Atzinums

No sagatavotā informatīvā ziņojuma top skaidrs, ka netiek piedāvāts risinājums "kompensāciju nodrošināšanai par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās". Savukārt IZ nobeigumā kā risinājums tiek piedāvāts šāds:
"Arvien vairāk pasaulē un arī ES tiek izvērtēta tirgus mehānismu izveide, galvenokārt oglekļa emisiju tirdzniecības mehānismi, kā arī oglekļa piesaistes mehānismi. Līdz ar to būtu izvērtējama vienotu kompensācijas tirgus mehānismu izveide, kas ļautu piesaistīt privāto investoru finansējumu caur oglekļa kredītiem un bioloģiskās daudzveidības kredītu sistēmu". 
Savukārt IZ tekstā šī tēma nav izvērsta, lai saprastu vai piedāvātais priekšlikums atbilst uzdevumam. 
Kā arī oglekļa kredīti globāli ir saistīti ar klimata pārmaiņu mazināšanas politiku. 
Darba grupā šis nav ticis apspriests.

Ņemot vērā, ka IZ nepiedāvā efektīvus risinājumus kompensāciju sistēmas uzlabošanai, pie protokollēmuma uzdevumiem iekļaut citas rīcības, kas iekļautas šajā IZ, kas mazinātu slogu uz valsts budžetu un līdz ar to risinātu arī dabas aizsardzības sistēmas īstenošanu iekļaujošā veidā. 

Lūdzu precizēt informatīvā ziņojuma 21.lpp.:
1. vārdus no “Emisiju kvotu izsoles instruments (EKII)” uz “Emisijas kvotu izsolīšanas instruments (EKII)”;
2. rindkopu “Saskaņā ar KEM sniegto informāciju, EKII finansējums tiešā veidā nevar tikt izmantots kā kompensācija par saimnieciskās darbības ierobežojumiem ĪADT. Šī finansējuma izlietojuma mērķi nosaka “Likums par piesārņojumu” un tā finansētiem pasākumiem ir jādod pienesums siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanā un oglekļa dioksīda piesaistes palielināšanā.” šādā redakcijā: “Saskaņā ar KEM sniegto informāciju, finanšu līdzekļus, kas iegūti no emisijas kvotu izsolīšanas (EKII finansējums), izmanto, lai mazinātu klimata pārmaiņas (samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un palielinātu oglekļa dioksīda piesaisti) un nodrošinātu pielāgošanos klimata pārmaiņām. Līdz ar to minētais finansējums tiešā veidā nevar tikt izmantots kā kompensācija par saimnieciskās darbības ierobežojumiem ĪADT. EKII finansējuma izmantošanas mērķis, veids un virzieni ir noteikti likumā “Par piesārņojumu”.”

-

Lūdzu svītrot vai precizēt, izslēdzot KEM kā atbildīgo iestādi, 6.punktu. KEM finanšu instrumentu un fondu ietvaros atbalsta programmas izstrādā balstoties uz apstiprināto klimata un enerģētikas horizontālo ietvaru (piemēram, aktualizētajā Enerģētikas un klimata plānā 2021.-2030.gadam ietvertajiem pasākumiem, Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2021.–2027.gada plānošanas perioda darbības programmā ietvertajām aktivitātēm) un atbalsta sniegšana zemes īpašniekiem, veicinot zemes īpašnieku iesaisti bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un klimata mērķu sasniegšanā nav plānota.

-

Klimata un enerģētikas ministrija nepiekrīt šāda uzdevuma veikšanai, jo no uzdevuma formulējuma nav skaidrs par kādu kompensācijas tirgus mehānismu ir runa.
Ja runa ir par Informatīvā ziņojuma problēmu saturu, tad atbildīgā iestāde par dabas aizsardzības politikas īstenošanu ir VARAM. Un ja politikas īstenošanas rezultātā sabiedrībai rodas zaudējumi, kurus nepieciešams kompensēt, tad atbildīgā iestāde izstrādā risinājumus. 

 

Lūdzu svītrot MK sēdes protokollēmuma 9.punktu. Informatīvā ziņojuma mērķis ir "iesniegt izskatīšanai MK priekšlikumus par efektīvāko piedāvājumu kompensāciju nodrošināšanai par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās", nevis izvērtēt nepieciešamību izstrādāt kompensācijas tirgus mehānismu par oglekļa kredītiem. Informējam, ka šobrīd ir noslēgušās formālās sarunas par Padomes un Eiropas Parlamenta regulas priekšlikumu, ar ko izveido Eiropas Savienības sertifikācijas satvaru pastāvīgai oglekļa piesaistei, oglekļsaistīga saimniekošanai un oglekļa uzkrāšanai produktos. Paredzams, ka regula stāsies spēkā līdz šī gada beigām. Attiecīgi - jau no 2025.gada spēkā būs ES līmeņa regulējums oglekļa kredītu tirgus izveidei, tādējādi KEM nesaskata nepieciešamību veidot paralēlu nacionālo regulējumu šajā jomā.

-