Atzinums

SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” Rehabilitācijas klīnikas speciālisti, izvērtējot informatīvā ziņojuma projektu savas kompetences ietvaros, sniedz šādu viedokli un priekšlikumus.

[1] Funkcionēšanas novērtēšanas instrumentu izmantošana.
Kopumā atzinīgi vērtējama WHODAS-2 instrumenta, kas ir validēts lietošanai Latvijā, izmantošana funkcionēšanas novērtēšanā. Vienlaikus atzīmējams, ka šoreiz nedrīkst tikt pieļauta iepriekšējā fundamentālā kļūda šo instrumentu lietot izmainītā un reducētā veidā, jo tas var radīt būtiskus validitātes un datu salīdzināmības riskus. Tādēļ ir būtiski nodrošināt, ka WHODAS 2.0 tiek piemērots atbilstoši PVO starptautiski noteiktajai metodoloģijai un tā paredzētajam lietošanas mērķim.

[2] Procesa pieejamība un administratīvā sloga mazināšana.
SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” Rehabilitācijas klīnikas speciālisti uzskata par lietderīgu šajā reformas etapā veikt būtiskas izmaiņas, kas padarītu invaliditātes noteikšanas procesu pacientam pieejamāku, efektīvāku un mazāk administratīvi noslogojošu – līdzīgi kā tas ir Igaunijā, manīt lietu secību:
- ieteicams paredzēt iespēju personai ar veselības traucējumu ierobežotu funkcionēšanu iesniegt strukturētu iesniegumu, kurā aprakstīti veselības traucējumu radītie funkcionēšanas ierobežojumi, balstoties uz WHODAS 2.0 konceptuālo ietvaru, nepiemērojot paša instrumenta aizpildi, un kas varētu būt par pamatu invaliditātes noteikšanas procesam;
- izvērtējot šādu iesniegumu, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai (turpmāk – VDEĀVK) būtu lietderīgi:
primāri izmantot E-veselībā pieejamo informāciju un tālāk lemt par invaliditātes piešķiršanu;
nepieciešamības gadījumā normatīvajos aktos noteiktā kārtībā pieprasīt precizējošu informāciju no ģimenes ārsta un ārstējošajiem speciālistiem, tostarp rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem, lai mazinātu papildu slogu personai;
neskaidros gadījumos veikt klātienes funkcionēšanas novērtējumu VDEĀVK;
pirms lēmuma pieņemšanas, nepieciešamības gadījumā, nosūtīt personu papildu funkcionēšanas novērtēšanai klātienē vai neklātienē pie sertificētiem rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām (piemēram, NRC Vaivari, t.sk. tās TPC Funkcionēšanas laboratoriju, universitātes un reģionālo slimnīcu Rehabilitācijas klīnikām/nodaļām).
Vienlaikus būtu ieteicams sistemātiski integrēt valsts sektorā strādājošo speciālistu (rehabilitācijas komandu, ģimenes ārstu, speciālistu ambulatoro un stacionāro novērtējumu) sniegto informāciju invaliditātes novērtēšanas procesā, lai izvairītos no nevajadzīgas atkārtotas izmeklēšanas un novērtēšanas, kā arī nodrošinātu klīniski pamatotāku un dinamiskāku personas funkcionēšanas izvērtējumu.

[3] Speciālistu iesaiste funkcionēšanas novērtēšanā.
Publiski pieejami starptautiski dati liecina, ka Latvijā invaliditāte ir noteikta aptuveni 11 % pieaugušo iedzīvotāju, savukārt Igaunijā – aptuveni 15 %. PVO savos analītiskajos materiālos norāda, ka globāli ar būtiskiem funkcionēšanas ierobežojumiem dzīvo aptuveni 16 % iedzīvotāju, uzsverot, ka faktiskā izplatība ir atkarīga no izmantotās definīcijas un funkcionēšanas novērtēšanas metodoloģijas.
Ļoti atzinīgi vērtējams priekšlikums funkcionēšanas novērtēšanas procesā iesaistīt speciālu izglītību un apmācību ieguvušus fizioterapeitus un ergoterapeitus.
Vienlaikus atzīmējams, ka informatīvā ziņojuma projektā piedāvātais atsevišķu profesionālo lomu sadalījums raisa jautājumus par tā atbilstību klīniskajai praksei un specialitāšu pamatkompetencēm. Īpaši nav pietiekami pamatota psihiatru iesaiste personas komunikācijas funkcionēšanas novērtēšanā, savukārt fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārstu loma funkcionēšanas izvērtēšanā informatīvā ziņojuma projektā ir nepietiekami atspoguļota, lai gan šāda izvērtēšana ir viena no attiecīgās specialitātes pamatkompetencēm.
Ņemot vērā informatīvā ziņojuma projektā noteikto mērķi visaptveroši novērtēt personas funkcionēšanu, tostarp aktivitātes un dalību dažādās dzīves jomās, SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” Rehabilitācijas klīnikas speciālisti uzskata par lietderīgu paplašināt iesaistīto speciālistu loku multidisciplinārā pieejā. Papildus fizioterapeitiem un ergoterapeitiem ieteicams apsvērt arī tādu speciālistu sistemātisku iesaisti kā:
- audiologopēdi (komunikācijas un rīšanas funkciju izvērtēšanai);
- fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsti;
- klīniskie psihologui (kognitīvo un psihosociālo aspektu novērtēšanai).
Tas ļautu pilnvērtīgāk aptvert SFK ietvertos funkcionēšanas domēnus un nodrošināt precīzāku personas spēju un ierobežojumu izvērtējumu.

[4] Vienoti protokoli un datu kvalitāte.
Funkcionēšanas novērtēšanas procesā būtiski izmantot vienotus protokolus, tos nefragmentējot un nepieļaujot šīs informācijas dublēšanos, tostarp arī ļaujot novērtēt tehnisko palīglīdzekļu izmantošanas efektivitāti un vides pielāgošanas risinājumus funkcionēšanas ierobežojumu mazināšanā. Vienotu, standartizētu un validētu instrumentu izmantošana ir nozīmīga ne tikai objektivitātes nodrošināšanai, bet arī lēmumu pamatojuma pārskatāmībai un datu salīdzināmībai nacionālā un starptautiskā mērogā, tai skaitā izvērtējot tehnisko palīglīdzekļu izmantošanas efektivitāti un vides pielāgojumu ietekmi uz funkcionēšanas ierobežojumu mazināšanu.
 
SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” Rehabilitācijas klīnikas speciālisti secina, ka:
- informatīvā ziņojuma projektā ietvertais atbilst mūsdienu starptautiskajām tendencēm invaliditātes novērtēšanā, īpaši uzsverot pāreju no medicīniskā modeļa uz biopsihosociālo pieeju un funkcionēšanas novērtējuma centrālo lomu invaliditātes noteikšanas procesā;
- informatīvā ziņojuma projektā piedāvātais reformas virziens ir konceptuāli pamatots un attīstāms, tomēr tā pilnvērtīgai ieviešanai nepieciešama detalizētāka klīniskā un organizatoriskā izstrāde, īpaši attiecībā uz funkcionēšanas novērtēšanas procesa loģiku, iesaistīto speciālistu kompetenču sadalījumu un administratīvā sloga mazināšanu personai.
 

-