Atzinums

Aicinām izvērtēt iespēju papildināt likumprojekta 2.panta pirmo daļu ar atzīmi, ka iestādes vadītājs lēmumu pieņem, ņemot vērā personas individuālos/ konkrētās situācijas apstākļus, kā aprakstīts anotācijas 1.3 sadaļā ar atsaucēm uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) secinājumiem lietā Pengezov pret Bulgāriju (iesniegums Nr.66292/14). Vēršam uzmanību, ka, lai arī ar piedāvāto normu plānots paplašināt iepriekšējo 39.panta pirmās daļas redakciju, pievienojot tiesības iestādes vadītājam atstādināt ierēdni, ja ierēdnis atzīts par aizdomās turēto, bet pēc būtības nemainīt iepriekšējo lēmuma pieņemšanas procesu, kopumā vērtējot ECT judikatūru, secināms, ka Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (ECK) 8.pants (tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību) kontekstā ar valsts amatpersonu atstādināšanu uzsver nepieciešamību nodrošināt individuālu izvērtējumu, cita starpā, lai novērstu nesamērīgi ilgu ietekmi uz personas tiesībām, izvērtētu personas rīcības ietekmi uz valsts būtiskām interesēm un sabiedrības uzticību valsts pārvaldei u.tml. Tādēļ ir svarīgi, ka norma atspoguļo prasību pēc individuāla izvērtējuma. Papildus, ņemot vērā, ka kriminālprocess, piemēram, īpaši sarežģītās lietās var ieilgt, aicinām izvērtēt iespēju, kā nodrošināt saprātīgu līdzsvaru starp darba samaksas iesaldēšanu, kas kalpo leģitīmam mērķim, un personas tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību, kas var tikt skartas amatpersonas atstādināšanas gadījumā (skatīt arī anotācijas 1.3. sadaļā izklāstītos riskus). Vēršam uzmanību, ka ECT ir īpaši izcēlusi šāda ierobežojuma termiņa nozīmi, piemēram, jau minētajā lietā Pengezov pret Bulgāriju tam esot vienam no vairāku apstākļu virknes, kas ļāva ECT konstatēt iesniedzēja tiesību pārkāpumu. Savukārt anotācijā pieminētajā lietā Ispiryan pret Lietuvu, lai arī nedaudz citā kontekstā (kriminālprocesā piemērots drošības līdzeklis), fakts, ka atstādināšana bija ierobežota laikā ar iespēju to piemērot atkārtoti, laikam ritot, bija viens no aspektiem, kas ļāva nosliekties par labu tam, lai pārkāpumu nekonstatētu. Tāpēc vēršam uzmanību, ka būtu vēlams izvērtēt, vai pēc noteikta laika tecējuma atstādinātajam ierēdnim nebūtu jāparedz tiesības lūgt pārvērtēt lēmumu par atstādināšanu vai pienākums iestādei periodiski pārvērtēt lēmumu par atstādināšanu, ņemot vērā, ka tā ir iestādes vadītāja tiesība, nevis pienākums. Nav šaubu, ka iestādes vadītāja lēmumu amatpersona var pārsūdzēt Administratīvā procesa likuma kārtībā, lūdzot tiesu vērtēt arī lēmuma samērīgumu un procesuālo prasību ievērošanu, taču, ritot laikam, iespējams, var rasties nepieciešamība atkārtoti vērtēt pasākuma samērīgumu.

-

Aicinām izvērtēt iespēju dzēst šīs normas vārdus “ja ierēdnim piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis vai”. Vēršam uzmanību, ka faktiski jaunajā redakcijā piedāvātā likuma 39.panta pirmā daļa sistēmiski nodrošinās iestādes vadītāja tiesības atstādināt ierēdni, ja tam piemērots apcietinājums vai mājas arests, vienlaikus paredzot samērīguma izvērtējumu. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma (KPL) 241.-243.pantam drošības līdzekli kā procesuālo piespiedu līdzekli piemēro aizdomās turētajam vai apsūdzētajam, ja ir pamats uzskatīt, ka attiecīgā persona turpinās noziedzīgas darbības, traucēs pirmstiesas kriminālprocesu vai tiesu vai izvairīsies no šā procesa vai tiesas. Aizturēšana un ievietošana ārstniecības iestādē nav drošības līdzeklis, bet gan procesuālais piespiedu līdzeklis (KPL 242.pants) . Līdz ar to 39.panta pirmajā daļā paredzot iestādes vadītāja tiesības atstādināt personu, kas atzīta par aizdomās turēto, jau paredzēta arī iespēja ņemt vērā ar brīvības atņemšanu saistīta drošības līdzekļa piemērošanu. Līdztekus šīs normas daļas nepieciešamībai, iespējams, noderīgi varētu būt arī Satversmes tiesas 2022.gada 5.maija spriedumā lietā Nr.2021-32-0103 izdarītie secinājumi.

-

Vēršam uzmanību, līdzīgi kā šī atzinuma iepriekšējā punktā, ka personas ievietošana ārstniecības iestādē nav ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, bet gan ar brīvības atņemšanu saistīts piespiedu līdzeklis (KPL 15.nodaļa). Tāpēc lūdzam precizēt anotāciju.

-

Lūdzam precizēt anotācijas 5.sadaļā atzīmi par iespējamo ietekmi uz Latvijas starptautiskajām saistībām cilvēktiesību jomā. Jau anotācijas 1.3.sadaļā ietverts skaidrojums, ka piedāvātais regulējums varētu radīt ietekmi uz personas ECK 8.pantā garantētajām tiesībām, tāpēc būtu precīzi anotācijas 5.sadaļā norādīt, ka projekts varētu skart ECK garantētās tiesības. Līdztekus ECK 8.pantam, šāds regulējums, iespējams, varētu radīt ietekmi uz personas tiesībām uz īpašumu (ECK 1.protokola 1.pants). Lai anotācijā nedublētu citās sadaļās iekļauto informāciju, pie skaidrojuma var iekļaut atsauci uz anotācijas 1.3.sadaļu. Būtu vēlams papildināt anotāciju ar skaidrojumu par personai pieejamajām procesuālajām garantijām nelabvēlīga lēmuma pieņemšanas gadījumā.

-