Atzinums

Par projekta 3.2. apakšpunktu – mirgošanas novērtēšana
Parametram jābūt vērtētam tikai un vienīgi ēku iekštelpās.

Par projekta 4. punktu – iesniegtās informācijas publiskošana
Prasītā informācija ir sensitīva, saistīta ar biznesa riskiem un var tikt uzskatīta par komercnoslēpumu. Attiecīgi nav pieļaujama tās publiskošana. Lūdzam paredzēt dienesta atbildību par saņemtās informācijas drošību un neizpaušanu.

Par projekta 6. punktu – trokšņa robežvērtību novērtēšanas vieta
Pašreizējā redakcijā nav noteikts, ka trokšņa robežvērtības pie sabiedriskajām vai publiskajām ēkām jānosaka pie ēku ārējās sienas. Lūdzam papildināt redakciju atbilstoši pašreizējai Ministru kabineta noteikumu Nr. 16 redakcijai.

Par projekta 7. punktu – zemas frekvences trokšņa novērtēšanas vieta un aprēķina metode
Šis punkts nosaka, ka novērtēšanas vietā, proti, dzīvojamo ēku, vasarnīcu un citu attiecīgo ēku telpās, summārais līmenis nedrīkst pārsniegt 20 dB (A), taču 9. punktā noteikts, ka datus iegūst 10 metru augstumā virs zemes virsmas. Attiecīgi dati tiks iegūti ārpus novērtēšanas vietas. Piedāvātajā formulā arī nav iekļauts 10 metru augstumā iegūtais mērījuma rezultāts, bet gan ietverta atsauce uz torņa augstumu.

Par projekta 11. punktu – zemas frekvences trokšņa mērījumu metodoloģija
Šis punkts ir pretrunā 8. un 9. punktam, kā arī pielikumam, kurā izmantotas empīriskas formulas un laboratorijā vai empīriskā veidā iegūtas vērtības. Nav saprotams, kā, veicot zemas frekvences trokšņa mērījumus, tiks nošķirts apkārtējās vides, piemēram, vēja, meža, jūras, lauksaimniecības vai meža tehnikas radītais troksnis no trokšņa, ko rada vēja turbīna.

Par projekta 11. punktu – trokšņa monitoringa biežums
Pašreizējos IVN tiek izvirzīta prasība trokšņa mērījumus veikt 1–2 reizes pēc vēja parka nodošanas ekspluatācijā. Mērījumu vietas jāsaskaņo ar VI, bet dati jāiesniedz VI un VVD. Lūdzam saglabāt šādu pieeju arī turpmāk.

Par projekta 12. punktu – prasības trokšņa mērījumu veicējiem
Lūdzam iekļaut prasības laboratorijām, kas veic mērījumus, attiecībā uz to akreditāciju un izmantoto iekārtu sertifikāciju vai verifikāciju.

Par projekta 12. punktu – trokšņa mērījumu metodes
Lūdzam norādīt mērījumu metodes atbilstoši pašreizējiem Ministru kabineta noteikumu Nr. 16 nosacījumiem.

Par projekta 21. punktu – jaunas apbūves radītais risks esošam vēja parkam
Šis punkts rada milzīgu risku jebkuram vēja parkam, jo, divu kilometru joslā uzceļot jaunu māju, tās īpašnieks var sākt izvirzīt pretenzijas vēja parka operatoram.

Par projekta 24. punktu – primārais un alternatīvais priekšlikums
Primāri lūdzam šo punktu svītrot. Ja priekšlikums svītrot punktu netiek atbalstīts, alternatīvi lūdzam to precizēt, ņemot vērā turpmāk minēto. Pēc pieredzes un sarunām ar putnu aizsardzības sistēmu ražotājiem attālums, kādā vēja turbīna tiek apturēta, ir atkarīgs no VES modeļa, putnu sugām, vēja ātruma un citiem parametriem. Tā kā galvenais mērķis ir nodrošināt konkrētu putnu sugu aizsardzību, kas tiek definēta IVN un pirmsbūvniecības monitoringa ietvaros, lūdzam punktu labot, izsakot to redakcijā, kas nodrošina vēja turbīnu apturēšanu vai darbības ātruma samazināšanu, lai aizsargātu iepriekš definētās īpaši aizsargājamās putnu sugas.

Par projekta 26. punktu – sikspārņu aizsardzībai paredzētie VES darbības ierobežojumi
Šajā punktā ir aprakstīti kritēriji, kādos jāaptur VES darbība, savukārt 27. punktā noteikts, ka šo kritēriju ievērošanu nosaka VES vadības sistēma. Taču vēja elektrostaciju darbības un apturēšanas kritērijus nosaka ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrā atbilstoši apkārtējās vides stāvoklim un situācijai. Papildus norādām, ka nokrišņu daudzuma mērījumu veikšana uz VES nav iespējama.

Par projekta 26.1. apakšpunktu – sikspārņu izpētes prasību dublēšanās
Ja noteikumos tiek iekļauta šāda prasība, tad IVN ietvaros var izslēgt nepieciešamību veikt sikspārņu novērtējumu un sikspārņu pirmsbūvniecības monitoringu.

Par projekta 30. punktu – kumulatīvās ietekmes atkārtota vērtēšana
Lūdzam punktu izslēgt, jo katram vēja parkam jau tiek veikts ekspluatācijas monitorings, kā arī IVN ietvaros katram vēja parkam tiek veikts kumulatīvās ietekmes vērtējums. Jau IVN laikā tiek veikts kumulatīvais novērtējums, kura rezultātā var tikt aizliegta atsevišķu VES vai visa vēja parka būvniecība, kā arī noteikti VES darbības ierobežojumi.

Par projekta 30. punktu – jēdziens “jaunu vēja elektrostaciju ietekmes uz vidi novērtējums”
Kas tiek saprasts ar jēdzienu “jaunu vēja elektrostaciju ietekmes uz vidi novērtējums”? Vai tas ir kumulatīvās ietekmes novērtējums? Kādēļ ekspluatācijā nodotam VES parkam būtu jāveic IVN?

Par projekta 31. punktu – papildu tehnisko sistēmu nepieciešamības izvērtēšana
Lūdzam labot redakciju, paredzot, ka IVN un projektēšanas laikā tiek veikts risku izvērtējums, kurā nosaka katras VES aprīkošanu ar papildu sistēmām, tostarp pretapledojuma un citām sistēmām.

Par projekta 31. punktu – pretapledošanas sistēmu samērīgums
Pašreizējā redakcija rada nesamērīgu finansiālo slogu, liekot ar pretapledošanas sistēmām aprīkot arī VES, kas, iespējams, atrodas tālu no koplietošanas ceļiem, ēkām vai citiem objektiem un kurām riska iestāšanās varbūtība ir ļoti zema.

Par projekta 34. un 35. punktu – gadījums, kad VES kopējā jauda ir tieši 100 MW
Vienā no punktiem būtu jāiekļauj arī 100 MW jauda. Šobrīd viens punkts attiecas uz jaudu, kas ir mazāka par 100 MW, bet otrs – uz jaudu, kas pārsniedz 100 MW.

Par projekta 36. punktu – civiltiesiskās atbildības apdrošināšana
Nepieciešams precizēt riskus un atbildības sliekšņus.

Par projekta 41. punktu – pārejas prasības civilās aizsardzības plānam
Kādēļ ir atsauce tikai uz 35. punktu, kas attiecas uz VES parkiem ar jaudu, kas ir mazāka par 100 MW? Vai VES parkiem, kuru jauda pārsniedz 100 MW, jau pašreizējā likumdošanā ir noteikts pienākums izstrādāt civilās aizsardzības plānu?

-