Atzinums

Lūdzam lietot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā noteikto terminoloģiju. Vienlaikus norādām, ka urbanizācija ir process, kam galvenokārt ir raksturīga arvien lielāka iedzīvotāju migrācija no lauku reģioniem uz pilsētām, līdz ar to nav korekti lietot apzīmējumu “urbanizācijas līmenis”.
Tāpat nepieciešams precizēt, uz kuru gadu ir jāskatās skolēnu skaits uz km2 (2020.gada karte pieejama https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/kartes/k53-iedzivotaju-blivums),  lai ievērotu vienlīdzīgu pieeju, kā arī kas informatīvā ziņojuma kontekstā tiek saprasts ar “pierobežu”. Vienlaikus informējam, ka VARAM, balstoties uz jaunajiem ģeopolitiskajiem izaicinājumiem, gatavo Rīcības plāna Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei 2023.-2025.gadam projektu, tajā aptverot ne tikai pašu tieši ar ārējo robežu fiziski saistītos novadus – Alūksnes, Balvu, Ludzas, Krāslavas un Aušdaugavas, bet arī dažas pieguļošās teritorijas – Rēzeknes novadu, Daugavpils un Rēzeknes valstspilsētas. Attiecīgi aicinām precizēt ziņojuma projekta kontekstā pierobežas tvērumu, attiecinot VARAM lietoto tvērumu uz pierobežas novadu pašvaldībām.
Lūdzam ņemt vērā plānošanas reģionu sniegtos atzinumus, t.sk. piemērojot teritoriāli diferencētu pieeju izglītības iestāžu tīkla plānošanai.
 

-

Lūdzam iekļaut pamatojumu noteiktajam sasniedzamības kritērijam - 1.-6.klašu grupā piemēro principu “Izglītība tuvāk dzīvesvietai” jeb ceļā pavadītais laiks vienā virzienā (uz skolu / no skolas) ne ilgāks par 40 min ar pašvaldības organizētu transportu; 7.-12.klašu grupā attālums starp skolām ne vairāk kā ~ 25 km.

-

Norādām, ka nav skaidrs praktisks informatīvā ziņojuma 4.sadaļas “TĀLĀKĀS DARBĪBAS UN LAIKA GRAFIKS” 1.2.darbības, kas paredz līdz 2023.gada 1.decembrim pašvaldībām sadarbībā ar IZM, VARAM un SM izveidot efektīvu izglītības iestāžu tīkla karti pašvaldībā, koordinēt un saskaņot skolēnu mobilitātes iespējas, nepieciešamās investīcijas izglītības infrastruktūras paplašināšanai, aprēķināt fiskālo ietekmi uz valsts un pašvaldības budžetu, izpildījums – formāts, t.i., vai katra pašvaldība individuāli vēršas pie katras ministrijas, vai ministrijas sadarbojas, līdzdarbojoties kartes izveidē utml. Uzskatām, ka izglītības iestāžu kartējums, izvērtējot mobilitātes iespējas, nepieciešamas investīcijas, būtu veicams reģionālā līmenī, plānošanas reģioniem ar pašvaldībām un nozaru ministrijām (Izglītības un zinātnes, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Labklājības, Satiksmes un Iekšlietu ministriju) izstrādājot izglītības iestāžu karti, nodrošinot vienotu redzējumu kvalitatīvu pakalpojumu pieejamībai reģionos. Lūdzam precizēt, ka izglītības iestāžu tīkla karte būtu iekļaujama teritorijas attīstības plānošanas dokumentā (plānošanas reģiona un pašvaldības attīstības programmā), līdz 2024.gada 1.jūlijam (ņemot vērā attīstības plānošanas dokumenta aktualizācijai nepieciešamo laiku) plānošanas reģioniem un pašvaldībām aktualizējot attīstības programmas, iekļaujot izglītības telpas perspektīvo kartējumu, aptverot pašvaldību un nozaru ministriju pārziņā dibinātās iestādes, un tā ieviešanai nepieciešamās rīcības un investīcijas (pasākumu kopums). Plānošanas reģionu attīstības programmas ir vērtējamas kā būtisks priekšnoteikums izglītības finansējuma sadalei. Norādām, ka vidējās izglītības telpas plānošanas procesā ir nepieciešama skaidra IZM, citu vidējās profesionālās izglītības pakalpojumus sniedzošo nozaru ministriju un pašvaldību sadarbība un balstīšanās uz reālistiskām demogrāfijas attīstības prognozēm reģionālā un pašvaldību griezumā, un tāpēc pēc būtības būtu nodalāms pamatizglītības tīkla attīstības plānošanas ietvars no vidējās un profesionālās izglītības tīkla plānošanas.
Lūdzam precizēt atbildīgās un līdzatbildīgās institūcijas informatīvā ziņojuma 4.sadaļā noteiktajām darbībām, kā atbildīgo nosakot IZM (šobrīd nav noteikts, kam darbības būtu jāveic, piem., kam būtu jāorganizē sarunas ar pašvaldībām par finansēšanas modeli, kam būtu jārod finansējums izglītības infrastruktūras pilnveidošanai utml.), VARAM kā līdzatbildīgo attiecīgajām darbībām.

-

Ziņojuma projekta rīcības sadaļa neparedz vispārējās un profesionālās izglītības tīklu attīstības efektīvas un sinerģiskas sasaistes mehānismu, vienlaikus uzsverot izaicinājumu kāpināt izglītojamo īpatsvaru profesionālās vidējās izglītības programmās.

-

Norādām, ka izglītības kvalitātes uzlabošanai ir būtiski pilnveidot akreditācijas un licencēšanas procesu, kā arī izglītības procesu, jo skolēnu skaits izglītības tīkla sakārtošanai nav izglītības kvalitāti tieši ietekmējošais rādītājs. Vienlaikus norādām, ka izglītības iestāžu tīkls saistīts ar apdzīvojuma izmaiņām, ievērojot, ka izglītības iestāžu tīkls ir viens no teritorijas attīstību ietekmējošajiem faktoriem. Ziņojuma projekts neievērtē faktu, ka izglītības telpas attīstība, līdztekus ar demogrāfiskajiem un ekonomikas attīstības procesiem, ir viens no noteicošajiem katras teritorijas attīstības faktoriem un elementiem. Ziņojuma projekta rīcības sadaļa nepilnīgi ievērtē pašvaldību kā izglītības iestāžu dibinātāju lomu, tiesības un pienākumus kvalitatīvu izglītību sniedzošas izglītības telpas uzturēšanā un attīstībā, tāpat arī tā neievērtē valstī likumdošanā atīstības plānošanas jomā noteiktās plānošanas sistēmas normas, konkrēti, ka jebkura teritorijā esošās infrastruktūras attīstība veicama saskaņā ar pašvaldību un reģionu attīstības plānošanas dokumentiem – attīstības stratēģiju un attīstības programmu.

-

VARAM atzinīgi novērtē Izglītības un zinātnes ministrijas paveikto darbu informatīvā ziņojuma projekta izstrādē, t.sk. projektā ir skaidri formulēts mērķis rūpēties par labāku jauniešu izglītības kvalitāti, kā arī ir definēta rūpe par pedagogu korpusa atjaunināšanas un darbības uzlabošanas priekšnoteikumiem kā izcili nozīmīgu kvalitatīvas izglītības sniegšanas faktoru. Projekts ietver modernu vīziju par kvalitatīvu izglītību sniedzošu vispārējās izglītības institūciju, kā arī sniedz skaidras vadlīnijas pedagogu atalgojuma sistēmas attīstībai jau tuvākā laikaposmā, t.sk. pedagogu atalgojuma valsts finansēšanas vajadzības un asignējumu sadales procesam. Tāpat VARAM novērtē līdzšinējo konsultācijas procesu, tostarp ar pašvaldībām, LPS un VARAM, apzinot plānošanas reģionu un pašvaldību specifiku, atšķirīgus viedokļus utml.
Vienlaikus ziņojuma projektā netiek ietverti vairāki izglītības kvalitātes aspekti, ievērojot, ka no izglītības kvalitātes viedokļa izglītības iestāžu tīkls ir viens no aspektiem. Līdz ar to, ievērojot apstākli, ka dokumentā aptvertās un plānotās rīcības skar tikai vienu no augstvērtīgas izglītības nodrošināšanas aspektiem, tas būtu pārsaucams, piemēram, šādā redakcijā “Izglītības iestāžu tīkla pilnveide kā nozīmīgs augstvērtīgas izglītības nodrošināšanas faktors”, jo neviens cits augstvērtīgas izglītības nodrošināšanas aspekts ziņojuma projektā attīstīts netiek.

-

Uzskatām, ka izglītības iestāžu kartējums, izvērtējot mobilitātes iespējas, nepieciešamas investīcijas, būtu veicams reģionālā līmenī, plānošanas reģioniem ar pašvaldībām un nozaru ministrijām (Izglītības un zinātnes, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Labklājības, Satiksmes un Iekšlietu ministriju) izstrādājot izglītības iestāžu karti, nodrošinot vienotu redzējumu kvalitatīvu pakalpojumu pieejamībai reģionos. Lūdzam precizēt, ka izglītības iestāžu tīkla karte būtu iekļaujama teritorijas attīstības plānošanas dokumentā (plānošanas reģiona un pašvaldības attīstības programmā), līdz 2024.gada 1.jūlijam (ņemot vērā attīstības plānošanas dokumenta aktualizācijai nepieciešamo laiku) plānošanas reģioniem un pašvaldībām aktualizējot attīstības programmas, iekļaujot izglītības telpas perspektīvo kartējumu, aptverot pašvaldību un nozaru ministriju pārziņā dibinātās iestādes, un tā ieviešanai nepieciešamās rīcības un investīcijas (pasākumu kopums). Plānošanas reģionu attīstības programmas ir vērtējamas kā būtisks priekšnoteikums izglītības finansējuma sadalei. Norādām, ka vidējās izglītības telpas plānošanas procesā ir nepieciešama skaidra IZM, citu vidējās profesionālās izglītības pakalpojumus sniedzošo nozaru ministriju un pašvaldību sadarbība un balstīšanās uz reālistiskām demogrāfijas attīstības prognozēm reģionālā un pašvaldību griezumā, un tāpēc pēc būtības būtu nodalāms pamatizglītības tīkla attīstības plānošanas ietvars no vidējās un profesionālās izglītības tīkla plānošanas.

-

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš Austrumu pierobežai - nevis ar atsevišķu finanšu programmu, kā tas norādīts ziņojuma projektā un protokollēmuma projekta 7.punktā, bet gan ar reģionam pielāgotiem, samazinātiem kvantitatīvajiem kritērijiem visās klašu grupās. 

Lūdzam svītrot protokollēmuma projekta 7.punktu.