Atzinums

Latvijas Darba devēju konfederācija iebilst pret likumprojekta tālāku virzību, kamēr nav veikts sociālekonomiskais izvērtējums. Sadaļā pie "Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?" tiek minēta tikai ietekme uz sabiedrību, bet netiek veikts izvērtējums pret valsts budžetu. Attiecīgi arī anotācijā norādīts, ka tiesiskais regulējums neatstāj nekādu ietekmi uz makroekonomisko vidi, nozaru konkurētspēju, uzņēmējdarbības vidi, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, konkurenci un nodarbinātību, kā arī neietekmē valsts budžetu un pašvaldību budžetus. Atgādinām, ka Finanšu ministrijas Informatīvajā ziņojumā "Par valsts budžeta likumprojektā  iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028. gadam" attiecībā pret AS "Latvijas valsts meži" ir rosināts noteikt, ka akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu 2026. gadā (par 2025. pārskata gadu) ne mazāk kā  143 895 556 euro, 2027. gadā (par 2026. pārskata gadu) ne mazāk kā 123 335 754 euro un 2028. gadā (par 2027. pārskata gadu) ne mazāk kā 123 335 754 euro, uzņēmumu ienākuma nodokli aprēķinot un nomaksājot uzņēmumu ienākuma nodokli regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Līdz ar to grozījumi var ietekmē ne tikai uzņēmuma spēju attīstīties, bet arī valsts budžeta ieņēmumus, konkurētspēju un nodarbinātību.
Aicinām likumprojekta kompensācijas veidu  "zemes atpirkšana" noteikt caur valsts budžetu. Šādi būtu iespējams precīzi noteikt aizsargājamās teritorijas ekonomisko ietekmi.
Attiecīgi pirms virzīt likumprojektu aicinām novērst trūkumus kopējā vides politikā. Latvijā nav ieviesta dinamiskā dabas aizsardzības sistēma, kas ļautu saimnieciskajos mežos dabas aizsardzību realizēt tikai ar apsaimniekošanas nosacījumiem, neveidojot jaunas aizsargājamas teritorijas. Piemēram, Latvijā jebkura persona var iesniegt Valsts meža dienestā priekšlikumu par mikrolieguma jeb aizsargājamas teritorijas izveidošanu gan valsts, gan privātajos mežos. Lai izveidotu aizsargājamu teritoriju, pietiek ar to, ka konkrētajā teritorijā ir sastopama viena no MK noteikumos Nr. 940 iekļautajām mikrolieguma sugām, no kurām daudzas ir plaši izplatītas. Tieši tāpat mikroliegumus var veidot jebkuram īpaši aizsargājamam biotopu veidam. Latvijā ir 15 īpaši aizsargājamu mežu un krūmāju biotopu veidi. Citās ES valstīs šādu mikroliegumu veidošanas sistēma nepastāv.
Ņemot vērā, ka likumprojektā nav iekļauti Informatīvajā ziņojumā  “Par priekšlikumiem kompensāciju nodrošināšanai par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās un iespējamajiem finanšu avotiem kompensāciju segšanai” paredzētie kompensācijas veidi, kurus 2024. gadā lūdza iestrādāt arī meža nozare, aicinām atkārtoti atgriezties Darba grupā uz diskusijām.

-