Atzinums

Vēršam uzmanību, ka informatīvajā ziņojumā ir norādīts, ka pielikuma tabulā ir apkopots plāna 2021.–2023.gadam īstenoto pasākumu izvērtējums, bet plāna izvērtējums iekļauj laika posmu līdz 2025.gadam. 

-

Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Latvijas pielāgošanās klimata parmaiņām plānu laika posmam līdz 2030. gadam (turpmāk - Plāns), Zemkopības ministrija attiecībā uz meliorāciju ir atbildīgā institūcija par šādiem pasākumiem:
- Atjaunot un pielāgot meliorācijas sistēmas, t.sk. apdzīvotās vietās, lai iespējami novērstu klimata pārmaiņu veicinātus (sevišķu intensīvu lietusgāžu pieauguma) plūdus. Kur nepieciešams, atjaunot ūdensteču dabisko posmu caurplūdumu, lai mazinātu plūdu sekas un stabilizētu ekosistēmas;
- Atjaunot un pielāgot meža meliorācijas sistēmas, lai iespējami novērstu klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes.
Plānojot turpmākos prioritāros rīcības virzienus, lūdzam, īstenot iepriekš minētos pasākumus Plānā noteiktajos termiņos.

-

Saskaņā ar  Ministru kabineta 2024.gada 7.jūnija rīkojuma Nr.446 "Par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un Klimata un enerģētikas ministrijas reorganizāciju" 2. un 5.punktu, Klimata un enerģētikas ministrija ir pārņēmusi vides politikas jomu un  Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija nav LIFE projekta Goodwater IP partneris. Vēršam uzmanību, ka LIFE projekta Goodwater IP vadošais partneris ir VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs", kopā 19 partneri. Lūdzam precizēt pielikumā 3. "Life" programmas projekts "Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai" atbildīgās un līdzatbildīgās iestādes. 

-

Par plāna "Prioritārie rīcības virzieni meliorācijas politikā 2021. –2027.gadam" ieviešanu 2020.–2025.gadā izvērtējuma tabulas (turpmāk - izvērtējuma tabula)  3.kolonnā "Rezultatīvais rādītājs" informāciju par izpildi aicinām norādīt atbilstoši tādiem rādītājiem, kādi ir noteikti ar Ministru kabineta  2021.gada 12.aprīļa rīkojumu Nr.238 apstiprinātājā plānā "Prioritārie rīcības virzieni meliorācijas politikā 2021. –2027.gadam" (turpmāk - plāns). Piemēram, plānā 1.3. pasākumam "Nodrošināta koplietošanas, pašvaldību un viena īpašuma meliorācijas sistēmu uzturēšana" kā rezultatīvai rādītājs norādīts  - atjaunoto meliorācijas sistēmu garums – 250 km gadā no 3100 km kopgaruma -, bet izvērtējuma tabulā par izpildi norādīts investīciju apjoms, bet netiek norādīts atjaunoto meliorācijas sistēmu kopgarums. 

-

Lūdzam skaidrot, kāpēc izvērtējuma tabulā norādīts, ka lauksaimniecības noteču monitorings 2026.gadā netiks turpināts (rezultatīvais rādītājs "Virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu kvalitātes pārraudzība īpaši jutīgajās teritorijās un lauksaimniecības zemēs lauksaimniecības noteču monitoringa programmā"). Klimata un enerģētikas ministrijas ieskatā tas ir būtisks informācijas avots slodžu uz virszemes ūdeņiem novērtēšanā un saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 23.decembra noteikumos Nr.834 "Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma" noteikto, kā arī atbilstoši Padomes 1991.gada 12.decembra direktīvā 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu ar nitrātiem, kas cēlušies no lauksaimnieciskas darbības noteiktajam, līdz šim LBTU jau ilgstoši Latvijā ir īstenojis virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu kvalitātes pārraudzību īpaši jutīgajās teritorijās un lauksaimniecības zemē lauksaimniecības noteču monitoringa programmā, lai īstenotā monitoringa rezultātus periodiski ik pēc 4 gadiem būtu iespējams iekļaut nacionālajā ziņojumā Eiropas Komisijai par Nitrātu direktīvas īstenošanu. 

-