Atzinums

Projekta ID
22-TA-368
Atzinuma sniedzējs
Biedrība "Latvijas Būvuzņēmēju apvienība"
Atzinums iesniegts
28.03.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Biedrība “Latvijas Būvuzņēmēju partnerība” (turpmāk tekstā – Partnerība) ir izskatījusi Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (22-TA-368) (turpmāk tekstā – Grozījumi) un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju) un pauž turpmāk norādītos iebildumus un priekšlikumus attiecībā uz grozījumiem likuma Par nodokļiem un nodevām (turpmāk tekstā – Likums) 116. panta noteikumos.
Partnerība atbalsta elektroniskā darba laika uzskaites sistēmas (turpmāk tekstā – EDLUS) un vienotās elektroniskās darba laika uzskaites datubāzes (turpmāk tekstā – VEDLUDB) izmantošanu ēnu ekonomikas mazināšanā, vienlaicīgi jau no EDLUS un VEDLUDB ieviešanas pirmsākumiem esam norādījuši, ka minēto instrumentu lietošanā ir nepieciešams samērīgums starp to ieguvumu mērķa sasniegšanā un nepieciešamo resursu patēriņu datu uzkrāšanai un apstrādei.
Anotācijā norādīts, ka Grozījumi nepieciešami, jo līgumslēdzēji:
•              var mākslīgi saskaldīt (sadalīt) līgumus, samazinot konkrētā līguma kopējo summu;
•              slēdz simulatīva rakstura līgumus, kas sadārdzina būvniecības procesu un nodrošina naudas plūsmu;
•              vēl joprojām viena no raksturīgākām apakšuzņēmēju ķēžu problēmām ir samaksas par veiktajiem būvdarbiem būtiska kavēšana vai nepamatota atteikšana zemākā līmeņa apakšuzņēmējam, t.i. tam, kas pamatā veic būvdarbus paša spēkiem ar saviem darbiniekiem. Rezultātā būvkomersantam veidojas naudas plūsmas problēmas, tas nespēj laicīgi izpildīt savas saistības pret darbiniekiem un valsti (darba algas un nodokļu parādi), kas noved pie tā maksātnespējas
•              informācija netiek sniegta attiecīgajā datubāzē, kas būtiski ietekmē uzraugošo iestāžu spēju veikt situācijas konkrētajā uzņēmumā un kopumā nozarē analītiku, t.sk. iespējamo risku analīzi. Piemēram, nevar salīdzināt noslēgto līgumu summas apmēru ar konkrētā būvuzņēmēja darba apjomu un VEDLUDB reģistrēto stundu apjomu un izsekot darbinieku nodarbinātības atbilstībai noslēgtajiem līgumiem.
Vēršam uzmanību uz to, ka anotācijā norādītajiem pirmajiem trīs iemesliem nav nekāds sakars ar EDLUS un/vai VEDLUDB. Savukārt, Grozījumi ļoti minimāli ļaus uzlabot datu analīzi, toties ievērojami palielinās administratīvo slogu gan galvenajiem būvdarbu veicējiem, gan arī apakšuzņēmējiem, turpmāk norādīto iemeslu dēļ:
1.             Neatkarīgi no Grozījumu pieņemšanas, jau šobrīd VEDLUDB par katru būvlaukumu tiek iesniegta informācija par katru būvlaukumā nodarbināto personu un tā darba devēju. Līdz ar to jau šobrīd kontrolējošajām iestādēm elektroniskā formā ir pieejama informācija par katru uzņēmumu un tā darbinieku pavadīto laiku būvlaukumā, kuru jau šobrīd var salīdzināt ar ikmēneša deklarāciju par darbiniekam izmaksāto atlīdzību.
2.             Ministru kabineta noteikumos Nr.40 Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām jau kopš 2017. gada ir noteikts, ka pievienotās vērtības nodokļa  deklarācijā atsevišķi norāda katru rēķinu, kura vērtība pārsniedz 150 EUR, tai skaitā atšifrējot arī otru darījuma partneri.
3.             Sākot no 2020. gada 01. janvāra būvniecības administratīvais process tiek veikts elektroniski, tai skaitā, elektroniski tiek reģistrēts arī būvdarbu žurnāls, kurā cita starpā norāda arī veikto būvdarbu veicēju, veikto darbu apmēru, veikšanas laiku un citas ziņas.
Viss augstāk norādītais jau šobrīd visām būvniecībā iesaistītajām pusēm prasa samērā lielu cilvēkresursu iesaisti un elektroniski tiek uzkrāts milzīgs datu apjoms, tai skaitā, visi dati, kuri nepieciešami nodokļu administrēšanas un risku vadības vajadzībām, proti, informācija par (i) noslēgtajiem līgumiem un līgumslēdzējiem, (ii) fiziskām personām, kas veic būvdarbus, (iii) kā arī veikto būvdarbu apmēru un veikšanas laiku.
Neskatoties uz to, ka visi dati ir elektroniski un ievietoti valsts pārvaldītās datubāzēs un tos jau šodien var apstrādāt ar 21. gadsimtam atbilstošiem rīkiem, ar Grozījumiem faktiski tiek piedāvāts nevis gudri izmantot jau esošos datus, bet radīt vēl lielāku datu apjomu, lai gan jau šobrīd ir skaidrs, ka nav radīti mehānismi esošo datu apstrādei. Rezultātā būvniecības nozares uzņēmumiem vēl vairāk būs nepieciešams ieguldīt cilvēkstundās, lai vienus un tos pašus papildus datus, kas jau norādīti vairākās valsts datubāzēs, ievadītu arī VEDLUDB, bet no tā būs maza lietderība.
Papildus augstāk minētajam, vēršam uzmanību uz to, ka šī gada martā Saeimā galīgajā lasījumā tika pieņemti ilgi skatīti grozījumi Publisko iepirkumu likumā. Minēto grozījumu apspriešanas laikā plaši tika diskutēts par to, vai uz visiem apakšuzņēmējiem būtu pamats piemērot visus pretendentu izslēgšanas kritērijus, ņemot vērā administratīvos resursus, kas nepieciešami pārbaužu veikšanai un reālo ieguvumu no tā. Arī tajās diskusijās galvenais arguments bija negodprātīgu nodokļu maksātāju nepielaišana pie publiskiem iepirkumiem un efektīva noteikumu ievērošanas kontrole. Rezultātā tika panākts kompromiss, proti, ka pārbaudes tiek veiktas tiem apakšuzņēmējiem, kura veicamo būvdarbu vai sniedzamo pakalpojumu vērtība ir vismaz 10’000 EUR apmērā.
Līdz ar to, ja šī brīža noteiktais slieksni 15’000 EUR tiešām rada riskus nodokļu administrēšanā un to nepieciešams samazināt, lūdzam to noteikt 10’000 EUR apmērā, lai tas būtu sinhronizēts ar Publisko iepirkumu likumā noteikto slieksni un izteikt Par nodokļiem un nodevām 116. panta pirmās daļas devītā punkta a) apakšpunktu sekojošā redakcijā:
“a) līguma summa ir 10 000 euro vai vairāk, norādot arī līguma noslēgšanas datumu un līguma summu,”
 
Piedāvātā redakcija
-