Atzinums

Latvijas Dabas fonds atbalsta likumprojekta 5. pantā noteiktās teritorijas, kurās ir aizliegta vēja elektrostaciju (VES) būvniecība, taču vienlaikus iebilst pret likumprojekta tālāku virzību, līdz likumprojektā netiek novērsti tālāk minētie mūsu ieskatā būtiskie trūkumi:
1) nav noteikts sākotnējā izvērtējuma veikšanai minimāli nepieciešamās informācijas apjoms un nepieciešamo ekspertu iesaiste, kas rada būtiskus riskus izvērtējuma kvalitātei un nepieciešamo vides aizsardzības prasību (t.sk. VES ekspluatācijai) noteikšanai, īpaši attiecībā uz Natura 2000 teritoriju konektivitātes nodrošināšanu un ietekmes uz putnu un sikspārņu sugām mazināšanu,
2) būtiski samazinātas sabiedrības līdzdalības iespējas, t.sk. nav paredzēta atgriezeniskā saite sabiedrības iesaistei - informācija par sniegto priekšlikumu izvērtēšanu un sākotnējā izvērtējuma saturu, kā rezultātā zūd izvērtējuma "caurspīdīgums" un iespējama izvērtējuma politiska ietekmēšana,
3) iepriekš minētos riskus īpaši pastiprina tas, ka izsniegtos tehniskos noteikumus iespējams apstrīdēt tikai kopā ar nacionāla interešu objekta būvatļauju, kas turklāt neaptur būvniecību, tādējādi nekvalitatīva izvērtējuma rezultātā var netikt izvirzītas pietiekošas prasības ietekmes uz vidi mazināšanai un to nav reāli novērst.

-

Saskaņā ar likumprojekta 5. pantā noteikto, VES nebūvē mikroliegumos, taču VES būvniecība un ekspluatācija netieši var negatīvi ietekmēt arī citas likumprojekta 5. pantā minētās teritorijas, kā arī īpaši aizsargājamās sugas. Attiecīgi nepieciešams precizēt un papildināt likumprojekta 4. panta trešo daļu, paredzot kompensējošos pasākumus arī citos gadījumos.

-

Ņemot vērā, ka VES būvniecība var atstāt būtisku negatīvu ietekmi uz vidi un sākotnējā izvērtējuma ietvaros sabiedrības līdzdalības iespējas ir ievērojami mazākas nekā pilna ietekmes uz vidi izvērtējuma laikā, likumprojektā nepieciešams iekļaut papildu prasības sabiedrības līdzdalības iespēju uzlabošanai. Sabiedrībai dotas iespējas izteikt viedokli par sagatavoto izvērtējumu būtiski palielinās izvērtējuma “caurspīdīgumu”.

Papildināt pantu ar jaunu daļu, nosakot, ka sākotnējo izvērtējumu publicē VVD tīmekļa vietnē un paredz laiku, kurā sabiedrība var sniegt viedokli par izvērtējumu.

Nav saprotams, kā šis likums ierobežo sākotnējā izvērtējuma veikšanu, kā arī šis likums var izvirzīt papildu prasības sākotnējā izvērtējuma veikšanai. Likumprojekta teksts papildināms, ka sākotnējā izvērtējumā izmanto vismaz sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēta biotopu eksperta, putnu sugu eksperta un sikspārņu sugu eksperta sniegtos atzinumus.

(1) Šajā likuma paredzētajām darbībām piemērojams sākotnējais izvērtējums atbilstoši likumam “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” tiktāl, ciktāl tas nav pretrunā ar šo likumu. Paredzētās darbības izvērtēšanai izmanto vismaz sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēta biotopu eksperta, putnu sugu eksperta un sikspārņu sugu eksperta sniegtos atzinumus.

Iekļautais nosacījums, ka “Valsts vides dienesta tehniskos noteikumus pēc būtības var apstrīdēt būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktā kārtībā kopā ar Nacionālā interešu objekta būvniecībai izdoto būvatļauju” būtiski ierobežo sabiedrības tiesības aizstāvēt vides intereses un padara praktiski neiespējamu kļūdu labošanu, ja tādas radušās izvērtējuma procesā un tehniskajos noteikumos. Attiecīgi būtiski samazinās iespējas novērst videi nodarīto kaitējumu. Tāpat arī “neapstrīdamības sajūta” var mazināt motivāciju veikt kvalitatīvu ietekmes izvērtējumu un izvirzīt atbilstošas ietekmi mazinošas prasības.

Svītrot likumprojekta 6. panta trešo daļu, saglabājot kārtību, ka Valsts vides dienesta izdotos tehniskos noteikumus vai tā atteikumu izsniegt tehniskos noteikumus var apstrīdēt Vides pārraudzības valsts birojā, bet Vides pārraudzības valsts biroja lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

Nav saprotams, kādēļ novērtēts, ka likumprojekts neskar ietekmi uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu.

-

Aizpildāms 6.2 un 6.3. punkts, ņemot vērā, ka 6.1. punktā ir minēta nevalstisko organizāciju iesaiste.

-

Nepieciešams raksturot likumprojekta ietekmi uz vidi.

-

Nepieciešams raksturot likumprojekta ietekmi uz klimatneitralitāti.

-

Nepieciešams noteikt termiņu likumprojekta anotācijā minēto vadlīniju sākotnējā izvērtējuma sagatavošanai, kā arī nodrošināt sabiedrības līdzdalību vadlīniju izstrādē, papildinot protokollēmuma projektu ar attiecīgu uzdevumu Valsts vides dienestam.

-

Atsauci uz 7. literatūras avotu (EK paziņojumu presei) ieteicams aizstāt ar saiti uz dokumentu “Komisijas paziņojums Eiropas parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai REPowerEU: Vienota Eiropas rīcība cenas ziņā pieejamākai, drošākai un ilgtspējīgākai enerģijai” https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:52022DC0108, kur sniegtā informācija ir pilnīgāka, tostarp papildus anotācijai citētajai rindkopai minēts, ka “Dalībvalstīm būtu ātri jākartē, jānovērtē un jānodrošina piemērotas zemes un jūras teritorijas, kas pieejamas atjaunīgo energoresursu projektiem proporcionāli to nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem, devumam pārskatītā 2030. gada atjaunīgo energoresursu mērķrādītāja sasniegšanā, kā arī citiem būtiskiem faktoriem, piemēram, resursu pieejamībai, tīkla infrastruktūrai un ES Biodaudzveidības stratēģijas mērķrādītājiem.”

-