Atzinums

Lūdzam rūpīgi izvērtēt panta nepieciešamību. Informatīvas un nekonkrētas norādes likumā neietver. Saistībā ar projektā paredzētajiem pienākumiem šāda veida informāciju pieļaujams ietvert anotācijā.

Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 15.² pantā ietvertie sodi par negodīgu komercpraksi tiks piemēroti neatkarīgi no atsauces uz minēto pantu ietveršanas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Pantā ietvertais regulējums ir neskaidrs. Nav precīzi norādīts par kādu "citu patērētāju tiesību aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem" var tikt piemērots sods atbilstoši Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 15.² pantam. Anotācijā arī nav ietverts argumentēts un pilnvērtīgs normas izstrādes pamatojums. 
Jāievēro, ka grozāmajā likumā jau ir ietverta administratīvā atbildība patērētāju tiesību aizsardzības jomā. Līdz ar to ne vienmēr "šā likuma un citu patērētāju tiesību aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumi" būs vērtējami kā negodīgas komercprakses izpausme (vai arī šobrīd pastāv tiesību normu kolīzija atbildības regulējumā). 

 

-

Vēršam uzmanību, ka:
1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. jūnija Direktīvas (ES) 2024/1799 par kopīgiem noteikumiem preču remontēšanas veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2017/2394 un Direktīvas (ES) 2019/771 un (ES) 2020/1828, 2. panta 7. punktā ietverts termina "importētājs" skaidrojums, savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1. panta 5. punktā ietvertais termina skaidrojums, kas tostarp attiecas uz importētāju, ir plašāks, nekā regulā minētais, tādēļ lūdzam izvērtēt, vai minētajā likumā nav jāsniedz termina "importētājs" skaidrojums, atsaucoties uz attiecīgo direktīvā minēto regulas vienību;
2) pirmšķietami ir apšaubāma minētās direktīvas 13. panta 1. punkta pārņemšana ar norādītajām likuma vienībām, ja konkrēto likuma vienību regulējums ir saistīts ar Eiropas Savienības tiesību aktu pārņemšanu, tādēļ atkārtoti lūdzam izvērtēt un skaidrot, kā paredzēts izpildīt minēto prasību, vai skaidrot pamatojumu minēto likuma vienību izvēlei kā dalībvalsts veiktam pasākumam remonta veicināšanai;
3) nepieciešams pārņemt minētās direktīvas 14. panta 1. punktā ietverto prasību vai skaidrot, kā minētā prasība ir pārņemta nacionālajā tiesību sistēmā;
4) no anotācijas 5.4. apakšsadaļas 1. tabulas neizriet skaidrojums par minētās direktīvas 16. panta 4. punkta otrās un trešās daļas pārņemšanu nacionālajā tiesību sistēmā, tādēļ atkārtoti lūdzam papildināt minēto tabulu, nepieciešamības gadījumā nodrošinot attiecīgo prasību pārņemšanu;
5) nepieciešams pilnveidot skaidrojumu par minētās direktīvas 16. panta 2. punkta pārņemšanu, skaidrojot apsvērumus, kādēļ: "Latvija nav izvēlējusies minēto laika posmu paredzēt ilgāku", kā arī skaidrot, kādēļ nav izmantota rīcības brīvība, kas paredz, ka: "Dalībvalstis, kuras saskaņā ar 3. vai 5. punktu neparedz noteiktus pārdevēja atbildības termiņus vai paredz tikai tiesiskās aizsardzības līdzekļu noilguma termiņu, var atkāpties no 2.a punkta, ar noteikumu, ka tās nodrošina, ka pārdevēja atbildība vai tiesiskās aizsardzības līdzekļu noilguma termiņš labošanas gadījumā ir vismaz trīs gadi".

-