Atzinums

LSUA norāda, ka centralizētās siltumapgādes pakalpojums tiek nodrošināts arī  vietās, kas atbilst Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma 2.panta nosacījumiem, bet nav uzskaitītas šī paša likuma pielikumā kā novadu pilsētas. Attiecīgi Noteikumu projekta punkta redakcija izslēdz iespēju piedalīties programmā apdzīvotas vietas CSA pakalpojuma sniedzējam, pat ja iedzīvotāju blīvums atbilst noteikumu prasībām.

LSUA aicina izteikt punktu sekojoši:
4. Pasākuma mērķteritorija ir Latvijas Republikas valstspilsētu, novadu pilsētu un apdzīvotu vietu teritorijas.
 

Anotācijas 1.3. sadaļā ir rakstīts, ka “ar terminu “iedzīvotājs” attiecībā uz noteikumu projekta 5.punktu noteikumu projektā tiek saprasts aprēķinātais iedzīvotāju skaits 2km rādiusā ap sadedzināšanas iekārtu, reizinot teritorijas laukumu ar attiecīgās apdzīvotās vietas vidējo iedzīvotāju blīvumu (iedz./kvadrātkilometru, atbilstoši CSP uz projekta iesniegšanas dienas pēdējiem publicētajiem datiem [7] vai valstspilsētas vai novadu pilsētas konkrētas apkaimes/mikrorajona aktuālajiem blīvuma datiem, ja tas precīzāk ataino investīciju īstenošanas rezultātā ietekmēto iedzīvotāju skaitu (datiem jāietver apdzīvojuma blīvumu vismaz 2 km rādiusā ap sadedzināšanas iekārtu. Šādā gadījumā datiem ir jābūt publiski pieejamiem, ikgadējiem, pierādāmiem un reprezentatīviem attiecīgajai projekta īstenošanas vietai).”.

Ņemot vērā anotācijā rakstīto, lūdzam atbilstoši papildināt Noteikumu projekta 6.punktu, izsakot to sekojoši:

6. Šo noteikumu 5.1. apakšpunktā minēto rezultāta rādītāja vērtību nosaka atbilstošās apdzīvotās vietas reģistrēto iedzīvotāju blīvumu (iedzīvotāju skaits/kvadrātkilometrs) reizinot ar 6,28 kvadrātkilometriem vai valstspilsētas vai novadu pilsētas konkrētas apkaimes/mikrorajona aktuālajiem blīvuma datiem, ja tas precīzāk ataino investīciju īstenošanas rezultātā ietekmēto iedzīvotāju skaitu (datiem jāietver apdzīvojuma blīvumu vismaz 2 km rādiusā ap sadedzināšanas iekārtu. Šādā gadījumā datiem ir jābūt publiski pieejamiem, ikgadējiem, pierādāmiem un reprezentatīviem attiecīgajai projekta īstenošanas vietai). Vērtību uzskata par sasniegtu līdz pēcuzraudzības perioda pirmā gada 31.decembrim, aprēķinos izmantojot tā brīža pēdējos pieejamos datus un demogrāfisko rādītāju izmaiņu ietekmi uz vērtības izmaiņām. Projekta iesniedzēja iesniegto projektu ietvaros rezultāta rādītāja vērtība valstspilsētā un novada pilsētā nedrīkst pārsniegt konkrētās valstspilsētas vai novada pilsētas iedzīvotāju skaitu.
 

LSUA aicina VARAM svītrot šo un nākamo punktu, jo tikai nedaudziem CSA uzņēmumiem Latvijā ir noslēgti līgumi ar attiecīgajām pašvaldībām un šie līgumi NAV pakalpojumu līgums par siltumenerģijas apgādi, bet gan pilnvarojuma/ deleģējuma līgums. Tāpat ir uzņēmumi, kur šādi līgumi nav un nevar tikt noslēgti, jo deleģējums par siltumenerģijas apgādi ir iekļauts uzņēmuma dibināšanas līgumā, kā arī šādu līgumu noslēgšana ar pašvaldību nav iespējama, jo vienotā tīklā siltumenerģiju piegādā vairāki ražotāji, balstoties uz līgumu ar CSA operatoru, kurš iegādājas siltumenerģiju atbilstoši ekonomiskā pakāpeniskuma principam. Nav iespējams, ka ar pašvaldību būtu noslēgti vairāki līgumi, jo, atbilstoši Pašvaldību likuma nosacījumiem, pašvaldības autonomā funkcija ir organizēt, nevis nodrošināt siltumapgādes funkciju. 
LSUA ieskatā, saglabājot šo punktu, tiek veikta potenciālo programmas dalībnieku šķirošana vēl pirms pieteikumu pieņemšanas izsludināšanas,  liedzot iespēju uzlabot gaisa kvalitāti administratīvajās teritorijās, kur siltumapgādi nodrošina privātas kapitālsabiedrības un/ vai CSA uzņēmumi, ar kuriem nav noslēgti pilnvarojuma līgumi. Tāpat norādām, ka šāda uzņēmu šķirošana var būt ievērojams šķērslis programmas mērķu sasniegšanai un atvēlētā finansējuma apgūšanai pilnā apmērā, un ir pretrunā ar Anotāciju, kur norādīts, ka “Investīcijas centralizētajai siltumapgādei ir būtiski efektīvākas, jo var nodrošināt putekļu emisiju samazināšanu avotā, kur to emisiju ir lielāka[..]” un “[..]investīcijas putekļu emisiju novēršanai nodrošinās augstāku ietekmi uz putekļu emisiju samazināšanu.”
 

Svītrot Noteikumu projekta 14. punktu
 

LSUA norāda, ka apakšpunktos uzskaitītās prasības atbilst pilnvarojuma līgumā iekļaujamajam regulējumam, nevis pakalpojuma līgumā iekļaujamām normām. LSUA ieskatā, saglabājot nemainītu 14.punktu, 15. punkta redakcija ir jākoriģē, tajā iestrādātās prasības aizstājot ar noacījumu, ka līgumam ir jāatbilst Ministru kabineta 2008.gada 21.oktobra noteikumu Nr. 876 “Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi” prasībām.
 

Svītrot Noteikumu projekta 15.punktu
 

LSUA lūdz precizēt punktā minētā līguma veidu.
 

-

LSUA lūdz precizēt punktā minētā līguma veidu.
 

-

LSUA uztur publiskās saskaņošanas laikā pausto iebildumu, t.i. kategoriski iebilst pret šī punkta saglabāšanu MK noteikumu projektā, jo tas ir ne tikai pretrunā ar Noteikumu projekta mērķi “samazināt gaisa piesārņojuma radīto negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību”, bet arī liedz piedalīties projektu konkursā uzņēmumiem, kam tas ir visvairāk vajadzīgs – tiem, kas visvairāk piesārņo!
 

Svītrot Noteikumu projekta 22.3 apakšpunktu

LSUA turpina uzturēt publiskās apspriešanas laikā pausto iebildumu, ka Noteikumu projektu 2.2.3.7.pasākumam bija plānots izsludināt 2023. gada 1.ceturksnī, kā arī CSA uzņēmumiem bija zināmas emisiju prasības, kas stāsies spēkā ar 2025. gada 1.janvāri, daudzi CSA uzņēmumi jau šobrīd strādā pie projekta ieviešanas (piegādātāju atlase, projektēšana u.c.). Ja apstiprinātajā MK redakcijā tiks definēts, ka attiecināt var tikai tās izmaksas, kas radušās no MK noteikumu spēkā stāšanās dienas (kas arī šobrīd nav definēts skaidri, bet ne ātrāk kā 2023.gada nogale) un gadījumos, ja līgumi ar piegādātājiem tiek slēgti apvienoti (projektē + būvē), tad atbalstam nevarēs pretendēt. LSUA jau iepriekšējā saskaņošanas kārtā norādīja, ka iekārtu piegādes termiņi pārsniedz 6 mēnešus, attiecīgi, ja CSA uzņēmums nevēlas pārkāpt emisiju prasības no 2025.gada 1.janvāra, uzņēmumi nevar atļauties gaidīt MK noteikumu spēkā stāšanos, lai pabeigtu projektu līdz 2024. gada nogalei.
Tā kā Noteikumu projekta publiskā apspriešana tika uzsākta 2023.gada 21.jūlijā un var uzskatīt, ka sabiedrība un sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji ar šo brīdi ir informēti par programmu un tās nosacījumiem, aicinām papildināt 30.punkta redakciju, nosakot, ka projektu izmaksas ir attiecināmas sākot ar 2023.gada 1.augustu.
 

30. Projekta izmaksas ir attiecināmas no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas, izņemot projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, kas ir attiecināmas, ja tās veiktas pēc 2021. gada 1. janvāra, un šo noteikumu 29.punktā uzskaitītās izmaksas, ja tās radušās pēc 2023.gada 1.augusta.