Atzinums

Finanšu ministrija uztur iepriekš izteikto iebildumu par likumprojektā ietverto definīciju "no valsts atkarīga nekomerciāla valsts kapitālsabiedrība". Finanšu ministrijas ieskatā tādas valsts kapitālsabiedrības, kuru darbība izriet no normatīvajos aktos noteiktas funkcijas vai deleģēta valsts pārvaldes uzdevuma, nebūtu korekti klasificēt kā komerciālas, jo šādu kapitālsabiedrību darbība izriet no normatīvā regulējuma (piemēram, VSIA "Latvijas proves birojs" gadījumā tās darbība izriet no likumā "Par valsts proves uzraudzību" un likuma "Par Konvenciju par dārgmetālu izstrādājumu pārbaudi un zīmogošanu" noteiktā), attiecīgi ieņēmumu gūšana nav to darbības pamatmērķis un šādā gadījumā tieši nefinanšu mērķu izpilde būtu primāta. Līdz ar to ieņēmumu, ko veido komercdarbība un citi pašu ieņēmumi, kas nav valsts budžeta finansējums, daļas proporcija būtu jānosaka, ņemot vērā šo apsvērumu.

-

Finanšu ministrija uztur iepriekš izteikto iebildumu par likumprojekta 7.pantā ietverto regulējumu, kas paredz papildināt likuma 10.pantu ar sesto daļu. Likumprojekta anotācija ir papildināta ar piemēriem, kādi Valsts kancelejas ieskatā būtu uzskatāmi par ilgstošiem un būtiskiem valsts kapitāla daļu pārvaldības pārkāpumiem vai būtiskām nepilnības, taču tie nav viennozīmīgi, jo netiek ņemts vērā attiecīgā kapitāldaļu turētāja viedoklis un argumentācija, tādējādi piedāvātā norma varētu tikt interpretēta neviennozīmīgi un nenodrošina skaidrus kritērijus, kādos gadījumos tā būtu piemērojama. 

-

Kapitālsabiedrības, kas lielākoties "pārtiek" no budžeta subsīdijām – atkarīgās, taču tās, kurām budžeta dotācijas nav nepieciešamas – “parastā komerciāla sabiedrība”. Svarīgi definēt, kas ir finansējums – 99% gadījumu “finansējums” būs domātas budžeta dotācijas, lai segtu izmaksas, citiem vārdiem segtu ieņēmumu komponenti PZA. Altum gadījumā valsts budžeta finansējums nozīmē “finansēt jaunos darījumus” (tikai atsevišķas programmas, kas tiek finansētas no budžeta līdzekļiem) un pastarpināti tiek segtas vadības izmaksas, ja tas paredzēts konkrētajā programmā no valsts budžeta līdzekļiem.

"no valsts atkarīga komerciāla valsts kapitālsabiedrība - valsts kapitālsabiedrība, kuras ieņēmumi, ko veido tās komercdarbība, saņemtie dāvinājumi, ziedojumi un citi pašu ieņēmumi, kas nav valsts vai pašvaldības budžeta finansējums, pēdējo trīs pārskata gadu laikā saņēmušas valsts vai pašvaldību piešķirtu finansējumu, kura vidējais apjoms pārsniedz 10 procentus no kapitālsabiedrības vidējā apgrozījuma attiecīgajā periodā, neatkarīgi no šīs kapitālsabiedrības iekļaušanas Centrālās statistikas pārvaldes sagatavotā Institucionālo sektoru klasifikācijas saraksta sektorā "Vispārējā valdība", deleģēto uzdevumu apjoma, tirgus apstākļiem un ieņēmumu struktūras, ja šāda kapitālsabiedrība neatbilst komerciālas valsts kapitālsabiedrības kritērijiem;"

23.05.2024.starpinstitūciju sanāksmē tika panākta vienošanās neizslēgt Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 26.panta vienpadsmito daļu, līdz ar to pamatoti piedāvātajā likumprojekta redakcijā minētā panta izslēgšana vairs netiek paredzēta. Vienlaikus izziņā norādīts, ka iebildums nav ņemts vērā un 26.panta vienpadsmitā daļa no Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma tiks izslēgta. Ievērojot minēto, aicinām izziņā precizēt norādīto informāciju atbilstoši virzītajai likumprojekta redakcijai.
 

-

Ņemot vērā 23.05.2024.starpinstitūciju sanāksmē panākto vienošanos, aicinām precizēt likumprojektā iekļautā Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 92.¹ panta otro daļu identiski kā ir precizēta likuma 64.panta otrā daļa.

 

-

Anotācijās 1.3.sadaļā ir minēts, ka "Likuma 7.panta jaunajā redakcijā paredzēts ietvert ziņas par to, vai kapitālsabiedrība izvērtējuma periodā ir saņēmusi komercdarbības atbalstu un vai attiecībā uz kapitālsabiedrību izvērtējuma periodā ir konstatēts nelikumīgs komercdarbības atbalsts. Risinājums nepieciešams, lai vienkopus nodrošinātu publisku pieejamu informāciju sabiedrībai par kapitālsabiedrību izmantotajiem atbalsta mehānismiem, bet šī prasība neietver komercdarbības atbalsta pārvērtēšanu vai nākotnes atbalsta instrumentu vērtēšanu." Lai nodrošinātu viennozīmīgu un nepārprotamu iepriekš minētā skaidrojuma interpretāciju, lūdzam tā pēdējo teikumu precizēt, piemēram, šādi: "Risinājums nepieciešams, lai vienkopus nodrošinātu publisku pieejamu informāciju sabiedrībai par kapitālsabiedrību izmantotajiem atbalsta mehānismiem, bet šī prasība neietver iepriekš piešķirta komercdarbības atbalsta pārvērtēšanu, t.sk. atmaksāšanu, vai nākotnē plānota jauna komercdarbības atbalsta izvērtēšanu vai tā saņemšanas ierobežošanu."

-