Atzinums

Biedrība “Latvijas aprites saimniecības uzņēmumu asociācija”, turpmāk – LASUA, ir iepazinusies ar noteikumu projektu “Latvijas invazīvo sugu saraksts” (ID Nr. 25‑TA‑1023), turpmāk – Projekts, un sniedz šādus iebildumus par to.

Lai arī Projekta esošā redakcija (salīdzinot ar iepriekšējo redakciju) vairs konkrēti neparedz to, ka Spānijas kailgliemeža Arion vulgaris, turpmāk – gliemezis, ķermenis ir jānodod utilizācijai sadzīves atkritumu poligonos, tomēr no Projekta pielikumā ietvertajām normām, secināms, ka Projekta sagatavotāji uzskata, ka gliemežu līķi ir uzskatāmi par atkritumiem un ka tie ir jāapsaimnieko kā atkritumi. Piemēram, Projekta pielikuma G sadaļā “Informēšana un izglītošana” 2.23. un 2.24. punktā citastarp norādīts, ka ir jāinformē sabiedrība par gliemežu pareizu iznīcināšanu pirms tie nonāk atkritumu tvertnēs, kā arī jāizstrādā vadlīnijas par pareizu kompostēšanu un bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu. LASUA ieskatā, īpaši ņemot vērā apstākli, ka gliemežu ķermeņi (dzīvi vai miruši) nav uzskatāmi par atkritumiem Atkritumu apsaimniekošanas likuma un uz minētā likuma pamata izdoto noteikumu ietvaros, nav korekti un atbalstāmi, ka Projektā tiek veiktas atsauces uz to, ka gliemežu ķermeņi varētu būt atkritumu apsaimniekošanas sistēmas sastāvdaļa. Ievērojot iepriekš minēto, ir nepieciešams pārskatīt Projekta pielikumā esošos pasākumus gliemežu izplatības ierobežošanai un iznīcināšanai, Projektā neietverot iespējamību, ka gliemežu ķermeņi varētu tikt apsaimniekoti kā atkritumi.

Turklāt kopumā vērtējot Projekta redakciju, neizriet konkrēts un nepārprotams apgalvojums, ka gliemežu nedzīvie ķermeņi ir uzskatāmi par dzīvnieku līķiem. Tas ir izriet arī no fakta, ka Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektā par Projektu ir norādīts, ka Klimata un enerģētikas ministrijai sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju ir jāsagatavo izmaiņas normatīvajā regulējumā atkritumu apsaimniekošanas jomā, nodrošinot efektīvu un vienotu pieeju valsts teritorijā Spānijas kailgliemežu utilizācijai.

Dzīvnieku līķi un to daļas ir apsaimniekojami atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulai Nr. 1069/2009 (2009. gada 21. oktobris), ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula), un Eiropas Komisijas regulai Nr. 142/2011 (2011. gada 25. februāris), ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai.

Vērtējot Projektu un tā anotāciju, secināms, ka minētie Projekta dokumenti nesatur izvērtējumu un no tiem nav gūstama pārliecība, ka, definējot plānotos gliemežu ķermeņu iznīcināšanas pasākumus, ir ņemtas vērā iepriekš minēto regulu prasības.

LASUA vērš uzmanību, ka Eiropas Savienības tiesiskais regulējums paredz, ka dzīvnieku līķi nav uzskatāmi par atkritumiem to vienkāršākajā izpratnē, bet klasificējami pēc to riska apkārtējai videi, turklāt nodrošinot pienācīgu kontroli, apstrādi un drošu galapunktu, kurā varētu tikt veikta atbilstoša dzīvnieku ķermeņu iznīcināšana.

Ņemot vērā iepriekš minēto, LASUA uzskata, ka Projekta virzība kopumā ir jāaptur līdz brīdim, kamēr netiek konkrēti nodefinēts, ka gliemeži ir dzīvnieks un to ķermeņi (dzīvi vai miruši) ir jāapsaimnieko vai jāiznīcina kā dzīvnieku ķermeņi, neparedzot iespējamību interpretēt Projekta tekstu tā, ka gliemežu ķermeņi varētu tikt uzskatīti par atkritumiem. Paredzot Projektā iespējamību, ka gliemežu ķermeņi varētu tikt uzskatīti par atkritumiem, Projekta redakcija nonāk pretrunā ar augstāka juridiskā spēka normatīvo aktu, proti, Atkritumu apsaimniekošanas likumu, jo Atkritumu apsaimniekošanas likumā nav noteikts, ka dzīvnieku līķi ir uzskatāmi par atkritumiem.
 

-

LASUA nepiekrīt, ka Projekta anotācijas 1.3. sadaļā citastarp tiek ietverta atsauce uz Latvijas Universitātes (sadarbībā ar Latvijas Malakoloģijas biedrību un biedrību “Pret Spānijas kailgliemezi”), vēstuli, kurā norādīts, ka atbilde uz jautājumu, vai Spānijas kailgliemeži ir vai nav bioloģiskie atkritumi, atrodama tieši Valsts vides dienesta vēstules frāzē “atkritumu apsaimniekošanā pamatā ir bioloģiskās degradācijas metodes”. Tas ir, šie atkritumi, ieskaitot Spānijas kailgliemežus, tiek bioloģiski degradēti. Līdz ar to, ja Spānijas kailgliemeži (dzīvi vai miruši) nonāk mērķtiecīgi organizētā atkritumu apsaimniekošanā, tas ir, ja tie tiek savākti tīrā vai jauktā veidā ar citiem bioloģiski noārdāmiem atkritumiem, un tālāk tiek sagatavoti vai ir paredzēti pārvietošanai uz atkritumu savākšanas un pārstrādes, šajā gadījuma kompostēšanas vietām, tie kļūst par bioloģiskajiem atkritumiem atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 1. panta 4¹. punktā lietotās definīcijas izpratnei (arī ņemot vērā šī likuma 4. panta un 37. panta otrās un trešās daļas nosacījumus).

Atkritumu apsaimniekošanas likuma 1. panta 4¹. punktā noteikts, ka bioloģiskie atkritumi ir bioloģiski noārdāmi dārzu un parku atkritumi, mājsaimniecību, biroju, sabiedriskās ēdināšanas iestāžu (restorānu, ēdnīcu u. c.), vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības vietu pārtikas un virtuves atkritumi un citi tiem pielīdzināmi pārtikas rūpniecības uzņēmumu atkritumi.

No minētās definīcijas nekādā veidā neizriet, ka gliemežu līķi ir uzskatāmi par bioloģiskiem atkritumiem. Šāds Latvijas Universitātes (sadarbībā ar Latvijas Malakoloģijas biedrību un biedrību “Pret Spānijas kailgliemezi”) apgalvojums faktiski dezorientē un maldina sabiedrību. Gliemezis ir dzīvnieks, kā rezultātā pieņemtais apgalvojums, ka gliemezis it kā ir iznīcināts, nedod tiesības gliemeža līķi automātiski klasificēt kā bioloģisko atkritumu. Tikai apstāklis, ka šobrīd, iespējams, noteikta sabiedrības daļa gliemežu ķermeņus (dzīvus vai mirušus) izmet atkritumu tvertnē vai komposta kaudzē, nenozīmē, ka gliemežu ķermeņi būtu jāuzskata par bioloģiskajiem atkritumiem. Ja piekristu šādai Latvijas Universitātes loģikai, tad arī plastmasas maisiņš, ja tas tiktu izmest kompostēšanas vietā vai bioloģisko atkritumu konteinerā, automātiski klasificētos kā bioloģiskie atkritumi. Proti, apstāklis, ka gliemežu ķermeņi tiek izmesti tiem neparedzētā vietā, nemaina faktu, ka tie ir dzīvnieku ķermeņi, un dzīvnieku ķermeņi saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem nav uzskatāmi par bioloģiskajiem atkritumiem.

Ņemot vērā iepriekš minēto, lai neveidotu sabiedrībā nepareizu priekšstatu par gliemežiem kā bioloģiskajiem atkritumiem, LASUA uzskata, ka Projekta anotācijas 1.3. sadaļā esošā atsauce uz Latvijas Universitātes (sadarbībā ar Latvijas Malakoloģijas biedrību un biedrību “Pret Spānijas kailgliemezi”) vēstuli ir svītrojama.
 

-