Atzinums

Ņemot vērā, ka izglītojamo uzņemšana izglītības programmu apguvei Ieslodzījuma vietu pārvaldes Mācību centrā notiek atšķirīgi kā citās profesionālās izglītības iestādēs, respektīvi, Ieslodzījuma vietu pārvaldes Mācību centrā mācās tikai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas un uz mācībām tiek norīkotas ar rīkojumu, tad būtu vēlams, ka arī par Ieslodzījuma vietu pārvaldi ir atruna šajos noteikumos, tāpat kā saistībā ar Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestādēm.

Uz Iekšlietu ministrijas padotībā esošām profesionālās izglītības iestādēm un Ieslodzīuuma vietu pārvaldes Mācību centru šie noteikumi attiecas tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem, kas reglamentē Valsts policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts robežsardzes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbību. 

No esošās Projekta 3. punkta redakcijas izriet, ka 3. punktā minēto iesniegumu iesniedz par jebkura ieslodzītā resocializāciju atbildīgā amatpersona (gan pilngadīgā, gan nepilngadīgā ieslodzītā). Ieslodzījuma vietu pārvalde norāda, ka atbildīgā amatpersona iesniegumu iesniedz tikai tad, kad uzņemšanai profesionālās izglītības programmā nepieciešams reģistrēt nepilngadīgo ieslodzīto.
 

Personu reģistrē uzņemšanai profesionālās izglītības programmā, pamatojoties uz rakstveida iesniegumu izglītības iestādes vadītājam, ko iesniedz viens no nepilngadīgās personas likumiskajiem pārstāvjiem, pilngadīga persona vai par nepilngadīgā ieslodzītā resocializāciju atbildīgā amatpersona, kura ieslodzījuma vietā pilda dienesta pienākumus (turpmāk – atbildīgā amatpersona).

Pārvalde norāda, ka atbildīgā amatpersona dienesta pienākumus pilda ieslodzījuma vietā, kura ir Ieslodzījuma vietu pārvaldes struktūrvienība. Līdz ar to, nav korekti norādīt "atbildīgās amatpersonas institūciju, kuru tā pārstāv", ja nepieciešams norādīt konkrētu ieslodzījuma vietu. 
Tāpat, pilngadīgā persona, kura atrodas ieslodzījuma vietā (izņemot atklāto cietumu), nevar norādīt nedz elektroniskā pasta adresi, nedz oficiālo elektronisko adresi. Saskaņā ar Oficiālās elektroniskās adreses likuma 11. panta trešo daļu oficiālās elektroniskās adreses kontu oficiālo elektronisko adrešu informācijas sistēmā fiziskajai personai deaktivizē uz laiku, kurā tā atrodas ieslodzījuma vietā, izņemot fizisko personu, kura brīvības atņemšanas sodu izcieš atklātajā cietumā.
Līdz ar to, Projekta 4.5. apakšpunktu nepieciešams attiecīgi precizēt.
 

-

Anotācijā ir sniegta informācija, ka, lai gan atbilstoši Izglītības likuma 56. panta pirmajā daļā noteiktajam  bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam ir tiesības izglītoties jebkurā valsts vai pašvaldību izglītības iestādē, tomēr minētās tiesības nav absolūtas un ir samērojamas ar citu personu tiesībām uz profesionālās izglītības ieguvi, tādēļ tiesību akta projekta 9. punktā noteikts, ka bāreņus un bez vecāku gādības palikušus bērnus līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai uzņem prioritārā kārtā, ja iestājpārbaudījumā persona uzrāda vienādu rezultātu ar citu personu. Izrietoši bāreņus un bez vecāku gādības palikušus bērnus līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai uzņems prioritārā kārtā, proti, tām ir noteiktas priekšrocības, ja iestājpārbaudījumā (ja tāds ir noteikts, piemēram, situācijā, kad minētās personas pretendē uz profesionālās izglītības programmas budžeta vietu) persona uzrāda vienādu rezultātu ar citu personu.
Vēršam uzmanību, ka Tieslietu ministrija uztur izziņas 7.punktā izteikto iebildumu, jo anotācijā nav sniegts detalizēts izvērtējums, kas attiecas uz pamattiesību ierobežojumiem, kas rodas citai personai, ja tiek uzrādīti vienādi iestājpārbaudījuma rezultāti un abas personas pretendē, piemēram, uz budžeta vietu. Ja pastāv iespēja, ka valsts var aizskart kādas cilvēktiesības, jāpārbauda, vai tiesību aizskārums ir attaisnojams. Proti, cilvēktiesību aizskārums ir attaisnojams vienīgi tad, ja tiek izpildīti trīs priekšnoteikumi: 1) ierobežojums ir noteikts ar likumu (likuma atrunas princips); 2) ierobežojums domāts leģitīma mērķa sasniegšanai 3) ierobežojums nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā. Minēto ierobežojumu pārbauda, izvērtējot: 1) vai likumdevēja lietotie līdzekļi ir piemēroti leģitīma mērķa sasniegšanai, proti, vai ar attiecīgo likuma normu var sasniegt ierobežojuma leģitīmo mērķi; 2) vai šāda rīcība ir nepieciešama, proti, vai mērķi nevar sasniegt ar citiem, personas tiesības un personas likumiskās intereses mazāk ierobežojošiem līdzekļiem; 3) vai likumdevēja rīcība ir atbilstoša, proti, vai labums, ko iegūst sabiedrība, ir lielāks par personas tiesībām un likumiskajām interesēm nodarīto kaitējumu.  Jebkuram no minētajiem samērīguma principa trīs kritērijiem apstrīdētās normas satversmības izvērtējumā var būt izšķiroša nozīme. Līdz ar to lūdzam papildināt anotāciju ar satversmības izvērtējumu, kas attiecas uz personu, kas uzrāda vienādu iestājpārbaudījuma rezultātu ar bāreni vai  bez vecāku gādības palikušu bērnu, proti, vai šādā veidā netiek aizskartas viņa tiesības arī pretendēt uz budžeta vietu (piemēram, var būt gadījumi, ka uz budžeta vietu pretendē persona no ģimenes, kurai piešķirts trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes statuss utt.).
 

-

Anotācijā ir sniegta informācija, ka, ņemot vērā, ka lēmumu par personas uzņemšanu profesionālās izglītības programmā pieņem izglītības iestādes vadītājs, visbiežāk izdodot rīkojumu, kurā uzskaitītas tikai profesionālās izglītības programmas apguvē uzņemtās personas (labvēlīgs administratīvais akts), pārējām pilngadīgām personām vai nepilngadīgo personu likumiskajiem pārstāvjiem Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības, pirmkārt, pieprasīt izsniegt rakstveidā noformētu uzņemšanas atteikumu (nelabvēlīgu administratīvo aktu), un, otrkārt, apstrīdēt to padotības kārtībā augstākā iestādē. Gan personai labvēlīgā, gan nelabvēlīgā administratīvā akta izdošanā un noformēšanā jāievēro Administratīvā procesa likumā noteiktās prasības. Lūdzam saskaņot anotācijā sniegto informāciju, jo noteikumu projekta 8.punkts paredz, ka personu ar izglītības iestādes vadītāja rīkojumu uzņem profesionālās izglītības programmas apguvei. Papildus vēršam uzmanību, ka anotācijā minētā informācija, kas attiecas uz nelabvēlīga administratīvā akta pieprasīšanu neatbilst Administratīvā procesa likuma 6.nodaļā paredzētajam (lūdzam skatīt arī Administratīvā procesa likuma 69. un 70.pantu). Tāpat vēršam uzmanību, ka administratīvo aktu (īpaši nelabvēlīgu) nevar pamatot ar iekšējo normatīvo aktu (sk.arī Administratīvā procesa likuma 67.panta sesto daļu un 67.panta otrās daļas 7.punktu) (izziņas 9.punkts)), ja tiek paredzēts, ka izglītības iestādes uzņemšanas un iestājpārbaudījumu norises kārtību nosaka pati izglītības iestāde.
Ņemot vērā, ka noteikumu projektā ir jābūt paredzētai uzņemšanas kārtībai un pēc anotācijā sniegtās informācijas, ka šobrīd nav noteikts vienots ārējs regulējums  izglītības iestādēm personas uzņemšanai profesionālās izglītības programmās un iestājpārbaudījumu organizēšanai, tad lūdzam minēto kārtību paredzēt noteikumu projektā (kā tiek pieņemts lēmums par personas uzņemšanu profesionālās izglītības programmā, iesnieguma izskatīšanas termiņus, ja tie atšķiras no Administratīvā procesa likumā paredzētā, kā tiek apstrīdēts/pārsūdzēts lēmums utt.), kā arī attiecīgi precizēt anotāciju.



 

-

Anotācijā ir sniegta informācija, ka ņemot vērā, ka tiesību akta projekts nosaka vispārīgas prasības un kārtību profesionālās izglītības programmas apguves uzsākšanai, t.sk. iestājpārbaudījumu organizēšanai, ikvienai izglītības iestādei ir tiesības izdod iekšējo normatīvo aktu - uzņemšanas un iestājpārbaudījumu norises kārtību, kurā detalizētāk noteikt uzņemšanas un iestājpārbaudījumu norises jautājumus, piemēram, noteikt iesniegumu par uzņemšanu profesionālās izglītības programmā iesniegšanas un to izskatīšanas kārtību un termiņus, precizēt citos normatīvajos aktos noteiktos papildu dokumentus, kas nepieciešami konkrētas profesionālās izglītības programmas apguves uzsākšanai, noteikt konkrētus iestājpārbaudījumu sākuma un beigu un rezultātu paziņošanas termiņus un veidu.
Vēršam uzmanību, ka pilnvarojošā norma neparedz Ministru kabineta noteikumos paredzēt vispārīgas prasības un kārtību profesionālās izglītības programmas apguves uzsākšanai, t.sk. iestājpārbaudījumu organizēšanai. Lūdzam precizēt noteikumu projekta 6.4. un 14.2.apakšpunktu un anotāciju, lai nerakstos situācija, ka Ministru kabinets ir pārkāpis likumdevēja noteikto pilnvarojumu,  pārdeleģējot prasību un kārtības profesionālās izglītības programmas apguves uzsākšanai noteikšanu, kā arī iestājpārbaudījumu organizēšanas kārtību izglītības iestādei.
Papildus vēršam uzmanību, ka nav saprotams, kāpēc iesnieguma par uzņemšanu profesionālās izglītības programmā iesniegšanas un tā izskatīšanas kārtība un termiņi nebūtu nosakāmi pašā noteikumu projektā (vienlaikus lūdzam skatīt Administratīvā procesa likuma 64.panta pirmo daļu). Tāpat minētais ir attiecināms uz pārējiem anotācijā minētajiem jautājumiem. Nav saprotams, arī, kas ir domāts ar vārdiem "precizēt citos normatīvajos aktos noteiktos papildu dokumentus, kas nepieciešami konkrētas profesionālās izglītības programmas apguves uzsākšanai".


 

-