Atzinums

Uzturam Finanšu ministrijas iebildumu, kas ietverts izziņas 2.punktā, par likumprojektā ietvertā deleģējuma Ministru kabinetam precizēšanu, lai nodrošinātu starp institūcijām panāktās vienošanās par šāda risinājuma piemērošanu izpildi, ka apliecinājumu par neatbilstību grūtībās nonākuša uzņēmuma (GNU) pazīmēm atbalsta pretendenti varētu sagatavot un iesniegt atbalsta sniedzējiem tikai īpašos gadījumos, proti, situācijā, kurā atbalsta pretendents ir kvalificējams kā lielais uzņēmums un tas objektīvu iemeslu dēļ, sniedzot pamatojumu, nevar iesniegt finanšu pārskatu datus par tā saistītiem ārvalstu uzņēmumiem. Turklāt tiesību akta lietai 24-TA-2701 "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 16. decembra noteikumos Nr. 776 "Kārtība, kādā komercsabiedrības deklarē savu atbilstību mazās (sīkās) un vidējās komercsabiedrības statusam"" pievienotajā Ministru kabineta protokollēmuma projektā, kas tika saskaņots no Finanšu ministrijas puses, bija iekļauts uzdevums Ekonomikas ministrijai sagatavot grozījumus Komercdarbības atbalsta kontroles likumā, paredzot šādu deleģējumu: "[..] Ministru kabinetam [..] noteikt kārtību, kādā komercsabiedrība, kas neatbilst mazās (sīkās) un vidējās komercsabiedrības statusam, apliecina faktu, ka tā neatbilst grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmēm, sniedzot pamatojumu atbalsta sniedzējam par objektīviem iemesliem, kāpēc nav iespējams saņemt finanšu pārskatu datus no tās saistītiem uzņēmumiem, kas reģistrēti ārvalstīs.". Ņemot vērā iepriekš minēto, atkārtoti lūdzam precizēt likumprojektā ietverto deleģējumu Ministru kabinetam, attiecinot tā tvērumu tikai uz tiem gadījumiem, kad atbalsta pretendents, kas ir kvalificējams kā lielais uzņēmums, objektīvu iemeslu dēļ, sniedzot pamatojumu, nevar iesniegt finanšu pārskatu datus par tā saistītiem ārvalstu uzņēmumiem.

Lūdzam precizēt arī anotācijā norādīto informāciju atbilstoši veiktajiem precizējumiem likumprojektā ietvertā deleģējuma Ministru kabinetam saturam, tai skaitā anotācijas 1.2. sadaļu par mērķa aprakstu un 1.3. sadaļu par pašreizējo situāciju, problēmas un risinājumi, tā, lai ir skaidrs, ka deleģējums ir attiecināms, nevis uz tādu komercsabiedrību, kas neatbilst mazās (sīkās) un vidējās komercsabiedrības statusam, bet uz tādu komercsabiedrību, kas neatbilst mazās (sīkās) un vidējās komercsabiedrības statusam, un kurai ir saistītie ārvalstu uzņēmumi.

Kā arī lūdzam precizēt anotācijas 1.3. sadaļā ietverto: “Valsts atbalstu piešķir, ievērojot Eiropas Komisijas 2014.gada 17.jūnija Regulas (ES) Nr.651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Regula) nosacījumus. Ņemot vērā iepriekš minēto, Latvijas tautsaimniecības turpmākajai attīstībai izšķiroši būtiska ir mērogojuma projektu attīstīšana, kas ietver arī Regulas piemērošanu lielajiem uzņēmumiem.”, jo valsts atbalstu iespējams piešķirt ne tikai ar pieminēto Komisijas regulu Nr. 651/2014.

 

-

Uzturam Finanšu ministrijas izteikto iebildumu, kas iekļauts izziņas 3.punktā, kas atbilst arī 05.11.2024. starp institūcijām sanāksmē panāktajai vienošanās, ka apliecinājuma ņemšana vērā ir atbalsta sniedzēja izvēle, t.i., apliecinājuma iesniegšana nerada pienākumu atbalsta sniedzējam atzīt, ka saistīto uzņēmumu grupa neatbilst grūtībās nonākuša uzņēmuma statusam, attiecīgi atkārtoti lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu, ka likumprojektā ietvertais deleģējums paredzēs tiesības, nevis pienākumu atbalsta sniedzējiem izmantot atbalsta pretendenta iesniegto apliecinājumu par tā neatbilstību grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmēm, lai izvērtētu komercsabiedrības (grupas līmenī) atbilstību grūtībās nonākuša uzņēmuma definīcijai.

-