Projekta ID
22-TA-3830Atzinuma sniedzējs
Tieslietu ministrija
Atzinums iesniegts
09.02.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu projekts
Iebildums
Tieslietu ministrijā ir izskatīts Zemkopības ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos” (turpmāk – projekts) un par to izsakām šādus iebildumus.
Zvejniecības likuma (turpmāk – likums) 13. panta pirmās daļas 2. punkts paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot noteikumus par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos. Attiecīgi saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 100.2. apakšpunktu noteikumu 1. punktu nepieciešams izteikt īsi un precīzi atbilstoši likuma pilnvarojumam, proti, “Noteikumi nosaka rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos.”. Vēršam uzmanību, ka šajā normā nevar norādīt noteikumu izdošanas pamatojumu vai pamatojuma skaidrojumu, kas nav iekļauts likumā. Savukārt vārdkopu saīsinājumus jāveido citās vietās (normās), kad vārdkopa tiek minēta pirmo reizi. Papildus norādām, ka vārds “zvejnieks” kā termins ir noteikts likuma 1. panta 5. punktā, tādēļ projektā šis apzīmējums jāizmanto tieši un saīsinājuma veidošana nav pieļaujama. Tāpat arī piedāvājam projektā neveidot saīsinājumu likumā esošam terminam “rūpnieciskā zveja”.
Zvejniecības likuma (turpmāk – likums) 13. panta pirmās daļas 2. punkts paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot noteikumus par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos. Attiecīgi saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr.108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 100.2. apakšpunktu noteikumu 1. punktu nepieciešams izteikt īsi un precīzi atbilstoši likuma pilnvarojumam, proti, “Noteikumi nosaka rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos.”. Vēršam uzmanību, ka šajā normā nevar norādīt noteikumu izdošanas pamatojumu vai pamatojuma skaidrojumu, kas nav iekļauts likumā. Savukārt vārdkopu saīsinājumus jāveido citās vietās (normās), kad vārdkopa tiek minēta pirmo reizi. Papildus norādām, ka vārds “zvejnieks” kā termins ir noteikts likuma 1. panta 5. punktā, tādēļ projektā šis apzīmējums jāizmanto tieši un saīsinājuma veidošana nav pieļaujama. Tāpat arī piedāvājam projektā neveidot saīsinājumu likumā esošam terminam “rūpnieciskā zveja”.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Noteikumu projekts
Iebildums
Projekta 2. punktu nepieciešams svītrot, jo iekšējo ūdeņu termina definīciju nosaka Latvijas Republikas valsts robežas likuma 1. panta 8. punkts. Šāda likumā noteikta regulējuma, tai skaitā arī atšķirīga iekšējo ūdeņu uzskaitījuma (tiesiskā ietvara), veidošana Ministru kabineta noteikumos ir pretrunā ar normatīvo aktu hierarhiju.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Noteikumu projekts
Iebildums
Projekta 3. punktu nepieciešams svītrot, jo likuma norma ir jāpiemēro tieši un šāda norma projektā ir informatīva un tai nav juridiskas slodzes. Vienlaicīgi tā rada maldinošu priekšstatu par Ministru kabineta noteikumu un likumu vietu tiesību sistēmā, proti, norma ir pretrunā ar normatīvo aktu hierarhiju.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Noteikumu projekts
Iebildums
Projekta 4. punktu nepieciešams izvērtēt un precizēt. Vēršam uzmanību, ka likuma 11. panta pirmā daļa ar vārdiem “tiesības nodarboties ar rūpniecisko zveju” nosaka prasības rūpnieciskajai zvejas tiesību iegūšanai. Tādējādi projektā nav pieļaujams regulējums “kad zvejnieks drīkst zvejot iekšējos ūdeņos”, jo tas dublē likumā noteikto. Projektā piedāvājam regulējumu veidot par to, kādās institūcijās kādas darbības veic, lai saņemtu rūpnieciskās zvejas tiesības iekšējos ūdeņos, nevis kad drīkst zvejot.
Piedāvātā redakcija
-
5.
Noteikumu projekts
Iebildums
Projekta 5., 6. un 7. punktu nepieciešams papildus izvērtēt un precizēt vai svītrot, jo šajās normās paredzētais regulējums neatbilst likuma 13. panta pirmās daļas 2. punktā paredzētajam pilnvarojumam. Vēršam uzmanību, ka likuma 13. panta pirmā un otrā daļa paredz dažādus pilnvarojumus Ministru kabinetam par noteikumu izdošanu un par jebkuru zvejas veidu, kas atbilst terminam “rūpnieciskā zveja” (tiek izmantoti rūpnieciski zvejas rīki), piemēram, zveju privātos ūdeņos, licencētu rūpniecisko zveju, nav jāveido regulējums projektā. Tiesiskais regulējums par tiem atbilstoši noteiktajiem pilnvarojumiem jāveido citos Ministru kabineta noteikumos. Vienas jomas tiesiskā regulējuma izstrādē nav pieļaujams, ka tas dažādos Ministru kabineta noteikumos pārklājas. Papildus norādām, ka normatīvo aktu izstrādes juridiskā tehnika pieļauj, ka Ministru kabineta noteikumu 2. punktā paredz gadījumus, kuros konkrētie Ministru kabineta noteikumi netiek piemēroti. Projektā šādu normu varētu paredzēt par rūpniecisko zveju (citiem rūpnieciskās zvejas rīku izmantošanas gadījumiem).
Piedāvātā redakcija
-
6.
Noteikumu projekts
Iebildums
Projekta 9., 11. punktu un 25.1. apakšpunktu nepieciešams precizēt un vārdus “nespecializētā zveja” aizstāt ar normas kontekstam atbilstošu apzīmējumu. Vēršam uzmanību, ka likumā attiecībā uz noteiktu sugu zivīm ir izmantots apzīmējums “specializētā zveja” un šāds regulējums ir pieļaujams arī projektā. Visos citos gadījumos projektā atbilstoši likuma pilnvarojumam regulējums jāveido par rūpniecisko zveju, nevis jāizmanto jauni neatrunāti apzīmējumi.
Piedāvātā redakcija
-
7.
Noteikumu projekts
Iebildums
Projekta 11. punktu par aizliegumu “nespecializētā zvejā” izmantot zivju tīklu Buļļupē un Daugavā nepieciešams svītrot, jo likuma 16. panta ceturtā daļa jau paredz rūpnieciskās zvejas aizliegumu ar noteiktiem izņēmumiem. Zivju tīkls neietilpst šajos izņēmumos, turklāt “nespecializētā zveja” nav definēta likumā, attiecīgi arī projektā nevar veidot regulējumu par šādu aizliegumu. Vienlaikus piedāvājam izvērtēt citus projektā paredzētos zvejas vai zvejas rīku aizliegumus, lai tie neveido pretrunu ar likumā noteiktajiem ierobežojumiem un arī nedublē tos. Līdzīgi piedāvājam izvērtēt projekta V nodaļu “Zvejas aizlieguma laiki un vietas”, lai projektā paredzētie aizliegumi nebūtu pretrunā ar likumā noteiktajiem aizliegumiem vai nedublētu tos.
Piedāvātā redakcija
-
8.
Noteikumu projekts
Iebildums
Projekta 23. punktu, kas nosaka vispārējus aizliegumus, nepieciešams izvērtēt un precizēt atbilstoši likuma pilnvarojumam un arī likuma 17. pantā noteiktajam par aizliegtām zvejas metodēm, rīkiem un līdzekļiem, proti, aizliegumus projektā varētu attiecināt tikai uz rūpnieciskās zvejas metodēm, nevis elektrības vai sprāgstvielu izmantošanu. Tāpat arī, piemēram, zivju ķeršana ar rokām, nav interpretējama kā rūpnieciskā zveja un attiecīgi arī projektā par to regulējums nav jāveido. Papildus piedāvājam precizēt projekta 23.4.2.2. apakšpunktu, jo tajā vārdi “izņemti, bet vēl palikuši neizņemti …” nav saprotami.
Piedāvātā redakcija
-
9.
Noteikumu projekts
Iebildums
Projekta VIII nodaļā “Zivju resursu pārvaldes un zvejas kontroles institūciju tiesības un pienākumi” (projekta 32. un 33. punkts) esošo regulējumu nepieciešams svītrot, jo tas neatbilst likuma 13. panta pirmās daļas 2. punktā noteiktajam pilnvarojumam. Valsts pārvaldes institūciju un amatpersonu (apzīmējums aptver arī pašvaldības) kompetence nav šajā projektā regulējams jautājums. Vēršam uzmanību, ka valsts pārvaldes institūciju un amatpersonu kompetenci primāri nosaka dažādi vispārēji normatīvie akti, piemēram, Administratīvā procesa likums vai Administratīvās atbildības likums, bet speciālo regulējumu zvejniecības jomā nosaka likums. Ja likuma regulējums šobrīd ir nepilnīgs, atbilstoši grozījumi jāizdara likumā. Papildus par projektā paredzētā regulējuma neatbilstību varam norādīt, ka, piemēram, projekta 32.1.3. apakšpunktā paredzētās tiesības iznīcināt nelikumīgi izmantotos (arī nemarķētos) zvejas rīkus, kā arī aizliegtos zvejas rīkus un līdzekļus ir Administratīvās atbildības likuma 155. pantā noteiktā rīcība ar izņemtajām mantām un dokumentiem, kas notiek administratīvā pārkāpuma procesā. Tāpat arī rupja pārkāpuma (būtiska kaitējuma) gadījumā var būt kriminālprocess. Tādējādi projektā šāda veida regulējums nav pieļaujams.
Piedāvātā redakcija
-
10.
Noteikumu projekts
Iebildums
Projekta IX nodaļā “Atbildība par šo noteikumu pārkāpšanu” (projekta 34., 35. un 36. punkts), kā arī projekta 4.pielikumā esošo regulējumu nepieciešams svītrot, jo tas neatbilst likuma 13. panta pirmās daļas 2. punktā noteiktajam pilnvarojumam. Atbildības vai zaudējumu atlīdzības apmēra noteikšana nekādā veidā nav interpretējama kā rūpnieciskās zvejas iekšējos ūdeņos regulējums. Šādu regulējumu varētu saistīt ar likuma 26. pantā noteikto regulējumu, proti, regulējums par zaudējumu piedziņu jebkuras neatļautas vai prettiesiskas zvejas un arī makšķerēšanas gadījumā. Vienlaikus norādām, ka trīskāršs vai pieckārtīgs zaudējumu atlīdzinājums ir interpretējams kā materiāls sods un šādu tiesību institūtu nevar noteikt Ministru kabinets ar noteikumiem. Tāpat arī Ministru kabinets ar noteikumiem nevar paredzēt administratīvā pārkāpuma lietvedības procesu vai kriminālprocesu, kad faktiski lietiskus pierādījumus “transportē pārkāpējs”. Šāda veida regulējumu, ja tas ir pamatots, var noteikt tikai ar atbilstošu likumu.
Piedāvātā redakcija
-
11.
Noteikumu projekts
Iebildums
Projekta 38. punktu nepieciešams izvērtēt un redakcionāli precizēt atbilstoši pārejas regulējuma veidošanas prasībām. Vēršam uzmanību, ka punkta ievaddaļa nevar būt kā konkrēts vienots datums zvejniekiem, pašvaldībām, dienestam un institūtam. Tieslietu ministrijas ieskatā pārejas regulējums būs pietiekams, ja tas būs paredzēts tikai kā tiesības privātpersonai – zvejniekam - līdz 2024. gada 1. janvārim izmantot zvejas žurnālu papīra formā un reģistrēt tajā zvejas datus. Savukārt valsts pārvaldes institūciju kompetencē būs šāda regulējuma izpildes nodrošināšana arī bez īpaša regulējuma. Vienlaikus norādām, ka projekta 38.2. apakšpunktā paredzētais regulējums par pašvaldības kompetenci izsniegt zvejas žurnālu papīra formā neatbilst projekta 30.7.2. apakšpunktā noteiktajam, ka zvejnieks pats izdrukā žurnāla veidlapu.
Piedāvātā redakcija
-