Atzinums

Klimata rīcības ceļa kartē Priekšrocībās minēts “Vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas veido meža zeme. Mērķtiecīgi un ilgtspējīgi veidojot mežaudžu struktūru un to noturību ir iespējams palielināt CO2 piesaistes ZIZIMM sektorā, veicināt koksnes izmantošanu būvniecībā, un inovatīvu koksnes produktu ražošanā, kā arī biomasas, tajā skaitā reciklētās koksnes izmantošanu enerģētikā.” Lūgums skaidrot ko nozīmē ilgtspējīgi veidota mežaudžu vecumstruktūra.
ZIZIMM sektorā bāzes scenāriju aprakstā minēti plašāki iemesli SEG emisiju palielinājumam, piemēram, mežizstrādes ietekmes, meža zemju pārveide par apbūvi, apmežojušos teritoriju atgriešana lauksaimnieciskā ražošanā vai kūdras ieguves apjomu palielināšanās, nepieciešams noteikt Pasākuma īstenošanas veicamās darbības un mērķrādītājus tieši šo emisiju samazinājumiem.
ZIZIMM sektora  Pasākumu īstenošanas veicamo darbību izpildei pastāv būtiskas pretrunas ar bioloģiskās daudzveidības uzturēšanas un atjaunošanas mērķu sasniegšanu, piemēram, minerālmēslojuma pielietošana sausieņos un āreņos,  mērķtiecīga meža ieaudzēšana izstrādātajos kūdras laukos, hidroloģiskā režīma uzlabošana slapjaiņos. SIVN projektā nav iespēja iepazīties ar pamatotu bioloģiskās daudzveidības risku izvērtējumu. Pasākumi var nonākt pretrunās ar ES Dabas atjaunošanas regulas prasībam. Ieteikums šos pasākumus svītrot no NEKP 2021 – 2030 aktualizētās versijas.
ZIZIMM sadaļā apmežojumu plānošanā būtu nepieciešams aprakstos sniegt informāciju vai tas būtu koku plantāciju stādījums vai meža veidošana, kā arī kāds būtu minimālais koku audzēšanas aprites cikls un dabiskā traucējuma riska pakāpe.
Apgalvots: “(..) visbūtiskāk ir izvairīties no pasākumu finansēšanas, kas ir pretrunā ar SEG emisiju samazināšanu, oglekļa dioksīda piesaisti un klimatnoturīguma nodrošināšanu.” Tomēr ir paredzēta vairāku tieši šādu pasākumu finansēšana ZIZIMM sektorā. Nepieciešams novērst šādu pretrunu.
Apgalvots: “pieaugošs slāpekļa minerālmēslu patēriņš, līdz ar to arī lauksaimniecības augšņu apsaimniekošana rada lielu SEG emisiju īpatsvaru.”, taču pasākumos tiek paredzēta mēslošana. Tāpat tiek paredzēts N2O emisiju pieaugums un tiek attaisnots, ka tas būs “daudz mazāks nekā piesaistes emisijas”, taču netiek precizēts, vai ir domāts apjoms (kg) un vai tiek ņemts vērā N2O kā SEG potenciāls.
Nav sniegta informācija, kā kokmateriālu izmantošanas veicināšana, kas kopumā atbalstāms pasākumu kopums, tiks salāgota ar mežizstrādes ierobežojumiem nākotnē.
Lauksaimniecības nozarē tiek paredzēta intensīvāka nosusināšana un meliorācijas pasākumi, lai uzlabotu augsnes ražību, taču šāda rīcība ir pretstatā pret klimata zinātni, ko Plānā ir uzsvērts veicināt un ievērot.
Minēts, ka “bez papildu elektroenerģijas sistēmas stiprināšanas Latvijas elektroenerģijas tīkls spēj uzņemt teju 3,5 reizes vairāk elektroenerģijas nekā esošais Latvijas patēriņš”. Plānā trūkst skaidrojuma, vai plānotais elektroenerģijas patēriņa pieaugums, ņemot vērā Plānā ietvertās darbības un dažādu sektoru elektrifikāciju, ietilpst šajā apjomā, un, ja neietilpst, kā ir paredzēts stiprināt un paplašināt esošo sistēmu. Plāns paredz, ka uzlabojot energoefektivitāti, mazināsies kopējais energopatēriņš, taču šim apgalvojumam nav atrodamas precīzākas aplēses vai atsauces.
Apgalvots: “Latvija ir ceturtais mazākais enerģijas galapatērētājs starp visām ES dalībvalstīm” – būtu vērtīgi pievienot, vai šis rādītājs attiecas uz kopējo patēriņu vai īpatnējo (per capita), un atsauci uz datiem [pēc EUROSTAT datiem šāds rādītājs varētu būt tikai elektroenerģijas gala patēriņā no industrijas, taču tie nav īpatnējie dati, turklāt pavisam cita situācija ir mājsaimniecību patēriņā].
Ūdeņraža tehnoloģiju izmantošanas pamatojumam trūkst būtiska izvērtējuma, kāda veida ūdeņradis Latvijai ir pieejams šobrīd, kādās proporcijās un kādas ir ilgtermiņa prognozes par ūdeņraža lietderību Latvijas kontekstā. Transporta nozarē būtu ieteicami ieguldījumus ūdeņraža jomā pārvirzīt uz tiešo elektrificēšanu. Plānā tiek minēts arī zaļais ūdeņradis, taču netiek precizēts, kuros sektoros un pasākumos un kādā proporcijā tas tiks lietots, līdz ar to rodas šaubas, vai Latvija spēs nodrošināt nepieciešamo apjomu tieši zaļā ūdeņraža, ņemot vērā arī pārējo jomu intensīvo elektrifikāciju. Arī pie saīsinājuma RFNBO ūdeņradis tiek minēts kā atjaunīgais kurināmais, taču tas tā nav viennozīmīgi.
3.1. 4.9. Atkritumu ievešanas un importēšanas aizlieguma noteikšanas pasākuma izpildes datums ir 2030.gads. Priekšlikums šo samazināt līdz 2027.gadam.
Skatoties socioekonomisko aspektu kontekstā, Plānā netiek apskatīta iespēja, kādus ieguvumus Latvija varētu gūt, ja tā apsvērtu ieviest tādus mērķus, kas ļautu tai būt nevis potenciālajai iztrūkstošo gada emisiju sadales vienību iepircējai (runājot par elastību izmantošanu), bet gan pārdevējai, kas nozīmētu iespējamus zaudējumus vienuviet, bet lielus ieguvumus gan finansiāli, gan klimatam citviet.
Plānots “Sabiedrības izpratnes veidošanas un kapacitātes stiprināšanas pasākumi “. Minētais sasniegtais iedzīvotāju skaits būtu ieteicams augstāks, ņemot vērā KEM plašo tvērumu. Tiek minēts arī, ka 10 000 sasniegto iedzīvotāju paradumi mainīsies, taču netiek aprakstīts, kā tiks izmērīta vai novērota šo iedzīvotāju paradumu maiņa.
Minēts “….fiskālā politika veicinās paradumu maiņu dodot priekšroku klimatam draudzīgākiem risinājumiem, kā arī nodrošinās taisnīgu pāreju.” Tālāk Aktualizētā plānā nav atrunāts, kas būs citējumā pieminētās fiskālās politikas izmaiņas paradumu maiņai. Fiskālai politikai var būt nozīmīga ietekme un tamdēļ nepieciešama atsevišķa sadaļa par priekšlikumiem nodokļu sistēmas pilnveidošanā virzoties uz klimatneitralitātes attīstību.
Plānā tiek pievērsta uzmanība kapacitātes stiprināšanai un atbalstam STEM jomās studējošajiem, taču būtu nepieciešamība domāt arī par klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās tēmu iekļaušanu skolu mācību saturā, tādā veidā ceļot sabiedrības informētību, kas arī ir atslēga sabiedrības paradumu transformācijai. Šobrīd klimata jautājumi fragmentēti un atkarībā no skolas un skolotāja izpratnes un entuziasma iekļauti mācību priekšmetos.
Relatīvi maz integrēti aprites ekonomikas aspekti Aktualizētā plānā, tas būtu papildināms, piemēram, 3.2.2, 3.2.3. sadaļās.
 

-

Klimata rīcības ceļa kartē Priekšrocībās minēts “Vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas veido meža zeme. Mērķtiecīgi un ilgtspējīgi veidojot mežaudžu struktūru un to noturību ir iespējams palielināt CO2 piesaistes ZIZIMM sektorā, veicināt koksnes izmantošanu būvniecībā, un inovatīvu koksnes produktu ražošanā, kā arī biomasas, tajā skaitā reciklētās koksnes izmantošanu enerģētikā.” Lūgums skaidrot ko nozīmē ilgtspējīgi veidota mežaudžu vecumstruktūra.
ZIZIMM sektorā bāzes scenāriju aprakstā minēti plašāki iemesli SEG emisiju palielinājumam, piemēram, mežizstrādes ietekmes, meža zemju pārveide par apbūvi, apmežojušos teritoriju atgriešana lauksaimnieciskā ražošanā vai kūdras ieguves apjomu palielināšanās, nepieciešams noteikt Pasākuma īstenošanas veicamās darbības un mērķrādītājus tieši šo emisiju samazinājumiem.
ZIZIMM sektora  Pasākumu īstenošanas veicamo darbību izpildei pastāv būtiskas pretrunas ar bioloģiskās daudzveidības uzturēšanas un atjaunošanas mērķu sasniegšanu, piemēram, minerālmēslojuma pielietošana sausieņos un āreņos,  mērķtiecīga meža ieaudzēšana izstrādātajos kūdras laukos, hidroloģiskā režīma uzlabošana slapjaiņos. SIVN projektā nav iespēja iepazīties ar pamatotu bioloģiskās daudzveidības risku izvērtējumu. Pasākumi var nonākt pretrunās ar ES Dabas atjaunošanas regulas prasībam. Ieteikums šos pasākumus svītrot no NEKP 2021 – 2030 aktualizētās versijas.
ZIZIMM sadaļā apmežojumu plānošanā būtu nepieciešams aprakstos sniegt informāciju vai tas būtu koku plantāciju stādījums vai meža veidošana, kā arī kāds būtu minimālais koku audzēšanas aprites cikls un dabiskā traucējuma riska pakāpe.
Apgalvots: “(..) visbūtiskāk ir izvairīties no pasākumu finansēšanas, kas ir pretrunā ar SEG emisiju samazināšanu, oglekļa dioksīda piesaisti un klimatnoturīguma nodrošināšanu.” Tomēr ir paredzēta vairāku tieši šādu pasākumu finansēšana ZIZIMM sektorā. Nepieciešams novērst šādu pretrunu.
Apgalvots: “pieaugošs slāpekļa minerālmēslu patēriņš, līdz ar to arī lauksaimniecības augšņu apsaimniekošana rada lielu SEG emisiju īpatsvaru.”, taču pasākumos tiek paredzēta mēslošana. Tāpat tiek paredzēts N2O emisiju pieaugums un tiek attaisnots, ka tas būs “daudz mazāks nekā piesaistes emisijas”, taču netiek precizēts, vai ir domāts apjoms (kg) un vai tiek ņemts vērā N2O kā SEG potenciāls.
Nav sniegta informācija, kā kokmateriālu izmantošanas veicināšana, kas kopumā atbalstāms pasākumu kopums, tiks salāgota ar mežizstrādes ierobežojumiem nākotnē.
Lauksaimniecības nozarē tiek paredzēta intensīvāka nosusināšana un meliorācijas pasākumi, lai uzlabotu augsnes ražību, taču šāda rīcība ir pretstatā pret klimata zinātni, ko Plānā ir uzsvērts veicināt un ievērot.
Minēts, ka “bez papildu elektroenerģijas sistēmas stiprināšanas Latvijas elektroenerģijas tīkls spēj uzņemt teju 3,5 reizes vairāk elektroenerģijas nekā esošais Latvijas patēriņš”. Plānā trūkst skaidrojuma, vai plānotais elektroenerģijas patēriņa pieaugums, ņemot vērā Plānā ietvertās darbības un dažādu sektoru elektrifikāciju, ietilpst šajā apjomā, un, ja neietilpst, kā ir paredzēts stiprināt un paplašināt esošo sistēmu. Plāns paredz, ka uzlabojot energoefektivitāti, mazināsies kopējais energopatēriņš, taču šim apgalvojumam nav atrodamas precīzākas aplēses vai atsauces.
Apgalvots: “Latvija ir ceturtais mazākais enerģijas galapatērētājs starp visām ES dalībvalstīm” – būtu vērtīgi pievienot, vai šis rādītājs attiecas uz kopējo patēriņu vai īpatnējo (per capita), un atsauci uz datiem [pēc EUROSTAT datiem šāds rādītājs varētu būt tikai elektroenerģijas gala patēriņā no industrijas, taču tie nav īpatnējie dati, turklāt pavisam cita situācija ir mājsaimniecību patēriņā].
Ūdeņraža tehnoloģiju izmantošanas pamatojumam trūkst būtiska izvērtējuma, kāda veida ūdeņradis Latvijai ir pieejams šobrīd, kādās proporcijās un kādas ir ilgtermiņa prognozes par ūdeņraža lietderību Latvijas kontekstā. Transporta nozarē būtu ieteicami ieguldījumus ūdeņraža jomā pārvirzīt uz tiešo elektrificēšanu. Plānā tiek minēts arī zaļais ūdeņradis, taču netiek precizēts, kuros sektoros un pasākumos un kādā proporcijā tas tiks lietots, līdz ar to rodas šaubas, vai Latvija spēs nodrošināt nepieciešamo apjomu tieši zaļā ūdeņraža, ņemot vērā arī pārējo jomu intensīvo elektrifikāciju. Arī pie saīsinājuma RFNBO ūdeņradis tiek minēts kā atjaunīgais kurināmais, taču tas tā nav viennozīmīgi.
3.1. 4.9. Atkritumu ievešanas un importēšanas aizlieguma noteikšanas pasākuma izpildes datums ir 2030.gads. Priekšlikums šo samazināt līdz 2027.gadam.
Skatoties socioekonomisko aspektu kontekstā, Plānā netiek apskatīta iespēja, kādus ieguvumus Latvija varētu gūt, ja tā apsvērtu ieviest tādus mērķus, kas ļautu tai būt nevis potenciālajai iztrūkstošo gada emisiju sadales vienību iepircējai (runājot par elastību izmantošanu), bet gan pārdevējai, kas nozīmētu iespējamus zaudējumus vienuviet, bet lielus ieguvumus gan finansiāli, gan klimatam citviet.
Plānots “Sabiedrības izpratnes veidošanas un kapacitātes stiprināšanas pasākumi “. Minētais sasniegtais iedzīvotāju skaits būtu ieteicams augstāks, ņemot vērā KEM plašo tvērumu. Tiek minēts arī, ka 10 000 sasniegto iedzīvotāju paradumi mainīsies, taču netiek aprakstīts, kā tiks izmērīta vai novērota šo iedzīvotāju paradumu maiņa.
Minēts “….fiskālā politika veicinās paradumu maiņu dodot priekšroku klimatam draudzīgākiem risinājumiem, kā arī nodrošinās taisnīgu pāreju.” Tālāk Aktualizētā plānā nav atrunāts, kas būs citējumā pieminētās fiskālās politikas izmaiņas paradumu maiņai. Fiskālai politikai var būt nozīmīga ietekme un tamdēļ nepieciešama atsevišķa sadaļa par priekšlikumiem nodokļu sistēmas pilnveidošanā virzoties uz klimatneitralitātes attīstību.
Plānā tiek pievērsta uzmanība kapacitātes stiprināšanai un atbalstam STEM jomās studējošajiem, taču būtu nepieciešamība domāt arī par klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās tēmu iekļaušanu skolu mācību saturā, tādā veidā ceļot sabiedrības informētību, kas arī ir atslēga sabiedrības paradumu transformācijai. Šobrīd klimata jautājumi fragmentēti un atkarībā no skolas un skolotāja izpratnes un entuziasma iekļauti mācību priekšmetos.
Relatīvi maz integrēti aprites ekonomikas aspekti Aktualizētā plānā, tas būtu papildināms, piemēram, 3.2.2, 3.2.3. sadaļās.
 

-

Klimata rīcības ceļa kartē Priekšrocībās minēts “Vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas veido meža zeme. Mērķtiecīgi un ilgtspējīgi veidojot mežaudžu struktūru un to noturību ir iespējams palielināt CO2 piesaistes ZIZIMM sektorā, veicināt koksnes izmantošanu būvniecībā, un inovatīvu koksnes produktu ražošanā, kā arī biomasas, tajā skaitā reciklētās koksnes izmantošanu enerģētikā.” Lūgums skaidrot ko nozīmē ilgtspējīgi veidota mežaudžu vecumstruktūra.
ZIZIMM sektorā bāzes scenāriju aprakstā minēti plašāki iemesli SEG emisiju palielinājumam, piemēram, mežizstrādes ietekmes, meža zemju pārveide par apbūvi, apmežojušos teritoriju atgriešana lauksaimnieciskā ražošanā vai kūdras ieguves apjomu palielināšanās, nepieciešams noteikt Pasākuma īstenošanas veicamās darbības un mērķrādītājus tieši šo emisiju samazinājumiem.
ZIZIMM sektora  Pasākumu īstenošanas veicamo darbību izpildei pastāv būtiskas pretrunas ar bioloģiskās daudzveidības uzturēšanas un atjaunošanas mērķu sasniegšanu, piemēram, minerālmēslojuma pielietošana sausieņos un āreņos,  mērķtiecīga meža ieaudzēšana izstrādātajos kūdras laukos, hidroloģiskā režīma uzlabošana slapjaiņos. SIVN projektā nav iespēja iepazīties ar pamatotu bioloģiskās daudzveidības risku izvērtējumu. Pasākumi var nonākt pretrunās ar ES Dabas atjaunošanas regulas prasībam. Ieteikums šos pasākumus svītrot no NEKP 2021 – 2030 aktualizētās versijas.
ZIZIMM sadaļā apmežojumu plānošanā būtu nepieciešams aprakstos sniegt informāciju vai tas būtu koku plantāciju stādījums vai meža veidošana, kā arī kāds būtu minimālais koku audzēšanas aprites cikls un dabiskā traucējuma riska pakāpe.
Apgalvots: “(..) visbūtiskāk ir izvairīties no pasākumu finansēšanas, kas ir pretrunā ar SEG emisiju samazināšanu, oglekļa dioksīda piesaisti un klimatnoturīguma nodrošināšanu.” Tomēr ir paredzēta vairāku tieši šādu pasākumu finansēšana ZIZIMM sektorā. Nepieciešams novērst šādu pretrunu.
Apgalvots: “pieaugošs slāpekļa minerālmēslu patēriņš, līdz ar to arī lauksaimniecības augšņu apsaimniekošana rada lielu SEG emisiju īpatsvaru.”, taču pasākumos tiek paredzēta mēslošana. Tāpat tiek paredzēts N2O emisiju pieaugums un tiek attaisnots, ka tas būs “daudz mazāks nekā piesaistes emisijas”, taču netiek precizēts, vai ir domāts apjoms (kg) un vai tiek ņemts vērā N2O kā SEG potenciāls.
Nav sniegta informācija, kā kokmateriālu izmantošanas veicināšana, kas kopumā atbalstāms pasākumu kopums, tiks salāgota ar mežizstrādes ierobežojumiem nākotnē.
Lauksaimniecības nozarē tiek paredzēta intensīvāka nosusināšana un meliorācijas pasākumi, lai uzlabotu augsnes ražību, taču šāda rīcība ir pretstatā pret klimata zinātni, ko Plānā ir uzsvērts veicināt un ievērot.
Minēts, ka “bez papildu elektroenerģijas sistēmas stiprināšanas Latvijas elektroenerģijas tīkls spēj uzņemt teju 3,5 reizes vairāk elektroenerģijas nekā esošais Latvijas patēriņš”. Plānā trūkst skaidrojuma, vai plānotais elektroenerģijas patēriņa pieaugums, ņemot vērā Plānā ietvertās darbības un dažādu sektoru elektrifikāciju, ietilpst šajā apjomā, un, ja neietilpst, kā ir paredzēts stiprināt un paplašināt esošo sistēmu. Plāns paredz, ka uzlabojot energoefektivitāti, mazināsies kopējais energopatēriņš, taču šim apgalvojumam nav atrodamas precīzākas aplēses vai atsauces.
Apgalvots: “Latvija ir ceturtais mazākais enerģijas galapatērētājs starp visām ES dalībvalstīm” – būtu vērtīgi pievienot, vai šis rādītājs attiecas uz kopējo patēriņu vai īpatnējo (per capita), un atsauci uz datiem [pēc EUROSTAT datiem šāds rādītājs varētu būt tikai elektroenerģijas gala patēriņā no industrijas, taču tie nav īpatnējie dati, turklāt pavisam cita situācija ir mājsaimniecību patēriņā].
Ūdeņraža tehnoloģiju izmantošanas pamatojumam trūkst būtiska izvērtējuma, kāda veida ūdeņradis Latvijai ir pieejams šobrīd, kādās proporcijās un kādas ir ilgtermiņa prognozes par ūdeņraža lietderību Latvijas kontekstā. Transporta nozarē būtu ieteicami ieguldījumus ūdeņraža jomā pārvirzīt uz tiešo elektrificēšanu. Plānā tiek minēts arī zaļais ūdeņradis, taču netiek precizēts, kuros sektoros un pasākumos un kādā proporcijā tas tiks lietots, līdz ar to rodas šaubas, vai Latvija spēs nodrošināt nepieciešamo apjomu tieši zaļā ūdeņraža, ņemot vērā arī pārējo jomu intensīvo elektrifikāciju. Arī pie saīsinājuma RFNBO ūdeņradis tiek minēts kā atjaunīgais kurināmais, taču tas tā nav viennozīmīgi.
3.1. 4.9. Atkritumu ievešanas un importēšanas aizlieguma noteikšanas pasākuma izpildes datums ir 2030.gads. Priekšlikums šo samazināt līdz 2027.gadam.
Skatoties socioekonomisko aspektu kontekstā, Plānā netiek apskatīta iespēja, kādus ieguvumus Latvija varētu gūt, ja tā apsvērtu ieviest tādus mērķus, kas ļautu tai būt nevis potenciālajai iztrūkstošo gada emisiju sadales vienību iepircējai (runājot par elastību izmantošanu), bet gan pārdevējai, kas nozīmētu iespējamus zaudējumus vienuviet, bet lielus ieguvumus gan finansiāli, gan klimatam citviet.
Plānots “Sabiedrības izpratnes veidošanas un kapacitātes stiprināšanas pasākumi “. Minētais sasniegtais iedzīvotāju skaits būtu ieteicams augstāks, ņemot vērā KEM plašo tvērumu. Tiek minēts arī, ka 10 000 sasniegto iedzīvotāju paradumi mainīsies, taču netiek aprakstīts, kā tiks izmērīta vai novērota šo iedzīvotāju paradumu maiņa.
Minēts “….fiskālā politika veicinās paradumu maiņu dodot priekšroku klimatam draudzīgākiem risinājumiem, kā arī nodrošinās taisnīgu pāreju.” Tālāk Aktualizētā plānā nav atrunāts, kas būs citējumā pieminētās fiskālās politikas izmaiņas paradumu maiņai. Fiskālai politikai var būt nozīmīga ietekme un tamdēļ nepieciešama atsevišķa sadaļa par priekšlikumiem nodokļu sistēmas pilnveidošanā virzoties uz klimatneitralitātes attīstību.
Plānā tiek pievērsta uzmanība kapacitātes stiprināšanai un atbalstam STEM jomās studējošajiem, taču būtu nepieciešamība domāt arī par klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās tēmu iekļaušanu skolu mācību saturā, tādā veidā ceļot sabiedrības informētību, kas arī ir atslēga sabiedrības paradumu transformācijai. Šobrīd klimata jautājumi fragmentēti un atkarībā no skolas un skolotāja izpratnes un entuziasma iekļauti mācību priekšmetos.
Relatīvi maz integrēti aprites ekonomikas aspekti Aktualizētā plānā, tas būtu papildināms, piemēram, 3.2.2, 3.2.3. sadaļās.
 

-