Projekta ID
22-TA-1524Atzinuma sniedzējs
Iekšlietu ministrija
Atzinums iesniegts
07.12.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Papildināt likumu ar 6.1 pantu šādā redakcijā:
"6.1 pants.
(1) Kompensācijas izmaksu vai daļēju tās izmaksu ieguldītājam var atlikt šādos gadījumos:
1) pastāv juridisks strīds par ieguldītāja tiesībām uz ieguldījumu vai tiesībām saņemt kompensāciju, tai skaitā par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasību neievērošanu;
2) saskaņā ar normatīvajiem aktiem ieguldījumu izmaksai ir noteikti ierobežojumi;
3) tiek vērtēta ieguldītāja atbildība par sistēmas dalībniekam radītajām finansiālajām grūtībām vai apzināta sistēmas dalībnieka finanšu stāvokļa pasliktināšanās veicināšana;
4) uzsāktas izmeklēšanas darbības par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasību neievērošanu un nav stājies spēkā notiesājošs tiesas spriedums.
(2) Atliekot kompensācijas izmaksu vai daļēju tās izmaksu, Latvijas Banka uzdod sistēmas dalībniekam veikt attiecīgas izmaiņas kompensācijas saņēmēju sarakstā.
(3) Izbeidzoties apstākļiem, kas ir bijuši par pamatu kompensācijas vai tās daļas izmaksu atlikšanai šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos, Latvijas Banka uzdod sistēmas dalībniekam veikt attiecīgas izmaiņas kompensācijas saņēmēju sarakstā.".
"6.1 pants.
(1) Kompensācijas izmaksu vai daļēju tās izmaksu ieguldītājam var atlikt šādos gadījumos:
1) pastāv juridisks strīds par ieguldītāja tiesībām uz ieguldījumu vai tiesībām saņemt kompensāciju, tai skaitā par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasību neievērošanu;
2) saskaņā ar normatīvajiem aktiem ieguldījumu izmaksai ir noteikti ierobežojumi;
3) tiek vērtēta ieguldītāja atbildība par sistēmas dalībniekam radītajām finansiālajām grūtībām vai apzināta sistēmas dalībnieka finanšu stāvokļa pasliktināšanās veicināšana;
4) uzsāktas izmeklēšanas darbības par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasību neievērošanu un nav stājies spēkā notiesājošs tiesas spriedums.
(2) Atliekot kompensācijas izmaksu vai daļēju tās izmaksu, Latvijas Banka uzdod sistēmas dalībniekam veikt attiecīgas izmaiņas kompensācijas saņēmēju sarakstā.
(3) Izbeidzoties apstākļiem, kas ir bijuši par pamatu kompensācijas vai tās daļas izmaksu atlikšanai šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos, Latvijas Banka uzdod sistēmas dalībniekam veikt attiecīgas izmaiņas kompensācijas saņēmēju sarakstā.".
Iebildums
Projekta 8.pantā ietvertajā Ieguldītāju aizsardzības likuma 6.1 panta pirmās daļas 4.punktā norādīts, ka kompensācijas izmaksu vai daļēju tās izmaksu ieguldītājam var atlikt, ja ir uzsāktas izmeklēšanas darbības par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasību neievērošanu un nav stājies spēkā notiesājošs tiesas spriedums.
Vēršam uzmanību, ka projektā un projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (turpmāk – anotācija) nav norādīts, no kāda informācijas avota Latvijas Banka plāno saņemt minēto informāciju par izmeklēšanas darbībām par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasību neievērošanu, kā arī informāciju par spēkā stājušos notiesājošo tiesas spriedumu, kā arī nav norādīts informācijas saņemšanas veids.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 138.panta pirmo daļu izmeklēšanas darbības ir procesuālās darbības, kas vērstas uz ziņu iegūšanu vai jau iegūto ziņu pārbaudi konkrētajā kriminālprocesā. Kriminālprocesa likuma 375.panta pirmajā daļā norādīts, ka kriminālprocesa laikā krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums un ar tiem drīkst iepazīties amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, kā arī personas, kurām minētās amatpersonas attiecīgos materiālus uzrāda šajā likumā paredzētajā kārtībā. Savukārt minētā likuma 396.panta pirmajā daļā norādīts, ka pirmstiesas kriminālprocesā iegūtās ziņas līdz tā pabeigšanai izpaužamas tikai ar izmeklētāja vai prokurora atļauju un viņa noteiktajā apjomā.
Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka tiesību normai ir jābūt skaidrai un saprotamai, lai tās lietotājs un piemērotājs gūtu nepārprotamu priekšstatu par savām tiesībām, pienākumiem un juridiskām sekām, precizēt projektu vai projekta anotāciju, norādot projekta 8.pantā ietvertajā Ieguldītāju aizsardzības likuma 6.1 panta pirmās daļas 4.punktā ietvertās informācijas avotu un tās saņemšanas veidu, kā arī aprakstot Latvijas Bankas rīcību gadījumos, kad tiesiskie šķēršļi neļaus Latvijas Bankai iegūt tai nepieciešamo informāciju.
Vēršam uzmanību, ka projektā un projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (turpmāk – anotācija) nav norādīts, no kāda informācijas avota Latvijas Banka plāno saņemt minēto informāciju par izmeklēšanas darbībām par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasību neievērošanu, kā arī informāciju par spēkā stājušos notiesājošo tiesas spriedumu, kā arī nav norādīts informācijas saņemšanas veids.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 138.panta pirmo daļu izmeklēšanas darbības ir procesuālās darbības, kas vērstas uz ziņu iegūšanu vai jau iegūto ziņu pārbaudi konkrētajā kriminālprocesā. Kriminālprocesa likuma 375.panta pirmajā daļā norādīts, ka kriminālprocesa laikā krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums un ar tiem drīkst iepazīties amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, kā arī personas, kurām minētās amatpersonas attiecīgos materiālus uzrāda šajā likumā paredzētajā kārtībā. Savukārt minētā likuma 396.panta pirmajā daļā norādīts, ka pirmstiesas kriminālprocesā iegūtās ziņas līdz tā pabeigšanai izpaužamas tikai ar izmeklētāja vai prokurora atļauju un viņa noteiktajā apjomā.
Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka tiesību normai ir jābūt skaidrai un saprotamai, lai tās lietotājs un piemērotājs gūtu nepārprotamu priekšstatu par savām tiesībām, pienākumiem un juridiskām sekām, precizēt projektu vai projekta anotāciju, norādot projekta 8.pantā ietvertajā Ieguldītāju aizsardzības likuma 6.1 panta pirmās daļas 4.punktā ietvertās informācijas avotu un tās saņemšanas veidu, kā arī aprakstot Latvijas Bankas rīcību gadījumos, kad tiesiskie šķēršļi neļaus Latvijas Bankai iegūt tai nepieciešamo informāciju.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Likumprojekts (grozījumi)
Papildināt likumu ar 14.2 pantu šādā redakcijā:
"14.2 pants.
(1) Latvijas Banka informāciju par sankcijām un administratīvo pasākumu, kas piemēroti par pārkāpumu atbildīgajām juridiskajām personām, pēc tam, kad tā ir paziņota adresātam, ievieto savā tīmekļvietnē, norādot ziņas par personu un tās izdarīto pārkāpumu, kā arī par Latvijas Bankas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšanu un pieņemto nolēmumu.
(2) Latvijas Banka šā panta pirmajā daļā minēto informāciju ievieto tīmekļvietnē, neidentificējot juridisko personu, ja konstatē, ka juridiskās personas datu atklāšana, kurai piemērota sankcija vai administratīvais pasākums, nav samērīga vai arī juridiskās personas datu atklāšana var apdraudēt finanšu tirgus stabilitāti vai uzsākta kriminālprocesa norisi vai radīt nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām.
(3) Latvijas Bankas tīmekļvietnē ievietotā informācija ir pieejama piecus gadus no tās ievietošanas dienas.".
"14.2 pants.
(1) Latvijas Banka informāciju par sankcijām un administratīvo pasākumu, kas piemēroti par pārkāpumu atbildīgajām juridiskajām personām, pēc tam, kad tā ir paziņota adresātam, ievieto savā tīmekļvietnē, norādot ziņas par personu un tās izdarīto pārkāpumu, kā arī par Latvijas Bankas izdotā administratīvā akta pārsūdzēšanu un pieņemto nolēmumu.
(2) Latvijas Banka šā panta pirmajā daļā minēto informāciju ievieto tīmekļvietnē, neidentificējot juridisko personu, ja konstatē, ka juridiskās personas datu atklāšana, kurai piemērota sankcija vai administratīvais pasākums, nav samērīga vai arī juridiskās personas datu atklāšana var apdraudēt finanšu tirgus stabilitāti vai uzsākta kriminālprocesa norisi vai radīt nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām.
(3) Latvijas Bankas tīmekļvietnē ievietotā informācija ir pieejama piecus gadus no tās ievietošanas dienas.".
Iebildums
Projekta 16.pantā ietvertajā Ieguldītāju aizsardzības likuma 14.2 panta otrajā daļā norādīts, ka Latvijas Banka šā panta pirmajā daļā minēto informāciju ievieto tīmekļvietnē, neidentificējot juridisko personu, ja konstatē, ka juridiskās personas datu atklāšana, kurai piemērota sankcija vai administratīvais pasākums, nav samērīga vai arī juridiskās personas datu atklāšana var apdraudēt finanšu tirgus stabilitāti vai uzsākta kriminālprocesa norisi vai radīt nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām.
Vēršam uzmanību, ka projektā un projekta anotācijā nav aprakstīts process, kādā Latvijas Banka vērtēs vai informācijas ievietošana tīmekļvietnē var apdraudēt uzsākta kriminālprocesa norisi, kā arī nav norādīts normatīvais akts, kas ļauj Latvijas Bankai veikt šādu vērtēšanu.
Kriminālprocesa likuma 21.panta pirmajā daļā norādīts, ka procesa virzītājs ir amatpersona vai tiesa, kas konkrētajā brīdī vada kriminālprocesu. Procesa virzītājs:
1) organizē kriminālprocesa norisi un lietvedību tajā;
2) pieņem lēmumus par kriminālprocesa virzību;
3) pats vai iesaistot citas amatpersonas īsteno valsts pilnvaras kriminālprocesa attiecīgajā stadijā vai posmā;
4) pieprasa, lai ikviena persona izpilda kriminālprocesuālo pienākumu un ievēro procesuālo kārtību;
5) nodrošina iespēju kriminālprocesā iesaistītajām personām īstenot likumā noteiktās tiesības.
No minēta secināms, ka tikai procesa virzītājs ir tā persona, kura ir tiesīga vērtēt, vai attiecīgā darbība (piemēram, informācijas ievietošana tīmekļvietnē) var apdraudēt uzsākta kriminālprocesa norisi.
Ņemot vērā minēto, precizēt projekta 16.pantā ietverto Ieguldītāju aizsardzības likuma 14.2 panta otro daļu.
Vēršam uzmanību, ka projektā un projekta anotācijā nav aprakstīts process, kādā Latvijas Banka vērtēs vai informācijas ievietošana tīmekļvietnē var apdraudēt uzsākta kriminālprocesa norisi, kā arī nav norādīts normatīvais akts, kas ļauj Latvijas Bankai veikt šādu vērtēšanu.
Kriminālprocesa likuma 21.panta pirmajā daļā norādīts, ka procesa virzītājs ir amatpersona vai tiesa, kas konkrētajā brīdī vada kriminālprocesu. Procesa virzītājs:
1) organizē kriminālprocesa norisi un lietvedību tajā;
2) pieņem lēmumus par kriminālprocesa virzību;
3) pats vai iesaistot citas amatpersonas īsteno valsts pilnvaras kriminālprocesa attiecīgajā stadijā vai posmā;
4) pieprasa, lai ikviena persona izpilda kriminālprocesuālo pienākumu un ievēro procesuālo kārtību;
5) nodrošina iespēju kriminālprocesā iesaistītajām personām īstenot likumā noteiktās tiesības.
No minēta secināms, ka tikai procesa virzītājs ir tā persona, kura ir tiesīga vērtēt, vai attiecīgā darbība (piemēram, informācijas ievietošana tīmekļvietnē) var apdraudēt uzsākta kriminālprocesa norisi.
Ņemot vērā minēto, precizēt projekta 16.pantā ietverto Ieguldītāju aizsardzības likuma 14.2 panta otro daļu.
Piedāvātā redakcija
-