Atzinums

Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk - LDDK) ir iepazinusies ar Klimata un enerģētikas ministrijas (turpmāk arī KEM) precizēto normatīvā akta projektu “Energoapgādes izmaksu valsts atbalsta noteikumi” (turpmāk tekstā - Projekts) un izsaka šādus iebildumus:

LDDK uztur iebildumu pret Projekta 6.punktu KEM piedāvātajā redakcijā

Pamatojums
Projekta 6.punktā KEM piedāvā piemērot atbalstu maksas samazinājumam par patērētās elektroenerģijas pirmajām 100 kWh neatkarīgi no mājsaimniecības lieluma, kas būtu pieņemami, ja Latvijā visas mājsaimniecības būtu vienādas. Ņemot vērā, ka Latvijā visas mājsaimniecības nav vienādas, kā arī to, ka šī normatīvā akta ietvaros ir paredzēts sniegt atbalstu balstoties uz datiem par mājsaimniecības lielumu, ir jāņem vērā Satversmes 91.pantā ietvertais Vienlīdzības princips. Satversmes  tiesa vairākos spriedumos ir atzinusi, ka vienādos faktiskajos un tiesiskajos apstākļos izturēšanās ir vienāda, savukārt atšķirīgos apstākļos izturēšanās ir atšķirīga.

Kā pamatu iebilduma neņemšanai vērā, KEM norāda to, ka valsts reģistros vienkopus nav pieejama un automātiski izmantojama informācija par katras mājsaimniecības lielumu, īpaši ņemot vērā iedzīvotāju kopdzīves statusa problemātiku, tādēļ patērētās elektroenerģijas apjoms, kam plānots piešķirt atbalstu noteikumu projekta 6.punktā, ir aprēķināts, balstoties uz vidējo mājsaimniecību elektroenerģijas patēriņu tām mājsaimniecībām, kas elektroenerģiju neizmanto apkures vajadzībām.

LDDK ieskatā piedāvājums sniegt atbalstu, balstoties uz vidējo mājsaimniecību elektroenerģijas patēriņu tām mājsaimniecībām, kas elektroenerģiju neizmanto apkures vajadzībām, palielina nevienlīdzību starp mājsaimniecībām ar un bez bērniem, līdz ar to neatbilst Projekta Anotācijā aprakstītajam mērķim - izstrādāt nosacījumus, kas paredz atbalstu maksājuma samazinājumam izdevumiem par elektroenerģiju, dabasgāzi, siltumenerģiju un decentralizēto kurināmo (turpmāk visi kopā - kurināmais), lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, kas saistīta ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Ja valsts rīcībā nav datu par mājsaimniecības lielumu, tad sociālu mērķu sasniegšanai atbalstu ir lietderīgi piešķirt pēc sociālās grupas pazīmes, piemēram, persona ar invaliditāti, pensijas vecuma persona, nepilngadīga persona u.c., atbalstu novirzot caur tiem instrumentiem, kurus valsts lieto šo sociālo grupu atbalstam (piemēram, sociālā nodrošinājuma pabalsts, invaliditātes pensija, pensija, ģimenes valsts pabalsts u.c.).
 

-

LDDK uztur iebildumu pret Projekta 9.punktu KEM piedāvātajā redakcijā.

Pamatojums
Projekta 9.punktā KEM piedāvā piemērot atbalstu  par patērēto centralizēto siltumenerģiju laikposmā no 1.oktobra līdz 30.aprīlim, ja vismaz piecu statistiski lielāko Latvijas pilsētu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk – Regulators) apstiprinātais siltumenerģijas ražošanas tarifs trīs mēnešus pārsniedz 111 euro par megavatstundu.

Kā pamatu iebilduma neņemšanai vērā, KEM norāda to, ka 10 lielākajās pilsētās deklarēto vai reģistrēto iedzīvotāju skaits sastāda būtisku centralizētās siltumapgādes lietotāju skaitu, tāpēc centralizētās siltumapgādes tarifa straujš pieaugums lielākoties būtiski ietekmē tieši šo pilsētu iedzīvotājus, un tas kopumā norāda tendenci par siltumenerģijas tarifa pieaugumu. 

Lai sasniegtu Projekta Anotācijā aprakstīto mērķi - izstrādāt nosacījumus, kas paredz atbalstu maksājuma samazinājumam izdevumiem par elektroenerģiju, dabasgāzi, siltumenerģiju un decentralizēto kurināmo (turpmāk visi kopā - kurināmais), lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, kas saistīta ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, atbalsta nepieciešamība mājsaimniecībām ir jāatvasina nevis no 5 vai 10 statistiski lielāko Latvijas pilsētu siltumenerģijas ražošanas tarifa, bet no centralizētās siltumapgādes siltumenerģijas gala tarifa konkrētajā administratīvajā vietā.
 

-

LDDK uztur iebildumu pret Projekta 24.punktu KEM piedāvātajā redakcijā.

Pamatojums
Projekta 13.punktā KEM piedāvā piemērot maksas samazinājumu 8 euro apmērā rēķina summai par patērēto elektroenerģiju.
Kā pamatu iebilduma neņemšanai vērā, KEM norāda to, ka valsts reģistros vienkopus nav pieejama un automātiski izmantojama informācija par katras mājsaimniecības lielumu, tādēļ atbalsts atvasināts no vidējā patēriņa un vidējā atbalsta, kas elektroenerģijas primārajam patēriņam tika piešķirts 202./2023.gada apkures sezonā.

LDDK ieskatā šāds atbalsta modelis, ko absolūtais vairākums mājsaimniecību pat nepamanītu, tomēr ir saistīts ar ievērojamiem budžeta izdevumiem. Tomēr būtiskākais, ka tas palielina nevienlīdzību starp mājsaimniecībām ar un bez bērniem, līdz ar to neatbilst Projekta Anotācijā aprakstītajam mērķim - izstrādāt nosacījumus, kas paredz atbalstu maksājuma samazinājumam izdevumiem par elektroenerģiju.

-

LDDK uztur iebildumu pret Projekta 33., 34. un 35. punktu KEM piedāvātajā redakcijā.

Pamatojums
Projekta 33., 34. un 35.punktā KEM piedāvā mājsaimniecībām, kuras centralizētās siltumapgādes pakalpojumu saņem no siltumapgādes komersanta, atbalstu noteikt 50 procentu apmērā no starpības starp apstiprināto siltumenerģijas tarifu esošajā apkures sezonā un Regulatora apstiprināto siltumenerģijas tarifu mediānu, jo mediāna pati par sevi ir viduspunkts, virs kura visos gadījumos, kad tarifi nav vienādi, atradīsies ievērojams skaits pakalpojumu sniedzēju tarifi. Atbalsts šāda modeļa prasītu ļoti lielus budžeta izdevumus, turklāt, absolūti lielākā daļa no izdevumiem tiktu izmantoti relatīvi nelielām subsīdijām, savukārt 50% intensitāte nenodrošinātu pietiekamu atbalstu ļoti augsta tarifa gadījumos.

LDDK ieskatā siltumenerģijas tarifu mediāna nevar būt atskaites mēraukla atbalstu noteikšanai. Atskaites mērauklai ir jābūt augstākai par mediānu (vismaz 1,2 līdz 1,3 mediānas), savukārt atbalsta intensitātei ir jābūt nevis 50%, bet no 70% līdz 90%
 

-