Atzinums

PAZIŅOJUMS:
Atcelta Valsts sekretāru 10.10.2024. sanāksme. Nākamā kārtējā Valsts sekretāru sanāksme plānota š.g. 17.oktobrī.
Projekta ID
24-TA-1992
Atzinuma sniedzējs
Konkurences padome
Atzinums iesniegts
04.09.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
MK vēstules projekts
Priekšlikums
Konkurences padome (turpmāk - KP) kopumā neiebilst pret šajā vēstulē atspoguļoto darba grupas diskusiju rezultātu, tomēr atsevišķos jautājumos, kas skar KP kompetenci, norādīs savu viedokli, kas ir ticis pausts arī darba grupā:

1. [3] Par prēmiju lielumu noteikšanu
Ņemot vērā to, ka šajā jautājumā Ministru kabinets atsaucas uz KP 09.07.2024. vēstulē  Nr. 1.7-1/702  sniegto viedokli par Latvijas Apdrošināšanas brokeru asociācijas piedāvātajiem priekšlikumiem par apdrošināšanas prēmiju noteikšanu dažādos izplatīšanas kanālos, KP vēlas atkārtoti vērst uzmanību uz svarīgākajiem aspektiem šajā jautājumā:
              1) KP 2021. gadā publicētajā ziņojumā “Kopsavilkums par izpēti par apdrošināšanas sabiedrību sadarbību ar apdrošināšanas starpniekiem, veicot OCTA polišu izplatīšanu” (turpmāk – Ziņojums), norādījusi uz problemātiku, ka apdrošinātāja paša izplatīšanas kanālos tiek piedāvātas zemākas OCTA polišu cenas, nekā citu apdrošināšanas starpnieku (brokeru) izplatīšanas kanālos, tādējādi kavējot brokeru darbību tirgū.
              2) Ziņojumā KP norādīja uz iespējamu minētās problēmas risinājumu – šaurā cenu paritātes nosacījuma  paredzēšanu attiecībās starp apdrošināšanas sabiedrībām un OCTA polišu izplatītājiem, lai tādējādi nodrošinātu apdrošināšanas brokeru kā nozīmīgu un nepieciešamu tirgus dalībnieku turpmāko darbību, kā arī palīdzētu saglabāt šo izplatīšanas kanālu uzticamību, nodrošinot patērētājiem izdevīgāko cenu par konkrēto apdrošināšanas produktu.. Ar šaurajiem cenu paritātes nosacījumiem ir saprotami nosacījumi, kas paredz, ka piegādātājs (šajā gadījumā – apdrošināšanas sabiedrība) nosaka tādu cenu trešo pušu izplatīšanas kanālos, kas nav augstāka par cenu, ko tas piedāvā pats savos izplatīšanas kanālos (mājaslapā). KP norādīja, ka šauro cenu paritātes nosacījumu paredzēšana būtu attaisnojams konkurences ierobežojums, jo to atsvērtu patērētājiem radītais ieguvums;
              3) Vienlaikus no Ziņojuma satura kopumā neizriet priekšlikums šo jautājumu obligāti risināt normatīvā līmenī, tas ir nozares un par nozares normatīvo regulējumu atbildīgās institūcijas – Finanšu ministrijas – izšķiršanās par labāko risinājumu konkrētajai problēmai. KP ieskatā, šādi nosacījumi būtu primāri iekļaujami savstarpējās vienošanās starp apdrošināšanas sabiedrībām un brokeriem. Tomēr, ja nozarē tiek panākta vienošanās par šīs problēmas risinājumu normatīvā līmenī, tad svarīgi, ka regulējošajā normā tiek iekļauti šaurie cenu paritātes nosacījumi (paredzot, ka apdrošināšanas sabiedrība savos izplatīšanas kanālos nepiedāvā zemāku vai tādu pašu cenu kā apdrošināšanas starpnieki), nevis plašie cenu paritātes nosacījumi, kā tas šobrīd ir noteikts deputāta Ģ. Štekerhofa priekšlikumā, paredzot pilnīgi vienādus prēmiju apmērus dažādos izplatīšanas kanālos. Līdz ar to Ģ. Štekerhofa priekšlikumu KP neatbalsta.

2. [4] Par valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu LTAB
KP ieskatā joprojām būtu koriģējams piedāvātais regulējums attiecībā uz valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu LTAB. LTAB deleģētajiem valsts pārvaldes uzdevumiem būtu jāaptver vismaz tās visas LTAB darbības jomas, kas ir obligāts priekšnosacījums tirgus dalībnieka darbībai tirgū, tādējādi nodrošinot efektīvu šo darbības jomu uzraudzību un caurspīdīgumu LTAB darbībā, kas no apdrošināšanas sabiedrību konkurētspējas un konkurences attīstības viedokļa ir būtiski.

Šobrīd gan likumprojektā, gan piedāvātajās 44. panta redakcijās netiek paredzēts, KP ieskatā, pilnīgs valsts deleģēto uzdevumu uzskaitījums, kas citstarp aptvertu LTAB informācijas sistēmu darbības uzturēšanu un nodrošināšanu. Piekļuve LTAB informācijas sistēmai un tās efektīva izmantošana ir būtiska apdrošinātāja sekmīgai darbībai tirgū. Savukārt gadījumā, ja LTAB netiek deleģētā šīs sistēmas darbības nodrošināšana un uzturēšana, teorētiski pastāv risks, ka LTAB var nesniegt vai kavēt apdrošinātāja piekļuvi LTAB informācija sistēmai vai atsevišķiem datiem sistēmā. Valsts pārvaldes uzdevuma deleģēšana ļautu konkrēto situāciju risināt ex-ante, nevis pēc tam, kad konkrēta ierobežojošā rīcība ir notikusi un nepieciešams veikt konkurences tiesību pārkāpuma izmeklēšanu.

Turklāt fakts, ka LTAB informācijas sistēmā uzkrājamie dati un iestāžu sadarbības principi ir atrunāti Ministru kabineta 27.11.2007. noteikumos Nr. 801 “Noteikumi par sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas informācijas sistēmas darbībai nepieciešamo datu apjomu un veidiem, datu ievades, apmaiņas un izmantošanas kārtību” var liecināt, ka LTAB informācijas sistēmas darbības nodrošināšana un uzturēšana ir valsts pārvaldes deleģēts uzdevums.

Tāpat, KP ieskatā, nozarei ir jāizvērtē, vai likumprojektā iekļautie valsts deleģētie uzdevumi aptver vismaz tās visas LTAB darbības jomas, bez kurām apdrošinātājs tirgū nav spējīgs darboties.

3. [4.2.] Par prasībām LTAB valdes locekļiem
KP iebilst pret regulējumā piedāvāto redakciju attiecībā uz prasībām LTAB valdes locekļiem, ņemot vērā vienu no LTAB darbības mērķiem, kas ir nodrošināt ceļu satiksmes negadījumā cietušo trešo personu interešu aizsardzību.

Jau 2019. gadā OCTA tirgus uzraudzības ziņojumā[1] KP norādīja uz pastāvošu interešu konfliktu starp LTAB un Latvijas apdrošinātāju asociāciju (turpmāk – LAA), vienai un tai pašai personai vadot abas organizācijas, kuru izveidošanas mērķi būtībā ir pretēji. Proti, LTAB pārstāv cietušo personu intereses, bet LAA ir apdrošinātāju biznesa intereses pārstāvoša organizācija. Konkrētajā tirgus uzraudzībā ir norādīts “(..) ka viena persona nevar vienlaicīgi kvalitatīvi pārstāvēt biznesa intereses un ievērot neitralitāti patērētāja interešu aizstāvībā, ko apliecina arī LTAB vadītāja publiski paustās informācijas par gaidāmajiem OCTA cenu pieaugumiem (skatīt šī ziņojuma 8. nodaļu). KP secina, ka tādējādi LTAB ir rīkojusies apdrošināšanas sabiedrību interesēs un sevi ir pozicionējusi kā apdrošināšanas sabiedrību interešu lobētāja”. Arī nosakot iestāšanās naudu dalībai LTAB, kas atbilstoši OCTA likumam ir viens no priekšnoteikumiem, lai apdrošinātājs varētu uzsākt darbību OCTA tirgū, LTAB ir rīkojies kā apdrošinātāju interešu, nevis cietušo trešo personu interešu pārstāvis, kā arī ir kavējis OCTA sistēmas attīstību.[2]

KP ieskatā, šobrīd piedāvātais regulējums nenodrošinās pietiekamu LTAB neitralitāti un nenovērsīs esošo situāciju, ka viena un tā pati persona vada divas organizācijas ar pretējiem mērķiem. Grozījumos ietvertais regulējums, kas paredz izstrādāt un saskaņot ar FM interešu konflikta novēršanas kārtību LTAB darbībā (tai skaitā valdes locekļu darbībā), kas saistīta ar LTAB deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildi, kā arī izstrādāt un saskaņot ar FM kārtību, kādā tiek izvērtēta LTAB valdes locekļu atbilstība un piemērotība atlases procesā (atbilstoši likumā noteiktajām prasībām valdes locekļiem), KP ieskatā, var nenodrošināt to, ka jau valdes locekļu atlases procesā tiek izslēgti kandidāti, kas nav neitrāli un pārstāv apdrošinātāju intereses.

MK norāda, ka LTAB un tā biedriem – apdrošinātājiem – savā darbībā ir jāievēro OCTA likuma 2. pantā noteiktais OCTA likuma mērķis, līdz ar to LTAB savā darbībā nemaz nevar darboties kā apdrošinātāju interešu pārstāvis. Kā rāda KP pieredze (skat. komentāra par LTAB valdes locekļu prasībām 2. rindkopā aprakstīto), tā nav garantija, ka LTAB savā darbībā likuma mērķi vienmēr ievēros. Pie tam, ņemot vērā to, ka LTAB dalībnieki (biedri) ir apdrošinātāji, neitralitātes nodrošināšana vismaz izpildinstitūcijas līmenī varētu veicināt neitrālāku lēmumu pieņemšanu, kas nav vērsti vienīgi uz apdrošinātāju biznesa interešu sasniegšanu.

Jānorāda arī, ka kaimiņvalstī Lietuvā, kur tā nacionālā transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju funkcijas ir līdzīgas LTAB, šobrīd nav novērojama situācija, kad Lietuvas transportlīdzekļu apdrošinātāju biroju vada tā pati persona, kas vada vietējo apdrošinātāju asociāciju[3].  Līdz ar to secināms, ka pastāv iespēja nodrošināt transportlīdzekļu apdrošināšanas biroja sekmīgu darbību arī pie nosacījuma, ka to nevada tā pati persona, kas vada nacionālo apdrošinātāju asociāciju.

Ņemot vērā iepriekš minēto, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku LTAB neitralitāti, būtu nepieciešams  OCTA likumprojekta 47. pantu otro daļu papildināt ar nosacījumu, ka LTAB valdes locekļi to iecelšanas brīdī un darbības LTAB laikā nav nekādā veidā saistīti ar apdrošinātājiem vai to intereses pārstāvošām organizācijām.



[1] Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas tirgus uzraudzība. Noslēguma ziņojums, 2019. gads. Pieejams: https://www.kp.gov.lv/sites/kp/files/kp_old/local/documents/Zi%C5%86ojums_publiskais_gala18062019_labots.pdf

[2] Skatīt: KP soda LTAB par nepamatotu iestāšanās maksu dalībai biedrībā. Pieejams: https://www.kp.gov.lv/lv/jaunums/kp-soda-ltab-par-nepamatotu-iestasanas-maksu-dalibai-biedriba

[3] Lietuvas transportlīdzekļu apdrošinātāju vadītājs ir Algimantas Križinauskas, savukārt Lietuvas apdrošinātāju asociāciju vada Andrius Romanovskis. Skatīt: https://www.draudikai.lt/lt/apie-lda/valdymas










 
Piedāvātā redakcija
-