Atzinums

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir iepazinusies ar Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto dokumentu “Zivju resursu mākslīgās atražošanas plāns 2025.–2028. gadam “ (Plāns), kura mērķis ir ilgtspējīgi, saglabāti un bioloģiski daudzveidīgi saimnieciski nozīmīgo un aizsargājamo ceļotājzivju resursi Latvijā.
Lai veicinātu VARAM un ZM politiku savstarpēju saskaņotību,  vēršam uzmanību uz riskiem, ko rada invazīvās sugas, līdz ar to Plānā jāparedz pasākumi, lai nodrošinātos pret invazīvo sugu netīšu izplatību.
Tā kā invazīvās sugas var būt viens no galvenajiem bioloģiskās daudzveidības samazināšanās iemesliem, kā arī  var būtiski ietekmēt ekonomiku, tajā skaitā zivsaimniecības nozari, tad Plānā ir būtiski uzsvērt, ka  savlaicīga invazīvo sugu konstatēšana, ātra ierobežošana un izskaušana samazina ietekmi uz vidi un ekonomiku. Citu projektu ietvaros veiktie pētījumi apliecina, ka šo sugu spēja izkonkurēt vietējās sugas, izjaukt ekoloģiskos procesus un radīt ekonomiskus zaudējumus liecina par to, cik svarīga ir preventīva rīcība, agrīna atklāšana un efektīvas pārvaldības stratēģijas, lai novērstu nejaušu invazīvo sugu izplatīšanu, zivju resursus pārvietojot uz citu ūdenstilpi.

-

Plāna 106. punktā paredzēts, ja kādā upē vai ezerā ir notikusi ekoloģiska katastrofa (ūdens vide piesārņota ar ķimikālijām u. c. noplūdušām vielām), kuras dēļ ir cietuši zivju resursi, projektu pieteikumi zivju resursu atražošanai un to dzīvotņu atjaunošanai virzāmi atbalsta saņemšanai no Zivju Fonda prioritārā kārtā.  Ņemot vērā Vides aizsardzības likumā ietverto principu “piesārņotājs maksā” (t.i., persona sedz izdevumus, kas saistīti ar tās darbības dēļ radīta piesārņojuma novērtēšanu, novēršanu, ierobežošanu un seku likvidēšanu), lūdzam precizēt redakciju, nepārprotami skaidri norādot, ka gadījumos, ja ir zināms darbības veicējs, kura dēļ cietuši zivju resursi, tad zaudējumus sedz piesārņotājs vai no piesārņotāja tiek piedzīti zaudējumi. Proti, nebūtu veicināma publisko līdzekļu izmantošana seku novēršanā tur, kur atbilstoši likumā noteiktajam izdevumu jāsedz piesārņotājam.

-

Plāna 79.punktā ir minēts pasākums Baltijas storu (Acipenser oxyrincus)  krājumu papildināšanai, īstenojot Baltijas stores resursu atjaunošanas centienus. Ņemot vērā to, ka Baltijas store Latvijas ūdeņos uzskatāmas par izmirušu sugu un Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) rīcībā nav informācijas, ka šī suga būtu bijusi sastopama Gaujā un Gaujas baseina upēs, tad šī darbība pirmsšķietami uzskatāma par reintrodukciju. Vēršam uzmanību uz to, ka pasākuma ieviešanai nepieciešams normatīvajos aktos noteiktā kārtībā saņemt DAP atļauju sugas reintroidukcijai atbilstoši Sugu un biotopu aizsardzības likuma 18.un 19.pantam.
Lūdzam precizēt redakciju.

-