Atzinums

LTRK ir iepazinusies likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas valsts robežas likumā” 25-TA-121 (turpmāk – likumprojekts) un sniedz sekojošus iebildumus.
Likumprojekts paredz papildināt Latvijas Republikas valsts robežas likuma 29. pantu ar 2.¹ daļu šādā redakcijā:
"2.¹.  Valsts robežsardze nodrošina valsts ārējās sauszemes robežas uzraudzības tehnisko līdzekļu — klātbūtnes uztveršanas sistēmu un novērošanas iekārtu un ar tām saistītās infrastruktūras (tehnoloģiskās infrastruktūras) darbību. Valsts robežsardze ar valsts akciju sabiedrību "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" var noslēgt deleģēšanas līgumu par izbūvētās tehnoloģiskās infrastruktūras, kas veido daļu no robežpārbaudei un robežuzraudzībai nepieciešamajiem tehniskajiem līdzekļiem, uzturēšanu, paredzot tam nepieciešamo finansējumu."
Likumprojekta anotācijā ir norādīts, ka “Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likums (turpmāk – Izbūves likums) jau nosaka īpašu tiesisko regulējumu ārējās sauszemes robežas (arī tās, kas noteikta ūdenstecē vai ūdenstilpē) apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvei. Izbūves likums paredz, ka ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamajā infrastruktūrā ietilpst arī robežuzraudzības tehniskie līdzekļi — klātbūtnes uztveršanas sistēmas un novērošanas iekārtas un ar tām saistītā infrastruktūra (tehnoloģiskā infrastruktūra). Izbūves likums paredz deleģējumu valsts akciju sabiedrībai "Latvijas valsts radio un televīzijas centrs" (turpmāk - VAS "LVRTC") organizēt un nodrošināt tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvi un ieviešanu. VAS “LVRTC” saskaņā ar Izbūves likumu, izpildot tai deleģēto uzdevumu, vada, īsteno un uzrauga visus tehnoloģiskās infrastruktūras izbūves un ieviešanas darbus, veic tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvei un ieviešanai nepieciešamos iepirkumus un slēdz iepirkuma līgumus, tādējādi nodrošinot ārējās robežas tehnoloģiskā risinājuma ieviešanu.”
No augstākminētā secināms, ka saskaņā ar Izbūves likumu VAS “LVRTC” jau ar Izbūves likuma deleģējumu nodrošina ārējās robežas fiziskās tehnoloģiskās infrastruktūras izbūvi un ieviešanu.
Likumprojekta anotācijā norādīts “Ārējās sauszemes robežas apsardzības infrastruktūras (tajā skaitā tehnoloģiskās infrastruktūras) darbības nodrošināšanas (uzturēšanas) jautājumi ir ārpus Izbūves likuma tvēruma, vienlaikus Latvijas Republikas valsts robežas likuma 29. pants nosaka kārtību tehnisko līdzekļu izmantošanai robežkontrolē.”
No augstākminētā secināms, ka ar šī Likumprojekta deleģējumu VAS “LVRTC” tiek uzdots nodrošināt infrastruktūras darbības nodrošināšanu un uzturēšanu, kas ir atsevišķi nodalāms pakalpojumu kopums.
Vēršam uzmanību, ka likumprojekta grozījumos un anotācijā aprakstītie uzdevumu un  pakalpojumi, kurus paredzēts deleģēt VAS “LVRTC”, ir pieejami brīvos tirgus un konkurences apstākļos un tos tādā pašā vai pat tehnoloģiski augstākā līmenī spēj nodrošināt arī citi pakalpojumu sniedzēji.  Anotācijā nav ietverts atbilstošs deleģējuma izvērtējums -  nav iekļauts salīdzinājums ar citiem tirgus dalībniekiem ne drošības līmeņa, ne finanšu piedāvājuma, ne pieredzes ziņā. Jāņem vērā, ka šādā gadījumā tiek pārkāpti godīgas konkurences principi, kā arī var rasties nepieciešamība izvērtēt vai minētā deleģējuma slēgšana nav uzskatāma par nepamatotu vai nesaskaņotu valsts atbalstu. Vienlaikus, lūdzam skaidrot deleģējuma pamatotību un izvērtējumu – vai minētais deleģējums pamatots kā in-house iepirkums vai kā vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojums.
Norādām, ka ne “in-house” jeb iekšēja iepirkuma principa, ne valsts atbalsta piemērošana nav pietiekams pamatojums konkurences ierobežošanai, jo, lai nodrošinātu pilnvērtīgu konkurenci, "in house" princips ir vēlams un piemērojams tikai tādos gadījumos, kad pastāv tirgus nepilnība un tirgū šo preču vai pakalpojumu pieejamību nespēj nodrošināt privātie tirgus dalībnieki. In-house izņēmuma piemērošana rūpīgi jāizsver konkrētā izņēmuma tvērums un piemērošanas nosacījumi, lai nepieļautu nepamatotu konkurences ierobežošanu un mazinātu neatļauta valsts atbalsta riskus.
Aicinām ņemt vērā līdzīga deleģējuma VAS “LVRTC” jautājumā Konkurences padomes paustos iebildumus  Satiksmes ministrijai  07.07.2023., kurā tā norāda, ka Valsts pārvaldes iekārtas likuma (turpmāk – VPIL) 40.panta pirmā daļa paredz publiskās personas novērtējumu, ka persona, ar kuru paredzēts slēgt deleģējuma līgumu, tai uzticēto uzdevumu varēs veikt efektīvāk nekā pati publiskā persona. Vienlaikus publiskai personai, izvēloties uzticēt pārvaldes uzdevumu veikšanu citai personai, jāizvēlas tāda persona, kas spēs uzdevumu izpildīt iespējami efektīvāk, t.sk. salīdzinājumā ar citiem tirgus dalībniekiem.

Savā viedoklī Konkurences padome aicināja Satiksmes ministriju detalizēti izvērtēt iespēju iesaistīt privātos tirgus dalībniekus 5.2.1 punktā minēto uzdevumu izpildē vai arī norādīt uz apsvērumiem, kas liecina, ka Projekta 5.2.1. punktā minēto uzdevumu deleģēšana LVRTC ir efektīvākais uzdevumu izpildes veids un atbilstību VPIL 88.pantam.
Mūsuprāt, nepamatots ir Likumprojekta anotācijā norādītais, ka “ievērojot tehnoloģiskās infrastruktūras risinājuma arhitektūru, kā arī to, ka VAS “LVRTC” ir atbilstoša pieredze un zinātība lielu un apjomīgu informācijas komunikāciju infrastruktūras tehnoloģiskais risinājumu ieviešanā, tāpēc likumprojekts paredz tehnoloģiskās infrastruktūras izbūve un ieviešana ir deleģēt VAS "LVRTC". VAS “LVRTC” ir viens no plašākajiem datu pārraides un optisko šķiedru infrastruktūras tīkliem Latvijā, kā arī vairāki ģeogrāfiski nodalīti datu centri.
Nenoliedzot pieminēto VAS “LVRTC” pieredzi, tas neizslēdz, ka Latvijā un Eiropas Savienībā šādu pakalpojumu brīvā tirgu atbilstošā līmenī un pat tehnoloģiski augstākā līmenī var un nodrošina arī citi pakalpojumu sniedzēji – gan pieredzes, gan drošības ziņā.
Anotācijā minētais, ka deleģējums VAS “LVRTC” ir pamatots ar to, ka VAS “LVRTC” ir 100% valstij piederošs, neprivatizējams uzņēmums, nav uzskatāms par objektīvu pamatojumu tam, lai neievērotu godīgus konkurences nosacījumus un regulējumu, kā arī nenovērtētu nepamatota valsts atbalsta riskus.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka “ tehnoloģiskās infrastruktūras darbības nodrošināšanu pēc tās izbūves pabeigšanas ir paredzēts organizēt, piemērojot modeli, kas paredz šādu tehnoloģiskās infrastruktūras uzturēšanas un saistīto pakalpojumu kopumu:
izbūvētās tehnoloģiskās infrastruktūras pilna servisa uzturēšana un pakalpojuma līmeņa līgums (SLA), kas ietver sistēmas uzraudzību un monitorēšanu valsts robežas joslā, sistēmas regulāras apkopes, atjauninājumus, reaģēšanu uz incidentiem, bojājumu novēršanu (t.i., videonovērošanas sistēmas uzturēšanu, optiskās šķiedras kabeļa tīkla uzturēšanu, datu pārraides tīkla nodrošināšanu, skaitļošanas iekārtu uzturēšanu un sistēmas atbalstu 24/7);
Iebilstam pret piedāvāto modeli, jo robežas uzraudzības veikšanai nepieciešamo robežas uzraudzības tehnisko līdzekļu — klātbūtnes uztveršanas sistēmu un novērošanas iekārtu un ar tām saistītās infrastruktūru var viegli  nodalīt no IT infrastruktūras, kas iekļauj datu pārraidi, skaitļošanas iekārtas, datu centrus, rezerves kopijas, apkopes utt.  Robežuzraudzības sistēmas, kas nodrošina datu iegūšanu ir viegli nodalāmas no datu pārsūtīšanas, apstrādes, uzglabāšanas un rezerves kopiju veidošanas. Tādēļ, šo pakalpojumu sadaļu objektīvi ir iespējams atlases/konkursa kārtībā izvērtēt starp vairākiem pakalpojumu sniedzējiem –novērtējot augstāko SLA līmeni, definējot drošākā līmeņa sertificētu datu centru prasības, nodefinējot atbilstošas optiskās infrastruktūras prasības, kā arī izvēloties  saimnieciski labāko piedāvājumu.
 ar tehnoloģisko infrastruktūru saistītie pakalpojumi, kas tiek nodrošināti, izmantojot Valsts elektroniskā sakaru pakalpojuma centra (turpmāk -VESPC) pakalpojumus, kas ietver programmatūras nomas pakalpojumus (valsts ārējās robežas uzraudzības programmatūras uzturēšana un apkalpošana, kā arī atjaunināšana), aplikāciju/datubāžu rezerves kopēšanas pakalpojumus (prasības iegūto datu rezerves kopēšanas nodrošināšanai noteiktas Ministru kabineta 2010. gada 10. augusta noteikumos Nr. 773 “Kārtība, kādā iegūstama, glabājama un izmantojama no Valsts robežsardzes videoinformācijas fiksēšanas iekārtām iegūtā informācija”), datu glabātuves nomu (tiek nodrošināta iegūto datu uzglabāšana no saņemtās robežas videoplūsmas un programmatūras, tos uzglabājot pilnā apjomā), statņu nomu (Datu centru pakalpojumi, kur paredzētas izvietot skaitļošanas iekārtas, vadoties no nepieciešamās datu apstrādes jaudas), kiberaizsardzību, kā arī pakalpojumā tiek iekļautas Datu centra elektroenerģijas barošanas izmaksas.
Iebilstam pret piedāvāto modeli, kā vienu pakalpojumu kopumu, kuru deleģē atsevišķam pakalpojumu sniedzējam,  jo programmatūras nomas pakalpojumus, lietotņu/datubāžu rezerves kopēšanas pakalpojumus , datu glabātuves nomu, statņu nomu un elektrības izmaksas, kiberaizsardzību un citus saistītos pakalpojumus var viegli nodalīt kā atsevišķus pakalpojumus un atlases/konkursa kārtībā iegūt saimnieciski izdevīgāko, drošības prasībām atbilstošāko piedāvājumu, jo tirgū ir pakalpojumu sniedzēji, kas var nodrošināt šādus pakalpojumus.
LTRK ieskaā anotācijā ir nepamatoti norādīts, ka “Tehnoloģiskās infrastruktūras darbības nodrošināšana nav iespējama bez sasaistes ar citu VAS “LVRTC” nodrošināto infrastruktūru un pakalpojumiem, jo īpaši VESPC pakalpojumiem..”
Robežas tehnoloģisko infrastruktūru no pārējiem pakalpojumiem var viegli nodalīt, jo uz robežas dati tiek iegūti, ko veic videonovērošanas kameras, sensoru sistēmas utt., tālāk dati pa drošiem kanāliem, izmantojot optiskos pieslēgumus tiek pārraidīti uz ģeogrāfiski nodalītiem datu centriem, kur tā tiek apstrādāta un uzglabāta konkrēti šim mērķim paredzētās IT sistēmās, ko veido serveri, disku masīvi utt., kā arī tiem tiek veidotas rezerves kopijas.
Vēršam uzmanību, ka pasaules praksē pastāv datu centru sertifikācija, kuras pārbauda datu centru infrastruktūras drošības līmenim, lai IT infrastruktūra nav fiksēta tikai iekšējā dokumentācijā, bet tiek auditēta tās faktiskā atbilstība, piemēram,  ir Eiropas standarts (EN 50600) un ASV (Uptime Instiute TIER facility).
Likumprojekta anotācijā ir nepamatoti norādīts, ka “Tehnoloģiskās infrastruktūras darbības nodrošināšana nav iespējama bez sasaistes ar citu VAS “LVRTC” nodrošināto infrastruktūru un pakalpojumiem, jo īpaši VESPC pakalpojumiem, par ko, pamatojoties uz Elektronisko sakaru likuma 4. panta otrās daļas 3. punktu un 27. panta otro daļu un Ministru kabineta 2019. gada 9. jūlija rīkojuma Nr. 344 ”Par ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīkla nodrošināšanas un par valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra izveidošanu, uzturēšanas un darbības nodrošināšanas deleģēšanu valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” 1.2. apakšpunktu, Satiksmes ministrija līdz 2035. gada 31. decembrim deleģējusi LVRTC pienākumu nodrošināt VESPC izveidošanu, uzturēšanu un darbību. VAS “LVRTC” ir vienīgais, kam ir gan atbilstoša pieredze, zinātība, kā arī tehnoloģiskais nodrošinājums (datu pārraides, optiskās šķiedru infrastruktūra, datu centri ar atbilstošām skaitļošanas jaudām), un kas var nodrošināt tehnoloģiskās infrastruktūras darbību.
Iebilstam pret šo anotācijā minēto apgalvojumu, ka tehnoloģiskās infrastruktūras darbības nodrošināšana nav iespējama bez sasaistes ar citu VAS “LVRTC” nodrošināto infrastruktūru un pakalpojumiem, jo šāda nodrošināšana ir iespējama. Esošais VESPC deleģējuma līgums, kurš turpinās vēl 10 gadus arī nav pamats pievienot papildus deleģējumu ar pakalpojumiem, kurus var atbilstoši nodrošināt citi pakalpojumu sniedzēji.
 Anotācijā norādīts, ka “Ievērojot minēto, lai nodrošinātu robežuzraudzības veikšanai nepieciešamo robežuzraudzības tehnisko līdzekļu — klātbūtnes uztveršanas sistēmu un novērošanas iekārtu un ar tām saistītās infrastruktūras (tehnoloģiskās infrastruktūras) darbību pēc to izbūves pabeigšanas, nepieciešams izdarīt grozījumus Latvijas Republikas valsts robežas likuma 29. pantā, nosakot, ka Valsts robežsardze nodrošina ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamajā infrastruktūrā ietilpstošo robežuzraudzības tehnisko līdzekļu – klātbūtnes uztveršanas sistēmu un novērošanas iekārtu un ar to saistītās infrastruktūras (tehnoloģiskās infrastruktūras) darbību pēc to izbūves pabeigšanas, kā arī paredzot Valsts robežsardzes tiesības deleģēt tehnoloģiskās infrastruktūras, kas veido daļu no robežpārbaudei un robežuzraudzībai nepieciešamajiem tehniskajiem līdzekļiem, uzturēšanu VAS “LVRTC”, paredzot tam nepieciešamo finansējumu.”
 Iebilstam pret augstāk minēto, jo robežuzraudzības veikšanai nepieciešamo robežuzraudzības tehnisko līdzekļu — klātbūtnes uztveršanas sistēmu un novērošanas iekārtu un ar tām saistītās infrastruktūras viennozīmīgi var nodalīt, vienlaikus paredzot, ka pārējie pakalpojumi - datu pārraide, apstrāde, uzglabāšana un rezerves kopiju izveidei ir jāizvēlas kompetentākais pakalpojumu nodrošinātājs atlases/konkursa kārtībā, kas nodrošinās labākos finanšu nosacījumus, augstākus SLA uzturēšanas parametrus un rezervāciju drošā vietā Latvijā vai arī citā Eiropas savienības valstī.
Anotācijā ir norādīts, ka “Minētais deleģējums ir paredzams uz laiku, kamēr VAS "LVRTC" ir deleģēti šādi valsts pārvaldes uzdevumi: a) nodrošināt ārkārtas situāciju valsts elektronisko sakaru tīkla izbūvi un uzturēšanu; b) izveidot un uzturēt valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centru un nodrošināt tā darbību. Ja kāds no iepriekš minētajiem uzdevumiem VAS "LVRTC" nākotnē netiks deleģēts, veicams izvērtējums arī par šajā tiesību aktā paredzētā uzdevuma turpmāku deleģēšanu atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajam.”
Iebilstam pret to, ka izvērtējums veicams tikai pēc citu, nesaistītu deleģējuma līgumu termiņa beigām, jo izvērtējums ir veicams jebkuru jaunu vai papildinošu deleģējumu gadījumā,  sevišķi, ja pakalpojumu nodrošināšanai ir iespējams piesaistīt atbilstoši kvalificētus  pakalpojumu sniedzējus. Nav sniegts pamatojums, kāpēc šobrīd  var neveikt izvērtējumu atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajam.
Vēlamies uzsvērt, ka jebkuru valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanai citai personai, šajā gadījumā kapitālsabiedrībai, ir jābūt kā izņēmumam -  pirms katra deleģējuma noteikšanas nosakot rūpīgu atbilstības izvērtēšanu. Nav pieļaujams, ka jauni deleģējumi tiek piešķirti pamatojoties tikai uz iepriekšējo sadarbības pieredzi vai formālu atbilstību likuma prasībām, kādām jāatbilst kapitālsabiedrībām, lai tām vispār varētu deleģēt uzdevumus.

Vienlaikus vēlamies vērst uzmanību, ka deleģētie uzdevumi būtu izvērtējami no nepamatoti piešķirta valsts atbalsta viedokļa, kā arī no godīgas konkurences tiesību viedokļa, jo deleģējums nevar būt pamats godīgas konkurences ierobežošanai vai nepamatotai valsts atbalsta saņemšanai, kur vienai kapitālsabiedrībai šīs projekta īstenošanas tiesības tiek deleģētas bez konkursa vai atbilstošas atlases.


 

-