Atzinums

No likumprojektā piedāvātās 41.¹ panta redakcijas izriet, ka minētā panta mērķis ir noteikt gadījumus, kuros jānodrošina rīcība ar mantu, kas palikusi izmeklēšanas cietumā pēc apcietinātā atbrīvošanas vai nomiršanas cietumā. Tātad būtībā ir 2 mantas kategorijas – atstātā manta un bezīpašnieka (bezmantinieka) manta. Jāatzīmē, ka abos gadījumos manta iedalās kā vērtīga un kā nevērtīga un lietošanai nederīga.
Informējam, ka Ministru kabineta 2007.gada 27.novembra noteikumos Nr.800 "Izmeklēšanas cietuma iekšējās kārtības noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr.800) 2025.gadā veikti grozījumi 77. un 78.punktā un noteikumi paredz atšķirīgu regulējumu kā šobrīd ietverts likuma 41.¹ panta pirmajā daļā attiecībā par rīcību ar miruša apcietinātā mantu. Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt esošo un plānoto regulējumu likumā un MK noteikumos Nr.800, t.i., lūdzam izvērtēt virzītos grozījumus atbilstoši spēkā esošajai tiesību sistēmai, t.sk. ievērojot mantojuma tiesību institūtu un civiltiesību institūtu pēc būtības. 
Likumprojektā piedāvātajā 41.¹ panta otrajā daļā noteikts, ka "pirmajā daļā minēto iznīcināmo valstij piekritīgo bezīpašnieka mantu izmeklēšanas cietums iznīcina Ministru kabineta noteikumos par kārtību....".
Vēršam uzmanību, ka šobrīd no 41.¹ panta pirmās daļas redakcijas neizriet, kas ir iznīcināmā manta un kāda rīcība ir paredzēta ar mantu, kuru apcietinātais ir atstājis izmeklēšanas cietumā atbrīvošanas dienā.
Tādējādi lūdzam precizēt 41.¹ pantā minēto attiecībā par rīcību ar mantu, kuru apcietinātais ir atstājis izmeklēšanas cietumā atbrīvošanas dienā. Kā arī lūdzam skaidrot un noteikt rīcību ar atbrīvota apcietinātā atstāto mantu. T.i., piemēram, ja atbrīvotais apcietinātais atstāto mantu nav izņēmis un tai nav vērtības, cietuma priekšnieks pieņem lēmumu to iznīcināt. Tāpat attiecībā par apcietinātā atstāto mantu, aicinām skaidrot, uz kāda pamata un no kāda normatīvā tiesību regulējuma izriet, ka apcietinātā atstāto mantu var atzīt par bezīpašnieka mantu.  
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka nav saprotams, kādu mantu saskaņā ar  41.¹ panta otro daļu izmeklēšanas cietums nodos kompetentajai institūcijai, kura nodrošina rīcību ar valstij piekritīgo mantu. Attiecīgi lūdzam precizēt, ka minētais iespējams būtu attiecināms mantu, kurai ir vērtība, līdzīgi kā MK noteikumu Nr.800 78.punktā.
Papildus informējam, ka, lai mantu atzītu par bezīpašnieka mantu, izmeklēšanas cietuma priekšniekam ir jābūt pārliecībai, ka mirušajam nav mantinieku, turklāt mantiniekiem, lai pieteiktu mantojuma tiesības uz mirušā mantu ir jābūt par to informācijai. Lūdzam skaidrot, no kādas tiesību sistēmas un attiecīgi normām izriet, ka cietuma priekšnieks var pieņemt lēmumu par mirušā mantas atzīšanu par bezīpašnieka mantu.
Tāpat aicinām skaidrot par likumprojektā paredzētajiem termiņiem 41.¹ panta pirmajā daļā, t.i., par trīs mēnešiem un diviem gadiem, ņemot vērā to, ka anotācijā nav sniegts skaidrojums konkrēti šo termiņu noteikšanai likumprojektā. 
 

-

Finanšu ministrijai dotā uzdevuma Ministru kabineta 2025.gada 26.augusta protokola Nr.33 53.§ 30.punktā mērķis ir nodrošināt, ka valstij piekritīgās mantas procesa pārņemšana no Valsts ieņēmumu dienesta pilnā apjomā tiktu īstenota ar 2027.gada 1.janvāri. Līdz ar to attiecīgais uzdevums neparedz paplašināt uzdevuma tvērumu attiecībā uz citu institūciju mantas pārņemšanu vai tās iznīcināšanas kārtības noteikšanu. Tāpat vēršama uzmanību, ka Ministru kabineta 2024.gada 17.decembra noteikumi Nr.901 "Noteikumi par kompetentajām institūcijām un rīcību ar valstij piekritīgo mantu" paredz kompetentajām iestādēm nodrošināt rīcību ar valstij piekritīgo mantu gadījumos, kad, saņemts ir valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības vai amatpersonas lēmums, zvērināta notāra akts vai tiesas nolēmums par attiecīgās mantas konfiscēšanu, atzīšanu par bezmantinieka mantu vai bezīpašnieka mantu. Proti, kompetentās iestādes nodrošina rīcību valstij piekritīgo mantu, pamatojoties uz no citām institūcijām un iestādēm saņemtajiem lēmumiem, nevis pašas pieņem lēmumus par kādas mantas atzīšanu par valstij piekritīgu. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt anotācijas 4.1.2.sadaļā norādīto informāciju, izvērtējot plānoto grozījumu tvērumu, nepieciešamības gadījumā norādot, ka par Tieslietu ministrijas kompetencē esošo jautājumu saistībā ar virzīto likumprojektu atbildīgā būs Tieslietu ministrija, kas izstrādās grozījumus.

-

Anotācijas 1.3.sadaļā norādīta informācija, ka, lai VAS "Valsts nekustamie īpašumi" nodrošinātu valstij piekritīgās mantas procesu pārņemšanu no Valsts ieņēmumu dienesta daļējā apjomā, identificētie nepieciešamie grozījumi normatīvajā regulējumā ir iesniegti Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" pavadošo likumprojektu paketē.
Ievērojot to, ka likumprojekts "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" jau ir pieņemts 04.12.2025. un stājies spēkā 01.01.2026., tāpat arī pieņemti ar to pavadošo likumprojektu paketē iesniegtie likumprojekti, lūdzam izvērtēt iespēju attiecīgi aktualizēt anotācijā norādīto informāciju.

-

Anotācijas 1.3. sadaļā norādīts, ka attiecībā uz izmeklēšanas cietumā atstātām dārglietām un citām vērtīgām mantām Ministru kabineta 17.12.2024. noteikumu Nr. 901 "Noteikumi par kompetentajām institūcijām un rīcību ar valstij piekritīgo mantu"  grozījumos paredzēts noteikt, ka izmeklēšanas cietums pēc minēto mantu vizuālas apskates, neveicot minēto mantu novērtēšanu, lems par to nodošanu VNĪ.
Lūdzam izvērtēt nepieciešamību papildināt anotāciju ar norādi uz Ministru kabineta 27.11.2007. noteikumu Nr.800 "Izmeklēšanas cietuma iekšējās kārtības noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi Nr.800) 78.punktu, kurā jau šobrīd ir ietverts regulējums rīcībai ar apcietinātā, kuram nav mantinieku, mantu (naudu, dārgmetāliem u.c.). Lūdzam arī skaidrot, nepieciešamības gadījumā papildinot anotācijas 4.sadaļu "Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu", vai tiks veikti attiecīgi grozījumi MK noteikumos Nr.800 (78.punktā).

-