Atzinums

Lai būtu saskaņotība ar https://tapportals.mk.gov.lv/structuralizer/data/nodes/7bc07485-29ea-42af-bc7f-9e1515b3f3ba/preview lūdzam pie aktivitātes 4.12. - 2.1. vai nu komentārā, vai E ailē parādīt summu 134 791, uz datu pārvaldnieku projekta realizāciju 2023. gadā, jo plānots, ka jau 2023.g. būs kuratoru finansējums (uzsākšana nelielā apjomā)

Kopējā 4.12. - 2.1.  4.12. - 2.2. summa no ANM jāatbilst https://tapportals.mk.gov.lv/structuralizer/data/nodes/7bc07485-29ea-42af-bc7f-9e1515b3f3ba/preview, Pašlaik tā ir sadalīta vairākās pozīcijās, kur ir arī citi lielumi, tāpēc lūdzam pārbaudīt skaitļus.
 

-

Lūdzam ar CFLA sazinoties pārbaudīt summas pa gadiem 1.4. - 1.2. aktivitātē. Šobrīd saprotams, ka aktivitāte plānota no 2022.g., šī summa neparādās, jo plāns ir no 2023.g., bet iespējams, vajag precizējumu, ja aktivitāte uzsākta vēlāk

-

Lūdzam papildināt (atkārtoti) rīcības plānu ar jaunu pasākumu, kas atbilst Valdības rīcības plānā esošajam uzdevumam par prasmju, tostarp, digitālo prasmju pārvaldību.
 

“Pasākums: Uzlabosim darbaspēka jautājumu pārvaldību, darbaspēka pieejamību, kā arī prasmju un mūžizglītības politiku. Attīstīsim darba prasmes tirgus līdzsvarā balstītā nodarbinātības politikā, veidojot to Ekonomikas ministrijas pārziņā”. 
Darbības rezultāts: Konsolidēt prasmju un pārkvalifikācijas IZM, LM un EM noteikšanas formātus, izveidojot vienotu platformu lēmumu pieņemšanai par darba tirgū un mūžizglītībā nepieciešamo prasmju un pārkvalifikācijas jomām. 
Rezultatīvais rādītājs: EM pārziņā izveidota nacionālā prasmju komisija, kuras ietvaros sadarbībā ar sociālajiem partneriem tiek noteiktas nodarbinātajiem, bezdarbniekiem un bezdarba riskam pakļautām personām nepieciešamās pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides programmas atbilstoši tautsaimniecības attīstības vajadzībām, veikts mūžizglītībā iesaistīto personu rezultativitātes monitorings un ietekmes vērtējums, nodrošināta operatīva lēmumu pieņemšana pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides jautājumos. 
Termiņš: 31.12.2023. 
Atbildīgā institūcija: EM. 
Līdzatbildīgās institūcijas: IZM, LM".
 

Par 78.lpp. –Lūdzu precizēt 4.13. - 2.1. ieviešanas termiņu - tas paredzēts 2024.gada 1.pusgads. Nebūs 2023. gada 2 pusgadā.
 

Ieviešanas termiņš - 
2024.gada 1.pusgads

Tāpat Latvijas akadēmiskā sektora (un arī privātā sektora) konkurētspējai ir būtiski, lai Latvijā datu izmantošanas risinājumi tiktu ieviesti ne vēlāk kā citās Eiropas valstīs. T.i. būtu vēlams, lai Latvija būtu kopā ar valstīm, kuras šos risinājumus ievieš pirmās, ļaujot mūsu akadēmiskajam (un privātajam) sektoram iegūt priekšrocības laikā – agrāk apgūt jaunās pieejas un metodes, iemācīties strādāt ar datiem un izstrādāt dažādus risinājumus.
Līdz ar to ir būtiski, lai Latvijā datu izmantošanas regulējums tiktu attīstīts proaktīvi, vienlaikus ar projektu izstrādi Eiropas datu telpu darba grupās. Patlaban šāds specifisks regulējums top Eiropas Veselības datu telpā, bet sagaidāms arī citās.

Lūdzam papildināt plānu ar darbību, kas atbalsta proaktīvu nacionālā regulējuma izstrādi datu telpām. T.sk. patlaban nacionālā regulējuma izstrādi EVDT uzņēmusies Saeima, kurai var būt nepieciešams ministrijas speciālistu atbalsts.

Papildināt plānu ar darbību (piemēram, pie 4.6.uzdevuma), ka tiks veikta proaktīva nacionālā regulējuma izstrāde datu telpām vienlaikus ar regulējuma projektu izstrādi Eiropas datu telpu darba grupās. Atzīmēt pie darbības apraksta, ka ministrijas nodrošina speciālistu atbalstu EVDT atbilstošā nacionālā regulējuma izstrādei Saeima.
 

Lai nodrošinātu Latvijas zinātnes un augstākās izglītības konkurētspēju (t.i., lai strauji neatpaliktu no citām valstīm), jānodrošina iespēja aktīvi un viegli izmantot “reālās pasaules” datus pētniecībā un izglītības procesā. Lūdzam darbību 4.2.3. - 1.1. papildināt ar datu nodrošināšanu akadēmiskajam sektoram.
Akadēmiskā sektora specifika datu izmantošanā ir tās eksperimentālā daba – t.i. zinātnē iepriekš nav precīzi zināms, kādi tieši dati un kādos apvienojumos būs nepieciešami. Nepieciešamo datu kopu saturs tiek noteikts sākotnējos “mini-eksperimentos”. Tāpat akadēmiskajam sektoram ir ierobežoti juridiskā un tehniskā kapacitāte. Ja iestāde var ieguldīt ievērojamu laiku un resursus sev nepieciešamo datu iegūšanā, tad profesors, uzzinot prasības, visdrīzāk atteiksies no domas par eksperimentu.

Līdz ar to elastīga, viegla un ērta (t.sk. ar vienkāršām procedūrām) dažādu publiskā sektora datu iegūšana DAGR ir kritiska Latvijas akadēmiskajām sektoram.

Norādām, ka darbība 4.2.3. - 3.2. neatrisina akadēmiskā sektora vajadzības, jo pētniecības eksperimentālā daba neļauj iepriekš definēt, kādas datu kopas būs nepieciešamas, pētniecībā nepieciešami mikrodati nevis statistika, kā arī nepieciešams vispārējs risinājums, kas ļautu elastīgi izmantot pētniecībā visdažādākos publiskā sektora datus, t.sk. tos, kas nav publicēti.
 

Papildināt darbības rezultātus ar 3) dati, kas nepieciešami augstskolām un zinātniskajām institūcijām nodrošināti, izmantojot DAGR risinājumu.

Pie 1. uzdevuma 4.13.-1.1. “Pētījums un tehniskās specifikācijas izstrāde vienotas augstskolu studiju vadības sistēmas izstrādei vienotā pakalpojuma sniegšanai.” kā līdzatbildīgās institūcijas ir minēta LATA, kam ar šo aktivitāti nav nekāda sakara.
LATA vietā būtu jābūt “Augstākās izglītības un zinātnes informācijas tehnoloģijas koplietošanas pakalpojumu centrs”.
 

-

Lūdzam darbību 4.2.1. - 1.1. ieviest sadarbībā ar universitātēm un VPC, kā arī citiem publiskā un privātā sektorā datu pārvaldības speciālistiem. ANM 2.1.3.1.i projekts “Atbalsts atvērtās zinātnes ieviešanai praksē, kā arī izveidoti risinājumi zinātnes datu koplietošanai un dalībai ES atvērtajā zinātnes mākonī” ietver līdzīgas aktivitātes augstskolās un zinātniskajās institūcijās. Abu pasākumu veikšanā būs nepieciešama sadarbība, lai pārņemtu labākās prakses, kā arī veidotu tādu datu pārvaldību gan publiskajā, gan akadēmiskajā sektorā, kas ļauj pilnvērtīgi un aktīvi, un droši izmantot datus pētniecībā un izglītībā.
Tāpat lūdzam arī darbības ieviešanā aktīvi iesaistīt privātā sektora datu pārvaldības speciālistus, lai veicinātu labas datu pārvaldības izplatīšanos Latvijā, veidotu tādu datu pārvaldību iestādēs un uzņēmumos, kas veicina datu aktīvu un drošu izmantošanu, veicinātu sadarbību starp speciālistiem, attiecīgi, atvieglotu sadarbību starp organizācijām datu izmantošanas gadījumos, t.i. veidotu “datu izmantošanas ekosistēmu”, palīdzētu izveidot tādus tehniskos, juridiskos un procesuālos risinājumus, kas labāk atbilstību dažādu datu avotu un lietotāju vajadzībām.
 

Papildināt darbības aprakstu atbilstoši iebilduma tekstam, norādot par darbības ieviešanu sadarbībā ar akadēmisko un privāto sektoru.