Atzinums

Latvijas ugunsdrošības asociācija atkārtoti norāda uz būtisku trūkumu šī noteikumu projekta izstrādes procesā – nozares profesionālo pārstāvju neiesaistīšanu. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), kas ir identificēts kā projekta izstrādātājs, nav uzaicinājis nozari piedalīties šī regulējuma izstrādē, bet gan ir izstrādājis noteikumus vienpersoniski, pamatojoties uz savu redzējumu un iekšēju izpratni. Papildus netika ņemti vērā arī publiskās apspriešanas laikā piedāvātie priekšlikumi. 
Šāda pieeja nav pieļaujama, ņemot vērā, ka noteikumi regulē privātā sektora komersantu saimniecisko darbību, nevis VUGD darbību vai operatīvo kapacitāti. Rezultātā šobrīd izstrādātais projekts satur nekorektas, praktiski grūti piemērojamas vai nepilnīgi formulētas prasības, kas nesasniedz deklarēto mērķi – uzlabot ugunsdrošības pakalpojumu kvalitāti un drošību.
Esošajā redakcijā noteikumu projekts ir juridiski un saturiski nepilnīgs, jo tā pamatā nav bijusi iekļaujoša un sabalansēta pieeja. Aicinām noteikumu izstrādi atsākt, pilnvērtīgi iesaistot nozari, izvērtējot esošo pakalpojumu struktūru, kapacitāti, izglītības iespējas un tirgus reālijas.
 

-

Noteikumu projekta 1. punkts nosaka, ka šie noteikumi regulē “nepieciešamo profesionālo sagatavotību ugunsdrošības pakalpojumu sniegšanai, kā arī objektu veidus, uz kuriem attiecināma ugunsdrošības pakalpojumu izmantošana”. Taču tālākajās noteikumu daļās netiek konkrēti noteikti vai uzskaitīti objektu veidi, uz kuriem šie pakalpojumi būtu obligāti attiecināmi.

-

Objekts – būve, tās daļa, tehnoloģiskā iekārta vai zemesgabals (teritorija), kas nav meža objekts. Ņemot vērā objekta definīciju, nav saprotams uz kādiem objektiem atteiksies noteikumu 5.punkta prasības

-

Noteikumu 6. punkts ir deklaratīvs, jo tajā atkārtoti formulētas prasības, kas jau šobrīd ir spēkā saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumiem Nr. 238 “Ugunsdrošības noteikumi”. 
Šāda normu dublēšana nav lietderīga un rada vairākas negatīvas sekas:
     •           tiesiskās skaidrības trūkumu – adresātiem nav skaidrs, vai atkārtotā norma nozīmē kādas jaunas prasības vai tikai atkārto esošās;
     •           nevajadzīgu regulējuma apjoma palielinājumu, kas samazina noteikumu pārskatāmību un praktisku izmantojamību;
     •           likuma hierarhijas pārkāpuma risku, ja kāda no normām vēlāk tiek grozīta tikai vienā no dokumentiem, radot pretrunas.

-

Noteikumu projektā pārsvarā tiek lietots jēdziens “objekts”. Savukārt 7. punkts pēkšņi atsaucas uz “būvi”. Šāda pieeja rada terminoloģisku nekonsekvenci, jo nav skaidrs, vai “būve” šajā gadījumā ir tikai viens no “objekta” veidiem, vai arī tam tiek piemērotas atšķirīgas prasības. Tas apgrūtina noteikumu piemērošanu praksē, īpaši gadījumos, kad ugunsdrošības pakalpojums tiek sniegts ne tikai būvēm, bet arī citām inženiertehniskām sistēmām, teritorijām, tehnoloģiskām iekārtām u.c.

-

Noteikumu projekta 11. punkts paredz, ka: “Tiesības veikt apkures ierīču un iekārtu, kurās kā kurināmo izmanto gāzi, tehniskā stāvokļa pārbaudi, kā arī gazificētu objektu dūmvadu un dabiskās vai mehāniskās ventilācijas kanālu pārbaudi un tīrīšanu ir personai, kura ir apguvusi pieaugušo neformālās izglītības programmu par konkrētās gāzes ierīces un iekārtas tehniskās apkopes veikšanu un tehniskā stāvokļa pārbaudi, un ir sertificēta atbilstoši piemērojamiem standartiem un ražotāja noteiktajām prasībām.”

Iebildums:
Neskaidra darbību robežšķirtne. Ugunsdrošības noteikumi jau šobrīd atšķir divas dažādas darbības ar gāzes apkures ierīcēm — apkopi un tehniskā stāvokļa pārbaudi. Šajā projektā abas jomas ir sajauktas vienā normā, kas rada neskaidrību par to, kādu kvalifikāciju nepieciešams iegūt un kādā gadījumā tā ir piemērojama.

Nepamatota prasību pastiprināšana. Projekta redakcija ievieš stingrākas un nesamērīgas prasības, nekā līdz šim bija noteikts spēkā esošajos normatīvajos aktos, nenorādot uz faktiskiem pamatojumiem vai riska novērtējumu, kas to pamatotu.

Neatbilstošs regulējuma tvērums. Norma aptver arī dabiskās un mehāniskās ventilācijas apsekošanu un tīrīšanu, piesaistot šīs darbības “gāzes iekārtu speciālistiem”. Tas ir nepamatoti plašs tvērums, jo ventilācijas pārbaude un tīrīšana nav tieši saistīta ar gāzapgādes sistēmu tehnisko stāvokli.

Praktiski neīstenojama un konkurenci ierobežojoša norma. No punkta redakcijas izriet, ka, piemēram, jebkurā gazificētā ēkā (piemēram, tirdzniecības centrā vai sabiedriskā ēkā) ventilācijas kanālu tīrīšanu un pārbaudi drīkstētu veikt tikai persona ar gāzes iekārtu apmācību un sertifikāciju. Šāda prasība ierobežo tirgus pieejamību, jo ventilācijas un dūmvadu tīrīšanas pakalpojumi tiek veikti atsevišķās, specializētās nozarēs, un to speciālistiem nav pamata prasīt gāzes iekārtu apmācību.

Nav juridiska vai tehniska pamatojuma. Normatīvā akta anotācijā nav sniegts skaidrojums, kāpēc noteikumu 11. punktā noteiktas šādas prasības, nedz arī pamatots, kā tās uzlabotu ugunsdrošības līmeni vai mazinātu konkrētus riskus.

-

Šobrīd spēkā esošie tiesību akti (t.sk. Ministru kabineta noteikumi Nr. 238 “Ugunsdrošības noteikumi”) skaidri atšķir:
- tehniskā stāvokļa pārbaudi – kuru veic sertificēti speciālisti, kam ir noteikta profesionālā kvalifikācija,
- un tīrīšanas darbus – kuri tiek veikti praktiski apmācītu, bet zemākas kvalifikācijas personu līmenī.

Projekta redakcijā abas šīs darbības tiek nepamatoti pielīdzinātas, uzliekot vienādi augstas prasības gan pārbaudēm, gan tīrīšanai.

Iebildums:
Nesamērīgas un nepamatotas prasības. Tīrīšanas darbi pēc būtības ir tehniski vienkāršāki un balstās praktiskās iemaņās, nevis inženiertehniskā kvalifikācijā. Šobrīd šādus darbus neveic būvinženieri vai augsti sertificēti speciālisti, un šāda prasība nav ne pamatota, ne vajadzīga, lai nodrošinātu ugunsdrošību.
Pretruna ar spēkā esošo normatīvo regulējumu. Ugunsdrošības noteikumi līdz šim nav noteikuši tik stingras prasības tīrīšanas darbu veicējiem. To darījuši atbilstoši apmācīti darbinieki, nevis personas ar augstāko tehnisko izglītību vai sertifikāciju. Ja projektā paredzēts to mainīt, tam būtu jābūt skaidri pamatotam ar risku analīzi vai negadījumu statistiku, taču anotācijā šāds pamatojums nav sniegts.
Neproporcionāla ietekme uz nozari un pakalpojumu pieejamību. Šādas prasības būtiski ierobežos tīrīšanas pakalpojumu pieejamību, jo lielākā daļa šobrīd strādājošo pakalpojumu sniedzēju neatbilst šim kvalifikācijas līmenim. Rezultātā samazināsies pakalpojumu sniedzēju skaits, palielināsies izmaksas un samazināsies ugunsdrošības profilaktisko darbu regularitāte, kas ir pretējs noteikumu mērķim.
Konkurences kropļošana. Pieprasot augstāku kvalifikāciju, nekā objektīvi nepieciešams, tiek ierobežota uzņēmējdarbības vide, radot priekšrocības nelielai speciālistu grupai un samazinot konkurenci pakalpojumu tirgū.

Priekšlikums:
Nošķirt tehniskā stāvokļa pārbaudi no tīrīšanas darbiem, nosakot katrai darbībai atbilstošas, samērīgas kvalifikācijas prasības.
Saglabāt līdzšinējo regulējumu, kur tīrīšanas darbus drīkst veikt apmācītas personas bez augstākās tehniskās kvalifikācijas, ja tiek ievērotas ugunsdrošības noteikumu prasības.
Izslēgt no noteikumu projekta jebkādas prasības, kas paredz inženieru vai sertificētu speciālistu nepieciešamību tīrīšanas darbu veikšanai, jo tas neatbilst reālajai nozaru praksei un darba raksturam.

-

Neskaidra, grūti piemērojama un pārbaudāma norma. Punkts ir sastādīts sarežģītā, birokrātiskā formulējumā, kas būtiski apgrūtina tā praktisko piemērošanu un pārbaudi.
Nav skaidrs:
- kas tieši kvalificējas kā “neformālās izglītības programma” – nav atsauces uz apjomu, ilgumu, satura prasībām;
- ko nozīmē “atbilstoši publicētajiem normatīvajiem aktiem” — tā ir pārāk vispārīga atsauce, kas nav pietiekama juridiskai noteiktībai;
- vai ir jāapgūst atsevišķa programma katrai sistēmas daļai vai sistēmai(u) kopumā

Pārlieku plašs formulējums bez skaidrām robežām.
Frāze “prasības, kas jāievēro, lai novērstu un sekmīgi dzēstu ugunsgrēkus” var tikt interpretēta ļoti plaši un nekonkrēti. Šāda juridiskā nenoteiktība ir nepieņemama tehniski regulētā jomā kā ugunsdrošība.

Neatbilstība reālajai praksei.
Nozarē šobrīd ugunsaizsardzības sistēmu tehnisko apkopi un remontu veic personas, kas balstās uz ražotāja instrukcijām, EN standartiem un praktisko apmācību, nevis plašām vispārīgām programmām par “ugunsgrēku novēršanu”. Ja tiek noteikta prasība pēc neformālās izglītības, tad tai jābūt:
- konkrēti definētai pēc programmas satura un piemērošanas jomas,
- sasaistītai ar konkrētiem ugunsaizsardzības sistēmu veidiem

Papildu prasība par elektrodrošības grupu elektroapgādes apkopei ir loģiska un atbalstāma, taču tai būtu jābūt atdalītai no vispārīgās normas, lai to varētu skaidri piemērot un kontrolēt.

-

Noteikumu projekta punkts nosaka, ka tiesības veikt objekta ugunsdrošības risinājumu atbilstības ugunsdrošības prasībām izvērtēšanu ir personai, kura ir ieguvusi arhitekta prakses sertifikātu saskaņā ar būvniecību regulējošiem normatīvajiem aktiem.
Papildus ir uzskaitīts plašs būvspeciālistu loks, tostarp inženieri un tehniskie eksperti dažādās būvniecības jomās, kam saskaņā ar noteikumiem arī tiek piešķirtas tiesības sniegt ugunsdrošības pakalpojumus.

Šī pieeja rada nopietnas iebildes, jo:
     •           arhitektu izglītības programmās un profesionālajā standartā ugunsdrošība netiek padziļināti apgūta, nav paredzēta arī praktiskā sagatavotība objektu ugunsdrošības risinājumu izvērtēšanai;
     •           būvspeciālistu prakses sertifikācija lielākoties orientēta uz konstrukciju drošību, inženiersistēmu projektēšanu vai būvniecības vadību, nevis uz ugunsdrošības sistēmu tehnisko darbību vai evakuācijas risinājumu izvērtēšanu;
     •           tas rada profesionālas atbildības sajaukumu – persona ar formālu sertifikātu konkrētā būvniecības jomā iegūst tiesības sniegt pakalpojumu jomā, kurā tai nav pietiekamas kompetences.

Šāds regulējums faktiski dod nepamatotu priekšrocību noteiktām profesijām, kuru kompetence neatbilst ugunsdrošības pakalpojumu būtībai, bet vienlaikus ierobežo iespējas profesionāļiem, kas tiešām specializējušies ugunsdrošībā, taču kuriem nav arhitekta vai būvinženiera sertifikāta.

Regulējumam ir jāsabalansē starp būvniecības un ugunsdrošības nozarēm, nevis jādod priekšroka vienai uz otras rēķina.
 

-