Atzinums

Lūdzam izvērtēt nepieciešamību papildināt Ministru kabineta 2022. gada 9. septembra rīkojumā Nr. 599 “Par Krievijas Federācijas pilsoņu ieceļošanu Latvijas Republikā” (turpmāk – rīkojums) noteikto izņēmumu uzskaitījumu ieceļošanai Latvijas Republikas teritorijā ar piedalīšanos Latvijas Republikas tiesā esošajā tiesvedības procesā, proti, papildināt 1.3. apakšpunktu ar šādu apakšpunktu: “1.3.6. ar Latvijas Republikas tiesas pavēsti ir aicināti piedalīties tiesas sēdē.”
Rīkojumā izsmeļoši noteikti izņēmumi, saistībā ar kuriem Krievijas Federācijas pilsoņiem varētu tikt atļauts ieceļot Latvijas Republikas teritorijā, šķērsojot Latvijas Republikas ārējo robežu. Minētie izņēmumi ir saistīti ar ieceļošanu, pildot darba pienākumus, nokļūšanu uz vai no kuģa, radniecības apstākļiem vai humāniem apsvērumiem. Taču noteikto izņēmumu starpā nav paredzētas situācijas, ja Latvijas Republikas tiesa aicina uz tiesas sēdi lietas dalībnieku, kurš dzīvo Krievijas Federācijā, ir Krievijas Federācijas pilsonis, un kurš nav Latvijas Republikas, Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas valstspiederīgo ģimenes loceklis. Tieslietu ministrijas ieskatā tiesvedības process nav uzskatāms arī par humāno apsvērumu starptautisko humānās palīdzības principu izpratnē.
Līdz ar to pastāv zināmas šaubas par tiesību uz taisnīgu tiesu un tiesību uz pieeju tiesai pilnvērtīgu īstenošanu situācijā, ja lietas dalībniekam nav iespējams piedalīties tiesas sēdē no apstākļiem, kas nav no viņa atkarīgi. Proti, izvērtējams, vai aprakstītajā situācijā, netiek apdraudētas Latvijas Republikas Satversmē 92. pantā garantētas un vairākos citos Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos nolīgumos noteiktās personas tiesības uz taisnīgu tiesu, un tiesības uz pieeju tiesai kā vienu no šīs tiesības veidojošiem elementiem.

 

Papildināt 1.3. punktu ar šādu apakšpunktu:
1.3.6. ar Latvijas Republikas tiesas pavēsti ir aicināti piedalīties tiesas sēdē.

Lūdzam rīkojuma projekta anotācijas 5. sadaļā ailītē "Cita informācija" skaidrot pamatojumu rīkojuma projekta (Ieceļošanas rīkojuma) atbilstībai Eiropas Komisijas 2022. gada 30. septembra paziņojumā C(2022) 7111 par vispārējiem vīzu izsniegšanas noteikumiem un pamatnostādnēm par Krievijas Federācijas pilsoņu kontroli pie ārējām robežām (turpmāk - paziņojums) norādītajam (sk. jo īpaši minētā paziņojuma 50-52. punktu) vai precizēt rīkojuma projekta anotācijā sniegto informāciju. Rīkojuma projekta anotācijā kā pamatojums rīkojuma darbības termiņa pagarināšanai norādīts tas, ka paziņojumā norādīts uz to, ka ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju, militāro mobilizāciju Krievijas Federācijā un šo notikumu ietekmi uz Savienības un tās dalībvalstu stabilitāti un drošību, robežiestādēm būtu intensīvi un individuāli jāpārbauda iespējamais paaugstinātais drošības risks, ko rada tādas valsts pilsoņa ieceļošana Šengenas zonā, kura izvērš Eiropā karu. Saistībā ar minēto vēršam uzmanību, ka rīkojuma projektā (Ieceļošanas rīkojumā) pretēji paziņojumam nav paredzēts, ka robežiestādēm būtu individuāli jāpārbauda iespējamais paaugstinātais drošības risks, bet tā vietā iepretim arī minētā paziņojuma 50-52. punktam paredzēts vispārējs ieceļošanas aizliegums, paredzot vienīgi izsmeļošus izņēmumu gadījumus attiecībā uz noteiktu Krievijas Federācijas pilsoņu kategorijām, kam ļauts ieceļot Latvijas Republikas teritorijā. Ja atbilstošu skaidrojumu nav iespējams sniegt, lūdzam precizēt rīkojuma projektu, nodrošinot Ieceļošanas rīkojuma atbilstību minētajā paziņojumā noteiktajam.

-

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" 9.19. apakšpunktu, lūdzam papildināt rīkojuma projekta anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulu  un 5.5. sadaļas 2. tabulu ar izvērstu informāciju par attiecīgo anotācijas 5. sadaļā ietverto regulu prasību ieviešanu un pārņemšanu, kā arī starptautisko līgumu saistību izpildi rīkojuma projektā. Nepieciešamības gadījumā lūdzam precizēt rīkojuma projektu vai rīkojuma projekta anotācijas 5. sadaļā sniegto informāciju.

-

Tieslietu ministrija neatbalsta rīkojuma projekta tālāku virzību, ievērojot tālāk minēto.
Rīkojuma projekts paredz līdz 2024. gada 4. martam pagarināt Ieceļošanas rīkojuma spēkā esības termiņu. Vēršam uzmanību, ka Ministru kabineta iekārtas likuma 31. pants paredz gadījumus, kādos Ministru kabinets var izdot ārējus normatīvos aktus (Ministru kabineta noteikumus), 32. panta pirmā daļa paredz, ka Ministru kabinets var izdot tam padotajām iestādēm un amatpersonām saistošus iekšējus normatīvos aktus, savukārt 33. panta pirmā daļa paredz, ka Ministru kabinets izdod administratīvos aktus, pieņem politiskus lēmumus, pārvaldes lēmumus un citus tiesību aktus. Ņemot vērā minēto, secināms, ka Ieceļošanas rīkojums nav nedz ārējais normatīvais akts, nedz administratīvais akts, kas tādējādi varētu ietekmēt privātpersonas. No Ieceļošanas rīkojuma 1. punkta ievaddaļas izriet, ka Ieceļošanas rīkojums nosaka, kādiem Krievijas Federācijas pilsoņiem Valsts robežsardze ļauj ieceļot Latvijas Republikas teritorijā, attiecīgi pārējiem Krievijas Federācijas pilsoņiem Valsts robežsardzei ieceļošana Latvijas Republikas teritorijā ir jāliedz. Proti, Ieceļošanas rīkojums pēc būtības dod noteiktu uzdevumu Valsts robežsardzei un tas ir saistošs tikai un vienīgi Valsts robežsardzei.
Saistībā ar minēto vēršam uzmanību, ka Imigrācijas likuma 18. panta pirmā daļa paredz, ka lēmumu par atteikumu ieceļot Latvijas Republikā Valsts robežsardzes amatpersona pieņem un noformē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta regulu (ES) Nr. 2016/399 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss), (turpmāk – Šengenas kodekss). Šengenas kodeksa 14. panta 1. punkts paredz, ka trešās valsts valstspiederīgajiem, kas neatbilst Šengenas kodeksa 6. panta 1. punktā izklāstītiem ieceļošanas nosacījumiem, un nepieder pie to personu kategorijas, uz ko attiecas Šengenas kodeksa 6. panta 5. punkts, atsaka ieceļošanu dalībvalstu teritorijās. Norādām, ka no Šengenas kodeksa 14. panta neizriet dalībvalsts tiesības atteikt ieceļošanu dalībvalstī, pamatojoties uz dalībvalsts iestādes rīkojumu liegt noteiktai personu grupai ieceļošanu dalībvalsts teritorijā. No Imigrācijas likuma 18. panta un Šengenas kodeksa 14. panta izriet, ka attiecībā uz katru personu, kurai tiek liegta ieceļošana Latvijas Republikas teritorijā, pieņemams pamatots individuāls lēmums, proti, administratīvais akts. Savukārt administratīvā akta izdošanas vispārīgos nosacījumus regulē Administratīvā procesa likums, kas paredz katra konkrēta gadījuma individuālu izvērtēšanu un likuma atrunas principa ievērošanu. Tādējādi norādām, ka Ieceļošanas rīkojums pats par sevi nevar būt tiesisks pamats Valsts robežsardzei pieņemt lēmumu atteikt ieceļot Latvijas Republikas teritorijā konkrētam Krievijas Federācijas pilsonim vai visiem attiecīgajiem Krievijas Federācijas pilsoņiem. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka individuāla vērtējuma veikšanas ietvaros ir iespējams secināt, ka Krievijas Federācijas pilsonis, kuram saskaņā ar Ieceļošanas rīkojumu ieceļošana Latvijas Republikas teritorijā būtu atļaujama, atbilstoši Šengenas kodeksa 6. panta 1. punkta "e" apakšpunktā un 14. pantā noteiktajam apdraud dalībvalsts iekšējo drošību un tādējādi tam varētu liegt ieceļot Latvijas Republikas teritorijā.
Ievērojot minēto, Tieslietu ministrijas ieskatā Ieceļošanas rīkojumā Valsts robežsardzei dotais uzdevums bez individuāla vērtējuma ļaut Latvijas Republikas teritorijā ieceļot noteiktiem Krievijas Federācijas pilsoņiem un attiecīgi pārējiem Krievijas Federācijas pilsoņiem atteikt ieceļošanu Latvijas Republikas teritorijā ir prettiesisks. Tādējādi nav pamatota Ieceļošanas rīkojuma spēkā esības termiņa pagarināšana.

-

Lūdzam svītrot vai precizēt rīkojuma projekta 2. punktu, jo nav pieļaujama grozījumu izdarīšana spēku zaudējušos tiesību aktos. Proti, vēršam uzmanību, ka Ieceļošanas rīkojums ir spēkā līdz 2023. gada 30. jūnijam. Attiecīgi secināms, ka 2023. gada 1. jūlijā, kad stāsies spēkā rīkojuma projekts, Ieceļošanas rīkojums būs zaudējis juridisko spēku, jo minētajā datumā būs iestājies termiņš, ar kuru ierobežots Ieceļošanas rīkojuma spēks laikā. Rīkojuma projekta anotācijā norādīts, lai netiktu pārtraukta Ieceļošanas rīkojuma darbība, tiek noteikts, ka grozījums par minētā rīkojuma termiņa pagarinājumu stājās spēkā 2023. gada 1. jūlijā, tomēr nav saprotams, kā tieši tiktu pārtraukta Ieceļošanas rīkojuma darbība (no rīkojuma projekta šāds pārtraukums neizriet), ja rīkojuma projekts, piemēram, stātos spēkā vispārējā kārtībā saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā noteikto.

-