Projekta ID
23-TA-1130Atzinuma sniedzējs
Veselības ministrija
Atzinums iesniegts
15.09.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma (turpmāk – Likums) 78. panta otrā daļa noteic gadījumus, kad sabiedrībā ir izveidojama padome, t.i., ja neto apgrozījums ir lielāks par 21 miljonu euro un bilances kopsumma ir lielāka par četriem miljoniem euro. No Likuma vēsturiskās redakcijas secināms, ka iepriekš minētie sabiedrības padomes izveides kritēriji nav pārskatīti kopš Likumu pieņēma Saeima 2014. gada 16. oktobrī.
Veselības ministrija, kā valsts kapitāla daļu turētāja 13 kapitālsabiedrībās, vērš uzmanību, ka laika periodā kopš 2014. gada ir notikušas straujas izmaiņas ekonomikā un ģeopolitiskajos procesos Latvijā un pasaulē, kas ir būtiski ietekmējušas visas izmaksu grupas, tai skaitā energoresursus, ēdināšanu, atlīdzību, medikamentus utt. Turklāt inflācijas pieaugums 2022. un 2023.gadā vien apliecina situācijas un naudas vērtības mainību. Vienlaikus kopš 2020. gada būtiski palielinājies kapitālieguldījumu apjoms veselības nozarē, ko apliecina arī Ekonomikas ministrijas sagatavotais Latvijas Ekonomikas attīstības pārskats par 2022. gadu “[..] Visvairāk kapitālieguldījumu apjoms palielinājās apstrādes rūpniecībā, tirdzniecībā un veselības aprūpes nozarēs – tas veido gandrīz pusi no kapitālieguldījumu kopapjoma šī gada deviņos mēnešos.” (https://www.em.gov.lv/lv/media/15783/download?attachment).
Vienlaikus vispārējās valdības sektorā iekļautajām kapitālsabiedrībām (veselības nozares kapitālsabiedrības) tiek kompensēti izdevumi par sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un kompensācijas apmērs gadu gaitā ir pieaudzis un vairākām no Veselības ministrijas kapitālsabiedrībām pārsniedz paredzēto neto apgrozījuma rādītāju 21 miljona euro apmērā.
Veselības aprūpes nozares kapitālsabiedrībām pamatlīdzekļi veido būtisku daļu no aktīviem, kas skaidrojams ar specializēto iekārtu lielu iegādes vērtību to specifikas un sarežģītības dēļ. Vienlaikus apjomīgi ir arī kapitālieguldījumi būvniecībā.
No iepriekš minētā izriet, ka Veselības ministrijas kapitālsabiedrībām Likumā noteikto neto apgrozījuma un bilances kopsummas rādītāju pārsniegšana neliecina par kapitālsabiedrības komerciālo attīstību ekonomiskā izpratnē, jo attiecīgās kapitālsabiedrības ir nekomerciāli orientētas un aktīvu un neto apgrozījuma pieaugums pamatojams galvenokārt ar ekonomikas izaugsmi Latvijā un pasaulē. Savukārt likumdevēja griba, nosakot konkrētu neto apgrozījuma un bilances kopsummas rādītāja slieksni, ir vērsta uz uzņēmuma saimnieciskās darbības apmēra pieaugumu nevis ekonomiskajiem procesiem valstī.
Ņemot vērā iepriekš minēto, šobrīd ir izveidojusies situācija, ka vairākās kapitālsabiedrībās, kas ir monoprofila specializētās slimnīcas, kurās Veselības ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, neto apgrozījums un bilances kopsumma pārsniedz iepriekš minētos Likumā noteiktos robežsliekšņus un līdz ar to Veselības ministrijai ir pienākums tajās izveidot padomi.
Vienlaikus Veselības ministrija uzsver, ka Likuma vēsturiskā redakcija neparedzēja obligātu padomju izveidošanu, ja sabiedrības rādītāji pārsniedz Likumā noteikto robežu attiecībā par neto apgrozījumu un bilances kopsummu, atšķirībā no šobrīd spēkā esošās Likuma redakcijas, kurā padomes izveidošana pēc attiecīgo rādītāju sasniegšanas ir noteikts kā obligāts pienākums, tādējādi liedzot kapitāla daļu turētājam izlemt par padomes institūta nepieciešamību konkrētas kapitālsabiedrības pārvaldībā.
Līdz ar to Veselības ministrija lūdz aktualizēt Likuma 78. panta normu, vai nu nosakot augstākus robežsliekšņus neto apgrozījumam un bilances kopsummai, ņemot vērā to, ka acīmredzami padomju izveidošanas robežsliekšņi ir novecojuši un vairs neatbilst reālai situācijai tautsaimniecībā, vai arī Likuma 78. panta otro daļu izteikt šādā redakcijā:
Sabiedrībā var izveido padomi, ja iepriekšējā pārskata gadā sabiedrības rādītāji atbilst visiem šādiem kritērijiem:
1) neto apgrozījums ir lielāks par 21 miljonu euro;
2) bilances kopsumma ir lielāka par četriem miljoniem euro.
Veselības ministrija, kā valsts kapitāla daļu turētāja 13 kapitālsabiedrībās, vērš uzmanību, ka laika periodā kopš 2014. gada ir notikušas straujas izmaiņas ekonomikā un ģeopolitiskajos procesos Latvijā un pasaulē, kas ir būtiski ietekmējušas visas izmaksu grupas, tai skaitā energoresursus, ēdināšanu, atlīdzību, medikamentus utt. Turklāt inflācijas pieaugums 2022. un 2023.gadā vien apliecina situācijas un naudas vērtības mainību. Vienlaikus kopš 2020. gada būtiski palielinājies kapitālieguldījumu apjoms veselības nozarē, ko apliecina arī Ekonomikas ministrijas sagatavotais Latvijas Ekonomikas attīstības pārskats par 2022. gadu “[..] Visvairāk kapitālieguldījumu apjoms palielinājās apstrādes rūpniecībā, tirdzniecībā un veselības aprūpes nozarēs – tas veido gandrīz pusi no kapitālieguldījumu kopapjoma šī gada deviņos mēnešos.” (https://www.em.gov.lv/lv/media/15783/download?attachment).
Vienlaikus vispārējās valdības sektorā iekļautajām kapitālsabiedrībām (veselības nozares kapitālsabiedrības) tiek kompensēti izdevumi par sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un kompensācijas apmērs gadu gaitā ir pieaudzis un vairākām no Veselības ministrijas kapitālsabiedrībām pārsniedz paredzēto neto apgrozījuma rādītāju 21 miljona euro apmērā.
Veselības aprūpes nozares kapitālsabiedrībām pamatlīdzekļi veido būtisku daļu no aktīviem, kas skaidrojams ar specializēto iekārtu lielu iegādes vērtību to specifikas un sarežģītības dēļ. Vienlaikus apjomīgi ir arī kapitālieguldījumi būvniecībā.
No iepriekš minētā izriet, ka Veselības ministrijas kapitālsabiedrībām Likumā noteikto neto apgrozījuma un bilances kopsummas rādītāju pārsniegšana neliecina par kapitālsabiedrības komerciālo attīstību ekonomiskā izpratnē, jo attiecīgās kapitālsabiedrības ir nekomerciāli orientētas un aktīvu un neto apgrozījuma pieaugums pamatojams galvenokārt ar ekonomikas izaugsmi Latvijā un pasaulē. Savukārt likumdevēja griba, nosakot konkrētu neto apgrozījuma un bilances kopsummas rādītāja slieksni, ir vērsta uz uzņēmuma saimnieciskās darbības apmēra pieaugumu nevis ekonomiskajiem procesiem valstī.
Ņemot vērā iepriekš minēto, šobrīd ir izveidojusies situācija, ka vairākās kapitālsabiedrībās, kas ir monoprofila specializētās slimnīcas, kurās Veselības ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, neto apgrozījums un bilances kopsumma pārsniedz iepriekš minētos Likumā noteiktos robežsliekšņus un līdz ar to Veselības ministrijai ir pienākums tajās izveidot padomi.
Vienlaikus Veselības ministrija uzsver, ka Likuma vēsturiskā redakcija neparedzēja obligātu padomju izveidošanu, ja sabiedrības rādītāji pārsniedz Likumā noteikto robežu attiecībā par neto apgrozījumu un bilances kopsummu, atšķirībā no šobrīd spēkā esošās Likuma redakcijas, kurā padomes izveidošana pēc attiecīgo rādītāju sasniegšanas ir noteikts kā obligāts pienākums, tādējādi liedzot kapitāla daļu turētājam izlemt par padomes institūta nepieciešamību konkrētas kapitālsabiedrības pārvaldībā.
Līdz ar to Veselības ministrija lūdz aktualizēt Likuma 78. panta normu, vai nu nosakot augstākus robežsliekšņus neto apgrozījumam un bilances kopsummai, ņemot vērā to, ka acīmredzami padomju izveidošanas robežsliekšņi ir novecojuši un vairs neatbilst reālai situācijai tautsaimniecībā, vai arī Likuma 78. panta otro daļu izteikt šādā redakcijā:
Sabiedrībā var izveido padomi, ja iepriekšējā pārskata gadā sabiedrības rādītāji atbilst visiem šādiem kritērijiem:
1) neto apgrozījums ir lielāks par 21 miljonu euro;
2) bilances kopsumma ir lielāka par četriem miljoniem euro.
Piedāvātā redakcija
Sabiedrībā var izveido padomi, ja iepriekšējā pārskata gadā sabiedrības rādītāji atbilst visiem šādiem kritērijiem:1) neto apgrozījums ir lielāks par 21 miljonu euro;2) bilances kopsumma ir lielāka par četriem miljoniem euro.