Atzinums

- Piedāvātais regulējums neatbilst labas pārvaldības principam, rada tiesiskā regulējuma dublēšanos, nav samērīgs ar sasniedzamo mērķi un pārsniedz normatīvā deleģējuma robežas, ciktāl ar Ministru kabineta noteikumiem faktiski tiek paredzēts jauns un plašāks informācijas publiskošanas pienākums nekā tas izriet no Publisko iepirkumu likuma.
- Noteikumu projektā ietvertais risinājums neatbilst līdzšinējai publiskās pārvaldes rīcības loģikai attiecībā uz iepirkumu datu aprites centralizāciju un digitalizāciju. Noteikumu projekta izstrādes gaitā tiek ignorēts gandrīz gadu ilgušais darbs Finanšu ministrijas un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas darba grupās, kurās iesaistītās puses bija nonākušas pie kompromisa par iepirkumu datu automatizētu apriti, izmantojot centralizētus valsts informācijas risinājumus. Savukārt Noteikumu projektā paredzētais pienākums iestādēm un valsts kapitālsabiedrībām manuāli apkopot un publicēt informāciju par katru maksājumu savā tīmekļvietnē ir pretējs valsts deklarētajam mērķim mazināt administratīvo slogu, novērst datu dublēšanu un attīstīt vienotu digitālu informācijas apriti. Šāda pieeja nav savienojama ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantā nostiprināto labas pārvaldības principu, kas prasa efektīvu, samērīgu un sabiedrības interesēm atbilstošu valsts pārvaldes darbību.
- Noteikumu projektā paredzētais pienākums pēc būtības dublē jau spēkā esošajā Publisko iepirkumu likumā noteiktās prasības attiecībā uz informācijas publicēšanu par iepirkuma līgumu izpildi. Publisko iepirkumu likuma 9. panta deviņpadsmitā prim daļa paredz, ka pasūtītājs 10 darbdienu laikā pēc iepirkuma līguma izpildes sagatavo un Publikāciju vadības sistēmā publicē paziņojumu par līguma izpildi. Tāpat Publisko iepirkumu likuma 33.1 pants noteic, ka pasūtītājs 10 darbdienu laikā pēc iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās izpildes publicē paziņojumu par līguma izpildi.
- Papildus tam Publisko iepirkumu likuma 60. panta desmitā daļa un ar to saistītais regulējums jau šobrīd paredz informācijas publiskošanu Iepirkumu uzraudzības biroja Publikāciju vadības sistēmā un Elektronisko iepirkumu sistēmā par noslēgtajiem līgumiem, to grozījumiem un izpildi, tostarp ziņas par faktiskajām izmaksām pēc līguma izpildes.
- likumdevējs jau ir noregulējis publisko iepirkumu līgumu izpildes datu publiskošanas kārtību, paredzot konkrētu informācijas atklāšanas mehānismu centralizētās valsts informācijas sistēmās. Līdz ar to Noteikumu projektā paredzētais pienākums paralēli publicēt to pašu vai saturiski līdzīgu informāciju pasūtītāja tīmekļvietnē rada nepamatotu tiesiskā regulējuma dublēšanos un ir pretrunā vienreizējas datu ievades jeb once-only principam. Mūsdienīgas publiskās pārvaldes mērķis ir nodrošināt, ka dati tiek ievadīti vienu reizi un pēc tam izmantoti atkārtoti dažādos valsts pārvaldes procesos, nevis pieprasīt to manuālu pārpublicēšanu vairākās atsevišķās platformās.
- Ministru kabinets ārējos normatīvos aktus izdod tikai likumā noteikta pilnvarojuma ietvaros. No tiesību sistēmas hierarhijas viedokļa Ministru kabineta noteikumi nevar paplašināt likumā noteikto pienākumu apjomu vai ieviest tādu regulējumu, kuru likumdevējs nav paredzējis. Ja Publisko iepirkumu likums jau izsmeļoši regulē līgumu izpildes paziņojumu publicēšanas pienākumu un kārtību, tad Ministru kabineta noteikumos paredzēt papildu, plašāku un biežāku publicēšanas pienākumu pasūtītāju tīmekļvietnēs bez skaidra un nepārprotama likuma deleģējuma nav tiesiski pamatoti. Īpaši jāņem vērā, ka Noteikumu projekts ne vien dublē likumā noteikto publicēšanas pienākumu, bet arī paredz intensīvāku regularitāti, jo informācijas apkopošana un publiskošana būtu veicama periodiski, piemēram, reizi ceturksnī, nevis pēc līguma izpildes kā to paredz Publisko iepirkumu likums.
- Papildus minētajam Noteikumu projekts neatbilst samērīguma principam. Administratīvais slogs, ko radītu pienākums apkopot, pārbaudīt, strukturēt un publicēt informāciju par katru maksājumu iestādes vai kapitālsabiedrības tīmekļvietnē, ir nesamērīgi liels salīdzinājumā ar iespējamo sabiedrisko ieguvumu, jo būtiskā daļa šīs informācijas jau ir pieejama centralizētajās iepirkumu informācijas sistēmās.
- Samērīguma izvērtējumā būtiski ir arī tas, ka Noteikumu projekts paredz šī regulējuma spēkā esamību ierobežotā laika periodā. Ja regulējuma darbība faktiski paredzēta īslaicīgi, tad prasība iestādēm un kapitālsabiedrībām pielāgot iekšējos procesus, pārskatīt datu aprites kārtību, nodrošināt datu kvalitātes kontroli un organizēt papildus publicēšanas mehānismu katrā atsevišķā tīmekļvietnē nav racionāla un neatbilst efektīvas pārvaldības principam. Īslaicīga regulējuma dēļ radīt administratīvo slogu ir nesamērīgi.
- Vienlaikus aicinām nodrošināt, ka publisko iepirkumu līgumu izpildes un maksājumu datu publiskā pieejamība tiek risināta centralizēti un automatizēti valsts informācijas sistēmās, neuzliekot iestādēm un valsts kapitālsabiedrībām pienākumu manuāli dublēt šos datus savās tīmekļvietnēs.
 

-