Atzinums

Lūdzam noteikumu projekta anotācijas 2.2.3. sadaļā ietekmes aprakstā uz uzņēmējdarbības vidi minēto informāciju iekļaut arī anotācijas 1. sadaļā, skaidrojot noteikumu projekta mērķi, problēmas un risinājumus, jo šis ir būtisks iemesls, kādēļ sagatavots noteikumu projekts, taču pirms tam kā iemesls netiek minēts. Lūdzam arī detalizētāk anotācijas 1. sadaļā skaidrot, kā noteikumu projekts palīdzēs samazināt cūku astu amputācijas kā rutīnas procedūras biežo piemērošanu, proti, kādēļ tieši šāds risinājums izvēlēts problēmas risināšanai, lai būtu nepārprotami skaidrs, kā ieviestās izmaiņas palīdzēs izvairīties no rutīnas astu amputēšanas prakses. Papildus vēršam uzmanību, ka anotācijas 2.2.3. sadaļā ietekmes aprakstā uz uzņēmējdarbības vidi minētā informācija pēc būtības īsti neraksturo ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi, bet gan vairāk raksturo noteikumu projekta nepieciešamību. Attiecīgi lūdzam precizēt anotāciju.

-

Vēršam uzmanību, ka Padomes 2008.gada 18.decembra Direktīvas 2008/120/EK, ar kuru nosaka minimālos standartus cūku aizsardzībai, 6. pants ir pārņemts arī noteikumu projekta 2. punktā. Attiecīgi lūdzam precizēt anotācijas 5. sadaļas 1. tabulā norādīto informāciju. Papildus lūdzam tabulā izkārtot pārņemtās direktīvas normas secīgi.

-

Vēršam uzmanību, ka noteikumu projekta 1. un 2. punktā iekļautais regulējums vismaz daļēji dublē Ministru kabineta 2008. gada 2. janvāra noteikumu Nr. 5 “Lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgās labturības prasības” 4. punktā un 18.8. apakšpunktā iekļautās normas. Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 3.2. apakšpunktu normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu. Attiecīgi aicinām izvērtēt, vai izmaiņas ir vajadzīgas, nepieciešamības gadījumā precizējot noteikumu projektu. Alternatīvi lūdzam skaidrot normu iekļaušanas noteikumu projektā nepieciešamību.
 

-

Lūdzam izvērtēt un skaidrot, vai noteikumu projekta 1. punktā (noteikumu 8. punktā) lietotais formulējums “dzīvnieku labturības jomā” ir atbilstošs un nav pārāk plašs, ņemot vērā, ka ar šādu formulējumu darbiniekiem tiek noteikts pienākums būt ar kompetenci vispārīgi dzīvnieku labturības jomā, nevis, piemēram, konkrēti lauksaimniecības dzīvnieku vai konkrēti cūku labturības jomā. Vēršam uzmanību, ka anotācijas 1.3. sadaļas problēmas aprakstā minēts: “Latvijā nav noteiktas prasības  cūku īpašniekam vai turētājam, kas nodarbina vai piesaista personas cūku kopšanai, nodrošināt, lai dzīvnieku kopējs būtu saņēmis instrukcijas un norādījumus par cūku un lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgajām labturības prasībām kā to paredz Direktīvas 2008/120/EK 6.pants.” Šis skaidrojums nemin, ka darbiniekam būtu jābūt kompetentam jebkādu dzīvnieku labturības jomā.
Attiecīgi lūdzam skaidrot, vai lietotais formulējums “dzīvnieku labturības jomā” nav par plašu, un, ja nepieciešams, precizēt noteikumu projektu. Papildus norādām, ka saiklis “un” 8. punktā pirms vārda “kuri” ir lieks.

-

Lūdzam skaidrot, kas ir saprotams ar Ministru kabineta noteikumu projekta 1. punktā (noteikumu 8.1. apakšpunktā) minētajiem “cūku labturības jautājumiem”. Proti, ja ar “cūku labturības jautājumiem” domātas Ministru kabineta 2009. gada 7. jūlija noteikumu Nr. 743 “Cūku labturības prasības” prasības, tad nepieciešams iekļaut attiecīgu atsauci. Lūdzam skaidrot arī 8.2. apakšpunktā iekļauto atsauci uz “lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgās labturības prasības regulējošajiem normatīvajiem aktiem”. Proti, ja ar minēto atsauci ir domāti Ministru kabineta 2008. gada 2. janvāra noteikumi Nr. 5 “Lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgās labturības prasības”, tad arī nepieciešams iekļaut attiecīgu atsauci, savukārt, ja domāti vēl kādi normatīvie akti, lūdzam iekļaut skaidrojumu anotācijā. Vēršam uzmanību, ka noteikumu projektā ietvertās atsauces jāveido saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 3.7. apakšnodaļu.

-

Lūdzam attiecībā uz noteikumu projekta 2. punktā (noteikumu 8.¹ punktā) un 4. punktā (noteikumu 13.² punktā) iekļauto informācijas glabāšanas regulējumu precizēt, cik ilgi informācija tiek glabāta, kā arī detalizētāk anotācijā skaidrot glabāšanas nepieciešamību un glabāšanas termiņa pamatojumu.

-

Vēršam uzmanību uz nekonsekvenci gan noteikumu projektā, gan anotācijā attiecībā uz to, kāds riska novērtējums ir jāveic, uz ko tas attiecas un kāds ir tā mērķis. Proti, noteikumu projekta 3. punktā (noteikumu 13.¹ punktā)  minēts, ka veic “riska novērtējumu attiecībā uz astes nokošanas gadījumu biežumu”, tātad attiecinot riska novērtējumu tieši uz astes nokošanas gadījumu biežumu. Savukārt noteikumu 13.¹ 9. apakšpunktā kā viens no kritērijiem riska novērtējumā minēts “astes nokošanas vai ausu sakošanas gadījumu biežumu, uzskaita arī citas traumas, ja tādas ir”, tādējādi attiecinot riska novērtējumu ne tikai uz astes nokošanas gadījumu biežumu. Uz plašāku riska novērtējuma mērķi norāda arī noteikumu projekta 7. punkts (noteikumu 13.⁵ 2. apakšpunkts). Nekonsekvences konstatējamas arī anotācijā (sk., piemēram, 1.1. sadaļas aprakstu iepretim 1.2. sadaļas mērķa aprakstam).
Attiecīgi lūdzam izmantot vienveidīgu terminoloģiju un precizēt noteikumu projektu, kā arī anotāciju, lai būtu nepārprotami skaidrs, attiecībā uz ko tiek veikts riska novērtējums.

-

Aicinām izvērtēt teikuma daļas “pamatojoties gan uz tādiem rādītājiem, kas saistīti ar dzīvniekiem, gan tādiem, kas nav saistīti ar dzīvniekiem” iekļaušanas nepieciešamību noteikumu projekta 3. punktā (noteikumu 13.¹ punktā), jo tālāk šie rādītāji tiek konkrēti uzskaitīti, līdz ar ko šī teikuma daļa būtībā ir lieka. Attiecīgi aicinām precizēt noteikumu projektu. Papildus, lai atvieglotu normas piemērošanu, lūdzam anotācijā detalizētāk skaidrot katru kritēriju.
 

-

Lai noteikumu projekta 3. punkta piemērošana būtu skaidra un nepārprotama, lūdzam vai nu precizēt 3. punktu (noteikumu 13.¹ punktu), vai skaidrot anotācijā lietoto formulējumu “vispārīgās prasības attiecībā uz astes nokošanas novēršanu”. Ja domātas kādas citas noteikumu vienības, lūdzam veidot atsauci uz tām saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 132. punktu. Papildus vēršam uzmanību, ka šobrīd no 13.1 punkta redakcijas izriet, ka riska novērtējums veicams, piemērojot vispārīgās prasības attiecībā uz astes nokošanas novēršanu, kas padara pienākuma izpildi nekonkrētu, jo vispārīgo prasību piemērošana ir pastāvīga darbība. Attiecīgi, lai uzliktā pienākuma izpilde būtu skaidra un nepārprotama, lūdzam precizēt noteikumu projekta 3. punktu, paredzot, cik bieži riska novērtējums ir jāveic.

-

Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 3.3. apakšpunktu normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē pašā normatīvā akta projektā ietverto normatīvo regulējumu. Vēršam uzmanību, ka noteikumu projekta 3. punktā (13.¹ 4. un 13.¹ 5. apakšpunktā) kritērijs par gaisa kvalitāti novietnē paredzēts divas reizes. Attiecīgi lūdzam precizēt noteikumu projekta 3. punktu.

-

Lūdzam anotācijā sniegt detalizētu skaidrojumu, kāpēc nepieciešams iekļaut šādu vides uzlabošanas materiālus iedalījumu noteikumu projektā un kāda ir tā nozīme. Vēršam uzmanību, ka iedalījuma nozīme ir neskaidra, jo, ja jau materiāliem saskaņā ar noteikumu projekta 5. punktu ir jāatbilst visām prasībām, tas, šķiet, nozīmē, ka ir jālieto optimālie materiāli (kuri saskaņā ar noteikumu projekta 6. punktu atbilst visām prasībām). Savukārt no noteikumu projekta 6. punktā ietvertās klasifikācijas un tās skaidrojuma izriet, ka var izmantot arī, piemēram, mazākas nozīmes materiālus kopā ar suboptimāliem materiāliem, kas, šķiet, ir pretrunā noteikumam, ka materiāliem ir jāatbilst visām prasībām. Attiecīgi lūdzam skaidrot iedalījuma nepieciešamību. Papildus lūdzam precizēt noteikumu 13.⁴ 2. apakšpunktā minēto “citu materiālu” ietvaru (proti, vai var izmantot kopā tikai ar optimāliem materiāliem vai arī ar mazākas nozīmes materiāliem).

-

Lūdzam izvērtēt, vai noteikumu projekta 8. punkts (noteikumu 28.¹ punkts) labāk neiederētos, piemēram, aiz noteikumu 26. punkta, kurā ir runa par individuālu aizgaldu, vai arī aiz 41. punkta, kurā ir runa par cūku agresivitāti. Turklāt aicinām izvērtēt, vai norma daļēji nedublē noteikumu 41. punktu. Attiecīgi lūdzam izvērtēt un, ja nepieciešams, precizēt noteikumu projektu.
 

-

Aicinām detalizētāk un precīzāk noteikumu projekta anotācijas 1.1. sadaļā skaidrot izstrādes pamatojuma aprakstu. Vēršam uzmanību, ka šobrīd nav noteikti ne gluži kritēriji, bet gan pasākumi, kas veicami cūku astu nokošanas gadījumu biežumu cūku novietnēs samazināšanai (piemēram, riska novērtējuma veikšana utt.).

-

Noteikumu projekta anotācijas 1.3. sadaļā norādīts: “Noteikumu Nr.743 43.1.apakšpunktā minētais termins "veselībai nekaitīgie materiāli", kas pārņemts atbilstoši Direktīvai 2008/120/EK, jāprecizē atbilstoši Ieteikumos Nr.2016/336 lietotajai terminoloģijai "vides uzlabošanas materiāli".” Lūdzam attiecīgi risinājuma aprakstā arī skaidrot, vai minētie termini ir ar vienādu saturisko nozīmi.

-

Lūdzam noteikumu projektā un anotācijā lietot vienveidīgu terminoloģiju (proti, cūku novietnes, nevis fermas).

-

Lūdzam izvērtēt, vai noteikumu projekta 3. punktā (noteikumu 13.¹ 2. un 13.¹ 7. apakšpunktā) iekļautie kritēriji “platības atbilstība dzīvnieku daudzumam aizgaldā” un “dzīvnieku konkurence uz telpu” nebūtu apvienojami vienā kritērijā, ņemot vērā, ka abos ir runa par platības atbilstību dzīvnieku daudzumam. Alternatīvi lūdzam skaidrot, kā minētie kritēriji atšķiras viens no otra. Papildus aicinām izvērtēt iespēju novietot šos kritērijus vienu pēc otra, ņemot vērā to saturisko līdzību.

-

Aicinām noteikumu projekta vieglākai uztveramībai 5. punkta (noteikumu 13.³ punkta) teikuma daļu “ir cūkām droši, nekaitīgi, tīri, higiēniski un pietiekošā daudzumā, lai raisītu ilgtspējīgu interesi un veicinātu cūku izzinošo uzvedību” paredzēt kā vienu no 13.³ apakšpunktiem.

-

Aicinām izvērtēt, vai noteikumu projekta 5. punktā (noteikumu 13.³ 2. apakšpunktā) frāzi “vēlams ar kādiem uzturvērtības ieguvumiem” nav nepieciešams svītrot, ņemot vērā, ka tādai norādei nav juridiskās slodzes. Normatīvajā aktā iekļauj tiesību normas – saistošus priekšrakstus, kas ir jāizpilda, nevis vēlamās darbības. Vēršam uzmanību, ka, kaut arī noteikumu projekta 6. punktā (13.⁴ apakšpunktā) minēts, ka vides uzlabošanas materiāliem jāatbilst visām šīm prasībām, šāda formulējuma gadījumā materiāli var arī nebūt ar kādiem uzturvērtības ieguvumiem, un tie tāpat atbildīs prasībām.
 

-

Noteikumu projekta 6. punktā paredzēta vides uzlabošanas materiālu klasifikācija, savukārt pirmais teikums ir par vides uzlabošanas materiālu atbilstību 13.³ punktā minētajām prasībām, ko regulē noteikumu projekta 5. punkts. Vēršam uzmanību, ka pirmais teikums saturiski vairāk iederētos 5. punktā, un to varētu izteikt, piemēram, šādi:
“13.³ Lai apmierinātu cūku pamatvajadzības, cūku īpašnieks vai turētājs nodrošina, ka vides uzlabošanas materiāli (piemēram, salmi, siens, koks, zāģskaidas, sēņu komposts, kūdra vai tās maisījums) atbilst šīm prasībām: [..]”
Savukārt 13.4 punktu varētu izteikt, piemēram, šādā redakcijā:
“13.⁴ Vides uzlabošanas materiālus klasificē šādi: [..]”

-

Aicinām noteikumu projekta 7. punktā (noteikumu 13.⁵ 2. apakšpunktā) lietotos piemērus iekavās izmantot vienādā locījumā (nominatīvā).

-