadiem būtu jāizstrādā jauna nekustamā īpašuma nodokļa politika.  

-

Informatīvais ziņojums. 2.nodaļa.
“Tas liecina, ka gan dzīvokļu, gan savrupmāju īpašnieki, gan lauksaimniecības zemju īpašnieki līdz šim ir veikuši salīdzinoši zemākus nodokļa maksājumus (īpaši zemi tie bijuši tieši jaunajiem dzīvokļu un savrupmāju projektiem), no samazināta objekta vērtības, kas būtiski atpaliek no faktiskās tirgus vērtības”

LDDK iebilst pret šī teikuma ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
 Nav skaidrs, kāds ir šāda apgalvojuma mērķis? Salīdzinoši zemākus pret ko? Pret pavisam citai kadastrālās vērtēšanas sistēmai paredzētā un esošajai kadastrālās vērtēšanas sistēmai neatbilstīgā normatīvajā aktā noteikto likmi, kura, tostarp, jau sākotnēji bija paredzēta zemāka (1% no KV)?
 Ja pie šeit minētā nosacījuma, ka īpašnieki līdz šim ir veikuši salīdzinoši zemākus nodokļa maksājumus,  Latvijā NĪN ieņēmumu īpatsvars gan pret IKP, gan no kopējiem nodokļu ieņēmumiem vairākkārt pārsniedz šos rādītājus pārējās Baltijas valstīs, un vienlaikus Latvija pēc kritērija IKP uz iedzīvotāju atpaliek no abām kaimiņvalstīm, tad tas tikai apliecina, ka Latvijā līdz šim īstenotā NĪN politika ir neadekvāta.

-

Informatīvais ziņojums. 1.nodaļa.
“8) Starptautiskajās rekomendācijās Latvijai tiek ieteikts samazināt nodokļus zema atalgojuma saņēmējiem, novirzot nodokļus uz citiem avotiem, jo īpaši kapitālu un īpašumu”

LDDK iebilst pret šī teikuma ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
Latvija ar visaugstāko NĪN ieņēmumu īpatsvars gan pret IKP, gan no kopējiem nodokļu ieņēmumiem Baltijas valstīs, ir vistuvāk šiem ieteikumiem, tomēr tas neskaidrā veidā nav veicinājis Latvijas IKP izaugsmi. Gluži pretēji - Latvijai ir ievērojami zemāks IKP uz iedzīvotāju, nekā pārējās Baltijas valstīs, kur ieņēmumi no NĪN ir vairākkārt zemāki. No tā izriet, ka šeit minētais nav labs arguments augsta NĪN  īpatsvara uzturēšanai.
Bet pati būtiskākā problēma ir tā, ka visu lielo NĪN masu Latvijā cenšas paņemt no dažu apdzīvoto vietu iedzīvotājiem un uzņēmumiem, kā rezultātā šajās apdzīvotajās vietās NĪN mājsaimniecībām ir neproporcionāli liels pret to ienākumiem

-

Informatīvais ziņojums. 1.nodaļa.
“7) Būtiski mainot nekustamā īpašuma nodokļa nozīmīgākos elementus (aktualizējot nodokļa bāzi, mainot nodokļa likmes u.c.), svarīgi ir nesamazināt un saglabāt stabilu nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu apmēru, jo pretējā gadījumā var veidoties nepieciešamība pēc citu nodokļu palielinājumu, lai nodrošinātu kopbudžeta ieņēmumus”

LDDK iebilst pret šī teikuma ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
Latvijai ir visaugstākais NĪN ieņēmumu īpatsvars gan pret IKP, gan pret kopējiem nodokļu ieņēmumiem Baltijas valstīs, un arī citi galvenie nodokļi ir augstāki nekā citās Baltijas valstīs. Tomēr tas neskaidrā veidā nav veicinājis Latvijas IKP izaugsmi. Gluži pretēji - Latvijai ir ievērojami zemāks IKP uz iedzīvotāju, nekā pārējās Baltijas valstīs, kur ieņēmumi no NĪN ir vairākkārt zemāki. No tā izriet, ka šeit minētais nav labs arguments augsta NĪN  īpatsvara uzturēšanai.

-

Informatīvais ziņojums. 1.nodaļa.
“6) Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumiem būtu jāpalielinās proporcionāli kopējam ekonomikas pieaugumam valstī, lai saglabātu pašvaldību finanšu iespējas, ņemot vērā arī mērķi mazināt darbaspēka nodokļu slogu.”

LDDK iebilst pret šī teikuma ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
LDDK ieskatā abstrakta pašvaldību finanšu iespēju saglabāšana nevar attaisnot tāda NĪN modeļa piemērošanu, kas apdraud mājsaimniecību iespējas turpināt dzīvot savos mājokļos;
 Ziņojumā ir nepieciešams ievietot tabulu ar pašvaldību ieņēmumu dinamiku vismaz par 10 gadiem;
 Latvijai ir visaugstākais NĪN ieņēmumu īpatsvars gan pret IKP, gan no kopējiem nodokļu ieņēmumiem Baltijas valstīs, tomēr tas neskaidrā veidā nav veicinājis Latvijas IKP izaugsmi. Gluži pretēji - Latvijai ir ievērojami zemāks IKP uz iedzīvotāju, nekā pārējās Baltijas valstīs, kur ieņēmumi no NĪN ir vairākkārt zemāki. No tā izriet, ka šeit minētais nav labs arguments augsta NĪN  īpatsvara uzturēšanai.
Papildus jānorāda, ka FM  tēze, ka NĪN būtu jāpalielinās proporcionāli kopējam ekonomikas pieaugumam valstī, kārtējo reizi liecina, ka NĪN jābūt proporcionālam arī mājsaimniecību ekonomiskajai situācijai.

-

Informatīvais ziņojums. 1.nodaļa.
“5) Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu ziņā (gan % no IKP, gan īpatsvarā no kopējiem nodokļu ieņēmumiem) OECD valstu starpā Latvija ieņem salīdzinoši stabilas vidējās pozīcijas”

LDDK iebilst pret šī teikuma ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
LDDK ieskatā situācija ir jāsalīdzina ar valstīm, kurām ir līdzīga vēsture, līdzīgs IKP uz iedzīvotāju, līdzīgs atalgojuma līmenis, bet vissvarīgākais ir salīdzināt Latviju ar abām pārējām Baltijas valstīm. Savukārt attiecībā uz Latvijas pozīcijām OECD valstu starpā, būtiskākais ir ietvert informāciju par NĪN diapazonu par līdzīga lieluma un līdzīgas kvalitātes mājokli, kā arī zemākā un augstākā NĪN maksājuma par tipisku mājokli attiecību pret vidējo atalgojumu valstī.

-

Informatīvais ziņojums. 1.nodaļa.
“4) Pašvaldības jau pašreiz dod lielu ieguldījumu kopējo sociālo problēmu un mājokļu problēmu risināšanā – gan izmantojot nekustamā īpašuma nodokļa instrumentus (nodokļu likmes, atlaides), gan arī dažādu sociālo pabalstu veidā”

LDDK iebilst pret šī teikuma ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
Tas, ka pašvaldība sniedz atbalstu trūcīgām mājsaimniecībām un augsta sociālā riska sociālajām grupām, nevar būt par pamatu saglabāt nesamērīgu NĪN pārējiem iedzīvotājiem;
Ja šāda informācija tomēr tiek ievietota, tad tajā ir jābūt ietvertai arī informācijai, cik procentus mājsaimniecību tas aptver. 

-

Informatīvais ziņojums. 1.nodaļa.
“3) Pašvaldību rīcībā jau pašreiz ir dažādi instrumenti, lai īstenotu individuālu nekustamā īpašuma nodokļa politiku atbilstoši iedzīvotāju iespējām un pašvaldību vajadzībām (piem., nosakot samazinātu nodokļa likmi, piemērojot nodokļa atvieglojumus līdz pat 90% apmērā no nodokļa maksāšanas).”

LDDK iebilst pret šī teikuma ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
 NĪN ir jābūt samērīgam ar mājsaimniecību vidējiem ienākumiem attiecīgajā administratīvajā teritorijā, savukārt nodokļa atvieglojumi pamatā būtu jāpiemēro īpaši aizsargājamām sociālajām grupām. Tas, ka atsevišķām pašvaldībām, lai neapdraudētu iedzīvotāju iespējas turpināt dzīvot savos mājokļos, ir jāpiemēro nodokļa atvieglojumus 50; 70 un pat 90% apmērā visiem nodokļa maksātājiem, liecina ka NĪN modelis neatbilst mājsaimniecību vidējo ienākumu struktūrai.
 noteikt samazinātu nodokļa likmi pašvaldībām traucē tas, ka, kotējot pašvaldību ienākumus no NĪN par apbūves zemi, vērtē no pilnās likmes – 1,5%.
 Tā kā rezultātu var sasniegt gan ar NĪN likmes samazinājumu, gan atvieglojumu, tad pašvaldību politiķi izvēlas sev izdevīgāko risinājumu - NĪN atvieglojumu, kas uzskatāmāk demonstrē iedzīvotājiem pie varas esošās koalīcijas rūpes par nodokļu maksātājiem.

-

Informatīvais ziņojums. 1.nodaļa.
“2) Plānotais straujais kadastrālo vērtību pieaugums, nemainot nekustamā īpašuma nodokļa parametrus, var radīt nekustamā īpašuma nodokļa sloga pieaugumu.”

LDDK iebilst pret šī teikuma ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums: kadastrālo vērtību pieaugums, nemainot nekustamā īpašuma nodokļa parametrus, nevis var radīt , bet neizbēgami radīs NĪN sloga pieaugumu.

-

Informatīvais ziņojums. 1.nodaļa.
“joprojām ir augsts zema atalgojuma saņēmējiem salīdzinājumā ar ES vidējo rādītāju”

LDDK iebilst pret šī teikuma ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums: Darbaspēka nodokļu slogs kopumā joprojām ir augsts ne tikai zema atalgojuma saņēmējiem, bet jo īpaši - vidēja atalgojuma saņēmējiem.

-

Informatīvais ziņojums. 1.nodaļa.
“Tikai atsevišķas valstis (piemēram, Čehija, Polija, Rumānija)”

LDDK iebilst pret vārda “Tikai” ietveršanu šajā teikumā Pamatojums: Tekstā minētas trīs bijušās PSRS satelītvalstis. Ņemot vērā, ka šajās valstīs pēc PSRS bloka sabrukuma un nekustamā īpašuma tirgus atvēršanas vietējo iedzīvotāju ienākumu attiecība pret nekustamo īpašumu vērtību bija relatīvi zema, tad šāds modelis novērsa NĪN nesamērības, kādas varētu rasties gadījumā, ja NĪN tiktu atvasināts no īpašumu tirgus vērtības. Arī pārējās tās saucamās bijušā Austrumu bloka valstis ir izvēlējušās iedzīvotājus saudzējošu NĪN politiku (piemēram, Bulgārijā NĪN ir 0,01% līdz 0,45%, (3,3 līdz 15 reizes mazāks, nekā LV. Turklāt, par nekustamo īpašumu, ko izmanto kā dzīvesvietu, piemēro nodokļa atlaidi 50% apmērā), Slovākijā zemes nodoklis ir 0,25% %, (6 reizes mazāks, nekā LV), savukārt dzīvokļiem piemēro normatīvo nodokli 0,033 par m2).

-

Informatīvais ziņojums. 1.nodaļa.
“Savukārt, Igaunija un Lietuva ir izvēlējusies kopbudžeta ieņēmumos uz nekustamā īpašuma nodokli paļauties mazā apmērā (vienlaikus Lietuva pēdējos gados to pakāpeniski paaugstina)”

LDDK iebilst pret šī teikuma ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
Ņemot vērā, ka iepriekšējā rindkopā ir norādīts nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu īpatsvars Latvijā, tad uzskatāmībai un skaidrībai ir nepieciešams arī šeit norādīt šos lielumus vismaz abās tuvākajās kaimiņvalstīs.

-

Informatīvais ziņojums. 1.nodaļa.
3.tabula Rādītāju salīdzinājums izvēlētajās valstīs, 2019.gadā.

LDDK iebilst pret šīs tabulas ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
LDDK ieskatā tabula nesniedz skaidru priekšstatu par nodokļa bāzi un par nodokļa izvērsumu.
LDDK ieskatā tabula ir jāpapildina ar šādām ailēm:
aili, kurā ir attēlota bāzes veidošanas pamats (no kā tiek atvasināta KV – no atsavināšanas vērtības vai no ienesīguma (īres/nomas vērtības) un pielietotās bāzes fiksēšanas gads;
aili, kurā ir attēlots NĪN samērs pret ienākumiem zonās ar augstāko un zemāko KV;
NĪN apjoma izvērsums starp mājokļiem ar identisku platību un identisku piekritīgās zemes platību. Ja nav informācijas par nodokļa bāzes veidošanos, tad šāda tabula faktiski rada maldīgu priekšstatu par NĪN sistēmu konkrētajā valstī.
LDDK ieskatā tabula ir jāpapildina ar NĪN sistēmu Polijā, Čehijā un Slovākijā, kas ir valstis ar līdzīgu vēsturi, bet citu NĪN modeļa izvēli.

-

Informatīvais ziņojums. 1.nodaļa.
“Taču analizējot un vērtējot nodokļu ieņēmumu struktūru un sadalījumu Eiropas valstīs un Latvijā, vērā ir jāņem dažādi nodokļu ieņēmumus veidojošie faktori. Salīdzināšanai ir izvēlētas valstis, kurām ir salīdzinoši līdzīgi rādītāji gan nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumiem no IKP un no kopējiem nodokļu ieņēmumiem valstī, gan arī, kurām ir salīdzinoši līdzvērtīga nekustamā īpašuma nodokļa struktūra kā Latvijai, t.i., Spānija, Dānija, Zviedrija, Lietuva un Igaunija.”

LDDK iebilst pret šīs tabulas ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums: Ņemot vērā, ka tieši esošā NĪN sistēma un struktūra ir radījusi nepieciešamību veikt NĪN reformu, nav pamata Latvijas situāciju salīdzināt ar valstīm, kurām ir salīdzinoši līdzvērtīga nekustamā īpašuma nodokļa struktūra kā tā ir Latvijā pie esošās NĪN sistēmas un struktūras, bet gan ar valstīm, kurām ir salīdzinoši līdzīga vēsturiskā situācija, īpašumu vērtību izvērsums (diference) un attiecība pret iedzīvotāju vidējiem ienākumiem, kā arī līdzīgs iekšzemes kopprodukta līmenis uz iedzīvotāju. Protams, Spānija, Dānija un Zviedrija tabulā var palikt, tomēr galvenajam salīdzinājumam ir jābūt ar valstīm, ar kurām esam līdzīgā vēsturiskajā situācijā. Tad, kad Latvija būs sasniegusi Dānijas un Zviedrijas labklājības un sociālās drošības līmeni, tad, protams, salīdzinājums ar šo valstu sistēmām noderēs. Papildus jānorāda, ka tajā pašā Zviedrijā īpašuma vērtīgums nav panaceja. Kā izrādās, tur, neraugoties uz ievērojami augstāku mājsaimniecību ienākumu līmeni, attiecībā uz mājokļiem tiek izmantoti NĪN “griesti”.

-

Informatīvais ziņojums. 1.nodaļa.
“Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas datubāzē (OECD.Stat[1]) norādīto informāciju iekasētā nekustamā īpašuma nodokļa apjoms Latvijā 2019.gadā bija 2,4% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem (pēc OECD metodoloģijas) un 0,7% no IKP. Nekustamā īpašuma nodokļa īpatsvars no kopējiem nodokļu ieņēmumiem uz kopējā OECD valstu fona, Latviju ierindo tikai 20.vietā no 37 valstīm”

LDDK iebilst pret šīs rindkopas ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums: Salīdzinājumam ievērojami labāk būtu izmantot valstis, ar kurām Latvijai ir kopīga vēsture un salīdzināmi IKP rādītāji. Arī šeit ir jānorāda, ka lielākā problēma ir ļoti plašais NĪN apmēra izvērsums (diference starp zemāko un augstāko NĪN apjomu par līdzīgas platības mājokli ar līdzīga lieluma piekritīgo zemi.

[1] Revenue Statistics - OECD countries: Comparative tables

-

Informatīvais ziņojums. 1.nodaļa.
“Jānorāda, ka 2020.gadā kopējie nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi Latvijā bija 222 162 992 euro, kas ir 2,3 % no kopējiem nodokļu ieņēmumiem[1] valstī. Nekustamā īpašuma nodoklis ir būtisks Latvijas pašvaldību ieņēmumu avots, 2020.gadā nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi pašvaldību kopējos ieņēmumos veidoja vidēji 7,5%.
Taču ļoti bieži publiskajos izteikumos nākas dzirdēt, ka Latvijā ir pārāk liels nekustamā īpašuma nodokļa slogs salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm”

LDDK iebilst pret šo rindkopu ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
Latvijas NĪN lielākā problēma nav NĪN īpatsvars kopējos nodokļu ieņēmumos, lai gan, salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, tas ir augsts. Latvijas lielākā problēma ir NĪN nesabalansētība ar iedzīvotāju ienākumiem dažādās administratīvajās teritorijās. Pavisam citai kadastrālās vērtēšanas sistēmai izstrādāta likuma pielietošana un centieni balstīt NĪN tikai un vienīgi atsavināšanas tirgus vērtībās, ir radījuši situāciju, ka NĪN ir ar nesamērīgi plašu diapazonu, kā rezultātā daļā apdzīvotu vietu NĪN par mājokli ir tik neliels, ka robežojas ar administrēšanas izmaksām, savukārt citās tas ir simtiem reižu augtāks un pakļauj nodokļa maksātājus mājokļa zaudēšanas riskam. 

[1] Ieskaitot iemaksas 2.pensiju līmenī un solidaritātes nodokļa daļu, kas tiek ieskaitīta 3.pensiju līmenī

-

Informatīvais ziņojums. 1.nodaļa.
“No 2.attēlā norādītā varam secināt arī, ka laika periodā no 2011. līdz 2020.gadam nekustamā īpašuma nodokļa pieaugums ir aptuveni 41,7%, kas norāda uz to, ka šajā laika periodā iedzīvotāju ienākumi ir auguši straujāk nekā nekustamā īpašuma nodoklis”

LDDK ieskatā arī šis FM apsvērums absolūti nepārprotami liecina par to, ka NĪN ir jābūt samērīgam tieši ar iedzīvotāju ienākumiem. Nedrīkst būt tā, ka valsts līmenī NĪN iekasēšanas pamatošanai autori salīdzina ar iedzīvotāju ienākumiem, savukārt tad, kad ir jāveido ar iedzīvotāju ienākumiem samērīgs NĪN katrā pašvaldībā un katrā kadastrālo vērtību zonā, tad konkrētās teritorijas iedzīvotāju vidējiem ienākumiem vairs nav nozīmes.

-

Informatīvais ziņojums. 1.nodaļa.
“Savukārt laika periodā no 2011. līdz 2017.gadam nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu īpatsvars no kopējiem nodokļu ieņēmumiem valstī vidēji veidoja 2,7%, bet 2018.gadā tas samazinājās vidēji līdz 2,4%. Pēdējos trīs gadus nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi ir zem 2017.gada ieņēmumu līmeņa un ir zemākie pēdējo 10 gadu laikā.”

LDDK iebilst pret šī teikuma ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums: Tas, ka nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu īpatsvars no kopējiem nodokļu ieņēmumiem valstī vidēji veidoja 2,7%, nesniedz priekštatu par šī nodokļa īpatsvaru un lielumu administratīvajā teritorijās ar dažādām vidējām kadastrālajām vērtībām. Rindkopa ir jāpapildina ar nodokļa īpatsvaru un lielumu administratīvajā teritorijās ar dažādām vidējām kadastrālajām vērtībām.

-

Informatīvais ziņojums. 1.nodaļa.
“tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējā bruto darba samaksa (skat. 1.attēlu) ir pieaugusi par 73,2% jeb 483 euro (no 660 euro mēnesī 2011.gadā līdz 1 143 euro mēnesī 2020.gadā). Neskatoties uz Covid-19 radīto krīzi, mēneša vidējais bruto darba samaksas pieaugums 2020.gadā pret 2019.gadu bija 6,2%, kas ir tikai nedaudz lēnāks nekā 2019.gadā pret 2018.gadu, kad darba samaksa pieauga par 7,2%”

LDDK ieskatā šis FM apsvērums absolūti nepārprotami liecina par to, ka NĪN ir jābūt samērīgam tieši ar iedzīvotāju ienākumiem. Papildus jānorāda, ka Lietuvā un Igaunijā vidējais atalgojums ir ievērojami augstākā līmenī, nekā Latvijā, tajā pašā laikā NĪN par mājokļiem ir ievērojami zemāki.

-

Informatīvais zinojums. 1.nodaļa.
“Līdz ar to, raugoties no ekonomisko procesu puses, arī valstī noteikto nodokļu ieņēmumu apmēriem būtu jāpieaug proporcionāli kopējai ekonomikas izaugsmei”

LDDK pilnībā piekrīt, ka nodokļu ieņēmumu apmēriem būtu jāpieaug proporcionāli kopējai ekonomikas izaugsmei. Šis FM apsvērums liecina par to, ka NĪN ir jābūt samērīgam tieši ar iedzīvotāju ienākumiem. Papildus jānorāda, ka Lietuvā un Igaunijā ekonomiskie procesi ir ievērojami augstākā līmenī, nekā Latvijā, tajā pašā laikā NĪN par mājokļiem ir ievērojami zemāks. Rezultātā starp Latviju un pārējām Baltijas valstīm ir NĪN jomā izveidojusies milzīga plaisa.

-

Informatīvais ziņojums. 1.nodaļa.
“valsts uzdevums ir primāri aizsargāt sociāli jūtīgāko sabiedrības daļu – invalīdus, pensionārus, mazturīgos u.tml., kas iespēju robežās, jau tiek īstenots likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, pašvaldību saistošajos noteikumos, kā arī izmantojot ne tikai nodokļu politiku, bet arī citus sociāla rakstura līdzekļus”

LDDK iebilst pret šī teikuma ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
LDDK pilnībā piekrīt, ka primāri valsts uzdevums ir aizsargāt sociāli jūtīgāko sabiedrības daļu, tomēr tas neatbrīvo valsti no sekundārā uzdevuma - noteikt samērīgus nodokļus visām sociālajām grupām un ar nesamērīgiem nodokļiem nepakļaut nabadzības riskam arvien jaunas sociālās grupas.

-

Informatīvais ziņojums. 1.nodaļa.
“Valsts ir atbildīga par samērīgu nodokļu slogu valstī kopumā, taču tā nevar nodrošināt, ka attiecīgais nodokļa slogs ir atbilstošs katras konkrētās personas maksātspējai, ja tās ienākumi ir nelieli, savukārt nekustamais īpašums – vērtīgs”

LDDK iebilst pret šī teikuma ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
Ņemot vērā ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā noteikto, ka  katram cilvēkam ir tiesības uz (..) mājokli, valsts, kurai ir saistoša šī deklarācija, ir atbildīga par samērīgu nodokļu slogu ne tikai valstī kopumā, bet tai ir jānodrošina, ka attiecīgais nodokļa slogs par mājokli ir atbilstošs katras konkrētās mājsaimniecības maksātspējai, it īpaši, ja tās ienākumi ir nelieli.
Attiecībā uz norādi, ka valstij šādu saistību nav gadījumā, ja personas ienākumi ir nelieli, savukārt nekustamais īpašums – vērtīgs, jāpaskaidro, ka Latvijā piemērotās NĪN sistēmai ir vairākas īpatnības, kā rezultātā NĪN var būt ļoti augsts arī par relatīvi pieticīgu mājokli:
 Latvijā kadastrālā vērtēšana nebalstās lietojuma vērtībā (ienesīguma metode - īres/nomas maksa), bet iespējamās atsavināšanas vērtībā, ko nevajadzētu attiecināt uz gadījumiem, kad persona neplāno atsavināt īpašumu;
Latvijā ir ļoti augsta NĪN likme par  mājoklim piekritīgo zemi (7,5 reizes augstāka, nekā par ēku), kā rezultātā individuālās apbūves zonās KV mainās neatkarīgi no mājokļa īpašnieka rīcības, kas kombinācijā ar augsto likmi zonās ar augstu zemes KV, veido ļoti augstu NĪN.
LDDK ieskatā NĪN nevajadzētu būt instrumentam, kas spiež mājsaimniecības atsavināt mājokli, vai veicina tā atņemšanu, veicot piespiedu izpildi.

-

Informatīvais ziņojums. 1.nodaļa.
“par vērtīgāku nekustamo īpašumu būtu maksājams lielāks nekustamā īpašuma nodoklis”

LDDK iebilst pret šī teikuma ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
LDDK piekrīt tēzei, ka par vērtīgāku nekustamo īpašumu būtu maksājams lielāks NĪN, tomēr par līdzīga lieluma un līdzīgas kvalitātes nekustamo īpašumu NĪN nedrīkst  atšķirties desmitiem un pat simtiem reižu. NĪN vislielākajā mērā ir jākorelē ar mājsaimniecību vidējiem ienākumiem attiecīgajā teritorijā.
Par vērtīgumu jānorāda jau iepriekš minētais – ir dažādas vērtēšanas sistēmas, un ir dažādi veidi, kā demokrātiskās valstīs iegūtās vērtības tiek izmantotas NĪN vajadzībām. Turklāt, ir arī valstis, kurās kadastrālās vērtības komponente vispār netiek izmantota NĪN aprēķinam.

-

Informatīvais ziņojums. 1.nodaļa.
“Iespējamais nodokļa sloga mazināšanas risinājums nedrīkst samazināt pašvaldību ieņēmumus, tam ir jābūt iespējami sabalansētam, bet tai pat laikā saudzīgam pret sociāli mazaizsargātām iedzīvotāju grupām, tam ir jābūt atkarīgam no nekustamā īpašuma vērtības (par vērtīgāku nekustamo īpašumu būtu maksājams lielāks nekustamā īpašuma nodoklis”

LDDK iebilst pret šī teikuma ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
LDDK pilnībā piekrīt FM atziņai, ka NĪN ir jābūt iespējami sabalansētam, kā arī īpaši saudzīgam pret sociāli mazaizsargātām iedzīvotāju grupām. Ņemot vērā, ka Ziņojumā frāze “tam ir jābūt iespējami sabalansētam” ir ietverta bez sasaistes - ar ko tam ir jābūt sabalansētam, LDDK atkārtoti izsaka viedokli, ka tam ir jābūt iespējami sabalansētam horizontāli (par līdzīgu īpašumu ir jābūt iespējami līdzīgam NĪN apmēram), bet pats būtiskākais – tam ir jābūt sabalansētam ar iedzīvotāju vidējiem ienākumiem attiecīgajā apdzīvotajā vietā.

-

Informatīvais ziņojums. 1.nodaļa.
“Nodokļa slogam ir jābūt samērīgam ar īpašuma vērtību un lielākās nodokļa maksātāju daļas maksātspēju, bet vienlaicīgi ir jānodrošina pašvaldība ar ieņēmumiem, lai nodokļa izmaiņas neapdraudētu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem.”

LDDK iebilst pret šī teikuma ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
1.Ņemot vērā, ka:
Liela daļa demokrātisko valstu, lai nodrošinātu  NĪN samērīgumu, NĪN vajadzībām izmanto uz lietojuma vērtības (ienesīguma metode) balstītu KV, kas pamatā ir daudz stabilāks un ar īpašuma lietošanu konkrētajā laikā un konkrētajā vietā;
daļa demokrātisko valstu, lai nodrošinātu  NĪN samērīgumu, nosaka NĪN kā normatīvo maksājumu;
 daļa demokrātisko valstu, lai nodrošinātu nodokļu stabilitāti un prognozējamību, NĪN vajadzībām izmanto vēsturiski noteiktu īpašumu KV (piemēram, Austrijā NĪN balstās uz 1973.gadā fiksētām īpašumu vērtībām);
katram īpašumam, tostarp arī mājokļiem vērtību var noteikt pēc vairākiem parametriem (lietojuma, iespējamā ienesīguma  (īres/nomas), atsavināšanas),
absolūtā vairākumā gadījumu mājokļa iegāde mājsaimniecībām ir ilgtermiņa risinājums (nereti mājokļus izmanto vairākās paaudzēs), kura laikā mājokļiem piekritīgās zemes kadastrālā vērtība var mainīties un mainās neatkarīgi no īpašnieku gribas un rīcības (vērtēšanas sistēmu maiņa, pirkšanas / pārdošanas darījumi kadastra zonā un tamlīdzīgi),
kā arī ņemot vērā ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā (Latvijas Republika pievienojās 1990.gada 22.maijā) noteikto, ka  katram cilvēkam ir tiesības uz (..) mājokli (25. pants), nav pamata regulāro nodokli par īpašumu, ko mājsaimniecība lieto kā mājokli un neplāno pārdot, noteikt saskaņā ar KV, kas ir atvasināta no viena kritērija – iespējamās atsavināšanas vērtības. NĪN slogam ir jābūt samērīgam ne tikai ar lielākās nodokļa maksātāju daļas maksātspēju, bet ar katras mājsaimniecības maksātspēju. Būtiskākie lielumi ar ko ir jāsaista NĪN, ir mājsaimniecību maksātspēja un mājokļa platības aptuvena atbilstība mājsaimniecības lielumam, kā arī īpaši sociālie apstākļi.
2.Ņemot vērā šajā dokumentā minēto, ka NĪN mērķis ir nodrošināt pašvaldībām līdzekļus noteiktu funkciju veikšanai (īpašumus vienojošās infrastruktūras uzturēšanai u.c.), kam ir tieša korelācija ar zemes vienības platību, bet nav tiešas korelācijas ar pēc vienas no metodēm noteiktai viena kvadrātmetra  KV, nav skaidrs, kāpēc FM nemitīgi uzstāj uz NĪN, kas balstīts pēc viena kritērija (atsavināšanas tirgus) noteiktas KV, tajā pašā FM neuzstāj vērtīguma principa attiecināšanu, piemēram, uz transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli (TEN)? Kā zināms, transportlīdzekli, atbilstīgi tā vērtībai, izvēlas pats īpašnieks, savukārt KV mājoklim piekritīgajai zemei mainās neatkarīgi no mājokļa īpašnieka rīcības. Turklāt, transportlīdzekļa cena  ievērojami labāk atspoguļo īpašnieka aktuālo materiālo situāciju. Tomēr Latvijā TEN netiek atvasināts no transportlīdzekļa vērtības, bet no citiem objektīviem parametriem (masa, motora darba tilpums, jauda, ekoloģiskā pēda u.c.), kā rezultātā par tūkstoš euro vērtu auto TEN var būt tāds pats, kā, piemēram, par  simts tūkstošu euro vērtu auto.
3.Tas, ka pašvaldībai ir nepieciešami līdzekļi, lai sniegtu atbalstu vienai mājsaimniecībai, nedrīkst būt par pamatu pakļaut citas mājsaimniecības mājokļa zaudēšanas riskam. Papildus jānorāda, ka mājokļa zaudēšana var būt par pamatu tam, ka pašvaldībai var nākties nodrošināt mājsaimniecību ar sociālo dzīvokli, kas ne tikai izrautu  mājsaimniecību no tās sociālās vides, bet var pakļaut to augstam sociālās atstumtības riskam (kas sevišķi postoši ir gadījumos, ja mājsaimniecībā ir bērni), turklāt, pašvaldībai tas var izmaksāt krietni dārgāk, nekā potenciālie ieguvumi no nesamērīga NĪN.

-

Informatīvais ziņojums. 1.nodaļa.
“Ņemot vērā minēto, arī turpmāk būtu ieteicams risināt individuālās situācijas pašvaldību līmenī, jo valsts mērogā ir konstatētas ievērojamas atšķirības kadastrālajās vērtībās, pašvaldību politikā un līdz ar to arī nodokļa maksājumu apjomos. Taču valsts mērogā būtu jāveido tāda nekustamā īpašuma nodokļa politika, kas nemazinātu pašvaldību ieņēmumus, t.sk. ņemot vērā, valdības noteikto mērķi mazināt darbaspēka nodokļu slogu, īpaši strādājošiem ar zemāku atalgojumu.”

LDDK iebilst pret šī teikuma ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
Ņemot vērā, ka valsts mērogā ir konstatētas ļoti ievērojamas apbūves zemes kadastrālo vērtību (KV) atšķirības (tās var atšķirties desmitiem un pat simtiem reižu), kā rezultātā visām attiecīgajā teritorijā dzīvojošajām mājsaimniecībām NĪN var būt nesamērīgi augsts,, kā arī ņemot vērā to, ka Latvijā  NĪN attiecībā pret mājsaimniecību vidējiem ienākumiem starp reģioniem ir izveidojusies milzīga plaisa, šīs nav individuālas pašvaldību līmenī risināmas situācijas. Valsts līmenī nedrīkst būt tā, ka nodokļa maksājums par identisku mājokli ar identisku tam piekritīgo zemi atšķiras desmitiem un pat simtiem reižu, ja vidējo ienākumu atšķirības  reģionos sasniedz 1,7 reizes. Turklāt, publiskā sektora algoto darbinieku atalgojums parasti ir vienāds gan teritorijās ar augstu KV, gan teritoriās ar zemu KV. Katrā ziņā ne publiskā, ne privātā sektora darbinieku vidējais atalgojuma amplitūda reģionos pat ne tuvu nekorelē ar KV amplitūdu, kā rezultātā šobrīd veidojas ar iedzīvotāju vidējiem ienākumiem nesamērīgs NĪN.
NĪN ierēķināšana ieņēmumu prognozē, rada finanšu resursu pārvirzīšanu no pašvaldībām ar ļoti augstiem mājsaimniecību NĪN makājumiem par mājokli  uz pašvaldībām ar zemiem mājsaimniecību NĪN makājumiem par mājokli.
Valsts līmenī ir jānodrošina, ka nodokļa maksājums par identisku mājokli ar identisku tam piekritīgo zemi korelē ar iedzīvotāju vidējiem ienākumiem konkrētajā teritorijā. Savukārt pašvaldību līmenī ir jārisina patiesi individuālas situācijas – jāsniedz atbalsts mājsaimniecībām, kurām kaut kādu sociālu iemeslu dēļ ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli ir ievērojami zemāki, nekā vidēji reģionā, vai arī ir citi sociāla rakstura iemesli.

-

Informatīvais ziņojums. 1.nodaļa.
“Pēdējos gados daudzas pašvaldības nosaka nekustamā īpašuma atvieglojumus tieši ar mērķi palielināt deklarēto iedzīvotāju skaitu un saņemt lielākus iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumus, kā arī paredz paaugstinātu nodokļa likmi nekustamo īpašumu īpašniekiem, kas nav deklarēti administratīvajā teritorijā”

LDDK iebilst pret šī teikuma ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums: Secinājums ir nepietiekams, jo FM nenorāda galveno iemeslu, un proti – šāds modelis pastāv tikai tādēļ, ka ir ļoti lielas atšķirības starp NĪN maksājumiem dažādās administratīvajās teritorijās.

-

Informatīvais ziņojums. 1.nodaļa.
“Pēc pašvaldību oficiālajos pārskatos sniegtās informācijas par nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu izpildi 2019.gadā secināms, ka kopējie kārtējā gada faktiski saņemtie nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi kopā ar iepriekšējā gada parāda maksājumiem pārsniedz pašvaldību finanšu izlīdzināšanas vajadzībām aprēķināto nekustamā īpašuma nodokļa prognozi visās pašvaldībās, izņemot Jūrmalas pilsētu, kurai nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu neizpilde kopā ar iepriekšējā gada parāda maksājumiem ir 4,9% apmērā, savukārt bez parāda maksājumiem neizpilde ir 14,7% apmērā”

LDDK iebilst pret šī teikuma ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums: Secinājums ir nepietiekams, jo patiesībā no šiem datiem ir secināms ievērojami vairāk:
Pašvaldībās, kurās pārsniegums ir augstāks par 25% pašvaldības vai nu ir izmantojušas NĪN politikas instrumentus NĪN sloga paaugstināšanai;
Ievērojamās atšķirības budžeta izpildē atkarībā no parāda maksājumiem, liecina, ka NĪN slogs ir bijis par lielu, un ir ļoti ticams, ka NĪN parāds ir samaksāts no ārpuskārtas ieņēmumiem (aizņēmumi, īpašuma atsavināšana, piespiedu izpilde u.c.).

-

Informatīvais ziņojums. 1.nodaļa.
“Līdz ar to, iekļaujot pašvaldību finanšu izlīdzināšanā par 20% mazākus nekustamā īpašuma nodokļa prognozētos ieņēmumus, pašvaldībām tiek dota iespēja īstenot arī savu nekustamā īpašuma nodokļa politiku.”

LDDK iebilst pret šī teikuma ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums: Kā norādīts šajā Ziņojumā, Latvijā dzīvojamās apbūves zemes dažādās administratīvajās teritorijās KV var atšķirties simtiem reižu, kā rezultātā mājsaimniecībām par identisku mājokli un tam piekritīgo zemi arī NIN var atšķirties desmitiem un simtiem reižu. Savukārt mājsaimniecību rīcībā esošo vidējo ienākumu reģionālās atšķirības ir ievērojami mazākas atšķiras 1,7 reizes (2020.gadā Latgalē – 445; Rīga – 750 euro uz vienu mājsaimniecības locekli). Šādos apstākļos, piešķirot visām pašvaldībām vienādu iekasējamības koeficientu 0,8, pašvaldībās ar augstu vidējo KV, ar atlikušajiem 20% nav iespējams izbalansēt NĪN tā, lai tas būtu samērīgs ar vidējiem mājsaimniecību ienākumiem. Lai pašvaldībām dotu reālu iespēju īstenot savu nekustamā īpašuma nodokļa politiku, iekasējamības koeficientam ir jāatspoguļo vidējo ienākumu un vidējā NĪN korelāciju par mājokli, tas ir, ja vienā pašvaldībā vidējo ienākumi, piemēram, 1,7 reizes pārsniedz vidējos ienākumus citā pašvaldībā, tad , iekasējamības koeficients par mājokļiem ir jāveido tā, lai vidējais maksājums par mājokli nebūtu augstāks par divkāršu vidējo ienākumu pārsnieguma koeficientu (šajā gadījumā – 3,4).

-

Informatīvais ziņojums. 1.nodaļa.
“Tādējādi minētais liecina par to, ka pašvaldību finansiālais ieguldījums un atbalsts sociālo problēmu, t.sk. mājokļa problēmu risināšanā, ir būtisks.”

LDDK iebilst pret šīs rindkopas ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums:
1. Šī informācija neattiecas uz Ziņojuma tēmu. Turklāt, informācija tiek pasniegta tā, it kā pašvaldības līdzekļi rastos no nekurienes. Tā ir nauda, kas ar nodokļu palīdzību tiek atņemta vienām mājsaimniecībām, lai piešķirtu citām. Ja tiek atņemts samērīgi ar ienākumiem (kā tas notiek iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanas procesā), tad šāda veida pārdale ir saprotama, bet, ja nodoklis nav proporcionāls donormājsaimniecības ienākumiem un ir tik liels, ka donormājsaimniecība ir spiesta apsvērt mājokļa atsavināšanu vai
tiek pakļauta mājokļa zaudēšanas riskam, tad tas nav samērīgs risinājums. Šāda veida pārdalei attaisnojams risinājums ir IIN, kas korelē ar mājsaimniecības ienākumiem.
2.Ziņojumā daudz svarīgāk ir ietvert uz Ziņojuma tēmu tieši attiecināmu informāciju, cik daudz piedziņas lietu saistībā ar NĪN parādiem par mājokļiem ik gadus tiek nodotas piespiedu izpildei, cik no tām beidzas ar mājokļa atsavināšanu, kā arī cik daudz mājsaimniecību ir spiestas pārdot mājokli, lai izvairītos no piespiedu izpildes.

-

Informatīvais ziņojums. 1.nodaļa.
“Pēc Finanšu ministrijas rīcībā esošās informācijas, sākot ar 2016.gadu, pašvaldību kopējie faktiskie izdevumi sociālajiem pabalstiem nepārtraukti pieaug un 2020.gadā jau pārsniedz 110 milj. euro apmēru, no kuriem 5,2 milj. euro tiek izmantoti garantētā minimālā ienākuma pabalstiem, 5,3 milj. euro – bezdarbnieka stipendijām, 13,3 milj. euro tiek izmantoti tieši dzīvokļu pabalstiem, bet lielākā daļa – 88,7 milj. euro tiek izmantota dažādiem citiem sociālajiem pabalstiem.”

LDDK iebilst pret šīs rindkopas ietveršanu Ziņojumā FM piedāvātajā redakcijā. Pamatojums: Informācija par pašvaldību kopējiem izdevumiem sociālajiem pabalstiem nav saistīta ar Ziņojuma tēmu.
Ziņojumā daudz svarīgāk ir ietvert uz Ziņojuma tēmu tieši attiecināmu informāciju par pašvaldību ienākumu dinamiku pēdējo 10 gadu laikā.

-

Informatīvais ziņojums. 1.nodaļa.
2.tabula “Nekustamā īpašuma nodokļa atlaides”

LDDK iebilst pret šīs rindkopas atrašanos šajā vietā. Pamatojums: LDDK ieskatā  vispirms vajadzētu sākt ar nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanu, NĪN apjomu un pēc tam var ietvert sadaļu par nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm.

-

Informatīvais ziņojums. 1.nodaļa.
“Tādējādi jau šobrīd uz dzīvošanai paredzētajiem nekustamajiem īpašumiem (ēkām, dzīvokļiem, privātmājām) likumā ir paredzēts būtiski mazāks nodokļa slogs nekā citiem nekustamā īpašuma nodokļa objektiem (nedzīvojamām platībām, komercobjektiem).”

LDDK iebilst pret šo rindkopu. Pamatojums:
Ņemot vērā, ka ar NĪN apliekamie dzīvošanai paredzētie īpašumi ir kopums, kas sastāv no būves un zemes, uz kuras tā atrodas (saskaņā ar Civillikuma 968.pantu Uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu), kā arī to, ka individuālās apbūves zonās ar augstu zemes KV NĪN par tipisku vidēja vecuma ēku  īpatsvars kopīgajā NĪN maksājumā ir relatīvi neliels un NĪN pamatmasu šajos gadījumos veido NĪN par ēkām piekritīgo zemi, kā arī tas, ka atsevišķiem zemes izmantošanas veidiem pastāv NĪN pieauguma ierobežojums un NĪN tiek rēķināts no speciālās vērtības šāds apgalvojums nesniedz patiesu priekšstatu par esošo situāciju.

-

Informatīvais ziņojums. Ievads.
“Līdz ar to, kamēr nav zināmas jaunās nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, nav iespējams veidot un nodrošināt samērīgu nekustamā īpašuma nodokļa politiku.”

LDDK iebilst pret šo apgalvojumu. Pamatojums: Šāds apgalvojums nav patiess, jo, ņemot vērā, ka vismaz pagaidām nav plānots attiecībā uz apbūves zemi pilnībā mainīt kadastrālās vērtēšanas modeli (piemēram, pāreja no atsavināšanas tirgus vērtības uz īres/nomas tirgus vērtību, tad nekādi pārsteigumi kadastrālo vērtību (KV)  lielumos nav sagaidāmi. Turpināsies pakāpenisks KV pieaugums, un tās absolūtā vairumā gadījumu noteikti nebūs mazākas, nekā norādīts 4.tabulā un tai sekojošajos paskaidrojumos, un, ja arī turpmāk tās tiks atvasinātas tikai no atsavināšanas vērtības (pilnībā ignorējot ienesīguma metodi), tad arī KV amplitūda būtiski nemainīsies.
Papildus jānorāda, ka apgalvojums absolūti neiztur kritiku, jo, neraugoties uz to, ka likums par NĪN ir izstrādāts laikā, kad Latvijā bija pavisam cita kadastrālās vērtēšanas sistēma un tajā ietvertās NĪN likmes ir paredzētas pavisam citam KV samēram starp lietošanas mērķiem, pavisam citam KV apjoma izvērsumam un pavisam citam mājokļu zemes KV samēram pret iedzīvotāju atalgojumu, FM vēl arvien pastāv uz esošā NĪN modeļa saglabāšanu.
LDDK ieskatā samērīgas nekustamā īpašuma nodokļa politikas izstrādei dati ir pilnīgi pietiekami. Piemēram, ieskatoties šī dokumenta 4.tabulā, politikas izstrādes vajadzībām var pietiekami precīzi prognozēt, kādas būs KV tuvākajā nākotnē.

-