Projekta ID
23-TA-1415Atzinuma sniedzējs
Tieslietu ministrija
Atzinums iesniegts
04.10.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
No rīkojuma projekta anotācijas izriet, ka rīkojuma projekts izstrādāts ar mērķi, ievērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā (turpmāk – Atsavināšanas likums) un Meža likumā ietverto tiesisko regulējumu, atļaut VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) pārdot divas neapbūvētas valsts zemes vienības kā starpgabalus Atsavināšanas likuma 1. panta 11. punkta b) apakšpunkta izpratnē.
Iepazīstoties ar rīkojuma projekta anotāciju un tam pievienotajiem dokumentiem, secināms, ka rīkojuma projekta 1.1. punktā norādītais nekustamais īpašums robežojas ar privātpersonām piederošām zemes vienībām: Iršu iela; Damaltu iela. Savukārt rīkojuma projekta 1.2. punktā norādītais nekustamais īpašums robežojas ar privātpersonām piederošām zemes vienībām: Iršu iela; Ezīšu iela; Damaltu iela. Minētajām zemes vienībām Valsts zemes dienesta Kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – NĪVKIS) noteikts lietošanas mērķis: zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā, kā arī noteikts apgrūtinājums: ceļa servitūta teritorija
Detālplānojuma “Priežsili un Kalna Priedes” grafiskajā daļā kā piekļuve nekustamajiem īpašumiem Iršu iela 1 un Iršu iela 2 norādītas Iršu iela, Damaltu iela un Čiekuru iela.
Rīkojuma projekta anotācijā norādīts, ka, apsekojot rīkojuma projektā norādītos nekustamos īpašumus dabā, konstatēts, ka tiem piegulošās ielas ir aizaugušas, nav izbūvētas un labiekārtotas. Līdz ar to piekļuve pie minētajiem valsts nekustamajiem īpašumiem ir apgrūtināta. Pastāv arī risks, ka ielas netiek ilgstoši izbūvētas un labiekārtotas; pēc ielu izbūves, ielu īpašnieki ierobežo piekļuvi piegulošo nekustamo īpašumu īpašniekiem, izvietojot barjeras; visu detālplānojumā paredzēto ielu izbūve nenotiek vienlaicīgi. Ievērojot minēto, kā arī to, ka rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu pieslēgums koplietošanas ielai (ceļam) nav nodrošināts, un, lai nodrošinātu pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam) (pašvaldībai piekrītošajai zemes vienībai Skujenieku ceļš), nekustamā īpašuma ieguvējam ir jārisina jautājums ar Ķekavas novada pašvaldību, aicinot noteikt pašvaldības nozīmes ceļa vai ielas statusu piegulošajiem zemes īpašumiem, vai jāveic nepieciešamās darbības, lai nodibinātu ceļa servitūtus, rīkojuma projekts paredz virzīt nekustamos īpašumus atsavināšanai kā starpgabalus.
No Atsavināšanas likuma 1. panta 11. punkta a) un b) apakšpunkta izriet, ka par zemes starpgabalu atzīstami tādi publiskai personai piederoši zemesgabali, kuriem nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai.
Tieslietu ministrijas ieskatā, minētā norma nav gramatiski pietiekami skaidri noformulēta, jo kritērijs “nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai” var būt attiecināms gan uz faktiskajiem apstākļiem, gan arī uz juridiskajiem apstākļiem, turklāt attiecībā tieši uz juridisko šķēršļu novēršanu nepieciešams izvērtējums, kuri no tiem būtu uzskatāmi par tādiem, kas padara pieslēguma nodrošināšanu neiespējamu. Konkrētajā gadījumā, piemēram, kā jau norādīts anotācijā, ir iespējama gan servitūta nodibināšana, gan jautājuma risināšana ar pašvaldību, aicinot noteikt pašvaldības nozīmes ceļa vai ielas statusu piegulošajiem zemes īpašumiem. Turklāt, Tieslietu ministrijas ieskatā, būtu veicams arī izvērtējums attiecībā uz lietderīgāko rīcību ar valsts mantu, piemēram, vai nav lietderīgāk situāciju ar piekļuvi atrisināt un atsavināt īpašumus jau “sakārtotus”. Vienlaikus, protams, primāri tomēr būtu saprotams, vai minēto nekustamo īpašumu kā starpgabalu atsavināšana atbilst Atsavināšanas likuma regulējumam. Ņemot vērā minēto, lūdzam ietvert anotācijā papildu skaidrojumu par Atsavināšanas likuma 1. panta 11. punkta piemērošanu konkrētajos apstākļos.
Vienlaikus, ievērojot minēto, lūdzam Finanšu ministriju, ja arī turpmāk paredzēts virzīt šādus rīkojuma projektus, izvērtēt nepieciešamību grozīt Atsavināšanas likumu, paplašinot un/vai precizējot tajā ietverto zemes starpgabala definīciju.
Papildus vēl ierosinām izvērtēt, vai tomēr arī minētais gadījums nav tāds, kurš būtu vērā ņemams un vērtējams kontekstā ar Valsts sekretāru 14.09.2023. sanāksmes protokolā Nr. 28 2.paragrāfā pielemto saistībā ar rīkojuma projektu "Par valsts nekustamo īpašumu pārdošanu" (23-TA-743). Lai arī faktiskie apstākļi šajā gadījumā ir citādāki nekā rīkojuma projektā 23-TA-743, tomēr, iespējams, arī šādi gadījumi, kad ielas, kas ir vienīgā piekļuve ciematā esošajām zemes vienībām jau nonākušas privātpersonu īpašumā, būtu jāvērtē kopā ar tādu gadījumu, kas konstatējams rīkojuma projektā "Par valsts nekustamo īpašumu pārdošanu" (23-TA-743) un citos līdzīgos gadījumos, jo principā būtība problemātikai ir līdzīga – piekļuves nodrošināšana dzīvojamajos ciematos esošajām zemes vienībām.
Iepazīstoties ar rīkojuma projekta anotāciju un tam pievienotajiem dokumentiem, secināms, ka rīkojuma projekta 1.1. punktā norādītais nekustamais īpašums robežojas ar privātpersonām piederošām zemes vienībām: Iršu iela; Damaltu iela. Savukārt rīkojuma projekta 1.2. punktā norādītais nekustamais īpašums robežojas ar privātpersonām piederošām zemes vienībām: Iršu iela; Ezīšu iela; Damaltu iela. Minētajām zemes vienībām Valsts zemes dienesta Kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – NĪVKIS) noteikts lietošanas mērķis: zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā, kā arī noteikts apgrūtinājums: ceļa servitūta teritorija
Detālplānojuma “Priežsili un Kalna Priedes” grafiskajā daļā kā piekļuve nekustamajiem īpašumiem Iršu iela 1 un Iršu iela 2 norādītas Iršu iela, Damaltu iela un Čiekuru iela.
Rīkojuma projekta anotācijā norādīts, ka, apsekojot rīkojuma projektā norādītos nekustamos īpašumus dabā, konstatēts, ka tiem piegulošās ielas ir aizaugušas, nav izbūvētas un labiekārtotas. Līdz ar to piekļuve pie minētajiem valsts nekustamajiem īpašumiem ir apgrūtināta. Pastāv arī risks, ka ielas netiek ilgstoši izbūvētas un labiekārtotas; pēc ielu izbūves, ielu īpašnieki ierobežo piekļuvi piegulošo nekustamo īpašumu īpašniekiem, izvietojot barjeras; visu detālplānojumā paredzēto ielu izbūve nenotiek vienlaicīgi. Ievērojot minēto, kā arī to, ka rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu pieslēgums koplietošanas ielai (ceļam) nav nodrošināts, un, lai nodrošinātu pieslēgumu koplietošanas ielai (ceļam) (pašvaldībai piekrītošajai zemes vienībai Skujenieku ceļš), nekustamā īpašuma ieguvējam ir jārisina jautājums ar Ķekavas novada pašvaldību, aicinot noteikt pašvaldības nozīmes ceļa vai ielas statusu piegulošajiem zemes īpašumiem, vai jāveic nepieciešamās darbības, lai nodibinātu ceļa servitūtus, rīkojuma projekts paredz virzīt nekustamos īpašumus atsavināšanai kā starpgabalus.
No Atsavināšanas likuma 1. panta 11. punkta a) un b) apakšpunkta izriet, ka par zemes starpgabalu atzīstami tādi publiskai personai piederoši zemesgabali, kuriem nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai.
Tieslietu ministrijas ieskatā, minētā norma nav gramatiski pietiekami skaidri noformulēta, jo kritērijs “nav iespējams nodrošināt pieslēgumu koplietošanas ielai” var būt attiecināms gan uz faktiskajiem apstākļiem, gan arī uz juridiskajiem apstākļiem, turklāt attiecībā tieši uz juridisko šķēršļu novēršanu nepieciešams izvērtējums, kuri no tiem būtu uzskatāmi par tādiem, kas padara pieslēguma nodrošināšanu neiespējamu. Konkrētajā gadījumā, piemēram, kā jau norādīts anotācijā, ir iespējama gan servitūta nodibināšana, gan jautājuma risināšana ar pašvaldību, aicinot noteikt pašvaldības nozīmes ceļa vai ielas statusu piegulošajiem zemes īpašumiem. Turklāt, Tieslietu ministrijas ieskatā, būtu veicams arī izvērtējums attiecībā uz lietderīgāko rīcību ar valsts mantu, piemēram, vai nav lietderīgāk situāciju ar piekļuvi atrisināt un atsavināt īpašumus jau “sakārtotus”. Vienlaikus, protams, primāri tomēr būtu saprotams, vai minēto nekustamo īpašumu kā starpgabalu atsavināšana atbilst Atsavināšanas likuma regulējumam. Ņemot vērā minēto, lūdzam ietvert anotācijā papildu skaidrojumu par Atsavināšanas likuma 1. panta 11. punkta piemērošanu konkrētajos apstākļos.
Vienlaikus, ievērojot minēto, lūdzam Finanšu ministriju, ja arī turpmāk paredzēts virzīt šādus rīkojuma projektus, izvērtēt nepieciešamību grozīt Atsavināšanas likumu, paplašinot un/vai precizējot tajā ietverto zemes starpgabala definīciju.
Papildus vēl ierosinām izvērtēt, vai tomēr arī minētais gadījums nav tāds, kurš būtu vērā ņemams un vērtējams kontekstā ar Valsts sekretāru 14.09.2023. sanāksmes protokolā Nr. 28 2.paragrāfā pielemto saistībā ar rīkojuma projektu "Par valsts nekustamo īpašumu pārdošanu" (23-TA-743). Lai arī faktiskie apstākļi šajā gadījumā ir citādāki nekā rīkojuma projektā 23-TA-743, tomēr, iespējams, arī šādi gadījumi, kad ielas, kas ir vienīgā piekļuve ciematā esošajām zemes vienībām jau nonākušas privātpersonu īpašumā, būtu jāvērtē kopā ar tādu gadījumu, kas konstatējams rīkojuma projektā "Par valsts nekustamo īpašumu pārdošanu" (23-TA-743) un citos līdzīgos gadījumos, jo principā būtība problemātikai ir līdzīga – piekļuves nodrošināšana dzīvojamajos ciematos esošajām zemes vienībām.
Piedāvātā redakcija
-