Atzinums

Pozitīvs atzinums no Dabas aizsardzības pārvaldes nav nepieciešams ainavu aizsardzības zonā un neitrālajā zonā, jo tas tikai palielina birokrātisko slogu. Tas ir pretrunā ar Civillikuma 927., 928., 1128. pantu un Meža likuma 2. pantu.

Dabas aizsadzības pārvaldes saskaņojums nepieciešams, ja saskaņā ar meža apsaimniekošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem Valsts meža dienests izsniedz koku ciršanas apliecinājumu dabas lieguma un dabas parka zonā 10 darba dienu laikā pēc valsts meža dienesta pieprasījuma saņemšanas. Ainavu aizsardzības un neitrālajā zonā, ja īpašumā nav kontatētas īpaši aizsargājamas dabas vērtības, vai citas vērtības, kas reģistrētas datu bāzē "Ozols", sdaskaņojums nav nepieciešams.

Dabas aizsardzības pārvalde izdos atļauju īpaši aizsargājamo sugu, vai biotopu iznīcināšanai vai bojāšanai. Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevums ir sargāt šīs dabas vērtības un tas nekādā gadījumā nav pieļaujams.

Izņemt šo punktu no noteikumu projekta.

Meža dzīvniekiem ziemas periodā ļoti nepieciešama sulīgā barība, arī siens, skābsiens un sāls.

Piebarot savvaļas dzīvniekus meža zemēs. Nacionālā parka teritorijā pieļaujama vienīgi dzīvnieku piebarošana ar dozētajām dzīvnieku barotavām, sienu, skābsienu kā arī sāls izvietošana.

Caunas un seski nodara ievērojamu postu neskaitāmām putnu un dzīvnieku sugām. Nebūtu pareizi aizliegt tos medīt, tikai ja saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja. Tie ir nelimitētie medījamie dzīvnieki, kuriem noteikts konkrēts medību termiņš. Ļoti maz ir arī mednieku, kas intensīvi nodarbotos ar šo sugu medībām. 

medņus Tetrao urogallus, rubeņus Tetrao tetrix, raķeļus Tetrao tetrix xTetrao urogallus, pelēkos zaķus Lepus europaeus, āpšus Meles meles, mežirbes Bonasia bonasia, lauku baložus Columba palumbus un slokas Scolopax rusticola.

Vilki nodara nozīmīgu postījumu lauksaimniecības dzīvniekiem, tāpēc tos vajadzētu atļaut medīt pēc vispārējiem medību noteikumiem. 

Izņemt šo punktu no noteikumu projekta.

Iepriekšējos noteikumos varēja medīt ūdensputnus naitrālajā un ainavu aizsardzības zonā. 

medījamos ūdensputnus mākslīgās ūdenstilpnēs, ja tiek lietoti šāviņi, kas nesatur svinu.

Šo punktu attiecināt tikai uz dabas lieguma un dabas parka zonu, kā bija arī iepriekšējos noteikumos, nevis uz visu nacionālā parka teritoriju.

Izņemt no vispārējās daļas un pievienot dabas lieguma zonas dabas parka zonas sadaļām. 

Nacionālā parka teritorijā ir dažādas aizsardzības zonas. Nav pareizi aizliegt koku ciršanu rekonstruktīvajā cirtē un  gavenajā cirtē pēc caurmēra, jo stingrā režīma un dabas lieguma zonā galvenā cirte būs aizliegta (jebkāda). Savukārt ainavu aizsardzības un neitrālajā zonā, tā būtu pieļaujama, lai stimulētu meža īpašniekus veidot produktīvākas audzes, kas nebūtu arī pretrunā ar Gaujas nacionālā parka likumu un tā anotāciju. Galvenās cirtes pēc caurmēra aizliegums ir būtisks aizliegums, pat pēc pašreizējiem caurmēriem un nostāda meža īpašnieku nevienlīdzīgā situācijā ar meža īpašnieku, kam šādu apgrūtinājumu nav. Tie ir +- 20 gadi, kas jāaudzē ilgāk (jau pie pašreizējiem caurmēriem). Ja šo punktu atstāj, tad arī par šo aprobežojumu jāmaksā kompensācijas.

Izņemt šo punktu no vispārējās sadaļas un pārvietot uz sadaļu Dabas parka zona.

visā Gaujas nacionālā parka teritorijā cērtot kokus kopšanas un galvenajā cirtē un saglabājot 25 augtspējīgus ekoloģiskos kokus, radīs papildus izdevumus un slogu meža īpašniekiem, jo šie koki būs jāizzīmē. Saglabājot 25 kokus galvenajā cirtē ainavu aizsardzības un neitrālajā zonā, atstājamo koku šķērslaukums uz hektāra noteikti būs virs kritiskā šķērtslaukuma, kas nozīmē, ka arī ainavu aizsardzības zonā un neitrālajā zonā ir aizliegta kailcirte un būtu jāmaksā kompensācijas par kailcirtes aizliegumu, (izņemot baltalkšna audzes)!

Nacionālā parka teritorijā, cērtot kokus kopšanas cirtē un galvenajā cirtē rēķinot uz cirsmas hektāru saglabā vismaz 10 augtspējīgos ekoloģiskos kokus ar lielāko diametru, vispirms izvēloties šo noteikumu 15.5. apakšpunktā minētos kokus, tos pēc iespējas atstājot grupās.

ļoti sarežģīti izteikts punkts

Nacionālā parkā sanitārajā cirtē pēc Valsts meža  dienesta sanitārā atzinuma jāsaglabā visi augtspējīgie valdaudzes koki, izņemot egles, gadījumā ja sanitārā vienlaidus cirte ir izsniegta egļu astoņzobu mizgrauža bojājumu rezultātā.

Tas ir papildus slogs meža īpašniekam, kuram nemaz nav atļauts izvietot ferumonu slazdus vai miglot. Tas arī prasa papildus izdevumus. Feromonu slazdus izvietot daļēji nopostītā audzē, tikai tiks panākts pretējs efekts, jo tiks piesaistīti mizgrauži. 

Kaitekļu invāzijas gadījumā, Dabas aizsardzības pārvalde nodrošina svaigi gāzto, vai lauzto egļu, kuru diametrs ir lielāks par 20 centimetriem un apjoms pārsniedz 10 kubikmetru uz hektāra, aizsardzību pret stumbra kaitekļiem.

Mizgrauža aktīvās darbības laikā no 1. aprīļa līdz 31. augustam, tas nav pieļaujams.

Izņemt šo punktu.

Privāto mežu iekļaušana dabas lieguma zonā pieļaujama tikai saskaņojot ar zemes īpašnieku, jo pēc būtības tā ir konfiskācija. Ja izvēlas šādu pieeju, ka zemes īpašnieku, kurš visu laiku kopis un rūpējies par savu īpašumu, nostāda fakta priekšā, tad no tiesiskā aspekta būtu jārod īpašniekam pieņemams risinājums: vai nu īpašuma atpirkšana, vai maiņa pret adekvātas vērtības valsts mežu (bez aprobežojumiem), vai jāparedz ikgadējās kompensācijas, kuras segtu arī nākotnes vērtības pieaugumu.

-

Nav pareizi aizliegt meža īpašniekam atjaunot savu mežu.

Veidot monokultūru audzes, kur citu sugu piemistrojums mazāks par 20%. Pieļaujams atjaunošanai izmantot tikai vietējās koku sugas. Monokultūra pieļaujama  tikai mākslīgi atjaunojot ar priedi. 

Nav pareizi meža īpašniekam uzspiet veikt trīs paņēmienos.

Cērtot kokus galvenajā cirtē priežu audzēs - sila, mētrāja un lāna meža tipos pieļaujams cirti veikt trīs paņēmienos:

Publiskās apspriešanas versijā bija punkts 47.1. aizliegts reģistrēt plantāciju mežus teritorijās, kas norādītas kā ainaviskas vērtīgās teritorijas un ilgadīgo zālāju teritorijas, saskaņā ar pielikumu  2. un 3.
Tātad pārējās ainavu aizsardzības zonas teritorijās tika atļauts.

Saglabāt punktu, kas publiskās apspriešanas versijā bija 47.1.

Pilnīgi nav skaidrs, kas notiek ar jau Valsts meža dienesta izsniegtajiem ciršanas apliecinājumiem īpašumos, kur mainās zonējums: piemēram mežs, kas atradās ainavu aizsardzības zonā, tagad iekļauts dabas lieguma zonā? Vai citā gadījumā bija  Kultūrvēsturiskā zona, vai arī dabas lieguma zona, kur varēja cirst 25 % no audzes krājas, bet saskaņā ar šiem noteikumiem galvenā cirte ir aizliegta? Kas notiek ar ciršanas apliecinājumiem, kuri izsniegti un jāsaglabā 10 koki, ja pieņem, ka tagad jāsaglabā 25 koki?
Nav skaidrs arī vai būs nepieciešams individuālais meža apsaimniekošanas plāns. Publiskās apspriezšanas versijā bija (9. nodaļa).Tajā bija paredzēti gadījumi, kad šis dokuments jāizstrādā meža īpašniekam. saskaņošanas stadijā šī nodaļa ir pazudusi.  Tie ir milzīgi izdevumi, kas līdz šim gulās uz meža īpašnieka pleciem. Īpašniekam nācās maksāt arī par to, ka viņam aizliedza apsaimniekot savu īpašumu. Vai šos izdevumus nebūtu jāsedz valstij?
Šī likumprojekta anotācijā, tikai sadaļā par dabas lieguma zonu minēts, ka individuālie izmantošanas un aizsardzības plāni nebūs nepieciešami. Kas ar citām Gaujas nacinālā parka zonām?

-

Nav pareizi noteikt atšķirīgus ciršanas vecumus kā pārējā Latvijas teritorijā, jo tas nostāda meža īpašniekus nevienlīdzīgā stāvoklī. Dabas parka zonā ir aizliegta kailcirte. Par to īpašnieks saņem kompensāciju (kailcirtes aizliegums). Par paaugstinātu ciršanas vecumu (galvenās cirtes pirmajam paņēmienam kompensācijas nav paredzētas. Tie ir 20 gadi skuju kokiem un 10 gadi lapu kokiem (izņemot baltalksni). 

-

Meži Gaujas nacionālā parka upju ielejās ir ļoti auglīgās augsnēs un šādu liepu ir ļoti daudz.

liepām - 50 centimetrus;

arī īpašniekam ir jābūt iespējai kontrolēt savu īpašumu.

-