Atzinums

No minētā panta redakcijas var secināt, ka gadījumos, kad formāli tiek konstatēta cietušās personas vai kādas citas personas vaina (piemēram, attiecībā uz preces nepareizu lietošanu), uzņēmēju iespējams pilnībā atbrīvot no atbildības.

Šāda pieeja praksē var radīt situāciju, kurā cietusī persona, kas parasti atrodas mazāk aizsargātā pozīcijā salīdzinājumā ar preces ražotāju vai pakalpojuma sniedzēju, tiek nesamērīgi ierobežota savu tiesību aizsardzībā. Proti, ražotājam, kurš vislabāk pārzina attiecīgās preces īpašības un lietošanas riskus, var rasties iespēja, atsaucoties uz formāliem cietušās personas rīcības trūkumiem, relatīvi viegli panākt pilnīgu atbrīvojumu no atbildības.

Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt, vai nebūtu nepieciešams precizēt panta redakciju, piemēram: paredzot skaidrākus kritērijus cietušās personas vainas nozīmīguma izvērtēšanai; ierobežojot iespēju pilnībā atbrīvot uzņēmēju no atbildības gadījumos, kad pastāv būtiski preces vai pakalpojuma trūkumi; vai citādi nodrošinot taisnīgu līdzsvaru starp iesaistīto pušu interesēm.
 

-

Šobrīd no pantā iekļautās redakcijas (“trūkums, kas radījis kaitējumu, precei nepastāvēja brīdī, kad preci laida tirgū, nodeva ekspluatācijā (izplatītāja gadījumā – darīja pieejamu tirgū), vai ka trūkums radās pēc minētā brīža”) nav saprotams, kā šī norma piemērojama praksē. Proti, rodas jautājums, vai gadījumā, ja precei pastāv slēpts defekts vai ražošanas brāķis, kas objektīvi izpaužas tikai vēlāk, uzņēmējs visos gadījumos būtu pilnībā atbrīvojams no atbildības šā likuma ietvaros.

Ņemot vērā minēto, pastāv risks, ka norma var tikt interpretēta paplašināti, radot situāciju, kurā atbildība netiek piemērota arī gadījumos, kad trūkuma cēlonis pēc būtības ir saistīts ar preces izstrādi, ražošanu vai kontroli pirms tās laišanas tirgū, bet tas konstatējams tikai vēlākā posmā.

Tāpat lūdzam skaidrot ietverto formulējumu par gadījumiem, kad “kaitējumu izraisījušais trūkums radās sakarā ar preces atbilstību juridiskajām prasībām”. Nav saprotams, vai šī norma nozīmē, ka uzņēmējs ir atbrīvojams no atbildības arī tad, ja tas apzinājās potenciālo risku, tomēr prece formāli atbilda normatīvajām prasībām. Šāds regulējums var radīt nesamērīgu līdzsvara nobīdi par labu ražotājam vai pakalpojuma sniedzējam, īpaši gadījumos, kad cietusī persona objektīvi atrodas mazāk aizsargātā pozīcijā.

Ņemot vērā, ka likuma redakcijā tiek izmantoti vairāki atvērtie tiesību jēdzieni, kā arī tas, ka norma pārņem Eiropas Savienības direktīvu juridisko valodu, aicinām precizēt normas tvērumu pašā likuma tekstā vai sniegt detalizētāku skaidrojumu likumprojekta anotācijā, tostarp aicinām iekļaut skaidrojumu: kā interpretējams “trūkuma nepastāvēšanas brīdis” un tā pierādīšanas standarts; kā norobežojami gadījumi, kad trūkums faktiski izriet no ražošanas vai konstrukcijas īpatnībām, bet izpaužas vēlāk; kā interpretējams atbrīvojums gadījumos, kad prece atbilst juridiskajām prasībām, bet rada kaitējumu.
 

-

Vēršam uzmanību, ka Latvijas normatīvajos aktos vispārēji tiek lietots jēdziens “tiesa”, kas aptver valsts tiesu sistēmu kopumā, un papildu apzīmējuma “valsts” lietošana šajā kontekstā nav nepieciešama.

-